Kā norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angliski: Organisation for Economic Cooperation and Development - OECD), skolotāji ir viens no galvenajiem faktoriem, kurus politikas veidotāji var ietekmēt saistībā ar izglītības kvalitāti un skolēnu mācību sasniegumiem. Taču skolotāju un augstskolu mācībspēku profesijas prestižs ar katru dekādi samazinās, un arvien mazāk jaunu cilvēku izvēlas šīs profesijas. To var novērot arī Latvijā, kur puse no vidusskolas posma skolotājiem ir vecāki par 50 gadiem. Savukārt Latvijas augstskolās ir gandrīz četras reizes vairāk akadēmiskā personāla vecumā virs 65 gadiem nekā vidēji Eiropas savienībā. Nekonkurētspējīgā darba samaksa un lielā darba slodze ir viens no iemesliem pieaugošai profesijas nepopularitātei.[1-3] Tajā pašā laikā izglītības sistēmā plānots ieviest lielas pārmaiņas - pāreju uz kompetencēs balstītu izglītību. Bet no augstākās izglītības sistēmas prasa izcilību, par ko liecinātu augsts rangs augstskolu reitingos un pieaugošs studentu skaits.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība saskata esošās problēmas kā unikālu iespēju veikt kardinālus izglītības sistēmas uzlabojumus. Tāpēc mēs aicinām visus, no kuriem tas atkarīgs, sākt darbu pie tā jau tagad, nevis pārcelt atbildību uz 14. Saeimu un jaunu valdību. Precīzāk, aicinām aizejošo valdību - sagatavot budžeta plānu, pašvaldības - turpināt skolu tīkla sakārtošanu, bet visu sabiedrību - reabilitēt pedagoga profesijas prestižu. LJZA aicina arī pašus pedagogus un augstskolu mācībspēkus dalīties ar savu pieredzi, lai panāktu pedagoga profesijas pastāvīgi augstu reputāciju un izpratnes stiprināšanu sabiedrībā par tās vērtību. Sabalansēta darba slodze un pienācīgs atalgojums neatrisinās visas ar izglītību saistītas problēmas, bet tie ir svarīgi pirmie soļi.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedri izsaka pateicību saviem skolotājiem un augstskolu pasniedzējiem, kuru darbs ielika pamatus mūsu izaugsmē, un atbalsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) streika pieteikumu. Vienlaikus, Latvijas bērnu, jauniešu un studentu dēļ ceram, ka politiķi un LIZDA veidos konstruktīvu dialogu un radīs kompromisu vēl līdz šīs nedēļas beigām, un nākamās nedēļas mācības daudziem izglītojamajiem nenorisināsies bez pedagoga vadības un tukšu pasniedzēja vietu klasē.

Izmantotās atsauces:

1. OECD (2005), Teachers Matter: Attracting, Developing and Retaining Effective Teachers, Education and Training Policy, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264018044-en.
2. OECD (2022), Teachers by age (indicator). https://doi.org/10.1787/93af1f9d-en (Accessed on 11 September 2022)
3. European Commission/EACEA/Eurydice, 2017. Modernisation of Higher Education in Europe: Academic Staff – 2017. Eurydice Report. Luxembourg: Publications Office of the European Union, https://doi.org/10.2797/408169

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība nosoda agresīvo un nepamatoto Krievijas iebrukumu Ukrainā un pauž solidaritāti ar Ukrainas tautu.

Lai atbalstītu Ukrainas zinātniekus, no kuriem daudziem nāksies doties bēgļu gaitās, aicinām Latvijas zinātnes institūcijas apsvērt savas spējas uzņemt šos zinātniekus un nodrošināt viņiem iespēju turpināt savu darbu Latvijā. Šis būtu būtisks solis, lai Ukrainas zinātnieki nezaudētu savas prasmes un sadarbības tīklus un lai Ukrainas vārds nepazustu no starptautiskās zinātnes telpas. Mēs arī iesakām novirzīt Latvijas-Ukrainas sadarbības programmas finansējumu tiem Ukrainas zinātniekiem, kas izlems savu pētniecības darbu turpināt Latvijā, kamēr situācija Ukrainā neuzlabojas.

Mēs aicinām katru zinātnieku un zinātnes institūciju Latvijā un ārvalstīs pārtraukt sadarbību ar tiem Krievijas pētniekiem, kuri nav skaidri pauduši nosodījumu par Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Aicinām neapmeklēt Krievijā organizētus zinātniskus pasākumus, neaicināt Krievijas pārstāvjus piedalīties pasākumos Latvijā, nepieteikt kopējus projektus, atteikties no dalības ar Krieviju saistītu zinātnisko izdevumu redkolēģijās, kā arī no darba pie kopīgām publikācijām. Papildus aicinām ievērot šos pašus principus attiecībā pret Baltkrieviju, ņemot vērā, ka iebrukums Ukrainā tika daļēji realizēts arī no Baltkrievijas teritorijas.

Mēs saprotam, ka daudzi pētnieki Krievijā cenšas būt neitrāli un politikā neiesaistīties, jo tiem, kuri ir aktīvi piedalījušies pašreizējās Krievijas valdības kritikā, bieži ir nācies samaksāt ar savu karjeru. Bet šobrīdējā situācija un Putina retorika vairs nepieļauj neitralitāti. Starptautiskā zinātnes sabiedrība nevar un nedrīkst atbalstīt agresorus.

Valsts Izglītības attīstības aģentūrai,
Izglītības un zinātnes ministrijai,
Finanšu ministrijai,

02.11.2021.

Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības (LJZA) biedri ir mūs informējuši par gadījumiem, kuros pētniekiem, īstenojot PostDoc Latvia pēcdoktorantūras projektu, projekta uzlikto nosacījumu dēļ viņi nevar pilnā apmērā izmantot visu sev pienākošos grūtniecības, pēcdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumu. Par minēto situāciju LJZA 17. augustā nosūtīja iesniegumu Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA). 25. augustā LJZA saņēma VIAA atbildi. Pēc informācijas saņemšanas no VIAA, LJZA nolēma konsultēties ar tiesībsargu, lai noskaidrotu, vai Ministru kabineta 2016. gada 19. janvāra noteikumu Nr. 50 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" īstenošanas noteikumi" 31. punkts ir atbilstīgs Satversmes un Darba likuma prasībām par nodarbinātības un atlīdzības saglabāšanu darbinieka prombūtnes laikā saistībā ar slimību vai grūtniecību. Saņemtā atbilde liek mums domāt, ka tiesībsargs neredz pamatojumu, kāpēc šajos noteikumos nav iestrādāta iespēja pagarināt PostDoc Latvia projektu objektīvu iemeslu (grūtniecības vai slimības) dēļ.

Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrojumu par sekojošiem jautājumiem:

1. Kādēļ tika veikti grozījumi Noteikumu Nr. 50 31. punktā, kā rezultātā tika noteikts konkrēts visu projektu beigu datums – 2023. gada 30. jūnijs?
2. Kāds ir pamatojums, kas pētniekiem, kuriem objektīvu iemeslu dēļ (grūtniecība) nepieciešams PostDoc Latvia projekta beigu termiņa pagarinājums, liedz sniegt šādu termiņa pagarinājumu?
3. Kāds būtu risinājums, lai pēcdoktorantūras projekta izstrādes laikā grūtniece vai jaunais vecāks varētu izmantot sev pienākošos pirmsdzemdību, pēcdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumus tādā pat kārtībā kā jebkurš darba ņēmējs Latvijas Republikā?

Lai gan mūsu līdzšinējā komunikācija ir izgaismojusi problēmas minētajā pēcdoktorantūras programmā, lūdzam šo jautājumu uzlūkot pēc būtības un izsvērt, vai līdzīgas problēmas nav arī citās individuālo grantu programmās. Tāpat, lūdzam apsvērt, kā minētās problēmas novērst projektu pieteikumu uzsaukumos, kuri varētu tikt izsludināti nākotnē.

Pēc pieprasījuma varam sniegt individuālu pētnieku pieredzes stāstus, kas apstiprina minēto problēmu. Lai gan atsevišķi pētnieki ir apstiprinājuši, ka ir gatavi dalīties ar savu pieredzi, tomēr lūdzam izvērtēt šādu papildus materiālu nepieciešamību, jo vairumā gadījumu šie zinātnieki izjūt, ka publiska šo problēmu apspriešana varētu ietekmēt viņu karjeru nākotnē.

LJZA valdes un Politikas darba grupas vārdā

Miķelis Grīviņš, dr.soc.
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

17.06.2021.

Latvijas Jauno Zinātnieku apvienība (LJZA) uzskata, ka Latvijas akadēmiskajai sistēmai (AS) ir jābūt atvērtai, iekļaujošai un jāvērtē kopējie akadēmisko amatu pretendentu sasniegumi. Tā vietā, lai padarītu iegūto grādu par galveno atlases kritēriju, ir būtiskāk noteikt prasmes, pieredzi un sasniegumus, kurus sagaidām no kandidāta. AS ir jāspēj dinamiski pielāgoties pārmaiņām darba tirgū un nozaru specifikai. Uzskatām, ka likumiem ir jārada brīvs ietvars, kurā noteiktas vispārīgas prasības, kuras nemainīsies ilgstošā laika posmā, bet detalizētas prasības ir jāatstāj pašu institūciju rokās. Konkrēta izglītība personālam ir detalizēta prasība. Tā jānosaka augstākās izglītības iestādei (AII) balstoties uz starptautisko praksi un piedāvājumu nozarē. Tā kā likumi tiek grozīti reti, tad pārāk detalizēta akadēmiskā personāla kvalifikācijas prasību noteikšana kavēs Latvijas institūciju attīstību, jo tās nespēs pielāgoties straujām pārmaiņām darba tirgū, vai specifiskām - taču tām nozīmīgām - nišām. Kopumā uzskatām, ka AII ir jādod lielāka brīvība savā rīcība tajā pašā laikā prasot arī lielāku atbildību par (ne)sasniegtajiem rezultātiem, un valsts līmenī ir jāvērtē rīcības rezultāti nevis process.

Ņemot vērā augstāk minēto mēs iesakām Augstskolu likuma 28., 30. un 32. pantu izteikt šādā redakcijā:

1. 28. pants: Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists ar publikācijām, uz kurām bieži atsaucas citi speciālisti, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem, starptautisku sadarbību pētniecībā vai starptautisku atzinību mākslinieciskajā jaunradē, pieredzi pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades projektu vadīšanā, un pieredzi nozares vai akadēmiskā darba vadīšanā, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai māsklinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Profesora amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.
2. 30. pants: Asociētais profesors ir savā nozarē nacionāli vai startptautiski atzīts speciālists, ar publikācijām, uz kurām atsaucas citi speciālisti, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem, nacionālu vai starptautisku sadarbību pētniecībā vai nacionālu vai starptautisku atzinību mākslinieciskā jaunradē, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai māsklinieciskās jaunrades darbu, un kuram ir pieredze studiju darba nodrošināšanā attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Asociētā profesora amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā darba vai mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.
3. 32. pants: Docents ir savas jomas speciālists ar citētām publikācijām (neskaitot pašcitēšanu), t.sk. publikācijas kā vadošajam autoram, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem. Docenta amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā, vai arī mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

Vēlamies norādīt, ka 3. lasījumā pieņemtajos Augstskolu likuma grozījumos noteiktā prasība pēc doktora grāda, piemēram, 65% akadēmiskā personāla universitātēs jau daļēji nobremzēs bieži izskanējušās bailes, ka vaļīgāks likums nozīmēs, ka AII lielākā daļa akadēmiskā personāla būs bez doktora grāda. Tas nav iespējams, jo zinātniskie asistenti un lektori veido ļoti lielu daļu akadēmiskā personāla un ir ļoti būtiski AII darbībai. Izņemot no likuma prasību par doktora grādu, mēs ļausim pašām AII noteikt sev aktuālos izņēmuma gadījumus, kad uz kādu no augstākajiem akadēmiskā personāla amatiem varētu kandidēt cilvēks bez doktora grāda.

Savos priekšlikumos esam nomainījuši pašreiz likumā lietoto vārdu “ievēlēt” pret “nodarbināt”. Uzskatām, ka vēlēšanu process vismaz zemākajos akadēmiskā personāla līmeņos ir jāpārtrauc, jo tas ir laikietilpīgs un bieži vien tikai formāls. AII ir jādod iespēja izvēlēties sev piemērotāko kandidātu un pēc darba līguma parakstīšanas šis kandidāts ir automātiski ieskaitāms kādā no akadēmiskās karjeras amatiem. Asociētā profesora un profesora amatu atlasei ir jābūt caurspīdīgai, godīgai un konkurenci veicinošai un atlases komisijā jāiekļauj gan AII, gan ārējie eksperti.

Miķelis Grīviņš, Dr.soc., valdes priekšsēdētājs

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) atbalsta grozījumus, kas ļautu pieredzējušiem, veiksmīgiem un savas prasmes pierādījušiem pētniekiem no diasporas bez doktora grāda kandidēt uz akadēmiskajiem amatiem un rektora amatu. Savu atbalstu pamatojam sekojoši:

1. Latvijas akadēmiskajā sistēmā jau ilgstoši bijusi ļoti zema konkurence uz akadēmiskajiem amatiem un tādēļ to nedrīkst turpināt ierobežot ar obligātu prasību pēc doktora grāda diasporas zinātniekiem no valstīm, kurās ir atšķirīga akadēmiskās karjeras formālā gaita. Izciliem pētniekiem ir jāatļauj piedalīties konkursos uz akadēmiskajiem amatiem, kur augstākās izglītības iestādēm (AII) un pētniecības institūtiem (PI) pēc būtības ir jāatlasa labāko no kandidātiem.
2. AII un PI ir jādod iespēja pašām veidot savu personāla politiku pēc nepieciešamības. Piemēram, nebūtu lietderīgi konkursam uz specifisku amatu ar likumu priekšlaicīgi diskvalificēt diasporas pētnieku bez doktora grāda, kuram ir liela pieredze un starptautiska ietekme zinātnes nozarē, kas nepieciešama AII vai PI stratēģijas īstenošanai, bet viņa vietā izvēlēties mazāk spēcīgu kandidātu tikai tāpēc, ka šim kandidātam ir doktora grāds. Jebkura AII vai PI ir ieinteresēta vadošā pozīcijā redzēt cilvēku, kurš savas spējas pierādījis ar augsta līmeņa publikācijām, oriģinālām pētniecības idejām un iegūtiem grantiem, nevis cilvēku, kuram ir doktora grāds, bet profesionālie sasniegumi – ļoti mazi. Jāņem arī vērā, ka ASV, Kanādā un citās valstīs daudzās nozarēs maģistra studijas krasi atšķiras no Eiropas sistēmas un vairāk līdzinās doktora studijām – tā saucamie pētniecības maģistri (Research Masters).
3. Pieteiktie grozījumi negarantē profesora vai rektora vietu diasporas zinātniekiem ar maģistra grādu. Tie tikai ļauj šiem cilvēkiem piedalīties konkursā.
4. Diasporas likums paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus diasporas reemigrācijai. Prasība pēc doktora grāda ir praktiski nepārvarams šķērslis daudziem karjeras virsotnē esošiem diasporas zinātniekiem, lai tie reemigrēšanu vispār apsvērtu. Pieteiktie grozījumi mērķtiecīgi atbalsta pašu labāko diasporas zinātnieku reemigrāciju un veicina Latvijas zinātnes izcilību. Dubultpilsonības valstu diasporas zinātnieku reemigrācija ir īpaši veicināma.
5. Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajos pētnieku karjeras līmeņos (saite) specifiski akadēmisko grādu nosaukumi lietoti informatīvā nolūkā, piemēram, "PhD holders or equivalent". Ņemot vērā Latvijā pašreiz notiekošo darbu pie akadēmiskās karjeras modeļa, uzskatām, ka Latvijai ir jāņem piemērs no šīs un citām sistēmām, kas kvalitātes ziņā sevi jau pierādījušas.
6. ASV un citās valstīs medicīnas sistēmā ir gandrīz neiespējami apvienot rezidentūru ar doktorantūru un katram jaunajam ārstam ir jāizvēlas viens no šiem ceļiem. Tomēr abi šie ceļi tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem, jo tie sniedz dažādas, viens otru papildinošas zināšanas un prasmes. Tāpēc arī netiek ierobežotas jauno mediķu iespējas iesaistīties pētniecībā, neskatoties uz viņu izvēli. 2021. gada 23. martā prezentētais starptautiskais augstākās izglītības izvērtējums (saite) norādīja, ka arī Latvijā rezidentūras un doktorantūras apvienošana medicīnā ir ļoti grūts un problemātisks process. Nav izslēgts, ka nākotnē arī Latvija pieļaus divus ceļus uz profesūru medicīnā.

 
 
LJZA atbildes uz izskanējušo kritiku:

1. "Šie grozījumi domāti tikai vienam cilvēkam"
   Nepiekrītam; ir arī citi diasporas zinātnieki, kas savu karjeru veidojuši valstīs/nozarēs, kur doktora grāds nav ierasta prasība. Ir būtiski vienu gadījumu skatīt kā precedentu, uz kura pamata savu zinātnes sistēmu varam uzlabot, nevis, personīgas nepatikas vadīti, slēgt durvis potenciāliem reemigrantiem – augsti kvalificētiem zinātniekiem.
2. "Nav pieņemams, ka profesors bez doktora grāda varēs vadīt doktora darbus"
   Jau šobrīd Latvijā strādā profesori ar doktora grādu, kuriem ir grūtības izpildīt minimālās Latvijas Zinātņu Padomes eksperta tiesību prasības. Tas neliecina par augstu kvalitāti pašreizējā doktorantu vadīšanā. Š.g. 25. februārī MK pieņēma profesoru vērtēšanas kritērijus ar pieticīgām snieguma prasībām (piem., minimālo h indeksu 3). Tik zemi kritēriji tika pieņemti augstskolu pretestības dēļ, kas neliecina par uzstādījumu profesoru amatos redzēt iespējami spēcīgākos kandidātus. Zinātnē, kas nepārtraukti attīstās, ir būtiski vērtēt kandidātu pēc paveiktā, nevis pagātnē iegūta grāda. Ja pētnieks ar maģistra grādu ir spējis kļūt starptautiski atzīts, regulāri publicēties, veidot un vadīt sadarbības tīklus un pierādīt sevi kā pētniecības darbu vadītājs, tad ir būtiski AII un PI dot iespēju šo cilvēku izvērtēt kopā ar citiem pretendentiem uz akadēmisku amatu.
3. "Ārvalstu pilsoņiem trūkst latviešu valodas zināšanu"
   Diasporas zinātniekiem tā nav problēma.

 
 
Antra Boča, PhD, Politikas darba grupas vadītāja
Eduards Baķis, PhD, valdes loceklis
Miķelis Grīviņš, Dr.soc., valdes priekšsēdētājs

23.03.2021.

Nav noslēpums, ka LZA īsteno locekļu un korespondētājlocekļu vecumstruktūra (1. attēls) norāda uz nepietiekamu jaunās zinātnieku paaudzes iesaisti akadēmijas darbībā. Lai šo problēmu risinātu, akadēmijas prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš savā darbības programmā paredzēja izdiskutēt jautājumu par Nākotnes akadēmijas (starptautiski lieto terminu Jaunā akadēmija, Young academy) izveidi kā veidu iesaistīt jaunākās zinātnieku paaudzes LZA darbībā.

1. Attēls. LZA īsteno un korespondētājlocekļu vecumstruktūra, 2020. gada dati.

Šobrīd pasaulē ir izveidotas un darbojas vairāk kā 40 Jaunās akadēmijas (t. sk. Lietuvā un Igaunijā), kas pulcē pašus talantīgākos jaunos zinātniekus, kuri savas karjeras sākumposmā jau ir sasnieguši izcilus zinātniskos rezultātus. To darbības mērķi ir jaunajiem zinātniekiem aktuālu jautājumu aktualizēšana un risināšana gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Latvijā nav Jaunās akadēmijas, taču tās funkcijas daļēji pilda Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA). Tomēr LJZA, kas apvieno ap 200 doktorantu un jauno zinātnieku, galvenie darbības virzieni vairāk saistīti ar dalību zinātnes politikas veidošanā, zinātnes komunikāciju un popularizēšanu, tīklošanās un sadarbības veicināšanu, un mazāk ar izcilības veicināšanu un izplatīšanu jauno zinātnieku vidū.

Pašsaprotami, ka Jaunās akadēmijas izveidē būtu jāiesaista paši jaunie zinātnieki, kā arī gados jaunākie akadēmijas locekļi. Tāpēc LZA prezidents I. Kalviņš aicināja mani kā LZA Prezidija locekli un vienlaicīgi LJZA valdes priekšsēdētāju iesaistīties šī jautājuma risināšanā un organizatorisko struktūru izveidē. Pieņemot šo izaicinājumu, mans pirmais mērķis bija noskaidrot šī brīža jauno zinātnieku domas par Jaunās akadēmijas izveidi. Tāpēc 25.01. – 01.02. organizēju LJZA biedru aptauju un aptaujas noslēgumā arī diskusiju par šo jautājumu.

Aptaujā piedalījās 50 LJZA biedri, no kuriem 23 (46 %) atbalstīja Jaunās akadēmijas veidošanu, 22 (44 %) bija pret, savukārt 5 (10 %) pauda, ka viņu atbalsts atkarīgs no izvēlētās formas un funkcijām. Aptaujā tika arī uzdoti jautājumi par vēlamo organizācijas formu, misiju, mērķiem un uzdevumiem, locekļu ievēlēšanas nosacījumiem un vēlamo finansēšanas veidu (2. attēls). No aptaujas rezultātiem ir secināms, ka LJZA biedru vairākums atbalstītu Jaunās akadēmijas izveidi nevalstiskās organizācijas statusā, ar izveidotāju definētu misiju un valsts finansējumu. Redzams, ka respondenti biežāk atbalstīja Igaunijas nevis Lietuvas Jaunās akadēmijas uzbūves principus, tai skaitā par locekļu nominēšanas uzticēšanu zinātnisko institūciju senātiem un zinātniskajām padomēm (vienlaicīgi atbalstot arī sevis nominēšanu), par locekļu ievēlēšanas kārtību un locekļu skaitu. Attiecībā uz vecuma ierobežojumu ievēlēšanas brīdī, respondentu vairākums neatbalstīja papildus vecuma ierobežojumus likumā definētajam jaunā zinātnieka statusam (līdz 10 gadiem pēc zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas).

2. Attēls. LJZA biedru atbildes uz aptaujas jautājumiem par Jaunās akadēmijas izveidi.

Sekojošajā LJZA biedru diskusijā tika prezentēti aptaujas rezultāti, kā arī mēģināts rast atbildi uz jautājumu, pie kādiem nosacījumiem LJZA būtu gatava iesaistīties Jaunās akadēmijas izveidē. Kā to jau norādīja aptaujas rezultāti, LJZA biedriem svarīgākie nosacījumi būtu izveidotās organizācijas neatkarība un viedokļu brīvība, kā arī mērķu nedublēšanās ar LJZA, kas nozīmētu primāru fokusu uz izcilības veicināšanu un izplatīšanu, tai skaitā sadarbībā ar citu valstu Jaunajām akadēmijām. “Pret” balsojušie norādīja uz draudiem par LJZA ietekmes mazināšanos, kā arī iespēju izcilākajiem jaunajiem zinātniekiem jau šobrīd kandidēt uz LZA korespondētājlocekļa statusu. Papildus tam, vairākums vienojās, ka organizācija varētu pilnvērtīgi funkcionēt tikai pie nosacījuma, ja tā saņemtu valsts budžeta finansējumu.

