Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 70,956 apmeklējumi

RTU Meža iela 1/1 – 218. auditorija

Atskats uz apaļā galda diskusiju

Pasākums notiek 2011. gada 14. maijā RTU Meža ielā 1/1. Diskusiju atklāj Gatis Krūmiņš, jaunais LJZA valdes priekšsēdētājs. Ievadam pastāsta par dažādiem stereotipiem, ko par doktoriem var atrast internetā. Īsumā – nekādi parastie cilvēki tie nav. Vēlāk diskusijā izskanēja arī piemēri iz dzīves, kad labāk neteikt, ka esi Dr., lai neiedzīvotos nepatikšanās. Līdz ar to biežāk jārīko dažādi publiski pasākumi, kad jebkurš var sastapties ar Dr. un zinātniekiem.

Anketas rezultāti

Paldies tiem 80 aktīvajiem, kas aizpildīja anketu! Aizpildītāji 44/36 eksaktie/humanitārie, visaktīvākie bija 2., 3. un 4. kurss.

Viens no interesantākajiem jautājumiem: Kāpēc iestājies dr-ā? Atbildes var klasificēt sekojoši:

1) dēļ zinātnes (~20). Lai dziļāk papētītu sev interesējošās tēmas. Man patīk zinātniskais darbs. Jo vienmēr gribēju būt pētniece. Tas ir tāds dzīves sapnis. Kaut kas, kas ir dziļi manās asinīs un bez kā nevarētu būt laimīga. Bija tēma, kas Latvijā nav izpētīta. :) ...

2) dēļ karjeras (~20). Lai vizītkarte iespaidīgāka izskatītos, nebija nekas cits, ko darīt. Vajadzēja dr. grādu, jo strādāju augstskolā un vēlos turpināt. Vienmēr ir interesējis akadēmiskais un pētnieciskais darbs. Ieguldījums karjerā…

3) izglītības turpinājumam un punktam uz i, lai iegūtu grādu (~25). Man patīk studēt. Pabeigt iesākto izglītību līdz galam :) Tajā brīdī likās loģiski turpināt kāpt pa izglītības kāpnēm:) Iekšējā nepieciešamība. Gribēju būt vēl gudrāka. Vēlējos attīstīt jaunu nozari Latvijā. Tālākā izaugsme + ESF stipendija = lēmums par studijām doktorantūrā. Apnika studēt maģistrantūrās. Vēlme pilnveidoties un veselīga godkāre...

4) prestižam – vizītkartei, pirmais Dr. ģimenē, turpināt ģimenes tradīcijas...

5) citi - Ilgi strādāju, liela pieredze, velētos uzrakstīt savu darbu/rakstu/ grāmatu. Ceru ar Dr. panākt to, ko bez viņa nevar. Tā vajag...

Uz jautājumiem ko tu domā par savu darba vadītāju un izvēlēto tēmu bija šādas atbildes:

  • Izcils un ļoti labs darba vadītājs:
           54% eksakto doktorantu 39% humanitāro
  • Nesekmīgs un nekāds (nepalīdz un nekaitē):
           27% eksakto doktorantu 33% humanitāro (t.sk. viens jau nomainījis)
  • 5 nesekmīgie vadītāji no 11 ir 4. kursam un kandidātiem
  • 63% no ļoti labiem un izciliem vadītajiem ir tiem doktorantiem, kas ir apmierināti ar savu tēmu (laba un ļoti laba)
53% doktorantiem, kas ir apmierināti ar savu tēmu (laba un ļoti laba) ir ļoti labi un izcili vadītāji
  • no 13 doktorantiem, kas savu tēmu vairs neņemtu diviem ir ļoti labi vadītāji, bet pieciem nesekmīgi (no 11 nesekmīgajiem).

Kāpēc doktora grāds ir vajadzīgs?

G.K. Bija runas, ka ministrijā prasīs, lai ieņemtu zināmus amatus, bet šobrīd tikai akadēmiskajos amatos (augstskolās) un zinātniskajos projektos.

A.A. Doktorantūras laikā notiek personības attīstība. Doktorantūra nav skola, nebūs skolotāja, kas visu pateiks priekšā. Vairāk ir jācīnās un jādomā pašam, tāpēc personībai ir nozīme, jo lai savu pētījumu aizstāvētu vajag būt personībai. Varbūt papīrs tev neko tik daudz nedod, bet toties, ja ir bijis ko pacīnīties, tad rodas labs dzīves rūdījums.

Bieži jēga ir nevis grādam, bet sociālajiem kontaktiem, kas iegūti pētniecības laikā.

Ārvalstīs Dr. ir spēks, jo tur tas ir gods (bet savukārt bīsties būt overqualified, daži domā, ka dr ir pārākie gudrīši, un var nenotikt pozitīva komunikācija).

E.S. Jā, grāds palīdz tikt pie finansējuma. Ienācu darba tirgū, kad bija maza konkurence un esmu pārsteigts, ka universitātē var nopelnīt vairāk kā privātā biznesā. Nauda Eiropai un Latvijai ir, to var dabūt, tiesa, ne katrs.

Arī anketas apstiprina, ka grāda iegūšana ir tālāka sevis pilnveidošana un iespēja attīstīt karjeru.

Kas ir laba disertācijas tēma un kā pie tādas tikt? Kas ir laba/pabeigta disertācija?

Dr.oec. Alberts Auziņš piedāvā šādas tēmas: cikliskums ekonomikā, monetārās sistēmas, banku sistēmas modeļi, krīžu loģiskie cēloņi.

Jāņem vērā, ka stiprai tēmai būs stipri pretinieki, jo nav viegli iestāstīt cilvēkiem kaut ko būtiski jaunu.

Jautājums, kā IT izvēlas tēmu, jo tur taču viss tik strauji mainās?

A.Z. – jā, ir riski, jo pieejas un programmatūras mainās strauji, taču pielietojumi ir fundamentālāki. Mana tēma – matemātiskie modeļi ir samērā mūžīga.

E.S. – pirmā tēma viegli var būt šķērsām, tagad pats vadu, jau ir lielāka pieredze tēmas izvēlē. No maģistrantūras vilkta tēma var neattīstīties – jāskatās projektu kontekstā. Ja tēma ir jauka, bet pēc pabeigšanas to var tikai nolikt plauktā, tas ir nelietderīgi. Piekrīt AA, ka nedrīkst pārāk izkliedēties, jāņem kaut kas mazs, ko trijos gados var izpētīt, vai vismaz tas būs viens ķieģelītis kaut kam lielākam.

E.S. iedvesmoja paklausīšanās, ko pēta citi, kamēr pats bija maģistrants – piemēram, cik daudz mašīnas pilsētas centrā vizinās apkārt, meklējot stāvvietu. No sērijas, ja tāds var būt dr darbs, tad jau es arī varu, nekas sarežģīts tas neliekas. Varētu teikt, ka dr ir kvalifikācija, nevis ģenialitāte, spēja pētīt kaut ko un novest pētījumu līdz galam, tai pat laikā atceroties, ka disertācija nav kaut kas perfekts, jo zinātne vienmēr attīstās.

A.S. Arī mācību grāmatām ir pirmais, otrais un citi izdevumi, no tā nav jākaunas.

E.S. Tas, kas paliek aiz mums un ko vērtē ir publikācijas. Disertācijas starptautiskajās datu bāzēs nav.

GK – jā, iespējams, ka maģistra darba ideja var tikt apgāzta, neviens nesaka, ka pēc kāda laika arī dr nebūs jau apgāžams.

GŠ Tēmu būtu jāiesaka vadītājam – jo vadītājs redz lauku plašāk, redz kurās vietās ir potenciāls. Bet, protams, arī pašam jāredz tēmas novitāte. Ja bakalaurā iemācās cept keksu, tad maģ. var pētīt īpašības, savukārt dr, jau iet dziļāk un skatās.

AS, G.Č. izvēlējos nevis tēmu vai nevis darba vadītāju, bet pēc darbavietas interesēm.

AZ ņemot tēmu galīgi no malas var patērēt pārāk daudz laika lai iebrauktu tēmā un atrastu pareizo pieeju. Svarīgi ir labi nodefinēti mērķi un darba uzdevumi, citādi daudz laika un enerģiju izšķiež.

