Jau piekto gadu Lēdurgā pulcējās Latvijas jaunie zinātnieki, lai neformālā vidē dalītos ar pieredzi un uzzinātu par zinātnes pašmāju un starptautiskajām aktualitātēm. Šovasar tradicionālā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) rīkotās vasaras nometnes moto bija „Apzināt iespējas”. Pasākums pulcēja vairāk nekā 60 dalībniekus, starp nometnes viesiem un lektoriem bija zinātnieki, uzņēmēji un nozares politikas veidotāji. Nometni apmeklēja arī Latvijas Zinātņu akadēmijas delegācija tās prezidenta Ojāra Spārīša vadībā.
Par dažādām finansiāla atbalsta iespējām jaunajiem zinātniekiem, startējot projektos, informēja vairāki valsts institūciju pārstāvji. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa ieskicēja pamatprincipus, kā tiek plānots dalīt Eiropas struktūrfondu naudu augstākās izglītības un zinātnes jomā. Žurnālistes Martas Seleckas moderētā paneļdiskusijā zinātnieki, valsts pārvaldes un biznesa pārstāvji diskutēja un dalījās ar savu pieredzi saistībā ar karjeras iespējām jaunajiem zinātniekiem.
Nometne arvien vairāk kļūst ne tikai par jauno zinātnieku pulcēšanās vietu, bet par radošu pasākumu, kas pulcē visu vecumu Latvijas zinātniekus. To apliecina vairāku Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu viesošanās, kuri piedalījās kā diskusijās un plenārsēdēs, tā arī nometnes neformālajos pasākumos. Tradicionāli, veicot pētniecību vai piedaloties dažādās konferencēs, zinātnieki visbiežāk kontaktējas ar savas nozares kolēģiem, savukārt nometnē ir iespējas redzēt un dzirdēt, ko dara un domā citu nozaru kolēģi.
Vairāki doktoranti, kam drīzumā jāiegūst doktora zinātniskais grāds, izmantoja iespējas prezentēt savu doktora disertāciju tēmas. Prezentācijas ir īpašas ar to, ka zinātnieki ir pieraduši informāciju par saviem pētījumiem izklāstīt saviem tiešākajiem kolēģiem. Savukārt nometnē sava tēma jāpiesaka tā, lai to saprastu visi dalībnieki, arī tie, kuriem nav specifisku zināšanu.
Telpas Lēdurgas kultūras namā nodrošināja Krimuldas novada dome.
Praktiskas pamācības pirmā Dr. grāda ieguvei seminārā “Kā tikt pie Doktora grāda?”
2013. gada 19. oktobrī Latvijas Jauno zinātnieku apvienība jau trešo reizi organizē semināru “Kā tikt pie doktora grāda?”.
Vai esi pēdējā studiju gada doktorants? Varbūt esi jau doktora zinātniskā grāda pretendents? Vai arī tikai gatavojies pievienoties doktorantu studiju programmām?
Vai zini, kādi dokumenti nepieciešami, lai iesniegtu promocijas darbu aizstāvēšanai? Vai zini, vai Tava augstskola ir tiesīga piešķirt doktora zinātnisko grādu?
Ja šie jautājumi Tev ir aktuāli un ir interese par promocijas procesa niansēm vai Tev ir kādi citi jautājumi par šo doktorantam tik būtisko dzīves posmu, tad atbildes varēsi saņemt Latvijas Jauno zinātnieku apvienības organizētajā seminārā “Kā tikt pie doktora grāda?”.
Seminārs notiks š.g. 19. oktobrī plkst. 11.00 – 15.00 Latvijas Zinātņu akadēmijā, Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, Sanāksmju zālē (2. stāvā).
Programma sastāvēs no divām daļām:
1) promocijas procesa norise un nianses: lektore Kitija Bite,
2) praktiski pieredzes stāsti par ceļu no promocijas darba pabeigšanas līdz diploma saņemšanai: jaunie doktori no LU, RTU, LLU, RTU u.c.
Lai izrunātu interesējošos jautājumus par promocijas procesu vai uzzinātu, kas ir Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, būs iespēja to darīt pie tējas vai kafijas tases un stiprināties ar kādu uzkodu.
Semināra darba kārtība šeit.
Pieteikšanās līdz 16. oktobrim, aizpildot reģistrācijas anketu šeit.
Dalības maksa: Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedriem – Ls 2,
pārējiem interesentiem – Ls 3.
Akadēmiķis un Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs profesors Andrejs Siliņš videointervijā kanālam “TV24 Rīga” stāsta par zinātnes lomu tautsaimniecībā, ieskicējot arī jauno zinātnieku stāvokli un perspektīvas.
Jau par tradīciju kļuvusī LJZA Vasaras nometne būs arī šogad, tā norisināsies no 26. līdz 28. jūlijam. Tikšanās vieta nemainās – Lēdurga.
Nometnes laikā Tevi sagaida lekcijas no pieredzējušiem ekspertiem, darbs grupās, izmēģinājumi disertāciju priekšaizstāvēšanā, labi pavadīts laiks svaigā gaisā un zinātniski radošā atmosfērā. Ieskata gūšanai vairāk par iepriekšējo nometni lasi šeit.
Detalizēta 2013. gada nometnes programma sekos tuvākajā laikā.
Nesen notikušajā diskusijā LJZA Valde un Konsultatīvās padomes aktīvisti sprieda par apvienības turpmāko pozīciju augstākās izglītības un zinātnes jautājumos. Diskusiju ierosināja jaunā Valde, lai turpmāk adekvāti varētu paust visas apvienības viedokli.
Domu apmaiņa sākās ar iepriekšējā Valdes priekšsēdētāja, tagad – Konsultatīvās padomes vadītāja Gata Krūmiņa atskatu par līdz šim dažādās institūcijās un medijos pausto viedokli. Pēc tam jaunais Valdes priekšsēdētājs Egils Stalidzāns dalījās savā personīgajā viedoklī.
Lai arī daudzos jautājumos klātesošo domas dalījās, diskusijās tika atrasti vairāki aspekti, kuros bija vērojama augsta vienprātība.
1. Orientācija uz starptautisko finansējumu
Pašreizējiem jaunajiem zinātniekiem, paralēli cīņai par Latvijas zinātnes finansējumu, ir jākļūst konkurētspējīgiem starptautiskajā arēnā, kur finansēšanas apmēri ir daudz lielāki. Tādēļ būtu veicināmi pasākumi, kas uzlabotu gan teorētiskās, gan praktiskās starptautisku projektu konkursos nepieciešamās iemaņas. Tāpat arī nepieciešams veicināt izpratni par starptautiski pielietotiem zinātnieku vērtēšanas kritērijiem, rēķinoties ar nozares specifiku.
2. Zinātnes vērtēšanas kritēriji
Iepriekšējā punkta kontekstā LZP ieviestā grantu pieteikumu starptautiskā vērtēšana un publikāciju žurnālos ar ietekmes faktoru izvirzīšana par kritēriju ir vērtējama ļoti atzinīgi. Tajā pašā laikā būtu jāievieš papildus kritēriji, kas harmonē ar vērtēšanas kritērijiem starptautiskos projektu konkursos. Viens no tādiem kritērijiem ir citējamība (atsevišķi nodalot autocitēšanu, kad autori citē savus rakstus.
Būtu liederīgi turpināt Latvijas Zinātnes padomes aizvadītā gada vasarā uzsākto darbu pie zinātniskā produkta vērtēšanas kritērijiem. Šeit jāatzīmē arī kāda humanitārām zinātnēm specifiska iezīme: ārzemju kolēģi augstāk vērtē fundamentālu, uz nepublicētiem avotiem balstītu monogrāfiju, nekā nelielu rakstu anonīmi recenzētā starptautiski citējamā žurnālā.
Īstermiņā kritēriju ieviešanai būtu nepieciešams pārejas periods, piemēram, uz vienu ievēlēšanas periodu (seši gadi), no otras puses to harmonizācija ar starptautisko pieeju veicinātu relatīvu to stabilitāti un uzticamību ilgtermiņā.
3. Zinātnisko datubāzu Web of Science un SCOPUS brīvpieeja/ bezmaksas pieeja
No iepriekšējā izriet, ka pieeja augstu standartu publikāciju datubāzēm ir priekšnosacījums pašreizējās situācijas novērtēšanai un jaunu mērķu izvirzīšanai. Ir ļoti svarīgi, ka SCOPUS datubāze ir kļuvusi pieejamāka, bet daudz ir darāms, lai pieejamas kļūtu Web of Science un citas datubāzes, kas atspoguļotu aktuālo faktoloģisko materiālu visās zinātņu nozarēs. Nav pieļaujama situācija, kad noslēgtas un arhaiskas datubāzes (ERICH) netiek savlaicīgi aizstātas ar jaunākām (EBSCO Art Source). ES līmenī būtu jālobē jau izskanējusī ideja, ka šādām datubāzēm jābūt bez maksas pieejamām visā ES!
4. Finansējuma pārdale par labu izciliem zinātniekiem un grupām
Jāveicina finansējuma pārdale par labu izciliem sasniegumiem/grupām, īpaši prēmējot tos, kam izdevies piesaistīt konkursā Latvijai neiezīmētu zinātnes finansējumu. Tas nozīmē, ka, papildu Latvijas zinātnes budžetam, zinātnē un nodokļos ir ieplūdusi nauda , kas citādi būtu nokļuvusi citā valstī. Šādas grupas izveidotos par izcilības centriem, kurp plūstu labākie jaunie zinātnieki un piesaistītās ES naudas kļūtu vairāk! Jaunajiem zinātniekiem tas būtu labs mērķis, uz ko tiekties!
Atalgojuma starpībai starp izciliem zinātniekiem un zinātniekiem bez starptautiskas ietekmes vajadzētu būt vairākkārtīgai, vienlaicīgi skaidri definējot nacionālās zinātnes uzdevumus, kā arī tās kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītajus.
Ir uzsākta parakstu vākšana Latvijas zinātnieku vēstulei Eiropas Komisijai, kurā tiek norādīts uz valsts attieksmi pret finansējumu zinātnei, kas ir pretrunā gan ar ES nostādnēm, gan ar Latvijas normatīvo regulējumu.
LJZA aicina iesaistīties un paust savu attieksmi, parakstoties vēstules otrajā lappusē atrodamajā formā, lai vēstule pārstāvētu iespējami plašākas zinātnieku masas!
Parakstīties tagad var arī Latvijas Zinātņu akadēmijā, Akadēmijas laukumā 1, 233. kab. (2. stāvs), Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļā pie Baibas Ādamsones, darba dienās no 9.00 līdz 16.00.
Paraksti tiks vākti līdz 17. maijam plkst. 16.00.
Parakstīties tiek aicināti gan esošie zinātnieki, gan doktoranti. Lūgums parakstoties vārdam priekšā likt titulu – Dr., PhD, Prof. u.c.!
Pirms 60 gadiem žurnālā Nature (laikā no 1953. gada 25.04. – 30.05) tika nopublicēta DNS struktūra, kas ienesa būtiskas izmaiņas bioloģijā un ne tikai. Runa ir par J. Watson un F. Crick, kā arī R. Franklin piecām publikācijām (brīvpieejā skatīt šeit).
Šādā sakarībā LJZA sadarbībā ar LU Bioloģijas fakultāti rīko semināru „DNS struktūrai 60“.
Seminārs norises laiks un vieta: LU Bioloģijas fakultātē 6. auditorijā, 11.05, sākums plkst 11:00.
Seminārā tiks apskatītas sekojošas tēmas:
• populāri par ģenētikas vēsturi,
• Vienkārši par sarežģīto – rentgenstruktūranalīze, jeb ko nestāsta skolā,
• DNS struktūra atklāta, un ko tagad?
DNS struktūras atklāšanas sociālie un ētiskie aspekti.
Seminārā uzstāsies:
LU Bioloģijas fakultātes dekāns Dr. biol. Nils Rostoks,
RTU vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras lektore Dr.sc.ing. Agnese Stunda-Zujeva
LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēja Dr.sc.soc. Signe Mežinska
LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta pētnieks M. sc. biol. Jānis Liepiņš
Lūgums piereģistrēties semināram līdz 9.05.2013. šajā saitē.
Par bulciņām un kafiju latiņš.
Laipni aicināti biedri un citi interesenti.
Rīgas Tehniskā universitāte izsludina konkursu «ResearchSlam», kurā aicina piedalīties eksakto un dabas zinātņu programmu maģistrantus un doktorantus no Latvijas augstskolām. Konkursa mērķis ir pierādīt, ka pētniecības darbs ir aizraujošs process.
«ResearchSlam» dalībnieku uzdevums ir sagatavot 10 minūšu prezentāciju – tas var būt stāsts, etīde, PowerPoint prezentācija, dziesma, deja, eksperiments, videofilma, vai cita radošas izpausmes forma, kurā tiktu atklāta zinātnes nozare, virziens vai tēma, ko pēta konkursa dalībnieks. Konkursa balvu fonds ir Ls 4000.
Pieteikšanās līdz 5. martam. vairāk info un pieteikšanās
Informāciju ievietoja A. Stunda-Zujeva
LJZA ir īstenojusi projektu „BeDoc”, kura galvenais mērķis ir vairot interesi šā brīža vidusskolnieku par iespējamu zinātnieka karjeru nākotnē. Zinātnes attīstība un jaunas zinātnieku paaudzes sagatavošana ir eksistenciāli svarīga mūsu valsts turpmākajai attīstībai. Projekts tika realizēts sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas jaunajiem zinātniekiem. Tā ietvaros pamataktivitāte bija informatīva bukleta sagatavošana, izdošana un izplatīšana. Tajā ir ievietota vispārēja informācija par augstāko izglītību un zinātni Baltijas valstīs, kā arī Eiropas kopējās zinātnes politikas plāniem līdz 2020. gadam.
Papildus bukletā ir iekļauta studijām motivējoša informācija par divām sabiedriski atpazīstamām personībām no katras Baltijas valsts, kuras ir ieguvušas doktora zinātnisko grādu. No Latvijas kā personības projektā piedalās LJZA patronese Vaira Vīķe Freiberga un LMT direktors Juris Binde, no Igaunijas parlamenta spīkere Ene Ergma un Tallinas universitātes rektors, profesors Mati Heidmets, bet no Lietuvas – Dr. Rima Tamošiuniene un Dr. Alfonsas Daniunas.
Bukleti ir izdoti trīs valodās (latviešu, lietuviešu un igauņu) un piegādāti visām Baltijas valstu vidusskolām un bibliotēkām, kā arī papildus izplatīti caur jauno zinātnieku organizāciju kanāliem. Sadarbības partneris bukletu izstrādē un drukā ir a/s „Grindeks”.
Informāciju ievietoja projekta koordinatore Ieva Krūmiņa
Ilgi gaidītais seminārs pulcēja kuplu interesentu skaitu. Interesentu pulkā bija ne tikai pēdējo kursu doktoranti, bet arī kupli pārstāvēts doktorantu pirmais kurss un pat maģistranti.
Seminārā Kitija Bite mūs iepazīstināja ar to kādi normatīvie akti regulē promocijas procesu un ar galvenajiem promocijas procesa etapiem un laika grafiku. Prezentācija šeit
Promocijas procesa pozitivā scenārija shematisks attēlojums šeit.
Noderīga saite: Ministru kabineta noteikumi Nr.1001
Protams, tās ir tikai vadlīnijas un praksē atkarībā no nozares, padomes un darba vadītāja, kā arī paša doktoranta īpatnībām promocijas process atšķiras. Nelielu apskatu par pašu jauno doktoru pieredzi varēsiet lasīt drīzumā.
Informāciju ievietoja A.Stunda-Zujeva
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29231185 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773