Latvijas Jauno zinātnieku apvienība nosoda agresīvo un nepamatoto Krievijas iebrukumu Ukrainā un pauž solidaritāti ar Ukrainas tautu.

Lai atbalstītu Ukrainas zinātniekus, no kuriem daudziem nāksies doties bēgļu gaitās, aicinām Latvijas zinātnes institūcijas apsvērt savas spējas uzņemt šos zinātniekus un nodrošināt viņiem iespēju turpināt savu darbu Latvijā. Šis būtu būtisks solis, lai Ukrainas zinātnieki nezaudētu savas prasmes un sadarbības tīklus un lai Ukrainas vārds nepazustu no starptautiskās zinātnes telpas. Mēs arī iesakām novirzīt Latvijas-Ukrainas sadarbības programmas finansējumu tiem Ukrainas zinātniekiem, kas izlems savu pētniecības darbu turpināt Latvijā, kamēr situācija Ukrainā neuzlabojas.

Mēs aicinām katru zinātnieku un zinātnes institūciju Latvijā un ārvalstīs pārtraukt sadarbību ar tiem Krievijas pētniekiem, kuri nav skaidri pauduši nosodījumu par Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Aicinām neapmeklēt Krievijā organizētus zinātniskus pasākumus, neaicināt Krievijas pārstāvjus piedalīties pasākumos Latvijā, nepieteikt kopējus projektus, atteikties no dalības ar Krieviju saistītu zinātnisko izdevumu redkolēģijās, kā arī no darba pie kopīgām publikācijām. Papildus aicinām ievērot šos pašus principus attiecībā pret Baltkrieviju, ņemot vērā, ka iebrukums Ukrainā tika daļēji realizēts arī no Baltkrievijas teritorijas.

Mēs saprotam, ka daudzi pētnieki Krievijā cenšas būt neitrāli un politikā neiesaistīties, jo tiem, kuri ir aktīvi piedalījušies pašreizējās Krievijas valdības kritikā, bieži ir nācies samaksāt ar savu karjeru. Bet šobrīdējā situācija un Putina retorika vairs nepieļauj neitralitāti. Starptautiskā zinātnes sabiedrība nevar un nedrīkst atbalstīt agresorus.

Valsts Izglītības attīstības aģentūrai,
Izglītības un zinātnes ministrijai,
Finanšu ministrijai,

02.11.2021.

Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības (LJZA) biedri ir mūs informējuši par gadījumiem, kuros pētniekiem, īstenojot PostDoc Latvia pēcdoktorantūras projektu, projekta uzlikto nosacījumu dēļ viņi nevar pilnā apmērā izmantot visu sev pienākošos grūtniecības, pēcdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumu. Par minēto situāciju LJZA 17. augustā nosūtīja iesniegumu Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA). 25. augustā LJZA saņēma VIAA atbildi. Pēc informācijas saņemšanas no VIAA, LJZA nolēma konsultēties ar tiesībsargu, lai noskaidrotu, vai Ministru kabineta 2016. gada 19. janvāra noteikumu Nr. 50 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” īstenošanas noteikumi” 31. punkts ir atbilstīgs Satversmes un Darba likuma prasībām par nodarbinātības un atlīdzības saglabāšanu darbinieka prombūtnes laikā saistībā ar slimību vai grūtniecību. Saņemtā atbilde liek mums domāt, ka tiesībsargs neredz pamatojumu, kāpēc šajos noteikumos nav iestrādāta iespēja pagarināt PostDoc Latvia projektu objektīvu iemeslu (grūtniecības vai slimības) dēļ.

Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrojumu par sekojošiem jautājumiem:

1. Kādēļ tika veikti grozījumi Noteikumu Nr. 50 31. punktā, kā rezultātā tika noteikts konkrēts visu projektu beigu datums – 2023. gada 30. jūnijs?
2. Kāds ir pamatojums, kas pētniekiem, kuriem objektīvu iemeslu dēļ (grūtniecība) nepieciešams PostDoc Latvia projekta beigu termiņa pagarinājums, liedz sniegt šādu termiņa pagarinājumu?
3. Kāds būtu risinājums, lai pēcdoktorantūras projekta izstrādes laikā grūtniece vai jaunais vecāks varētu izmantot sev pienākošos pirmsdzemdību, pēcdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumus tādā pat kārtībā kā jebkurš darba ņēmējs Latvijas Republikā?

Lai gan mūsu līdzšinējā komunikācija ir izgaismojusi problēmas minētajā pēcdoktorantūras programmā, lūdzam šo jautājumu uzlūkot pēc būtības un izsvērt, vai līdzīgas problēmas nav arī citās individuālo grantu programmās. Tāpat, lūdzam apsvērt, kā minētās problēmas novērst projektu pieteikumu uzsaukumos, kuri varētu tikt izsludināti nākotnē.

Pēc pieprasījuma varam sniegt individuālu pētnieku pieredzes stāstus, kas apstiprina minēto problēmu. Lai gan atsevišķi pētnieki ir apstiprinājuši, ka ir gatavi dalīties ar savu pieredzi, tomēr lūdzam izvērtēt šādu papildus materiālu nepieciešamību, jo vairumā gadījumu šie zinātnieki izjūt, ka publiska šo problēmu apspriešana varētu ietekmēt viņu karjeru nākotnē.

LJZA valdes un Politikas darba grupas vārdā

Miķelis Grīviņš, dr.soc.
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

17.06.2021.

Latvijas Jauno Zinātnieku apvienība (LJZA) uzskata, ka Latvijas akadēmiskajai sistēmai (AS) ir jābūt atvērtai, iekļaujošai un jāvērtē kopējie akadēmisko amatu pretendentu sasniegumi. Tā vietā, lai padarītu iegūto grādu par galveno atlases kritēriju, ir būtiskāk noteikt prasmes, pieredzi un sasniegumus, kurus sagaidām no kandidāta. AS ir jāspēj dinamiski pielāgoties pārmaiņām darba tirgū un nozaru specifikai. Uzskatām, ka likumiem ir jārada brīvs ietvars, kurā noteiktas vispārīgas prasības, kuras nemainīsies ilgstošā laika posmā, bet detalizētas prasības ir jāatstāj pašu institūciju rokās. Konkrēta izglītība personālam ir detalizēta prasība. Tā jānosaka augstākās izglītības iestādei (AII) balstoties uz starptautisko praksi un piedāvājumu nozarē. Tā kā likumi tiek grozīti reti, tad pārāk detalizēta akadēmiskā personāla kvalifikācijas prasību noteikšana kavēs Latvijas institūciju attīstību, jo tās nespēs pielāgoties straujām pārmaiņām darba tirgū, vai specifiskām – taču tām nozīmīgām – nišām. Kopumā uzskatām, ka AII ir jādod lielāka brīvība savā rīcība tajā pašā laikā prasot arī lielāku atbildību par (ne)sasniegtajiem rezultātiem, un valsts līmenī ir jāvērtē rīcības rezultāti nevis process.

Ņemot vērā augstāk minēto mēs iesakām Augstskolu likuma 28., 30. un 32. pantu izteikt šādā redakcijā:

1. 28. pants: Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists ar publikācijām, uz kurām bieži atsaucas citi speciālisti, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem, starptautisku sadarbību pētniecībā vai starptautisku atzinību mākslinieciskajā jaunradē, pieredzi pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades projektu vadīšanā, un pieredzi nozares vai akadēmiskā darba vadīšanā, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai māsklinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Profesora amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.
2. 30. pants: Asociētais profesors ir savā nozarē nacionāli vai startptautiski atzīts speciālists, ar publikācijām, uz kurām atsaucas citi speciālisti, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem, nacionālu vai starptautisku sadarbību pētniecībā vai nacionālu vai starptautisku atzinību mākslinieciskā jaunradē, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai māsklinieciskās jaunrades darbu, un kuram ir pieredze studiju darba nodrošināšanā attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Asociētā profesora amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā darba vai mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.
3. 32. pants: Docents ir savas jomas speciālists ar citētām publikācijām (neskaitot pašcitēšanu), t.sk. publikācijas kā vadošajam autoram, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem. Docenta amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā, vai arī mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

Vēlamies norādīt, ka 3. lasījumā pieņemtajos Augstskolu likuma grozījumos noteiktā prasība pēc doktora grāda, piemēram, 65% akadēmiskā personāla universitātēs jau daļēji nobremzēs bieži izskanējušās bailes, ka vaļīgāks likums nozīmēs, ka AII lielākā daļa akadēmiskā personāla būs bez doktora grāda. Tas nav iespējams, jo zinātniskie asistenti un lektori veido ļoti lielu daļu akadēmiskā personāla un ir ļoti būtiski AII darbībai. Izņemot no likuma prasību par doktora grādu, mēs ļausim pašām AII noteikt sev aktuālos izņēmuma gadījumus, kad uz kādu no augstākajiem akadēmiskā personāla amatiem varētu kandidēt cilvēks bez doktora grāda.

Savos priekšlikumos esam nomainījuši pašreiz likumā lietoto vārdu “ievēlēt” pret “nodarbināt”. Uzskatām, ka vēlēšanu process vismaz zemākajos akadēmiskā personāla līmeņos ir jāpārtrauc, jo tas ir laikietilpīgs un bieži vien tikai formāls. AII ir jādod iespēja izvēlēties sev piemērotāko kandidātu un pēc darba līguma parakstīšanas šis kandidāts ir automātiski ieskaitāms kādā no akadēmiskās karjeras amatiem. Asociētā profesora un profesora amatu atlasei ir jābūt caurspīdīgai, godīgai un konkurenci veicinošai un atlases komisijā jāiekļauj gan AII, gan ārējie eksperti.

Miķelis Grīviņš, Dr.soc., valdes priekšsēdētājs

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) atbalsta grozījumus, kas ļautu pieredzējušiem, veiksmīgiem un savas prasmes pierādījušiem pētniekiem no diasporas bez doktora grāda kandidēt uz akadēmiskajiem amatiem un rektora amatu. Savu atbalstu pamatojam sekojoši:

1. Latvijas akadēmiskajā sistēmā jau ilgstoši bijusi ļoti zema konkurence uz akadēmiskajiem amatiem un tādēļ to nedrīkst turpināt ierobežot ar obligātu prasību pēc doktora grāda diasporas zinātniekiem no valstīm, kurās ir atšķirīga akadēmiskās karjeras formālā gaita. Izciliem pētniekiem ir jāatļauj piedalīties konkursos uz akadēmiskajiem amatiem, kur augstākās izglītības iestādēm (AII) un pētniecības institūtiem (PI) pēc būtības ir jāatlasa labāko no kandidātiem.
2. AII un PI ir jādod iespēja pašām veidot savu personāla politiku pēc nepieciešamības. Piemēram, nebūtu lietderīgi konkursam uz specifisku amatu ar likumu priekšlaicīgi diskvalificēt diasporas pētnieku bez doktora grāda, kuram ir liela pieredze un starptautiska ietekme zinātnes nozarē, kas nepieciešama AII vai PI stratēģijas īstenošanai, bet viņa vietā izvēlēties mazāk spēcīgu kandidātu tikai tāpēc, ka šim kandidātam ir doktora grāds. Jebkura AII vai PI ir ieinteresēta vadošā pozīcijā redzēt cilvēku, kurš savas spējas pierādījis ar augsta līmeņa publikācijām, oriģinālām pētniecības idejām un iegūtiem grantiem, nevis cilvēku, kuram ir doktora grāds, bet profesionālie sasniegumi – ļoti mazi. Jāņem arī vērā, ka ASV, Kanādā un citās valstīs daudzās nozarēs maģistra studijas krasi atšķiras no Eiropas sistēmas un vairāk līdzinās doktora studijām – tā saucamie pētniecības maģistri (Research Masters).
3. Pieteiktie grozījumi negarantē profesora vai rektora vietu diasporas zinātniekiem ar maģistra grādu. Tie tikai ļauj šiem cilvēkiem piedalīties konkursā.
4. Diasporas likums paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus diasporas reemigrācijai. Prasība pēc doktora grāda ir praktiski nepārvarams šķērslis daudziem karjeras virsotnē esošiem diasporas zinātniekiem, lai tie reemigrēšanu vispār apsvērtu. Pieteiktie grozījumi mērķtiecīgi atbalsta pašu labāko diasporas zinātnieku reemigrāciju un veicina Latvijas zinātnes izcilību. Dubultpilsonības valstu diasporas zinātnieku reemigrācija ir īpaši veicināma.
5. Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajos pētnieku karjeras līmeņos (saite) specifiski akadēmisko grādu nosaukumi lietoti informatīvā nolūkā, piemēram, “PhD holders or equivalent“. Ņemot vērā Latvijā pašreiz notiekošo darbu pie akadēmiskās karjeras modeļa, uzskatām, ka Latvijai ir jāņem piemērs no šīs un citām sistēmām, kas kvalitātes ziņā sevi jau pierādījušas.
6. ASV un citās valstīs medicīnas sistēmā ir gandrīz neiespējami apvienot rezidentūru ar doktorantūru un katram jaunajam ārstam ir jāizvēlas viens no šiem ceļiem. Tomēr abi šie ceļi tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem, jo tie sniedz dažādas, viens otru papildinošas zināšanas un prasmes. Tāpēc arī netiek ierobežotas jauno mediķu iespējas iesaistīties pētniecībā, neskatoties uz viņu izvēli. 2021. gada 23. martā prezentētais starptautiskais augstākās izglītības izvērtējums (saite) norādīja, ka arī Latvijā rezidentūras un doktorantūras apvienošana medicīnā ir ļoti grūts un problemātisks process. Nav izslēgts, ka nākotnē arī Latvija pieļaus divus ceļus uz profesūru medicīnā.

