Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 70,956 apmeklējumi

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) biedri š.g. 10.maijā kopā ar iniciatīvas “Humanitāro un sociālo zinātņu aizstāvībai” pārstāvjiem organizēja diskusiju par humanitāro un sociālo zinātņu nozaru attīstību valstī un nākotnes perspektīvām. Diskusiju vadīja LJZA valdes priekšsēdētāja Ieva Krūmiņa.

Pamatu diskusijai veidoja 2014.-2020.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda atbalsta finansējuma piešķiršanas kārtības apspriešana saskaņā ar Viedās Specializācijas stratēģiju (kopsavilkums), kas paredz finansējuma sadali starp šādām jomām:

Līdz ar to aktuāls jautājums ir par humanitāro un sociālo zinātņu lomu valstī pašlaik un nākotnē, tās attīstību līdz 2020.gadam. Šobrīd nozaru zinātniskajā kopienā pastāv divi diametrāli pretēji viedokļi par humanitāro un sociālo zinātņu jomu prioritāšu noteikšanas procesa organizēšanu, jo daļa zinātnieku uzskata, ka atbalstāmās prioritātes ir jānosaka valsts atbildīgajām nozares institūcijām, kur kā labās prakses piemēru var minēt Igaunijas Zinātnes padomi (Estonian Research Council), kuras pārstāvji nosaka zinātņu nozaru prioritāros virzienus, tādejādi veidojot sabalansētu vidi gan fundamentālajiem, gan lietišķajiem pētījumiem.

Tā kā 2014. - 2020.gada ES fondu plānošanas periodā realizētās darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.1. pasākuma “Praktiskas ievirzes pētījumi” un 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ietvaros tiek atbalstītas iepriekš minētās Viedās Specializācijas stratēģijas jomas, kurās ir identificēts komercializācijas potenciāls, daļa no diskusijas dalībniekiem uzsvēra, ka ir svarīgi attīstīt pētniecību fundamentālajā līmenī, kas tiek definēta zinātniskās kopienas ietvaros. Situācijā, kad valsts atbildīgās nozares institūcijas nenosaka zinātnes virzienu attīstību humanitārajās un sociālajās zinātņu nozarēs, to nepieciešams noteikt zinātniekiem.

Diskusijas laikā tika identificētas gan nozares zinātnieku individuālās, gan kopienas problēmas. Galvenokārt tika iezīmēta problemātika zinātnes pārvaldības sistēmā, piemēram, finansējuma sadalījumā. Svarīgi uzsvērt, lai laikā, kad nozīmīga ir zinātnes komercializācija, netiek aizmirsts, ka valstij ir jānodrošina stratēģiskais un finansiālais atbalsts fundamentālo pētījumu veikšanai. Latvijā 2014.gadā no IKP zinātnē tika ieguldīti tikai 0.68%1, kas nenodrošina sistemātisku un uz mērķi orientētu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru attīstību no valsts atbalsta finansējuma.

Diskusijas noslēgumā dalībnieki vienojās par veicamajiem darbiem nozares zinātnieku kopienas ietvaros – prioritāro virzienu noteikšanu humanitārajās un sociālajās zinātnēs, paturot prātā atziņu: “Negaidi pārmaiņas – radi tās!”.

Informāciju sagatavoja LJZA konsultatīvās padomes locekle Justīne Vīķe.

Attēls (c) Robert Neubecker

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29231185 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773
%d bloggers like this: