Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

17.06.2021.

Latvijas Jauno Zinātnieku apvienība (LJZA) uzskata, ka Latvijas akadēmiskajai sistēmai (AS) ir jābūt atvērtai, iekļaujošai un jāvērtē kopējie akadēmisko amatu pretendentu sasniegumi. Tā vietā, lai padarītu iegūto grādu par galveno atlases kritēriju, ir būtiskāk noteikt prasmes, pieredzi un sasniegumus, kurus sagaidām no kandidāta. AS ir jāspēj dinamiski pielāgoties pārmaiņām darba tirgū un nozaru specifikai. Uzskatām, ka likumiem ir jārada brīvs ietvars, kurā noteiktas vispārīgas prasības, kuras nemainīsies ilgstošā laika posmā, bet detalizētas prasības ir jāatstāj pašu institūciju rokās. Konkrēta izglītība personālam ir detalizēta prasība. Tā jānosaka augstākās izglītības iestādei (AII) balstoties uz starptautisko praksi un piedāvājumu nozarē. Tā kā likumi tiek grozīti reti, tad pārāk detalizēta akadēmiskā personāla kvalifikācijas prasību noteikšana kavēs Latvijas institūciju attīstību, jo tās nespēs pielāgoties straujām pārmaiņām darba tirgū, vai specifiskām - taču tām nozīmīgām - nišām. Kopumā uzskatām, ka AII ir jādod lielāka brīvība savā rīcība tajā pašā laikā prasot arī lielāku atbildību par (ne)sasniegtajiem rezultātiem, un valsts līmenī ir jāvērtē rīcības rezultāti nevis process.

Ņemot vērā augstāk minēto mēs iesakām Augstskolu likuma 28., 30. un 32. pantu izteikt šādā redakcijā:

1. 28. pants: Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists ar publikācijām, uz kurām bieži atsaucas citi speciālisti, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem, starptautisku sadarbību pētniecībā vai starptautisku atzinību mākslinieciskajā jaunradē, pieredzi pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades projektu vadīšanā, un pieredzi nozares vai akadēmiskā darba vadīšanā, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai māsklinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Profesora amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.
2. 30. pants: Asociētais profesors ir savā nozarē nacionāli vai startptautiski atzīts speciālists, ar publikācijām, uz kurām atsaucas citi speciālisti, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem, nacionālu vai starptautisku sadarbību pētniecībā vai nacionālu vai starptautisku atzinību mākslinieciskā jaunradē, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai māsklinieciskās jaunrades darbu, un kuram ir pieredze studiju darba nodrošināšanā attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Asociētā profesora amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā darba vai mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.
3. 32. pants: Docents ir savas jomas speciālists ar citētām publikācijām (neskaitot pašcitēšanu), t.sk. publikācijas kā vadošajam autoram, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem. Docenta amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā, vai arī mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

Vēlamies norādīt, ka 3. lasījumā pieņemtajos Augstskolu likuma grozījumos noteiktā prasība pēc doktora grāda, piemēram, 65% akadēmiskā personāla universitātēs jau daļēji nobremzēs bieži izskanējušās bailes, ka vaļīgāks likums nozīmēs, ka AII lielākā daļa akadēmiskā personāla būs bez doktora grāda. Tas nav iespējams, jo zinātniskie asistenti un lektori veido ļoti lielu daļu akadēmiskā personāla un ir ļoti būtiski AII darbībai. Izņemot no likuma prasību par doktora grādu, mēs ļausim pašām AII noteikt sev aktuālos izņēmuma gadījumus, kad uz kādu no augstākajiem akadēmiskā personāla amatiem varētu kandidēt cilvēks bez doktora grāda.

Savos priekšlikumos esam nomainījuši pašreiz likumā lietoto vārdu “ievēlēt” pret “nodarbināt”. Uzskatām, ka vēlēšanu process vismaz zemākajos akadēmiskā personāla līmeņos ir jāpārtrauc, jo tas ir laikietilpīgs un bieži vien tikai formāls. AII ir jādod iespēja izvēlēties sev piemērotāko kandidātu un pēc darba līguma parakstīšanas šis kandidāts ir automātiski ieskaitāms kādā no akadēmiskās karjeras amatiem. Asociētā profesora un profesora amatu atlasei ir jābūt caurspīdīgai, godīgai un konkurenci veicinošai un atlases komisijā jāiekļauj gan AII, gan ārējie eksperti.

Miķelis Grīviņš, Dr.soc., valdes priekšsēdētājs