Lai uzzinātu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kā galvenās zinātnes politikas veidotājas viedokli, diskusijā bez LJZA biedriem bija uzaicināts piedalīties IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs. Viņš pauda viedokli, ka šobrīd neredz pietiekamu pamatu jaunas jauno zinātnieku organizācijas izveidei, jo tas novedīs pie zinātnes vides un viedokļu sadrumstalošanās, sevišķi attiecībā uz doktorantu un jauno zinātnieku interešu pārstāvniecību. Viņaprāt, LZA būtu jāmainās iekšēji, ar mērķi plašāk savā darbībā iesaistīt jaunos zinātniekus, paredzot iespēju jaunajiem zinātniekiem plašāk iesaistīties LZA darbā un ietekmēt tās lēmumus. Bez tam, ministrijas budžeta prioritātes šobrīd neļautu novirzīt valsts finansējumu šādas jaunas organizācijas darbības nodrošināšanai.

No diskusijas var secināt, ka Jaunās akadēmijas kā atsevišķas izcilāko jauno zinātnieku organizācijas izveidei šobrīd nav pietiekams atbalsts ne jauno zinātnieku, ne zinātnes politikas veidotāju vidū. Tas norāda uz nepieciešamību diskutēt par citiem veidiem jaunākās zinātnieku paaudzes iesaistei LZA darbībā. Iespējamie varianti ir dažādi – LZA korespondētājlocekļu ievēlēšanas kārtības maiņa, jaunas LZA locekļu kategorijas veidošana, ciešāka sadarbība ar LJZA kā galveno jauno zinātnieku pārstāvības organizāciju, kā arī citi. Jāņem vērā, ka izvēlētais risinājums var nebūt ātrs un prasīt izmaiņu veikšanu LZA Hartā, tāpēc par iespējamajiem ceļiem jāsāk diskutēt nekavējoties.

Sagatavoja Kristaps Jaudzems,
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta loceklis,
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētājs (līdz 2021. gada 14. martam)

FOTO: Māris Kaparkalējs

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), reaģējot uz ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu, uzsver, ka labā prakse paredz politiskos lēmumus balstīt pierādījumos un zinātnē. Pētījumi par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā liecina, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan citur pasaulē ir dažādi. Tomēr, neskatoties uz šo dažādību, tie saglabā spēju pildīt ģimenes sociālās un emocionālās funkcijas. Lai arī viendzimuma pāru attiecību legalizācija ir samērā jauna tiesiskā norma, šobrīd tā ir akceptēta jau vairumā Eiropas valstu, radot iespējas pētīt un izvērtēt tās ietekmi uz sabiedrību desmitiem gadu garumā. Pētījumi rāda, ka, veidojot priekšnosacījumus diskriminācijai, diskriminētās grupas tiek pakļautas riskiem, kas ir saistīti ar mentālās un fiziskās veselības pasliktināšanos un reālās, un uztvertās dzīves kvalitātes pazemināšanos. Turklāt diskriminācijas sekas ir jūtamas arī ekonomiskajos rādītājos.

14. janvārī Saeima nodeva Juridiskajai komisijai skatīšanai ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu. Minētie grozījumi paredz Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Piedāvātais formulējums papildina ģimenes jēdziena skaidrojumu, to formulējot kā savienību starp tēvu (vīrieti) un māti (sievieti). Ierosinātie Satversmes grozījumi ir reakcija uz 2020. gada Satversmes tiesas atzinumu, ka Darba likumā definētā norma, kas nosaka, ka paternitātes atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas pienākas tikai bērna tēvam, neatbilst minētajam Satversmes punktam. Piedāvātie Satversmes grozījumi sašaurina ģimenes jēdzienu, tādējādi noteiktiem partnerattiecību modeļiem liedzot izmantot likumdošanā ar ģimenes jēdzienu saistītās tiesības.

Atbalstot redzējumu, ka politikas lēmumiem ir jābūt pierādījumos un zinātnē balstītiem, piedāvājam pārskatu par dažādu jomu pētījumu secinājumiem par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā. No pētījumiem var secināt, ka:

Praksē cilvēki izvēlas dažās kopdzīves formas

Dati rāda, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan arī citur pasaulē var būt ļoti dažādi un izpratne par ģimeni mūsdienās ir stipri paplašinājusies [1, 135-144. lpp.]. Sociālantropoloģe A. Putniņa, vērtējot partnerattiecības pēc to satura nevis pēc attiecību formas, nonāca pie slēdziena, ka nereģistrētas kopdzīves formas neatšķiras no laulības – tās saistās ar tām pašām attiecību kvalitātes īpašībām (“mīlestību, savstarpēju uzticēšanos, rūpēm”) [1, 140. lpp.]. Attiecīgi, dažādām jaunām ģimeņu formām satura ziņā ir tāds pats potenciāls nodrošināt ar ģimeni saistītās sociālās un emocionālās funkcijas kā tā sauktajām “tradicionālajām” ģimenēm. Zinātnē arī ir uzkrāts pietiekams pierādījumu apjoms, lai varētu norādīt, ka bērnu no viendzimumu vecāku ģimenēm un bērnu, kuri ir auguši citos ģimenes modeļos, labklājība un iespējas neatšķiras [15]. Tādi faktori kā gādīga vide un ģimenē ierastās prakses daudz labāk palīdz skaidrot bērna sasniegumus [3]. Tas ļauj secināt, ka izpratnei par ģimeni jābūt kvalitatīvai - izrietošai no ģimenes funkcijām, nevis balstītai uz ģimenes locekļu dzimumu.

Diskriminācijas ietekme uz veselību

Ierosinātie grozījumi paredz Satversmes 110. pantā iestrādāt šauru ģimenes definējumu, kas izslēdz virkni dažādu partnerattiecību modeļu, tostarp viendzimuma pārus. Pirmkārt, tādā veidā tiktu diskriminēti ģimenes modeļi, kuri neatbilst šaurajam, labojumos iestrādātajam skatījumam. Otrkārt, tiktu diskriminētas seksuālās minoritātes, pret kurām Latvijas sabiedrībā aizspriedumi jau ir plaši izplatīti [4]. Minētajos gadījumos diskriminācija izpaužas gan kā ierobežota piekļuve ar ģimenes jēdzienu saistītajām tiesībām, gan arī kā potenciālās sekas, kas rodas no heteronormatīva skatījuma stiprināšanas, piemēram, atsevišķu sabiedrības grupu stigmatizācija.

Zinātniskie pētījumi rāda, ka diskriminācijai ir virkne negatīvu blakņu un tieša saikne ar diskriminēto personu mentālo un fizisko veselību. Piemēram, diskriminācija palielina stresu, kas var būt par iemeslu tādām mentālās veselības problēmām kā trauksmes sajūta un depresija [6]. No otras puses, seksuālās minoritātes iekļaujoša vide uzlabo šo grupu pārstāvju veselības pašvērtējumu [5]. Pētījumi arī norāda uz saikni starp stresu un fiziskās veselības problēmām [6]. Turklāt, minētās sekas uz veselību izpaužas arī uz cilvēkiem, kuri ir emocionāli pietuvināti diskriminētajai personai [7].

Veselības problēmas arī tieši izriet no diskriminācijas veicinātās sociālās stigmatizācijas. 2020. gadā publicēta uz jauniešiem fokusētu ar kvalitatīvām metodēm veiktu pētījumu sistemātiskā analīze [8], ilustrē negatīvās diskriminācijas un aizspriedumu sekas ar kurām heternormatīvā sabiedrībā ir jāsaskaras jauniešiem, kuri pārstāv LGBT kopienu. Seksuālo minoritāšu jaunieši cieš no izolācijas, iebiedēšanas, marginalizācijas un citām praksēm, kurām ir tieša ietekme uz šo jauniešu iespējām un mentālo veselību [8]. Šo apstākļu kopums arī skaidro divkārt augstāko dzīves laikā veikto pašnāvību mēģinājumu skaitu seksuālo minoritāšu kopienās salīdzinājumā ar heteroseksuālo sabiedrības daļu [13].

Institucionālas diskriminācijas sekas (precedents)

Tieša institucionāla diskriminācija ietekmē indivīdus pat tad, ja to nepiedzīvo savā sociālajā vidē. 2004. gada vēlēšanās 14 ASV štatos tika pieņemti konstitucionāli grozījumi, kas definēja laulību kā heteroseksuālu savienību un tādējādi liedza laulāto tiesības viendzimuma pāriem. Salīdzinājumā ar laiku 3 gadus pirms konstitucionālajiem grozījumiem, pētījumi uzrādīja būtisku garīgās veselības pasliktināšanos seksuālo minoritāšu kopienā (trauksme, depresija). Štatos bez šādiem grozījumiem, kā arī heteroseksuālu cilvēku kopienā, būtiskas garīgās veselības izmaiņas nenovēroja [14].

Diskriminācijas ekonomiskās sekas

Stress un citas negatīvās diskriminācijas sekas ietekmē arī mikroekonomisko un makroekonomisko situāciju. Nav pārsteigums, ka diskriminācijai, tostarp seksuālo minoritāšu diskriminācijai, ir ietekme uz šo personu ienākumiem un sociālo statusu [9]. No tā izrietošā diskriminēto personu salīdzinoši zemākā dzīves kvalitāte rezultējas arī zemākā šo personu apmierinātībā ar savu dzīvi [10]. Vienlaikus pētījumi rāda, ka diskriminācijas sekas ir jūtamas arī plašākos ekonomiskajos rādītājos. Sabiedrībās, kurās seksuālo minoritāšu tiesības ir vienlīdzīgākas, ir vērojams augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju [11]. Lai gan šajos pētījumos ir grūtības skaidri ilustrēt kauzalitātes virzienu, var droši apgalvot, ka seksuālo minoritāšu iekļaušana un ekonomiskā attīstība ir savstarpēji papildinošas pazīmes. Ilustrācijai tam, ka šāda saikne nav tikai post-materiālo vērtību sekas, ir fakts, ka identiskas kopsakarības ir vērojamas arī starp attīstības valstīm [12].

Balstoties uz minēto, LJZA uzsver, ka virzība uz patiesi iekļaujošu, vienlīdzīgu un solidāru sabiedrību ir kritisks priekšnoteikums, lai veicinātu labklājību un balansētu attīstību. Tas ir arī priekšnosacījums zinātnes attīstībai un inovāciju radīšanai, jo tikai tādā sabiedrībā visi tās locekļi var bez šķēršļiem īstenot savu potenciālu un dot vērtīgu ieguldījumu sabiedrības kopējo problēmu risināšanā [16].

Tekstā izmantotie literatūras avoti:

[1] Putniņa, A. (2019). 13. Partnerattiecības, ģimeņu veidošanās un to stabilitāte. Krišjāne, Z. un Krūmiņš, J. (zin. red.): Tautas ataudze Latvijā un sabiedrības atjaunošanas izaicinājumi. ISBN 978-­9934-18-­410-9. Pieejams: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Tautas_ataudze/talsai_14_Putnina.pdf

[3] Golonbok, S. (2015). Modern Families: Parents and Children in New Family Forms. Cambridge University Press.

[4] European Comission (2015). Special Eurobarometer 437: Discrimination in the EU in 2015. Pieejams: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/d629b6d1-6d05-11e5-9317-01aa75ed71a1

[5] van der Star, A. un R. Branstrom. (2015). Acceptance of sexual minorities, discrimination, social capital and health and well-being: a cross-European study among members of same-sex and opposite-sex couples. BMC Public Health. 15, Article number: 812.

[6] American Psychological Association (2016). Stress in America: The impact of discrimination. Stress in America™ Survey. Pieejams: https://www.apa.org/news/press/releases/stress/2015/impact-of-discrimination.pdf

[7] Wofford, N., Defever, A.M. un W.J. Chopik. (2019). The vicarious effects of discrimination: How partner experiences of discrimination affect individual health. oc Psychol Personal Sci. 2019 Jan; 10(1): 121.-130. lpp., doi: 10.1177/1948550617746218

[8] Wilson, C. un L.A. Cariola. (2020). LGBTQI+ Youth and Mental Health: A Systematic Review of Qualitative Research. Adolescent Research Review volume 5, 187.-211. lpp., https://doi.org/10.1007/s40894-019-00118-w

[9] Carrino, N. (2018). Carrino, Nicholas, "Interactions between Non-Discrimination Laws and Socioeconomic Status of Sexual Minorities" (2018). Honors Theses (PPE). Paper 33.

[10] Powdthavee, N. un Wooden, M. (2014). What Can Life Satisfaction Data Tell Us About Discrimination Against Sexual Minorities? A Structural Equation Model for Australia and the United Kingdom. IZA Discussion Paper No. 8127. Pieejams: http://ftp.iza.org/dp8127.pdf

[11] Badgett, L.M.V., Waaldijk, K. un Y. van der Meulen Rodgers. (2019). The relationship between LGBT inclusion and economic development: Macro-level evidence. World Development. Volume 120, August 2019, 1.-14. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.worlddev.2019.03.011

[12] Badgett, L.M.V., Nezhad, S., Waaldijk, K. un Y. van der Maulen Rodgers (2014). The Relationship between LGBT Inclusion and Economic Development: An Analysis of Emerging Economies. Pieejams: https://www.usaid.gov/sites/default/files/documents/15396/lgbt-inclusion-and-development-november-2014.pdf

[13] King, M., Semlyen, J., See, S., Killaspy, H., Osborn, D., Popelyuk, N. un I. Nazareth. (2008). A systematic review of mental disorder, suicide, and deliberate self harm in lesbian, gay and bisexual people. BMC Psychiatry 8: 70. lpp.

[14] Mark L. Hatzenbuehler, Katie A. McLaughlin, Katherine M. Keyes un Deborah S. Hasin, “The Impact of Institutional Discrimination on Psychiatric Disorders in Lesbian, Gay, and Bisexual Populations: A Prospective Study”, American Journal of Public Health 100, no. 3 (March 1, 2010): 452.-459. lpp.

[15] Adams, J. un R. Light. (2015). Scientific consensus, the law, and same sex parenting outcomes. Social Science Research, 53: 300.-310. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.ssresearch.2015.06.008

[16] Swartz, T.H., Palermo, A.G.S., Masur, S.K. un J.A. Aberg. (2019). The Science and Value of Diversity: Closing the Gaps in Our Understanding of Inclusion and Diversity. The Journal of Infectious Diseases, 220(2): S33.-S41. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1093/infdis/jiz174