Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 70,634 apmeklējumi

Paldies Gatim Krūmiņam par piesūtīto materiālu (saite ŠEIT)!

Varam palūkoties, kā esam novērtēti. Diemžēl, kārtējo reizi izskatās, ka attīstamies atbilstoši finansējumam un tas nekas spožs nav.

Pēkšņi ļoti skaidri parādās zinātnes nozares, kurās Latvija ir konkurētspējīga pasaulē un kurās nav. Pie tam konkurētspēju nosaka nevis zinātnieku aptauja, bet viņu snieguma (lasi – publikāciju) mērījums. Turklāt, šajā pētījumā tas jau ir izdarīts.

Interesanti, ka Latvija ir iedalīta grozā ar līdzvērtīgiem spēlētājiem: Lietuvu, Grieķiju un Maltu. Grozs nosaukts “valstis ar vidēju zināšanu resursu jaudu sistēmu (medium-knowledge-capacity system), stipru lauksaimniecības lomu un zemas zināšanu intensitātes pakalpojumiem. Šo valstu grupa samērā draudzīgi turas līdzīgā līmenī, tomēr Latvija arī starp sava groza valstīm baisi atpaliek spēcīgu zinātnisko publikāciju ziņā, kas sagatavotas izmantojot ES Ietvara programmu fiansējumu.

Tam ir rasts vienkāršs skaidrojums Latvijā ir maz augsta līmeņa gan nacionālo un starptautisko zinātnieku, turklāt cerīgākie vietējie pamet valsti. Jāsaka, pašlaik rezdamākie Latvijas jaunie zinātnieki savu kompetenci ir pārveduši no studijām ārvalstīs. Ja viņi aizbrauks vēlreiz (nu jau ar visām ģimenēm), ja vien esat smalkjūtīgi, nejautājiet par iespējamo atgriešanos.

Ziņojumā ļoti trāpīgi teikts, ka Latvijā ir zinātneku piedāvājuma, nevis nozaru pieprasījuma virzīta zinātne. Citiem vārdiem – vidējā zinātne sēž uz labi iejātiem zirgiem, kas bieži varētu būt vēl no padomju laikiem. Daļa, lai arī beigti, var joprojām tikt jāti, it īpaši ja valsts to akceptē. Bet valstij bez naudiņas jāakceptē tas, kas ir. Pretējā gadījumā publiski jāatzīst, ka ir “plika”. Nu nav jau pilnīgi plika. No dažām labajām nozarēm jau var izveidot tīri gaumīgu bikinī.

Tipisks zinātnieku piedāvājuma, nevis Latvijas valsts virzīts pasākums ir Valsts Pētījumu programmas! Zinātnieki pastāsta, ko var izdarīt, valsts piekrīt un tie paši zinātnieki piesakās to izdarīt. No otras puses, protams, sagaidīt masveida zirgu maiņu bezfinansējuma apstākļos būtu riskanti. Laikam jau to saprot arī valsts un acu pievēršana ir ērtākais risinājums. DNB Latvijas barometra pētījums  (skat materiālu ŠEIT) norāda, ka vēlētāji jau tāpat nepamanīs, jo iedzīvotāji nezina, kas ir zinātne!

Komentāru sagatavoja Egils Salidzāns

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29231185 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773
%d bloggers like this: