Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 69,705 apmeklējumi

No 15. - 17. jūlijam Cēsīs, Ruckas muižā norisinājās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) organizētā vasaras skola, kas pulcēja vairāk nekā 30 jaunos zinātniekus un doktorantus kā arī īpaši piesaistītus lektorus un vairākus viesus. Tās centrālā tēma bija "Zinātne un sabiedrība", un programmā ietvertajās sesijās tika apskatīti visdažādākie mijiedarbības aspekti starp zinātniekiem un sabiedrību.

Kā stāsta LJZA vasaras skolas koordinatore un LJZA valdes locekle, Dr. Liene Spruženiece: “Tēma izvēlēta, lai izprastu šķēršļus, kas bieži vien novērojami zinātnieku komunikācijā ar sabiedrību. Kā rāda pieredze šobrīdējo globālu krīžu kontekstā, lielākā problēma parasti nav zināšanu trūkums, bet gan sabiedrības atbalsta iegūšana, lai šīs zināšanas integrētu reālā rīcībpolitikā. Šis fenomens bija skaidri novērojams ne tikai īslaicīgos, skaļos protestos pret dzīvību glābjošajām Covid-19 vakcīnām, bet arī ilgtermiņa izaicinājumu priekšā. Piemēram, gausajā reakcijā uz klimata krīzi un dezinformācijas ietekmē uz dažādu sabiedrības grupu attieksmi pret drošības situāciju Eiropā.”

Lai uzlabotu jauno zinātnieku prasmes veiksmīgi komunicēt ar plašāku sabiedrību, vasaras skolā tika piedāvātas darbnīcas, semināri un lekcijas, kas aptvēra visdažādākos zinātniskās komunikācijas un akadēmiskās karjeras aspektus.

Nometne iesākās ar praktiskām nodarbībām, kur jaunie zinātnieki apguva noderīgus brīvpieejas datu vizualizācijas rīkus, R un Inkscape, kas ļauj veidot grafikus un attēlus zinātniskiem rakstiem. Datu vizualizācja ir svarīga prasme jebkura mūsdienu zinātnieka "izdzīvošanas komplektā", jo tā ļauj efektīvi skaidrot sarežģītu informāciju, tādējādi palielinot iespēju, ka pētījumu rezultāti sasniegs liekāku auditoriju. "R" darbnīcas lektors Dr. assoc. prof. Sergio Uribe no Rīgas Stradiņa Universitātes jaunajiem zinātniekiem ļāva izmēģināt spēkus, programmējot gafikus par pingvīnu populācijām. Savukārt Dr. Lienes Spruženieces (Glāzgovas Univesitāte) vadītajā Inksape darbnīcā tika demonstrēti vienkārši paņēmieni visdažādāko stilu zinātnisku attēlu izveidei.

Darbnīcās aizsākto tēmu turpināja diasporas zinātnieks, Dr. Mārtiņš Zaumanis (EMPA Institūts, Šveice), stāstot par to kā visefektīvāk prezentēt zinātniskos datus konferencēs un publiskās lekcijās. Lektors uzskatāmi demonstrēja kā ar vienkāršiem paņēmieniem ikviens var būtiski uzlabot savas uzstāšanās prasmes. Pie šīs tēmas atgriezāmes arī pašā pēdējā vasaras skolas dienā, kad dalībniekiem tika dota iespēja praksē izmēģināt Dr. Zaumaņa sniegtos padomus, prezentējot savus pētījumus vasaras skolas kolēģiem un saņemt atklātu un konstruktīvu kritiku par savu prezentāciju stiprajām un vājajām pusēm.

Kulminācija zinātnes komunikācijas tēmai šajā vasaras skolā bija diskusija ar žurnāla ārstiem “Medicus Bonus” galveno redaktori Aiju Kažoku (Rīgas Stradiņa Universitāte) un nopelniem bagāto fiziķi un zinātnes komunikatoru Dr. assoc. prof. Vjačeslavu Kaščejevu (Latvijas Universtitāte). Tajā tika īpaši skarti jautājumi par dezinformāciju un to kā komunicēt zinātni krīzes situācijās, kad dezinformācijas kampaņas pārliecina plašas auditorijas.

Tāpat vasaras skolā tika apskatītas tēmas, kas ietvēra zinātnes komunikāciju starp pašiem zinātniekiem. Viens no lielākajiem mūsdienu akadēmiskās sistēmas paradoksiem ir tas, ka par sabiedrības naudu veiktie pētījumi bieži vien tiek publicēti dārgos, augsti reitingotos žurnālos, kas tiem uzliek maksas piekļuvi, padarot tos nepieejamus pašiem autoriem un sabiedrībai, bez kuriem šo pētījumu tapšana nebūt iespējama. Mūsdienās arvien aktīvākas kļūst diskusijas par to, ka esošā sistēma nav ētiska, un ir nepieciešamība pēc alternatīvas. Ingmāra Kreišmaņa organizētajā sesijā par atvērto zinātni Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Edvards Francis Kuks iezīmēja Latvijas plānus atvērtās zinātnes iedzīvināšanā zinātnieku kopienā. LU pārstāve Gita Rozenberga sniedza informāciju par iespējām, publicējoties atvērtajā piekļuvē, savukārt RSU pārstāvis Ingmārs Kreišmanis iezīmēja pētniecības datu dzīves ciklu atbilstoši ES un pasaulē pieņemtajiem standartiem pētniecības datu pārvaldībā. Dr. Alvis Brāzma no EBML-EBI izcēla atvērtās zinātnes principu iedzīvināšanas nozīmi, kas sniedz labumu ne tikai plašākā sabiedrībā, bet arī uzlabo sadarbību starp pētniekiem gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

Nozīmīga vieta vasaras skolas programmā bija atvēlēta arī jautājumiem, kas saistīti ar doktorantu un jauno zinātnieku karjeras sākumposmu. Uz sarunu orientētā stāstījumā Dr. Ieva Puzo (Rīgas Stradiņa Universitāte) un Dr. assoc. prof. Aija Lulle (Lāfboro/Loughborough Universitāte) pieskārās jautājumam par mobilitātes nozīmi pētnieku – un īpaši jauno zinātnieku – karjerā un dzīves gājumā kopumā.

