Jau piekto gadu Lēdurgā pulcējās Latvijas jaunie zinātnieki, lai neformālā vidē dalītos ar pieredzi un uzzinātu par zinātnes pašmāju un starptautiskajām aktualitātēm. Šovasar tradicionālā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) rīkotās vasaras nometnes moto bija „Apzināt iespējas”. Pasākums pulcēja vairāk nekā 60 dalībniekus, starp nometnes viesiem un lektoriem bija zinātnieki, uzņēmēji un nozares politikas veidotāji. Nometni apmeklēja arī Latvijas Zinātņu akadēmijas delegācija tās prezidenta Ojāra Spārīša vadībā.
Par dažādām finansiāla atbalsta iespējām jaunajiem zinātniekiem, startējot projektos, informēja vairāki valsts institūciju pārstāvji. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa ieskicēja pamatprincipus, kā tiek plānots dalīt Eiropas struktūrfondu naudu augstākās izglītības un zinātnes jomā. Žurnālistes Martas Seleckas moderētā paneļdiskusijā zinātnieki, valsts pārvaldes un biznesa pārstāvji diskutēja un dalījās ar savu pieredzi saistībā ar karjeras iespējām jaunajiem zinātniekiem.
Nometne arvien vairāk kļūst ne tikai par jauno zinātnieku pulcēšanās vietu, bet par radošu pasākumu, kas pulcē visu vecumu Latvijas zinātniekus. To apliecina vairāku Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu viesošanās, kuri piedalījās kā diskusijās un plenārsēdēs, tā arī nometnes neformālajos pasākumos. Tradicionāli, veicot pētniecību vai piedaloties dažādās konferencēs, zinātnieki visbiežāk kontaktējas ar savas nozares kolēģiem, savukārt nometnē ir iespējas redzēt un dzirdēt, ko dara un domā citu nozaru kolēģi.
Vairāki doktoranti, kam drīzumā jāiegūst doktora zinātniskais grāds, izmantoja iespējas prezentēt savu doktora disertāciju tēmas. Prezentācijas ir īpašas ar to, ka zinātnieki ir pieraduši informāciju par saviem pētījumiem izklāstīt saviem tiešākajiem kolēģiem. Savukārt nometnē sava tēma jāpiesaka tā, lai to saprastu visi dalībnieki, arī tie, kuriem nav specifisku zināšanu.
Telpas Lēdurgas kultūras namā nodrošināja Krimuldas novada dome.
Praktiskas pamācības pirmā Dr. grāda ieguvei seminārā “Kā tikt pie Doktora grāda?”
2013. gada 19. oktobrī Latvijas Jauno zinātnieku apvienība jau trešo reizi organizē semināru “Kā tikt pie doktora grāda?”.
Vai esi pēdējā studiju gada doktorants? Varbūt esi jau doktora zinātniskā grāda pretendents? Vai arī tikai gatavojies pievienoties doktorantu studiju programmām?
Vai zini, kādi dokumenti nepieciešami, lai iesniegtu promocijas darbu aizstāvēšanai? Vai zini, vai Tava augstskola ir tiesīga piešķirt doktora zinātnisko grādu?
Ja šie jautājumi Tev ir aktuāli un ir interese par promocijas procesa niansēm vai Tev ir kādi citi jautājumi par šo doktorantam tik būtisko dzīves posmu, tad atbildes varēsi saņemt Latvijas Jauno zinātnieku apvienības organizētajā seminārā “Kā tikt pie doktora grāda?”.
Seminārs notiks š.g. 19. oktobrī plkst. 11.00 – 15.00 Latvijas Zinātņu akadēmijā, Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, Sanāksmju zālē (2. stāvā).
Programma sastāvēs no divām daļām:
1) promocijas procesa norise un nianses: lektore Kitija Bite,
2) praktiski pieredzes stāsti par ceļu no promocijas darba pabeigšanas līdz diploma saņemšanai: jaunie doktori no LU, RTU, LLU, RTU u.c.