 
 
LJZA atbildes uz izskanējušo kritiku:

1. “Šie grozījumi domāti tikai vienam cilvēkam”
   Nepiekrītam; ir arī citi diasporas zinātnieki, kas savu karjeru veidojuši valstīs/nozarēs, kur doktora grāds nav ierasta prasība. Ir būtiski vienu gadījumu skatīt kā precedentu, uz kura pamata savu zinātnes sistēmu varam uzlabot, nevis, personīgas nepatikas vadīti, slēgt durvis potenciāliem reemigrantiem – augsti kvalificētiem zinātniekiem.
2. “Nav pieņemams, ka profesors bez doktora grāda varēs vadīt doktora darbus”
   Jau šobrīd Latvijā strādā profesori ar doktora grādu, kuriem ir grūtības izpildīt minimālās Latvijas Zinātņu Padomes eksperta tiesību prasības. Tas neliecina par augstu kvalitāti pašreizējā doktorantu vadīšanā. Š.g. 25. februārī MK pieņēma profesoru vērtēšanas kritērijus ar pieticīgām snieguma prasībām (piem., minimālo h indeksu 3). Tik zemi kritēriji tika pieņemti augstskolu pretestības dēļ, kas neliecina par uzstādījumu profesoru amatos redzēt iespējami spēcīgākos kandidātus. Zinātnē, kas nepārtraukti attīstās, ir būtiski vērtēt kandidātu pēc paveiktā, nevis pagātnē iegūta grāda. Ja pētnieks ar maģistra grādu ir spējis kļūt starptautiski atzīts, regulāri publicēties, veidot un vadīt sadarbības tīklus un pierādīt sevi kā pētniecības darbu vadītājs, tad ir būtiski AII un PI dot iespēju šo cilvēku izvērtēt kopā ar citiem pretendentiem uz akadēmisku amatu.
3. “Ārvalstu pilsoņiem trūkst latviešu valodas zināšanu”
   Diasporas zinātniekiem tā nav problēma.

 
 
Antra Boča, PhD, Politikas darba grupas vadītāja
Eduards Baķis, PhD, valdes loceklis
Miķelis Grīviņš, Dr.soc., valdes priekšsēdētājs

23.03.2021.