Var paņemt arī pilnīgu jaunu tēmu nozarei, ja pats redz tam attīstību. Katedras mēdz iet rutīnas ceļu un pretoties jauninājumiem. Teikt, ka tur vairāk par vienu publikāciju nekā nebūs, bet arī nepagrābt par daudz. Patiesībā zinātnē prognozēt tēmas attīstību pirms tam nevar, katrs pats var atrast savu rakursu (atbilstoši savām interesēm un talantiem), kur rakt tēmu dziļāk. Jo profesori, jau arī nezina visas tēmas dziļumā. Vieglāk ir iet no šauras tēmas plašumā, nekā izšķiest enerģiju plašumā, lai tad sašaurinātos.

Ja tēma ir plaša, tad ir grūti aizstāvēt, jo tev sāks konkrēti jautāt un kur ir šis un šis, un šis? Tur visu neizpētīsi, bet virspusēji nav OK. Var izvēlēties plašāku virsrakstu, bet tad ievadā labi nopamatot kāpēc ņems vienu šaurāku, ja kas paplašinās.

Plašā tēmā grūtāk izrakt novitāti, jo globāli daudz kas ir zināms, bet novitāte jau parasti ir tieši detaļās.

Tēmas ir pietiekami specifiskas – tev ir jākļūst par labāko ekspertu savā tēmā, neviens to nezinās labāk par tevi, tāpēc tāpat visa atbildība uz tevi. Kamēr jautājums nav izpildīts, tikmēr nevar zināt, cik tur ir ko pētīt.

Nosaukums nav akmenī kalts. Tēmu nav vērts mainīt 2. gadā, jo trešajā atkal vajadzēs mainīt – tāpēc jau tā ir zinātnes novitāte, ka tu esi pirmais, kas to izpēta.

Viena no pieejām – lai var katru gabaliņu nopublicēt.

Piemērs: katedras pārstāvis - kam tev to vajag? Jo kad būšu prezidents, noderēs! Un viss, jautājumu vairs nav. Secinājums – uzdrīksties. Labie varbūt nokļūst debesīs, bet mazliet nekaunīgie tur, kur grib.

Nav varbūt noteicošais, cik tēma ir ģeniāla, bet vai tu proti spriest kā zinātnieks, rakstīt publikācijas.

Kā izvēlēties labu darba zinātnisko vadītāju, vadītāja loma disertācijas izstrādē un promocijas procesā (tikšanā līdz aizstāvēšanai)

  • Egils Stalidzāns: potenciālā vadītāja motivācijas analīze, vadīšanas stils: jāharmonē ar doktoranta mērķiem, tāpēc pirms izvēlēties vadītāju jāpaanalizē sevi: ko es gribu un kāpēc?

Kas ir labs vadītājs ir atkarīgs no doktoranta un viņa tēmas, tomēr.. kādēļ gribu būt dr? jo tēvs bija, jo skaisti ir dr., lai varētu izpausties zinātnē, ped.karjera augstskolā, prasība sabiedrībā/darbā...

  • Ko es esmu gatavs darīt, gribu darīt – maksimāli iedziļināties, iziet starptautiskā mērogā, intensīvi ņemties vai kā blakus darbs.
  • Vadītāja tips - vada, konsultē, traucē, netraucē, palīdz. Velk savā virzienā, tēma var nomainīties, jo ir sev ērtākas tēmas. Vai es gribu sekot vadītājam, vai izpausties pats. Vajag vadītāja palīdzību vai ka tik netraucē.

Bet varbūt tas nav tas, ko tu pats gribi, stigrs mugurkauls ir svarīgs. Tad var ieturēt savu rakursu, arī uzņemšanā var mēģināt atrunāt.