Pētnieku kustība pāri robežām bieži tiek pozicionēta kā pašsaprotama un vērtīga akadēmiskās karjeras daļa un arī rīcībpolitikā uz to tiek likts uzsvars kā uz vērtību. Taču, kā iezīmē abas pētnieces, starptautiskajai mobilitātei ir arī personiski izaicinošas un sistēmiski problemātiskas puses. Dr. Ieva Puzo, balstoties sava pēcdoktorantūras pētījuma “Mobilizējot zinātni: Pētnieku pārrobežu mobilitāte salīdzinošā skatījumā” datos iezīmēja mūsdienu zinātnes vides – globālā, bet īpaši izteikti Eiropas mērogā – sistēmiskos izaicinājumus. Viens no tiem ir stabilu un pastāvīgu zinātnes darbavietu skaita samazināšanās un grantu finansējumā balstītu īstermiņa darbavietu skaita palielināšanās. Šādā kontekstā, pētniece iezīmēja, kustība pāri robežām pētniecības darba meklējumos ir nevis iespēja, bet drīzāk nepieciešamība, kas tiešā veidā ietekmē pētnieku ģimenes un cita veida attiecību saites.

Dr. Aija Lulle, asociētā profesore ar plašu pieredzi akadēmiskā darbā dažādās Eiropas valstīs un universitātēs, kā arī FLPP projekta “Attiecības kustībā: tuvniecība mūsdienu mobilajos darba režīmos” pētniece, ieskicēja nepieciešamību nodalīt organizēto mobilitāti uz laiku (piemēram, Erasmus vai Fulbright programmu ietvaros) no tādas, kurā pētnieki individuāli seko darba piedāvājumiem visā pasaulē. Pētniece arī aicināja problematizēt tādu literatūrā bieži sastopamu jēdzienu kā “pavadošie partneri” (trailing spouses), kā arī cīnīties pret jauno zinātnieku ekspluatāciju un elītismu Eiropas akadēmiskajā vidē.

Vasaras skolas diskusiju par doktorantu karjeru ārpus akadēmiskās vides vadīja Dr. Kārlis Livkišs no Dānijas ugunsdrošības un aizsardzības tehnoloģiju institūta. Statistika liecina, ka aptuveni trešdaļa no nodarbinātajiem zinātņu doktoriem savā profesionālajā karjerā neveic zinātnisko darbību. Aptuveni 20% no doktorantiem, kas grādu ir ieguvuši kopš 2010. gada, savu pamatdarbu nesaista ar iegūto zinātnisko grādu un 40% to saista tikai daļēji. Var secināt, ka ceļš pēc doktora grāda iegūšanas nav līdzens un ne vienmēr ved akadēmiskās karjeras virzienā. Vasaras skolas diskusija ļāva topošajiem doktorantiem gūt ieskatu kā citi pētnieki savas zināšanas ir izmantojuši privātajā un nevalstiskajā sektorā. Tāpat izskanēja doma par nepieciešamību gan studiju laikā, gan pēc doktora grāda iegūšanas kritiski izvērtēt savas vērtības un mērķus, un pārdomāt kā visefektīvāk sniegt labumu sabiedrībai. Sarunā piedalījās RTU doktorantūras studente Kristīne Irtiševa un Dr. biol. Matīss Žagars. Kristīne dalījās ar savu pieredzi izstrādājot un augu augšanas veicinātāju HUMICO un attīstot uzņēmumu SIA HUMICO. Savukārt Matīss doktorantūras laiku pavadīja Japānā un pēc atgriešanās Latvijā darbojies vairākos pētniecības institūtos Latvijā, kā arī nodibinājis savu uzņēmumu hidroekoloģijas lauciņā. Ar savu pieredzi video ieraksta formātā dalījās arī sociālatropoloģe Dr. Ieva Raubiško. Doktorantūras studijas sniedz neatsveramu klāstu ar rīkiem, ko var izmantot savas un sabiedrības dzīves uzlabošanā. Svarīgi ir atbalstīt topošos doktorantus šo nākotnes iespēju apzināšanā un iedvesmot ar pozitīviem piemēriem, arī ja doktorants savu nākotni nesaista ar akadēmisko vidi.

Visbeidzot noslēdzām vasaras skolu ar interaktīvu darbnīcu/diskusiju par akadēmisko vidi Latvijā un LJZA darbības prioritātēm nākošajā gadā. Apspriedām problēmas, kas saistītas ar doktorantūru Latvijā. Doktoranti kā būtiskākās problēmas akcentēja nestabilu finansējumu, neskaidrus un mainīgus doktorantūras noteikumus, lielu administratīvo slogu, t.i., daudz atskaites un nekvalitatīvu kursu piedāvājumu. Turklāt, bieži doktorantūru Latvijā var raksturot ar teicienu “peldi vai grimsti”. Diskusijā apspriestie jautājumi un idejas kalpos kā būtisks pienesums LJZA tālākās darbības plānošanā, jo ļauj mums izprast, kādas doktorantu bažas un intereses ir īpaši jāakcentē un jāaizstāv.

Runājot par iemesliem kāpēc ikgadēja vasaras skolu tradīcijas iedzīvināšana ir svarīga Latvijas jaunajiem zinātniekiem, LJZA priekšsēdētāja, Dr. Antra Boča, stāsta: “Angliski doktora grādu dabas zinātnēs apzīmē ar terminu Doctor of Philosophy (filozofijas doktors), bet diemžēl filozofijas daļa, ar ko domāta vispārēja sistēmas izpratne un plašas kritiskās domāšanas prasmes, mūsdienu doktorantūras studijās paliek novārtā. Pārāk daudzas doktorantūras programmas sagatavo ļoti šauras specializācijas pētniekus, kuri bieži nav gatavi reālajai dzīvei. Diemžēl ne visas augstskolas domā par doktorantu un jauno zinātnieku izaugsmi un attīstību. Ar vasaras skolām LJZA cenšas piedāvāt jaunajiem zinātniekiem iespēju uzlabot savas prasmes, piemēram, šajā gadā uzsvars bija uz komunikācijas prasmēm. Nākotnē ceram skart tādas tēmas kā laika menedžments, lai palīdzētu sabalansēt darbu un privāto dzīvi, akadēmiskā godīguma principi un ieteikumi, kā tos vislabāk ieviest savā darbībā, kā arī konfliktu un riska menedžments. Mūsu mērķis ir izveidot platformu, kurā jaunie zinātnieki spēj smelties sev nepieciešamās prasmes veiksmīgas karjeras uzsākšanai.”

Visu trīs dienu garumā vasaras skolas dalībniekiem bija iespēja baudīt Ruckas muižas mājīgās telpas un skaisto apkārtni, kā arī piedalīties pašorganizētās sociālās un sportiskās aktivitātēs. Vasaras skolas norise Cēsu pilsētas svētku laikā ļāva izbaudīt pilsētas kultūras pasākumus, ieskaitot gan brīnišķīgo gaismas šovu Ruckas muižas parkā, gan arī koncertus, kas norisinājās pilsētas centrā.

LJZA pateicas Cēsu novada pašvaldībai (Cēsis) par piešķirto līdzfinansējumu, bez kura šis pasākums nebūtu iespējams, lektoriem par atsaucību un Ruckas muižai par viesmīlību!

  • No skolotāju puses izskanēja sūdzība, ka pētniecības institūti bieži nevēlas ekskursijās uzņemt pamatskolas skolniekus, priekšroku dodot vidusskolniekiem. Tāpēc lūdzam mūsu biedrus palīdzēt mainīt šo institūciju kultūras daļu. Sasniedzot mazos skolēnus, mēs palielinām varbūtību, ka viņi izvēlēsies DZMIT (angliski - STEM).
  • Aicinām savus biedrus aktīvi iesaistīties ēnu dienās, zinātnieku naktīs, jauno biologu/ķīmiķu/ģeogrāfu utt. skolās un citos pasākumos, kā arī mudināt savas iestādes izsūtīt informāciju par šiem pasākumiem visām Latvijas skolām.
  • Ierosinām izveidot vienotu informācijas kanālu, kur varētu satiekties pētniecības institūcijas ar savām aktivitātēm, un skolotājs ar skolēnu vajadzībām.
  • No skolotāju puses izskanēja komentārs, ka paši skolotāji, īpaši pēc daudziem profesijā pavadītiem gadiem, bieži vien nezina kā nozares attīstās un kādas ir darba iespējas tajās. Ieteicām skolotājiem pieprasīt, lai šāda informācija tiktu iekļauta viņu ikgadējos kursos. Tomēr vēlamies aicināt arī savus biedrus neatteikt skolām un doties bērniem stāstīt par karjeras iespējām zinātnē. Tāpat jāatceras, ka daudzas nākotnes profesijas vēl nepastāv, tāpēc 13-gadīgam skolēnam šodien vēl nav jāzina, par ko viņš/-a strādās, kad absolvēs augstskolu.
  • Apspriedām, ka, dodoties ekskursijās uz zinātniskajām institūcijām, skolotājam ar pētnieku jākomunicē jau mācību gada sākumā, lai zinātnieks iespējami labāk prezentācijas var piemērot skolas mācību saturam.
  • Nedrīkst fokusēties tikai uz izcilniekiem. Jāmāca un jāmotivē visi. Arī tiem, kas skolā nav DZMIT priekšmetu izcilnieki, ir visas iespējas veidot veiksmīgu karjeru DZMIT lauciņos.

Ziņa par konferenci.

Apvienību diskusijā pārstāvēja Antra Boča, Jānis Lazovskis un Eduards Baķis. Foto: Toms Grīnbergs, LU

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) aicina apvienības biedrus, draugus un jaunos zinātniekus (tajā skaitā maģistrantūras studentus) piedalīties vasaras skolā “Zinātne un sabiedrība”. Tā norisināsies no 15. - 17. jūlijam Ruckas muižā, Cēsīs.

Vasaras skolā tiks aplūkots:

  • kā sniegt izcilas prezentācijas par savu pētījumu tēmām;
  • kā zinātniekam veiksmīgi komunicēt ar sabiedrību;
  • kas ir atvērtā zinātne un kā to nesajaukt ar plēsoņžurnālu piedāvājumu;
  • zinātnieka karjeras iespējas ārpus akadēmiskās vides;
  • pētniecībā noderīgas digitālās prasmes.