Lai izrunātu interesējošos jautājumus par promocijas procesu vai uzzinātu, kas ir Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, būs iespēja to darīt pie tējas vai kafijas tases un stiprināties ar kādu uzkodu.
Semināra darba kārtība šeit.
Pieteikšanās līdz 16. oktobrim, aizpildot reģistrācijas anketu šeit.
Dalības maksa: Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedriem – Ls 2,
pārējiem interesentiem – Ls 3.
Zinātnieki cer, ka pēdējo gadu desmitu radītās traumas izdosies mazināt
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība ir gatava dot savu ieguldījumu Latvijas zinātnes pārvaldības uzlabošanā, lai ilgtermiņā kompensētu pēdējo gadu desmitu radītās traumas un deformācijas. Jaunie pētnieki vēlas darboties, lai vismaz mazinātu Latvijas relatīvo atpalicību Eiropas Savienības zinātnes telpā. Taču, lai tas notiktu, vajadzīga arī nekavējoša Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcība.
Vairāk lasiet www.tvnet.lv.
LJZA un Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs vienojas par kopīgām aktivitātēm nākotnē
Jūnija beigās notikušās Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidija un LJZA vadības tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas zinātnes politikas aktualitātes un abu organizāciju turpmākās sadarbības iespējas. Puses konstatēja, ka tām ir ļoti līdzīgs redzējums par zinātnes vietu un lomu sabiedrībā, kā arī turpmākajiem attīstības virzieniem. LJZA un LZA pārstāvji vienojās par sadarbību un kopīgām aktivitātēm nākotnē, no kurām viena no pirmajām varētu būt kopīga saruna ar Izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski šī gada septembrī.
LJZA Vasaras nometnē spriedīs par konkurētspējīgu pētnieku grupu veidošanu
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības Vasaras nometnes uzmanības lokā šogad būs globāli konkurētspējīgu pētnieku grupu veidošana Latvijā. Ar savu pieredzi un pārdomām par tematiku “No Latvijas zinātnieka līdz globālam zinātniekam” dalīsies gan LJZA biedri, gan uzaicinātie viesi – Elektronikas un datorzinātņu institūta Kiberfizikālo sistēmu laboratorijas vadītājs Dr.sc.comp. Leo Seļāvo un RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors, profesors Dr.chem. Māris Turks.
Darba grupās nometnes dalībnieki runās arī par Latvijas zinātnes politiku, pedagoģiju un sadarbību starp zinātniskajām un komerciālajām institūcijām. Vakarā sarunas par zinātni neformālā atmosfērā, ugunskurs, lauku pirtiņa un sportiskas aktivitātes.
Kā jau ziņots, nometne norisināsies Lēdurgā no 26. līdz 28. jūlijam. Detalizēta programma atrodama šeit.
Pieteikties nometnei var aizpildot reģistrācijas formu. Dalības maksa LJZA biedriem 5Ls, pārējiem 10Ls.
Vidzemes Augstskolas (ViA) Satversmes sapulce 5. jūnijā par rektoru ievēlēja LJZA Konsultatīvās padomes vadītāju Dr.hist. Gati Krūmiņu. Vēlēšanas noritēja divās kārtās, tajās piedalījās trīs kandidāti, starp kuriem G. Krūmiņš ieguva vairāk kā divas trešdaļas Satversmes sapulces locekļu atbalstu.
Jaunais ViA rektors līdz šim aktīvi darbojies zinātnē un augstākās izglītības politikas jomā, ir Latvijas Zinātnes padomes loceklis, vadījis Latvijas Jauno zinātnieku apvienību. Kā starptautiskas ekspertu grupas dalībnieks vērtējis studiju programmas daudzās Latvijas augstskolās, piedalījies augstākās izglītības reformas koncepcijas izstrādē. G. Krūmiņš ir pazīstams arī kā daudzu publikāciju autors, kuras veltītas Latvijas 20. gs. vēstures un šī brīža zinātnes attīstības problēmām.
Jaunievēlētais ViA rektors uzskata, ka atbildīgais amats „ir lielisks izaicinājums, iespēja realizēt savas idejas”. Galvenās prioritātes būs augstskolas aktīvāka zinātniskā darbība, plašāka sadarbība ar uzņēmējiem, enerģiskāka dalība starptautiskajos projektos, kā arī studējošo skaita palielināšana. „Vidzemes Augstskolā saredzu lielisku potenciālu, bet arī daudz izaicinājumus”, ir pārliecināts G. Krūmiņš.
Tuvākajā laikā ViA Satversmes sapulce Gati Krūmiņu virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā. Rektora pilnvaru termiņš būs četri gadi.
LJZA Valde un aktīvisti novēl Gatim veiksmi un izturību gan ViA, gan visas Latvijas intelektuālās kapacitātes stiprināšanā!
Nesen notikušajā diskusijā LJZA Valde un Konsultatīvās padomes aktīvisti sprieda par apvienības turpmāko pozīciju augstākās izglītības un zinātnes jautājumos. Diskusiju ierosināja jaunā Valde, lai turpmāk adekvāti varētu paust visas apvienības viedokli.
Domu apmaiņa sākās ar iepriekšējā Valdes priekšsēdētāja, tagad – Konsultatīvās padomes vadītāja Gata Krūmiņa atskatu par līdz šim dažādās institūcijās un medijos pausto viedokli. Pēc tam jaunais Valdes priekšsēdētājs Egils Stalidzāns dalījās savā personīgajā viedoklī.
Lai arī daudzos jautājumos klātesošo domas dalījās, diskusijās tika atrasti vairāki aspekti, kuros bija vērojama augsta vienprātība.
1. Orientācija uz starptautisko finansējumu
Pašreizējiem jaunajiem zinātniekiem, paralēli cīņai par Latvijas zinātnes finansējumu, ir jākļūst konkurētspējīgiem starptautiskajā arēnā, kur finansēšanas apmēri ir daudz lielāki. Tādēļ būtu veicināmi pasākumi, kas uzlabotu gan teorētiskās, gan praktiskās starptautisku projektu konkursos nepieciešamās iemaņas. Tāpat arī nepieciešams veicināt izpratni par starptautiski pielietotiem zinātnieku vērtēšanas kritērijiem, rēķinoties ar nozares specifiku.
2. Zinātnes vērtēšanas kritēriji
Iepriekšējā punkta kontekstā LZP ieviestā grantu pieteikumu starptautiskā vērtēšana un publikāciju žurnālos ar ietekmes faktoru izvirzīšana par kritēriju ir vērtējama ļoti atzinīgi. Tajā pašā laikā būtu jāievieš papildus kritēriji, kas harmonē ar vērtēšanas kritērijiem starptautiskos projektu konkursos. Viens no tādiem kritērijiem ir citējamība (atsevišķi nodalot autocitēšanu, kad autori citē savus rakstus.
Būtu liederīgi turpināt Latvijas Zinātnes padomes aizvadītā gada vasarā uzsākto darbu pie zinātniskā produkta vērtēšanas kritērijiem. Šeit jāatzīmē arī kāda humanitārām zinātnēm specifiska iezīme: ārzemju kolēģi augstāk vērtē fundamentālu, uz nepublicētiem avotiem balstītu monogrāfiju, nekā nelielu rakstu anonīmi recenzētā starptautiski citējamā žurnālā.
Īstermiņā kritēriju ieviešanai būtu nepieciešams pārejas periods, piemēram, uz vienu ievēlēšanas periodu (seši gadi), no otras puses to harmonizācija ar starptautisko pieeju veicinātu relatīvu to stabilitāti un uzticamību ilgtermiņā.
3. Zinātnisko datubāzu Web of Science un SCOPUS brīvpieeja/ bezmaksas pieeja
No iepriekšējā izriet, ka pieeja augstu standartu publikāciju datubāzēm ir priekšnosacījums pašreizējās situācijas novērtēšanai un jaunu mērķu izvirzīšanai. Ir ļoti svarīgi, ka SCOPUS datubāze ir kļuvusi pieejamāka, bet daudz ir darāms, lai pieejamas kļūtu Web of Science un citas datubāzes, kas atspoguļotu aktuālo faktoloģisko materiālu visās zinātņu nozarēs. Nav pieļaujama situācija, kad noslēgtas un arhaiskas datubāzes (ERICH) netiek savlaicīgi aizstātas ar jaunākām (EBSCO Art Source). ES līmenī būtu jālobē jau izskanējusī ideja, ka šādām datubāzēm jābūt bez maksas pieejamām visā ES!
4. Finansējuma pārdale par labu izciliem zinātniekiem un grupām
Jāveicina finansējuma pārdale par labu izciliem sasniegumiem/grupām, īpaši prēmējot tos, kam izdevies piesaistīt konkursā Latvijai neiezīmētu zinātnes finansējumu. Tas nozīmē, ka, papildu Latvijas zinātnes budžetam, zinātnē un nodokļos ir ieplūdusi nauda , kas citādi būtu nokļuvusi citā valstī. Šādas grupas izveidotos par izcilības centriem, kurp plūstu labākie jaunie zinātnieki un piesaistītās ES naudas kļūtu vairāk! Jaunajiem zinātniekiem tas būtu labs mērķis, uz ko tiekties!
Atalgojuma starpībai starp izciliem zinātniekiem un zinātniekiem bez starptautiskas ietekmes vajadzētu būt vairākkārtīgai, vienlaicīgi skaidri definējot nacionālās zinātnes uzdevumus, kā arī tās kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītajus.
Lai lemtu par galvenajiem uzdevumiem un attīstības virzieniem gan tuvākā, gan tālākā nākotnē, savā pirmajā sēdē pulcējās jaunā LJZA Valde. Par priekšsēdētāju tika ievēlēts inženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing.) Egils Stalidzāns.
Valde nolēma, ka galvenais turpmākās attīstības virziens būs apvienības biedru aktivitātes veicināšana. Pašlaik LJZA ir vairāk kā 300 biedru, no kuriem aktīvi ir aptuveni tikai 70 jaunie zinātnieki. Līdz ar to ir būtiski palielināt jauno zinātnieku aktivitāti dažādos ar zinātni saistītos pasākumos.
Apvienības jaunā vadība plāno organizēt ne tikai nu jau par ikgadēju tradīciju kļuvušās vasaras nometnes, bet arī pievērsties tādiem jautājumiem kā izglītojošas ekskursijas uz tehnoloģiju parkiem un pārneses centriem sadarbībā ar uzņēmējiem un zinātniskajiem institūtiem. Tāpat Valde labprāt dosies uz vispārizglītojošām skolām un tiksies ar vidusskolēniem, lai popularizētu zinātni un radītu interesi par zinātniski pētniecisko darbu.
Tiks atjaunoti arī nepelnīti aizmirstie pasākumi zinātnes komunikācijas jomā jeb tā sauktās „peča-kuča” prezentācijas. Tajās doktoranti un jau esošie zinātnieki ierobežotā laikā informēs klātesošos par kāda sava pētījuma rezultātiem. Ņemot vērā, ka auditorija parasti nav profesionāļi, tad izskaidrot sarežģītus zinātniskus pētījumus klausītājiem saprotamā veidā, ir izaicinājums referentam.
Turpināsies arī informatīvie semināri par doktora grāda iegūšanas procesu un praktiskiem padomiem promocijas procesā.
Jauns virziens būs doktorantu un zinātnieku informēšana par pedagoģijas jautājumiem. Tā kā zinātniekam daļa sava laika jāveltī studentu izglītošanai, un ne vienmēr augstskolās tiek pievērsta pietiekoša uzmanība, kā strādāt auditorijā, tad LJZA rīkos praktiskos seminārus „Cita pedagoģija”.
Nebijusi aktivitāte ir plānota saistībā ar atbalsta sniegšanu topošajiem doktoriem. LJZA aizsāks tradīciju „Zinātnes eņģeļi”, kur jebkurš doktora grādu ieguvis zinātnieks varēs atbalstīt tos kolēģus, kuri vēl tikai izstrādā savu pētījumu un sastopas ar dažāda veida šķēršļiem, kas liedz promocijas darbu pabeigt un virzīt aizstāvēšanai.
Zinātnes laukā par svarīgu atzīta nepieciešamība uzlabot jauno zinātnieku starptautisko konkurētspēju Eiropas līmeņa projektos, kur būtu iespējams Latvijas zinātnes attīstībai piesaistīt papilduEiropas naudu, kas starp valstīm tiek sadalīta projektu pieteikumu konkursos. Šajā sakarā ir nepieciešams arī papildināt zinātniskās darbības vērtēšanas kritērijus, piemēram, ar rakstu citēšanu ārpus zinātniskās grupas un citu metriku, kas iegūstama zinātnisko publikāciju datu bāzēs.
LJZA jaunā Valde cer uz biedru atbalstu, interesi un aktivitāti – veidosim zinātni kopā!
Pirms 60 gadiem žurnālā Nature (laikā no 1953. gada 25.04. – 30.05) tika nopublicēta DNS struktūra, kas ienesa būtiskas izmaiņas bioloģijā un ne tikai. Runa ir par J. Watson un F. Crick, kā arī R. Franklin piecām publikācijām (brīvpieejā skatīt šeit).
Šādā sakarībā LJZA sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultāti rīko semināru „DNS struktūrai 60“.
Seminārs norises laiks un vieta: LU Bioloģijas fakultātē 6. auditorijā, 11.05, sākums plkst 11:00.
Seminārā tiks apskatītas sekojošas tēmas:
• populāri par ģenētikas vēsturi,
• Vienkārši par sarežģīto – rentgenstruktūranalīze, jeb ko nestāsta skolā,
• DNS struktūra atklāta, un ko tagad?
DNS struktūras atklāšanas sociālie un ētiskie aspekti.
Seminārā uzstāsies:
LU Bioloģijas fakultātes dekāns Dr. biol. Nils Rostoks,
RTU vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras lektore Dr.sc.ing. Agnese Stunda-Zujeva
LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēja Dr.sc.soc. Signe Mežinska
LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta pētnieks M. sc. biol. Jānis Liepiņš
Lūgums piereģistrēties semināram līdz 9.05.2013. šajā saitē.
Par bulciņām un kafiju latiņš.
Laipni aicināti biedri un citi interesenti.
LJZA ir īstenojusi projektu „BeDoc”, kura galvenais mērķis ir vairot interesi šā brīža vidusskolnieku par iespējamu zinātnieka karjeru nākotnē. Zinātnes attīstība un jaunas zinātnieku paaudzes sagatavošana ir eksistenciāli svarīga mūsu valsts turpmākajai attīstībai. Projekts tika realizēts sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas jaunajiem zinātniekiem. Tā ietvaros pamataktivitāte bija informatīva bukleta sagatavošana, izdošana un izplatīšana. Tajā ir ievietota vispārēja informācija par augstāko izglītību un zinātni Baltijas valstīs, kā arī Eiropas kopējās zinātnes politikas plāniem līdz 2020. gadam.
Papildus bukletā ir iekļauta studijām motivējoša informācija par divām sabiedriski atpazīstamām personībām no katras Baltijas valsts, kuras ir ieguvušas doktora zinātnisko grādu. No Latvijas kā personības projektā piedalās LJZA patronese Vaira Vīķe Freiberga un LMT direktors Juris Binde, no Igaunijas parlamenta spīkere Ene Ergma un Tallinas universitātes rektors, profesors Mati Heidmets, bet no Lietuvas – Dr. Rima Tamošiuniene un Dr. Alfonsas Daniunas.
Bukleti ir izdoti trīs valodās (latviešu, lietuviešu un igauņu) un piegādāti visām Baltijas valstu vidusskolām un bibliotēkām, kā arī papildus izplatīti caur jauno zinātnieku organizāciju kanāliem. Sadarbības partneris bukletu izstrādē un drukā ir a/s „Grindeks”.
Informāciju ievietoja projekta koordinatore Ieva Krūmiņa
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29231185 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773