  • Vadītāja motivācija? - ja vadītājs plosās, tad nederēs blakusdarbs, ja jāstrādā komandā, tad arī nederēs blakus darbs. Ir tādi, kas vada, jo prasa prof. amats, bet lai pārāk neuzbāžas un neizmet no savas vietas, tad labāk tāds mierīgais, kam vajag tikai Dr smukumam, nevis karjerai. Vajag palīgpersonālu. Paņēmu aiz žēlastības. Ir ar savu taisnību un ir demokrātiskie.
  • Vadītājs nevar tevi apturēt dabūt grādu, bet var atvieglot vai pamatīgi sarežģīt šo ceļu.
  • Katrs doktorants pēc dažiem gadiem saprot, ka darba vadītājs nav svētais un nemaz nav tik gudrs (iestājas zinātniskās personības briedums).
  • Ļoti labie ieteikumi:
    • vai ir vēl kāds doktorants (ja ir, tad noteikti parunājies ar viņu, kā viņam (un viņa disertācijai iet?
    • Kad pēdējais doktorants ir pie viņa aizstāvējies?
    • Cik bieži publicējas, par kādām tēmām? Ja maz vai pārāk plašs tēmu loks, tie nav labi rādītāji.

Attiecības ir sarežģīts jautājums, cik pāru tik problēmu, tomēr tu neesi viens, jo Darba vadītājs nav vienīgais ar ko parunāties, tagad ir doktorantūras skolas, fakultātēs mentori, LJZA u.c., kam prasīt padomu attiecību veidošanā ar vadītāju un problēmu risināšanā, varbūt jau preventīvi, nevajag vilkt līdz kliņķim, ja kas neiet meklē risinājumus/alternatīvas jau laicīgi.

Daži knifi:

  • Ja gribi, lai rūpīgāk lasa, darbā atzīmē konkrētas vietas ko iekomentēt, jo visu varbūt nebūs laiks lasīt vai paslīdēs garām nepamanīts un prasi konkrētas atbildes uz konkrētiem jautājumiem.
  • Ja pasniedzējs izskatās, ka guļ, tad varbūt ar aizvērtām acīm koncentrējas, jo reizēm cilvēki ir dīvaini.
  • Pie iespējas konsultējaties arī ar citiem savas jomas speciālistiem, lai jau saņemtu daudzveidīgu viedokli par savu darbu.

Ideja - vasaras nometnē rīkot priekšaizstāvēšanos. Publiskais svētdienas pasākums – jaunie zinātnieki nes jaunākos atklājumus tautās. Ja tu vari to izskaidrot parastam ciema iedzīvotājam vai LJZA vasaras nometnes dalībniekam, tad tu tiešām saproti savas tēmas novitāti un jēgu J un otrs ieguvums – varbūt saujiņa vietējo zinās, ka doktoranti nav dīvaiņi.

Kāda ir doktoranta ikdiena

  •  Darba plānošana 4 gadiem – kas plāno – tu vai vadītājs, ko var saplānot, cik nevar saplānot, vai iet pēc plāna.
  • Daži triki, kas palīdz saprast darba gatavību (Egīls Stalidzāns):
    • Disertācijas ir tas, ko 3 gados var izdarīt. Plus spēt salikt 20 min. prezentācijā, tā lai visi saprot. Publikācijas ir tās, kas paliek, kā tajās saliek kopā ir saimnieciskas dabas jautājums. Ar disertāciju dzīve nebeidzas, tas ir viens etaps tavā attīstībā, atskaites punkts. Ir jāsaprot, ka tev ir nevis jākoncentrējas uz to, kas nav, robi, ir katram darbam, viss nekad nebūs izpētīts.
    • Paskatīties, ko citi aizstāv, tad vieglāk saprast savu līmeni – ko tu vari, ko nevari. Doktors nav sasniegumu garantija.
    • Bez disertācijas var aizstāvēt arī publikāciju kopu un monogrāfiju (tas gan vairāk ir pie otrā zin. grāda, kad ir lielāka pieredze).
    • Dažādiem personības tipiem arī ikdiena kardināli atšķiras.
    • ESF stipendija ir uz gadu, tāpēc lielākoties plāns ir uz gadu. Ir jābūt globālam plānam, lai redzi kurp iet, pie tam jāspēj pie plāna pieturēties. Plāna veidošana ļoti atšķiras no nozares, agronomijā, ko sēsi rudenī, to pļausi nākamgad, bet ir nozares kur ātrāk mainās situācija (piem., IT). Kopumā: kamēr tev nav jauna plāna, ir jāpieturas pie iepriekšējā. Plāns nav darbu saraksts, bet darbu plānojums laikā! Pie plānošanas jāieplāno, ka promocijas darba iesniegšana līdz aizstāvēšanai ir stingri laikā regulēts process, kas aizņem vairākus mēnešus, to paātrināt nevar.
    • Reizēm ir ieteicams oficiālajā plānā uzrakstīt prasīto minimumu, lai ir lielākas iespējas pēc tam plānu izpildīt ar uzviju. Pie tam jāņem vērā plānotās finanses un laiks, ko varēs veltīt darbam [tu/katedra].
    • Plānu ik pa laikam ir jāizskata, lai redzētu reāli, cik laika vajag konkrētām darbībām. Tad jau laikus var saprast, kas no plāna var tikt paveikts un ko nepaspēs. Pie tam vienmēr jāieplāno laiks neplānotiem darbiem.
    • Braucot uz konferencēm, dodiet priekšroku tām, kurās ir publikācijas vai vismaz garās tēzes.
    • Labāk strīdīgos faktus nopublicēt, lai tur noknābā, nekā ierakstīt disertācijā un tad recenzenti noknābā. Jebkura atsauksme ir vēl viens viedoklis par ko padomāt. Sliktākajā gadījumā, būs labāka citējamība, jo visi to gribēs apgāzt.