Pēdējā vasaras skolas dienā dalībniekiem būs arī iespēja prezentēt savas pētījumu tēmas un saņemt individuālus ieteikumus prezentācijas stila un satura uzlabošanai. Kā arī tiks piedāvātas tīklošanās aktivitātes un neformāla sociālā programma, iekļaujot gan rekreācijas aktivitātes, gan Cēsu pilsētas svētku apmeklējumu.

Detalizētu pasākuma programmu meklē šeit.

Kas ir aicināti piedalīties?

Pasākums būs noderīgs LJZA biedriem, kā arī jaunajiem zinātniekiem, doktorantiem un maģistrantūras pēdējo kursu studentiem no visām zinātņu jomām.

Lai pieteiktos dalībai, reģistrējies šeit līdz 30. jūnijam (vietu skaits ir ierobežots).

Cik maksā dalība vasaras skolā?

Dalības maksa vasaras skolā ir:

  • LJZA biedriem, nakšņojot teltī Ruckas muižas parkā vai uz līdzpaņemta matrača iekštelpās – 30 Eur;
  • LJZA biedriem maksājot no personīgiem līdzekļiem - 50 Eur;
  • LJZA biedriem maksājot no projektu finansējuma – 80 Eur;
  • Interesentiem, kas nav LJZA biedri – 100 Eur (kļūsti par LJZA biedru un piedalies par pazeminātu cenu! Iestāšanās LJZA šeit.

Šī summa iekļauj pilnas pasākuma programmas apmeklējumu, gultasvietu kopmītņu tipa istabās Ruckas muižā, daļēju ēdināšanu un tējas/kafijas pauzes.

Brokastis būs iespēja pagatavot individuāli Ruckas muižas virtuvē, vai iegādāties netālu esošajā veikalā un kafejnīcās. Detalizēta informācija par ēdināšanu sekos tuvojoties vasaras skolai.

Jautājumu gadījumā rakstiet info@ljza.lv.

Pateicamies Cēsu novada pašvaldībai par finansiālo atbalstu vasaras skolas rīkošanai un Latvijas Antropologu biedrībai par sadarbību programmas izveidē!

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno akadēmiju sanāksmē, kas norisinājās 09.-10.06.2022. Helsinkos, Somijā. Šis sadarbības formāts starp jauno zinātnieku organizācijām pastāv jau ilgāku laiku, bet pandēmijas dēļ tikšanās nebija notikušas jau divus gadus. Šo sanāksmi organizēja Somijas Jaunā akadēmija un tajā piedalījās jaunie zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas.

Sanāksme tik veltīta dažādiem izaicinājumiem, ar ko šobrīd sastopas visa zinātnieku kopiena, ne tikai jaunās akadēmijas. Pirmā diena tika veltīta izaicinājumiem, kas ir radušies Krievijas izraisītā kara dēļ Ukrainā. Tika apspriestas sankcijas, to radītie izaicinājumi, kā arī to potenciālie ieguvumi. Dalībniekiem darbnīcas laikā bija jāiejūtas sešās krāsu cepurēs, caur kuru domāšanas veidiem nonākt pie kopējiem secinājumiem.

Sanāksmē piedalījās arī PhD Olena Maslyukivska no Ukrainas, daloties pieredzes stāstā par to, kas ir nepieciešams šobrīd Ukrainas zinātniekiem ārpus Ukrainas un arī tiem, kas palikuši Ukrainā. Tika atgādināts arī pa iespēju piedalīties kustībā #ScienceforUkraine. Īpaši tika izcelts jaunās zinātnieces Sanitas Reinsones un Latvijas ieguldījums iniciatīvā, to radot un iedzīvinot praksē. Dienas otrās pusē dalībnieki grupu darbā vienojās par labajām praksēm, kas noderētu Ukrainas zinātnes atjaunošanai; kā nodrošināt labi funkcionējošu nacionālo un starptautisko atbalsta tīklu pētniekiem; tika definēti globālie izaicinājumi, kurus radījis asiņainais Putina karš Ukrainā un domāts par veidiem, kā zinātnieku kopiena var palīdzēt tos risināt. LJZA bija idejas autori šai darba grupai un to arī vadīja, aicinām griezties pie Ievas Siliņas, ja vēlaties iegūt papildus informāciju par rezultātiem.

Pirmā sanāksmes diena noslēdzās ar tīklošanās pasākumu, kurā Ziemeļvalstu un Baltijas jaunie zinātnieki dalījās savā pieredzē zinātnieku interešu pārstāvībā un praktisku ar zinātni saistītu jautājumu risināšanā, kā arī nodibināja ciešākus kontaktus tālākai sadarbībai.

Otrā sanāksmes diena tika veltīta dažādiem starpdisciplināriem zinātnes jautājumiem, kurā dalībnieki dalījās ar savām starpdisciplinārajām pieredzēm. Jaunajām akadēmijām bija iespēja dalīties ar saviem veiksmes stāstiem, kā uzlabot sabiedrību un tās izpratni par pētniecību. Lielu interesi izraisīja Latvijas Jauno zinātnieku iniciatīva “Tiešsaistē ar zinātnieku”. Bija arī iespēja iepazīties ar Somijas zinātnes finansēšanas modeli un izaicinājumiem.

Sanāksmes rezultātā tika nonākts pie kopējas vēlmes uzlabot savstarpējās attiecības starp Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Jaunajām akadēmijām. Lai gan katrā valstī izaicinājumi mēdz būt citādāki, kopējās problēmas akadēmiskajā vidē ir līdzīgas, tāpēc dalīšanās pieredzē uzlabo problēmu risināšanu. Tika nolemts arī nākošgad rīkot sanāksmi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jaunajām akadēmijām esošajā sastāvā, kā arī Baltijas valstu Jauno akadēmiju sanāksmi jau šogad Viļņā, Lietuvā.

Latviju Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno akadēmiju sanāksmē pārstāvēja Eduards Baķis, Ieva Siliņa un Aina Semjonova.

Foto Sebastian Trzaska, Young Academy Finland

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) aicina apvienības biedrus un jaunos zinātniekus piedalīties vasaras skolā “Zinātne un sabiedrība”. Tā norisināsies no 15. - 17. jūlijam Ruckas muižā, Cēsīs.

Vasaras skola tiek organizēta ar mērķi palīdzēt jaunajiem zinātniekiem pilnveidot akadēmiskās prasmes gaisotnē, kurā ir viegli atrast domubiedrus, profesionālus kontaktus un tikt sadzirdētam. Pasākumā Latvijas un ārvalstu zinātnieki un speciālisti dalīsies ar pieredzi un ieteikumiem, kas palīdzētu kļūt par labāku zinātnieku. Kā arī tiks piedāvāta neformāla sociālā programma, iekļaujot gan rekreācijas aktivitātes, gan Cēsu pilsētas svētku apmeklējumu.

Kas ir aicināti piedalīties?

Pasākums mērķēts uz LJZA biedriem, kā arī jaunajiem zinātniekiem un doktorantiem no visām zinātņu jomām. Reģistrācija šeit līdz 21. jūnijam (vietu skaits ir ierobežots).

Vasaras skolā tiks aplūkots:

  • kā sniegt izcilas prezentācijas par savu pētījumu tēmām;
  • kā zinātniekam veiksmīgi komunicēt ar sabiedrību;
  • kas ir atvērtā zinātne un kā to nesajaukt ar plēsoņžurnālu piedāvājumu;
  • zinātnieka karjeras iespējas ārpus akadēmiskās vides;
  • pētniecībā noderīgas digitālās prasmes.

Pēdējā vasaras skolas dienā dalībniekiem būs arī iespēja prezentēt savas pētījumu tēmas un saņemt individuālus ieteikumus prezentācijas stila un satura uzlabošanai.

Cik maksā dalība vasaras skolā?

Dalības maksa vasaras skolā ir:

  • LJZA biedriem maksājot no personīgiem līdzekļiem - 50 Eur;
  • LJZA biedriem maksājot no projektu finansējuma – 80 Eur;
  • Interesentiem, kas nav LJZA biedri – 100 Eur (ja vēlaties kļūt par LJZA biedru, reģistrējieties šeit). Biedra nauda ir 12 Eur gadā).

Šī summa iekļauj pilnas pasākuma programmas apmeklējumu, gultasvietu kopmītņu tipa istabās Ruckas muižā, vienu maltīti dienā un tējas/kafijas pauzes.

Brokastis un vakariņas būs iespēja pagatavot individuāli Ruckas muižas virtuvē, vai iegādāties netālu esošajā veikalā un kafejnīcās. Detalizēta informācija par ēdināšanu sekos tuvojoties vasaras skolai.

Vienlaikus, aicinām apsvērt iespēju nakšņot teltī un izbaudīt īstu vasaras nakti Ruckas muižas parkā. Šādā gadījumā dalības maksa ir tikai 30 Eur.

Jautājumu gadījumā rakstiet info@ljza.lv.

Vasaras skolas ir nozīmīgs veids, kā jaunie zinātnieki var pilnveidot savas akadēmiskās iemaņas un veidot paliekošu akadēmisko kontaktu tīklu. Lai atbalstītu jaunos zinātniekus, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (turpmāk LJZA), ievērojot apvienības tradīcijas, šogad organizē vasaras skolu “Pārvarot izaicinājumus zinātnē” no 27. līdz 29. augustam Cēsīs.

Kāpēc

Zinot, ka jaunajiem zinātniekiem ir nepieciešams atbalsts karjeras veidošanā un iespēju meklēšanā, un pieņemot, ka tieši jaunie zinātnieki ir viena no grupām, kas visasāk izjūt pandēmijas diktēto ierobežojumu ietekmi uz savu karjeru, LJZA šī gada pavasarī pieņēma lēmumu uzņemties vasaras skolas organizēšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz diviem argumentiem: no vienas puses, jaunie zinātnieki atrodas karjeras posmā, kurā zinātniskās dzīves izaicinājumi vēl tikai tiek apgūti, tādēļ draudzīgs padoms un piemērs šajā karjeras posmā ir īpaši nozīmīgs. Te runa var būt par tādiem vienkāršiem jautājumiem kā – kur manā jomā iegūt jaunāko informāciju, kā saprast, kurus neapmaksātos pienākumus ir vērts uzņemties un no kuriem izvairīties, kā uzsākt vai veidot sarunu ar potenciāliem sadarbības partneriem, utt. Nav vienotas atbildes uz šiem jautājumiem – katra individuālā pieredze būs unikāla, un tikai laiks un pieredze dos jaunajam zinātniekam spēju izvērtēt, kā pielāgoties katrai konkrētajai situācijai. Vienlaikus pirms šāda pieredze ir uzkrāta, diskusijas un sarunas palīdzēs rast atbildes uz ļoti konkrētiem jautājumiem, kas jaunajiem zinātniekiem ir aktuāli jau šodien, un palīdzēs orientēties izaicinājumu daudzveidībā. Šī vasaras skola piedāvā virkni sesiju par jaunajiem zinātniekiem aktuāliem izaicinājumiem, kā arī pieeju speciālistiem, kuri savā karjerā ir vairākkārt pierādījuši, ka spēj rast atbildes uz grūtiem jautājumiem.

No otras puses, jaunos zinātniekus ietekmē arī ierobežota pieeja pētnieku tīkliem. Iespējas zinātnē ir cieši saistītas ar tīklu pieejamību. Tīkli palīdz atrast darba devēju, jaunus projektus, partnerus un vienkārši pētniekus ar līdzīgām interesēm. Vienlaikus tīkli un neformālas sarunas palīdz arī paraudzīties uz saviem izaicinājumiem un savu ikdienas pieredzi institūtā vai universitātē no malas. Neformālas sarunas ļauj pētniekiem saprast, kā viņu ikdiena zinātnē ir salāgojama ar kolēģu pieredzi citās institūcijās. Arī šo izaicinājumu vasaras skola palīdzēs risināt, ļaujot jaunajiem zinātniekiem neformālā gaisotnē tīkloties un apmainīties viedokļiem.

Šāda pasākuma nepieciešamību Latvijas zinātniekiem apliecina, tas, ka dažu dienu laikā vasaras skolā pieteicās vairāk kā 40 dalībnieku un reģistrāciju nācās slēgt.

Vasaras skolas programma

Vasaras skolas lektoru saraksts vēl tiek precizēts, taču jau šobrīd ir pieejama darba programma. Tajā tiek akcentēti trīs aspekti – jauno zinātnieku profesionālās iemaņas, Latvijas zinātnes ekosistēma un tīklošanās.

Sesijās, kurās tiks uzlūkoti profesionālie izaicinājumi, trīs dienu garumā tiks runāts par jautājumiem, kas saistīti ar zinātnieku ikdienas pienākumiem. Te var pieminēt vasaras skolas pirmo sesiju, kurā jaunie pētnieki divās paralēlās grupās varēs uzzināt, kā pilnveidot akadēmisku rakstu izstrādi. Tāpat divas sesijas ir veltītas, lai runātu par paraugpraksi pētījumu rezultātu vizualizēšanā un komunicēšanā. Tāpat atsevišķās sesijās tiks aplūkoti ar zinātnes komercializāciju un starpdisciplināriem pētījumiem saistīti izaicinājumi. Šajās sesijās ar savu pieredzi un “tricks and tips” dalīsies un uz jautājumiem atbildēs Latvijas vadošie zinātnieki.

Latvijas zinātnes ekosistēmas iztirzāšanai veltītās sesijas ir paredzētas, lai labāk palīdzētu jaunajiem zinātniekiem sagatavoties karjeras izaicinājumiem, kā arī identificētu problēmas, kas pastāv Latvijas zinātnē. Pirmās dienas (27. augusta) vakarā ir paredzēta diskusija “Vai zinātnē visi esam vienlīdzīgi? Sieviešu pieredzes”, kurā runāsim par izaicinājumiem, ar kuriem akadēmiskajā vidē saskaras tieši sievietes. Atsevišķa saruna ir paredzēta, lai pārrunātu lēmumus, kas pētniekiem ir jāpieņem, veidojot savu karjeru (vai vismaz strukturēti domājot par to). Visbeidzot, otrās vasaras skolas dienas (28. augusta) vēlā pēcpusdienā ir ieplānota sesija, kurā runāsim par izaicinājumiem Latvijas zinātnē un jauno zinātnieku pieredzi plašākā kontekstā..

Runājot par tīklošanos, cilvēki mēdz pieņemt, ka tā norisinās pati no sevis – cilvēki pie kafijas vienkārši iepazīstas. Tomēr arī kontaktu veidošana ir efektīvāka, ja tai atvēl laiku. Vasaras skolā ir paredzētas aktivitātes, kas palīdz cilvēkiem iepazīties, dalīties savās domās un vienkārši labi pavadīt laiku.

Lai sekotu aktuālajai informācijai par LJZA vasaras skolu, sekojiet apvienības mājas lapai (ljza.lv), facebook (@Latvijas Jauno zinātnieku apvienība) vai twitter (@LV_JZA) kontam.

Paldies vasaras skolas atbalstītājiem - Cēsu pašvaldībai un Ziemeļvalstu padomes birojam Latvijā.

Raksts par LJZA vasaras skolu ir pieejams "Zinātnes vēstneša" 2021. gada 26. jūlija numurā.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) nometnes organizatoru komanda aicina jaunos zinātniekus piedalīties vasaras skolā “Pārvarot izaicinājumus”. Vasaras skola tiek organizēta ar mērķi palīdzēt jaunajiem zinātniekiem risināt praktiskus izaicinājumus gaisotnē, kurā ir viegli atrast domubiedrus, profesionālus kontaktus un tikt sadzirdētam. Pasākumā Latvijas un ārvalstu zinātnieki un speciālisti dalīsies ar savu pieredzi un ieteikumiem, kā būt par labāku zinātnieku.

Vasaras skolas norise plānota no piektdienas 27. augusta pēcpusdienas līdz 29. augusta vakaram Ruckas muižā Cēsīs.

Kas ir aicināti piedalīties?

Pasākumā ir aicināti piedalīties Latvijas jauno zinātnieku apvienības biedri, jaunie zinātnieki un doktoranti no visām zinātnes jomām. Reģistrācija vasaras skolai šeit https://ej.uz/LJZAvasarasskola2021 līdz 10. augustam (vietu skaits vasaras skolā ir ierobežots).

Vasaras skolas ietvaros tiks aplūkots:

  • kā labāk rakstīt akadēmiskus rakstus;
  • kā vizualizēt datus un veidot no datiem stāstu;
  • kā komunicēt un kā komercializēt pētījumu rezultātus;
  • kā veidot akadēmisko karjeru;
  • kā veidot starpdisciplinārus pētījumus.

Cik maksā dalība vasaras skolā?

Dalības maksa vasaras skolā ir 30 EUR (reģistrējoties līdz 21.jūnijam. Pēc šī datuma reģistrācijas maksa ir 40 EUR). Šī summa tiks izmantota, lai apmaksātu daļu no organizatoriskajām izmaksām. Par šo summu jūs iegūstat iespēju piedalīties vasaras skolā un gultasvietu Ruckas muižā. Vienlaikus, ja jums ir šāda iespēja, mēs Jūs aicinām apsvērt iespēju paņemt līdzi telti un izbaudīt īstu vasaras nakti pie ugunskura. Dalības maksā nav iekļautas maltītes. Tās atkarībā no jūsu vēlmēm varēs iegūt apkārt esošajās kafejnīcās vai pagatavot Ruckas muižas virtuvē. Detalizēta informācija par ēdināšanu sekos tuvojoties vasaras skolai.

Kur notiks vasaras skola?

Cēsīs, Ruckas muižā. Cēsīs var viegli nokļūt gan ar vilcienu, gan ar autobusu, gan arī ar privāto transportu.
Kā pandēmija ietekmēs vasaras skolas norisi?

Šī vasaras skola tiek organizēta laikā, kad plānošanas iespējas ir stipri ierobežotas. Organizējot šo vasaras skolu mēs pieņemam, ka augusta beigās pulcēšanās ierobežojumi būs atviegloti. Attiecīgi, šī vasaras skola ir gan iespēja iegūt informāciju par praktiskiem izaicinājumiem, gan arī iepazīties ar zinātniekiem klātienē. Ja augusta beigās epidemioloģiska situācija neļaus klātienē satikties – pasākums tiks pārcelts. Diemžēl naudu, kas tiks ieguldīta pasākuma organizēšanā mēs nevarēsim atgūt un attiecīgi, mēs to diemžēl nevarēsim atgriezt reģistrētajiem dalībniekiem. Par šo naudu dalībniekiem automātiski tiks reģistrēta dalība pārceltajā pasākumā nākošajā gadā.

Pasākumu atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā.

Jautājumu gadījumā lūgums rakstīt info@ljza.lv.

Latvijas Zinātnes padome kopā ar Eiropas Latviešu apvienību (ELA), kopienu “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” (ESI.LV), Latvijas studentu un pētnieku asociāciju Lielbritānijā (Association of Latvian Students and Researchers in the UK ), Kembridžas Universitātes Latviešu biedrību (Ec Culats) un Latvijas Jauno zinātnieku apvienību (LJZA) rīko kontaktbiržu Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) atklātā konkursa kontekstā. Kontaktbiržas mērķis ir dot iespēju potenciālajiem projektu iesniedzējiem veidotu jaunus tīklus un sadarbības, tai skaitā ar Latvijas zinātniekiem diasporā. Piedalīties pasākumā aicināti arī uzņēmēji, sabiedriskās organizācijas, valsts pārvaldes vai pašvaldības pārstāvji.

Pasākums notiks Zoom platformā 3. jūnijā no pl. 16.00 – 18.00 (EEST). Pieteikšanās līdz 31. maija pl. 11.00 šeit: https://ej.uz/FLPP2021kontaktbirza

Vairāk informācijas: https://lzp.gov.lv/2021/05/13/kontaktbirzaflpp/

Informatīvi atbalsta: Izglītības un zinātnes ministrija, Zinātne Latvijai/Research Latvia, EURAXESS Latvia, Latvijas Zinātņu akadēmija, PostDoc Latvia, Ar pasaules pieredzi Latvijā, Labs of Latvia.

2021. gada 14. aprīlī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Šīs sarunas kontekstā LJZA norāda, ka jāveicina sociāli aktīva zinātnieku iesaiste. Zinātnē balstītai lēmumu pieņemšanai valstī ir jākļūst par normu. Gatavojoties šai sarunai LJZA pārstāvji definēja četras tēmas, kuras ir nepieciešams aktualizēt.

I. Lai veicinātu zinātnes kvalitāti ir nepieciešams pārskatīt zinātnei novirzīto finansējumu apjomu un sadalījumu. Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd pārskata bāzes finansējumu un 2020. gadā arī palielinājies zinātnes finansējums kopumā. Mūsuprāt, ir sperts pirmais solis, lai risinātu ilgstošu finansējuma problēmu un mēs ceram, ka tam sekos arī reāls finansējums!

Vienlaikus, saistībā ar zinātnes finansējumu ir jāuzsver sekojošas lietas:

  • Kamēr Latvijā mēs vēl joprojām runājam par 2% no IKP zinātnei, ES līmenī diskusija notiek par 3% (piem., skat. nesenu EU zinātnes un inovāciju komisāres Marijas Gabrielas [Mariya Gabriel] komentāru [1]);
  • Šobrīd zinātne funkcionē pateicoties ES projektiem (piem., jaunais doktorantūras modelis, pēcdoktorantūras stipendijas un arī šobrīd izstrādē esošā tenūras sistēma). Īstermiņā fondu atbalsts var palīdzēt ieviest jaunus risinājumus. Tomēr ilgtermiņā šāda pieeja var ierobežot un jau ir ierobežojusi labas iniciatīvas. Fondu finansējums reformu ieviešanā var radīt nevajadzīgu administratīvo slogu, radīt spiedienu reformās iestrādāt mērķus, kuri iepriekš tajās nav bijuši, un var būt par iemeslu finansējuma pārrāvumam mirklī, kad fondu finansējums beidzas. Šo faktu uzsver arī pēdējais zinātnes izvērtējums [2].
  • Caur projektiem pieejamajā finansējuma efektivitāte var tikt uzlabota ieviešot skaidru projektu uzsaukumu regularitāti.

II. Pārmaiņas nav tikai organizatoriska pārstrukturēšanās – lai veicinātu zinātnes kvalitāti ir jāmainās domāšanai (mentālais setings). Šobrīd izstrādē esošais jaunais karjeras modelis paredz mainīt gan akadēmisko organizāciju, gan arī veidu, kā domāt par akadēmisko karjeru. Gan organizatorisku pārstrukturēšanos, gan arī jaunu domāšanu var palīdzēt ieviest stabils atalgojums, pēc būtības atklāti konkursi uz nozīmīgām pozīcijām, starptautiskās pieredzes izmantošana un atviegloti pirmie soļi jaunajiem zinātniekiem zinātnē.

Pašreizējā akadēmisko pozīciju vēlēšanas procedūra nereti nav pilnībā caurspīdīga. Atklāti konkursi palielina kandidātu skaitu (Somijas piemērs) un padara atlasi caurspīdīgāku. Tie arī atvieglo iespējas tiem zinātniekiem, kuri vēlas pieteikties, bet kuriem nav iepriekšēju attiecību ar konkrēto akadēmisko struktūrvienību (šobrīd, pētnieku, kuri ir devušies mobilitātē, pieredze liecina, ka, lai sekmīgi atgrieztos Latvijā, ir nepieciešams saglabāt spēcīgas saiknes ar Latvijas akadēmisko vidi, kam tā nevajadzētu būt). Papildus, mēs vēršam uzmanību uz sekojošiem aspektiem:

  • Konkursiem, kuri atrodas ārpus tenūras sistēmas, nebūtu jāizvirza ierobežojumi. Tie ir pielāgoti finansējuma pieejamībai un finansētāja vajadzībām. Vienlaikus, jau zemākajos akadēmiskās karjeras posmos būtu jābūt iezīmētai skaidrai trajektorijai, kā pēc šiem pirmajiem soļiem jaunais zinātnieks var turpināt karjeru zinātnē;
  • Ir nepieciešams atrast kopsaucējus, kas ļautu salāgot zinātni, kas notiek universitātēs un ārpus tām (piemēram, Organiskās sintēzes institūts vai Baltic Studies Centre) un attiecīgi salāgot dažādus finansējuma avotus.

III. Jaunais doktorantūras modelis – šobrīd doktorantam cienīgs un konkurētspējīgs atalgojums ir rokas stiepiena attālumā. Šī ir iniciatīva, kas varētu nozīmīgi uzlabot doktorantu pieredzi studējot.

  • Jaunais doktorantūras modelis nespēs funkcionēt bez skaidra finansējuma avota. Ir svarīgi nodrošināt, ka nākotnē šādai programmai būs regulārs valsts budžeta finansējums un tai nav jāpaļaujas uz fondu apgūšanu.
  • Modelis izskatās brīnišķīgi uz papīra. Svarīgi ir neaizmirst, ka grūtākais ir šādu programmu ieviešana. Attiecīgi, ir nepieciešams monitorings, kas ļautu ātri noteikt iespējamās problēmas, kas rodas modeli ieviešot.
  • Jau tagad ir skaidrs, ka nozīmīgākais izaicinājums būs atrast veidus kā korekti un caurspīdīgi virzīties prom no pieejas – “one size fits all”. Šis uzdevums ir uz to institūciju pleciem, kuras ievieš jauno programmu.

IV. Dialogs ar diasporu nav pietiekams. Reemigranti ir potenciāls latviešu valodu zinošs papildinājums Latvijas zinātnei. Diaspora ir arī pētnieku tīkls ārzemēs. Sadarbībai ar diasporu ir jākļūst strukturētākai.

***

Gatavojoties sarunai LJZA identificēja arī citas tēmas, par kurām ir nepieciešama diskusija:

  • Zinātnes komunikācija – zinātnes komunikācija ir ilgstoši bijusi pamesta novārtā. Vāja zinātnes komunikācija mazina iespējas pilnvērtīgi izmantot zinātnes sasniegumus;
  • Ilgtermiņā ir nepieciešama diskusija kā atrast līdzsvaru starp zinātnes kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem;
  • Dzimumu līdztiesība zinātnē ir tēma, kas ir aktuāla visā pasaulē. Arī Latvijā šai tēmai būtu nepieciešams pievērst papildu uzmanību.

Sastādīja: Miķelis Grīviņš, Eduards Baķis, Kārlis Pleiko, Laura Bužinska, Ilze Elbere, Antra Boča.

[1] Schiermeier, Q. (2021). ‘We must adapt’: EU research chief on Europe’s €100-billion funding programme. Pieejams te: https://www.nature.com/articles/d41586-021-00834-1
[2] Arnold, E., Knee, P. un A. Vingre (2021). International Evaluation of Scientific Institutions’ Activity. Consolidated report. Pieejams te: https://www.izm.gov.lv/lv/media/10721/download

14. aprīlī Valsts prezidentam Egilam Levitam notika tiešsaistes saruna ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētāju Miķeli Grīviņu un valdes locekļiem Eduardu Baķi, Kārli Pleiko, Lauru Bužinsku un Ilzi Elberi par zinātnes pārvaldības, finansējuma un jauno zinātnieku karjeras jautājumiem.

Lasīt tālāk.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29231185 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773