Pieredzes apmaiņas iespējas, + un -.

Vēlams plānot jau agrāk, pirmā kursa sākumā, piesakās septembrī, lai sāktu pētīt jūnijā (DAAD stipendijai).

Valodas ieguvums būs pamatīgs un uz ilgu laiku. Specifiskās grāmatas ir ļoti dārgas (~100 Ls par grāmatu), tāpēc ceļojums var būt lētāks.

Ir labi pabūt un redzēt, kā lietas citur notiek, jārēķinās arī ar kultūršoku (brīvpieejas aparatūra un bibliotēkas, kas mums pat sapņos nerādās). Neskatoties uz laboratorijas aprīkojumu, galvenais esi tu, stipendijas dabūšana ir pats vieglākais, ko tu tur darīsi, kāda ietekme tam būs uz jūsu darbu – kādus datus savāksiet, ko analizēsiet utt. Vai rakstos minētie pētījumu nav jau bijuši sadarbībā ar vēl citu? Nepaļaujieties uz darba vadītāja provokācijām kaut kur aizbraukt, pajautājiet – ko es tur darīšu un kāpēc? Uz R-eiropu un Skandināviju ir vērts braukt arī ja nav īsta mērķa, jo tur ir ko iegūt, kaut vai bibliotēka un pieeja literatūrai, A-Eiropā var būt krietni sliktāk kā te. Ja atrodi kādu pasaules guru, varbūt viņš pat būs priecīgs ar tevi parunāt un tu vari kļūt par viņu projekta daļu. Bet neviena apmaiņas iestāde nepametīs savus darbus, lai palīdzētu tev, tad, ja mērķi nesakrīt, vari pazaudēt laiku disertācijai.

Šādos braucienos, kā reiz var izdarīt vairāk nekā ieplānots, jo tu esi viens, nav blakus darbu un cilvēku, savukārt Latvijā viss vidēji ar 2-3 jāreizina laikā.

Doktorantūrā ir vieglāk aizbraukt nekā pēc tam kā jaunajam zinātniekam.

Kas ir laba disertācija?

Laba disertācija ir aizstāvēta disertācija. Datubāzēs ir raksti, nevis disertācijas. Turpini attīstīties arī pēc aizstāvēšanas un tad radi aizvien labākus darbus, rakstus un grāmatas.

Pieredzē dalījās:

  • Dr.hist. Gatis Krūmiņš – Latvijas vēsture
  • Dr.biol. Gunta Čekstere – vides zinātne
  • Dr.art. Daina Lāce – mākslas vēsture
  • Dr.phys. Aigars Atvars – fizika
  • Dr.oec. Alberts Auziņš – ekonomika
  • Dr.sc.ing. Egils Stalidzāns - IT
  • Mg.biol. Jānis Liepiņš – mikrobioloģija
  • Mg.sc.ing. Gita Šakale – materiālzinātne
  • Mg.sc.ing. Andrejs Zujevs – IT

Aptuveni pierakstīja Agnese Stunda

Programma

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29231185 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773
%d bloggers like this: