Statistika
Atvērta pieteikšanās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skolai “Zinātne un sabiedrība”
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) aicina apvienības biedrus un jaunos zinātniekus piedalīties vasaras skolā “Zinātne un sabiedrība”. Tā norisināsies no 15. - 17. jūlijam Ruckas muižā, Cēsīs.
Vasaras skola tiek organizēta ar mērķi palīdzēt jaunajiem zinātniekiem pilnveidot akadēmiskās prasmes gaisotnē, kurā ir viegli atrast domubiedrus, profesionālus kontaktus un tikt sadzirdētam. Pasākumā Latvijas un ārvalstu zinātnieki un speciālisti dalīsies ar pieredzi un ieteikumiem, kas palīdzētu kļūt par labāku zinātnieku. Kā arī tiks piedāvāta neformāla sociālā programma, iekļaujot gan rekreācijas aktivitātes, gan Cēsu pilsētas svētku apmeklējumu.
Kas ir aicināti piedalīties?
Pasākums mērķēts uz LJZA biedriem, kā arī jaunajiem zinātniekiem un doktorantiem no visām zinātņu jomām. Reģistrācija šeit līdz 21. jūnijam (vietu skaits ir ierobežots).
Vasaras skolā tiks aplūkots:
- kā sniegt izcilas prezentācijas par savu pētījumu tēmām;
- kā zinātniekam veiksmīgi komunicēt ar sabiedrību;
- kas ir atvērtā zinātne un kā to nesajaukt ar plēsoņžurnālu piedāvājumu;
- zinātnieka karjeras iespējas ārpus akadēmiskās vides;
- pētniecībā noderīgas digitālās prasmes.
Pēdējā vasaras skolas dienā dalībniekiem būs arī iespēja prezentēt savas pētījumu tēmas un saņemt individuālus ieteikumus prezentācijas stila un satura uzlabošanai.
Cik maksā dalība vasaras skolā?
Dalības maksa vasaras skolā ir:
- LJZA biedriem maksājot no personīgiem līdzekļiem - 50 Eur;
- LJZA biedriem maksājot no projektu finansējuma – 80 Eur;
- Interesentiem, kas nav LJZA biedri – 100 Eur (ja vēlaties kļūt par LJZA biedru, reģistrējieties šeit). Biedra nauda ir 12 Eur gadā).
Šī summa iekļauj pilnas pasākuma programmas apmeklējumu, gultasvietu kopmītņu tipa istabās Ruckas muižā, vienu maltīti dienā un tējas/kafijas pauzes.
Brokastis un vakariņas būs iespēja pagatavot individuāli Ruckas muižas virtuvē, vai iegādāties netālu esošajā veikalā un kafejnīcās. Detalizēta informācija par ēdināšanu sekos tuvojoties vasaras skolai.
Vienlaikus, aicinām apsvērt iespēju nakšņot teltī un izbaudīt īstu vasaras nakti Ruckas muižas parkā. Šādā gadījumā dalības maksa ir tikai 30 Eur.
Jautājumu gadījumā rakstiet info@ljza.lv.
Informējam, ka š.g. 1. aprīļa LJZA valdes sēdē apvienības valdes priekšsēdētājas amatā ievēlēta Dr. Antra Boča. Valdes vārdā novēlam Antrai izdošanos un panākumus jauno zinātnieku interešu pārstāvniecībā, kā arī no sirds pateicamies bijušajam valdes priekšsēdētājam Miķelim Grīviņam par līdz šim paveikto!
Ukrainā palikušajiem zinātniekiem nepieciešamas attālinātas sadarbības iespējas
Pirmajā mēnesī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā miljoniem cilvēku, tostarp tūkstošiem zinātnieku, pameta valsti. Pasaules zinātnieku kopiena savās iestādēs un laboratorijās radīja daudz iespēju pārvietotajiem Ukrainas zinātniekiem, ar ko mēs ļoti lepojamies. Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst par zinātniekiem, kuri palika Ukrainā. Sekojot Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumiem, mēs lūdzam iestādes, finansētājus un uzņēmumus nodrošināt viņiem attālinātas sadarbības iespējas, piemēram, nelielus pētniecības grantus, tiešsaistes apmācības vai mentoru atbalstu.
Pamatojoties uz Ukrainas Zinātnes un izglītības ministrijas datiem, 2021. gadā Ukrainā bija 60 000 pētnieku un 35 000 palīgpersonāla darbinieku (gandrīz puse no tiem ir sievietes) un 1,3 miljoni studentu. Kad sākās karš, daudzi no viņiem bija spiesti bēgt no valsts un pamest savas mājas. Tomēr lielākā daļa akadēmisko darbinieku paliks Ukrainā vai nu pēc savas izvēles, vai arī valsts militārās mobilizācijas rezultātā. Ministrija strādā pie detalizētiem pasākumiem, lai atbalstītu izglītību un zinātni kara laikā. Viens no ministrijas uzskaitītajiem prioritārajiem pasākumiem ir nodrošināt pārvietotajiem pētniekiem piekļuvi pētniecības infrastruktūrai un tiešsaistes sadarbības iespējām. Turklāt ministrijas Jauno zinātnieku padome nepārprotami aicina nodrošināt iespējas karjeras sākumā strādājošiem pētniekiem, kuri paliek valstī. Tāpēc mums būtu jāsasniedz un jārada attālinātas sadarbības iespējas zinātniekiem Ukrainā.
Pēdējā mēneša laikā #ScienceForUkraine ir savācis vairāk nekā 1,5 tūkstošus atbalsta piedāvājumu no 50 valstīm, kas potenciāli var palīdzēt vairāk nekā trim tūkstošiem pārvietoto Ukrainas zinātnieku. Tikai 61 no šīm pozīcijām ietver attālinātu darbu. Tāpēc mēs ļoti aicinām finansētājus, akadēmiskās iestādes un uzņēmumus nodrošināt attālinātas sadarbības iespējas Ukrainas zinātniekiem. Divi COVID-19 pandēmijas gadi mums ir iemācījuši, ka pētniecību var veikt attālināti, un mums ir jādomā par šādu iespēju finansēšanu Ukrainas kolēģiem. Piemēram, datu vākšanai varētu izmantot COST darbības "Virtuālā mobilitāte" dotācijas (skatīt NEP4DISSENT piemēru). Un runa ir ne tikai par finansiālu atbalstu, bet arī par to, lai, neraugoties uz plosošos konfliktu, kolēģiem nodrošinātu kontaktus un karjeras attīstību. Citi atbalsta piemēri ir tiešsaistes kursu atslēgšana Ukrainas zinātniekiem vai mentoringa shēmu izveide, kas ir salīdzinoši lēti, bet ļoti nozīmīgi tiem, kuri palikuši Ukrainas kara zonu tuvumā (sk. projekta Fleck piemēru).
Kas mēs esam. #ScienceForUkraine (https://scienceforukraine.eu/) ir brīvprātīgo iniciatīva, kas sniedz informāciju par pagaidu darba iespējām zinātniekiem, kuri bēg no Ukrainas, ar plašu starptautisku pārklājumu. Mūsu kustībai jau ir pievienojušās vairāk nekā 800 zinātnieku grupas visā pasaulē, un mēs ceram, ka arī jūs varēsiet atvērt savas durvis Ukrainas zinātniekiem.
Mums ir vajadzīga attālinātā #ScienceForUkraine tagad!
https://scienceforukraine.eu/
https://twitter.com/Sci_for_Ukraine
https://www.instagram.com/scienceforukraine/
Informējam, ka kopš sestdienas 26.03.2022 LJZA ir jauna valde. Tās sastāvā ievēlēti Eduards Baķis, Ilze Elbere, Matīss Reinfelds, Liene Spruženiece, Antra Boča.
Liels paldies iepriekšējās valdes sastāvam – Laurai Bužinskai, Kārlim Pleiko un valdes priekšsēdētājam Miķelim Grīviņam, par paveikto apvienības un Latvijas zinātnes telpas uzlabošanā.
Vēlam enerģiju un izdošanos jaunajai valdei!
2022. gada 7. martā
Iniciatīva #ScienceForUkraine apvieno pasaules zinātnes iestādes, kas ir gatavas sniegt tūlītēju palīdzību Ukrainas zinātniekiem un studentiem. Iniciatīvu aizsāka LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Sanita Reinsone. Latvijas zinātnes iestāžu iesaisti #ScienceForUkraine koordinē Latvijas Jauno zinātnieku apvienība sadarbībā ar LR Izglītības un zinātnes ministriju.
Karadarbība Ukrainā ir pagrieziena punkts līdzšinējā demokrātiskās pasaules kārtībā un nav iespējams pateikt, kā tas ietekmēs katru no mums turpmākajos mēnešos un gados. Taču visstiprāk to izjūt Ukrainas cilvēki, kuru nākotne vienā brīdī ir kļuvusi pilnīgi neprognozējama. Daudzi ir spiesti doties bēgļu gaitās. Šiem cilvēkiem neviens nevar aizstāt zaudētās mājas, tomēr mūsu spēkos ir palīdzēt viņiem justies drošībā un turpināt viņu profesionālo izaugsmi.
Jau dažu dienu laikā ir redzami neskaitāmi palīdzības piedāvājumi no visas pasaules, taču lielajā informācijas plūsmā ir viegli apmaldīties. Lai nodrošinātu veiksmīgu informācijas apmaiņu, ir izveidota #ScienceForUkraine iniciatīva. Tās mērķis ir apzināt zinātniskās institūcijas visā pasaulē, kuras ir gatavas nodrošināt Ukrainas studentiem un zinātniekiem iespēju turpināt viņu studijas vai darbu. Mājaslapā https://scienceforukraine.eu/ tiek centralizēti apkopoti piedāvājumi dzīves un darba vietām, informāciju papildus izplatot arī @Sci_for_Ukraine Twitter kanālā un lietojot #ScienceForUkraine tēmturi, kā arī ScienceforUkraine Instagram kontā. Pirmajā darbības nedēļā jau ir apkopoti vairāk nekā četri simti piedāvājumu no vairāk nekā trīsdesmit valstīm.
Atbildība par informācijas apkopošanu un publicēšanu katrā valstī tiek koordinēta, tādējādi izvairoties no datu sadrumstalotības. Izglītības un zinātnes ministrija apzina Latvijas zinātnes un augstākās izglītības institūciju iespējas un izstrādā valsts atbalsta mehānismus, lai atbalstītu Ukrainas zinātniekus un studentus. Latvijas zinātnes institūciju iesaisti #ScienceForUkraine koordinē Latvijas Jauno zinātnieku apvienība un atbalsta Latvijas Zinātņu akadēmija. Kontaktinformācija sadarbības uzsākšanai ir atrodama inicatīvas mājaslapā.
Krievijas karaspēks šobrīd cenšas nodarīt pēc iespējas lielākus bojājums Ukrainai un tās cilvēkiem. Taču pienāks diena, kad agresori stāsies Hāgas tribunāla priekšā, bet Ukraina atdzims kā stipra Eiropas demokrātija. Mūsu spēkos ir palīdzēt Ukrainai jau tagad, atbalstot tās esošos un topošos zinātniekus.
Nosodījums Krievijas uzbrukumam Ukrainai un atbalsts Ukrainas zinātniekiem
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība nosoda agresīvo un nepamatoto Krievijas iebrukumu Ukrainā un pauž solidaritāti ar Ukrainas tautu.
Lai atbalstītu Ukrainas zinātniekus, no kuriem daudziem nāksies doties bēgļu gaitās, aicinām Latvijas zinātnes institūcijas apsvērt savas spējas uzņemt šos zinātniekus un nodrošināt viņiem iespēju turpināt savu darbu Latvijā. Šis būtu būtisks solis, lai Ukrainas zinātnieki nezaudētu savas prasmes un sadarbības tīklus un lai Ukrainas vārds nepazustu no starptautiskās zinātnes telpas. Mēs arī iesakām novirzīt Latvijas-Ukrainas sadarbības programmas finansējumu tiem Ukrainas zinātniekiem, kas izlems savu pētniecības darbu turpināt Latvijā, kamēr situācija Ukrainā neuzlabojas.
Mēs aicinām katru zinātnieku un zinātnes institūciju Latvijā un ārvalstīs pārtraukt sadarbību ar tiem Krievijas pētniekiem, kuri nav skaidri pauduši nosodījumu par Krievijas uzbrukumu Ukrainai. Aicinām neapmeklēt Krievijā organizētus zinātniskus pasākumus, neaicināt Krievijas pārstāvjus piedalīties pasākumos Latvijā, nepieteikt kopējus projektus, atteikties no dalības ar Krieviju saistītu zinātnisko izdevumu redkolēģijās, kā arī no darba pie kopīgām publikācijām. Papildus aicinām ievērot šos pašus principus attiecībā pret Baltkrieviju, ņemot vērā, ka iebrukums Ukrainā tika daļēji realizēts arī no Baltkrievijas teritorijas.
Mēs saprotam, ka daudzi pētnieki Krievijā cenšas būt neitrāli un politikā neiesaistīties, jo tiem, kuri ir aktīvi piedalījušies pašreizējās Krievijas valdības kritikā, bieži ir nācies samaksāt ar savu karjeru. Bet šobrīdējā situācija un Putina retorika vairs nepieļauj neitralitāti. Starptautiskā zinātnes sabiedrība nevar un nedrīkst atbalstīt agresorus.
Par Pēcdoktorantūras programmas finansēto pētnieku iespēju saņemt Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās ar bērna piedzimšanu saistītās sociālās garantijas
Valsts Izglītības attīstības aģentūrai,
Izglītības un zinātnes ministrijai,
Finanšu ministrijai,
02.11.2021.
Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības (LJZA) biedri ir mūs informējuši par gadījumiem, kuros pētniekiem, īstenojot PostDoc Latvia pēcdoktorantūras projektu, projekta uzlikto nosacījumu dēļ viņi nevar pilnā apmērā izmantot visu sev pienākošos grūtniecības, pēcdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumu. Par minēto situāciju LJZA 17. augustā nosūtīja iesniegumu Valsts izglītības attīstības aģentūrai (VIAA). 25. augustā LJZA saņēma VIAA atbildi. Pēc informācijas saņemšanas no VIAA, LJZA nolēma konsultēties ar tiesībsargu, lai noskaidrotu, vai Ministru kabineta 2016. gada 19. janvāra noteikumu Nr. 50 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.2. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts" īstenošanas noteikumi" 31. punkts ir atbilstīgs Satversmes un Darba likuma prasībām par nodarbinātības un atlīdzības saglabāšanu darbinieka prombūtnes laikā saistībā ar slimību vai grūtniecību. Saņemtā atbilde liek mums domāt, ka tiesībsargs neredz pamatojumu, kāpēc šajos noteikumos nav iestrādāta iespēja pagarināt PostDoc Latvia projektu objektīvu iemeslu (grūtniecības vai slimības) dēļ.
Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrojumu par sekojošiem jautājumiem:
- Kādēļ tika veikti grozījumi Noteikumu Nr. 50 31. punktā, kā rezultātā tika noteikts konkrēts visu projektu beigu datums – 2023. gada 30. jūnijs?
- Kāds ir pamatojums, kas pētniekiem, kuriem objektīvu iemeslu dēļ (grūtniecība) nepieciešams PostDoc Latvia projekta beigu termiņa pagarinājums, liedz sniegt šādu termiņa pagarinājumu?
- Kāds būtu risinājums, lai pēcdoktorantūras projekta izstrādes laikā grūtniece vai jaunais vecāks varētu izmantot sev pienākošos pirmsdzemdību, pēcdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumus tādā pat kārtībā kā jebkurš darba ņēmējs Latvijas Republikā?
Lai gan mūsu līdzšinējā komunikācija ir izgaismojusi problēmas minētajā pēcdoktorantūras programmā, lūdzam šo jautājumu uzlūkot pēc būtības un izsvērt, vai līdzīgas problēmas nav arī citās individuālo grantu programmās. Tāpat, lūdzam apsvērt, kā minētās problēmas novērst projektu pieteikumu uzsaukumos, kuri varētu tikt izsludināti nākotnē.
Pēc pieprasījuma varam sniegt individuālu pētnieku pieredzes stāstus, kas apstiprina minēto problēmu. Lai gan atsevišķi pētnieki ir apstiprinājuši, ka ir gatavi dalīties ar savu pieredzi, tomēr lūdzam izvērtēt šādu papildus materiālu nepieciešamību, jo vairumā gadījumu šie zinātnieki izjūt, ka publiska šo problēmu apspriešana varētu ietekmēt viņu karjeru nākotnē.
LJZA valdes un Politikas darba grupas vārdā
Miķelis Grīviņš, dr.soc.
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs
Jau rīt sākas Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skola "Pārvarot izaicinājumus zinātnē". Vasaras skolā piedalīsies vairāk kā 30 jaunie zinātnieki un doktoranti no visas Latvijas un vairāk kā 15 lektori no dažādiem zinātņu institūtiem. Ar pilnu vasaras skolas programmu var iepazīties te.
Par pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta Post-Doc Latvia īstenošanas noteikumiem
Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības (LJZA) biedri ir informējuši apvienību par gadījumiem, kad Post-Doc Latvia projekta laikā pēcdoktorantēm tiek atteikta iespēja pagarināt projektu, kā rezultātā viņas nevar izmantot sev pienākošos grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājumus. LJZA ir zināmi vairāki šādi gadījumi dažādās pētniecības institūcijās, piemēram Latvijas universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē no 2020. gada decembra. Atteikums pagarināt projektu noved pie situācijas, kas ir pretrunā ar Darba likumu un citiem LR normatīvajiem aktiem, kas nosaka darba ņēmēja tiesības. Lai labāk izprastu situāciju, LJZA lūdz no Valsts Izglītības Attīstības aģentūras (VIAA) rakstiskas atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
- Ar kādu pamatojumu ir tikuši atteikti Post-Doc Latvia projektu pagarinājumi gadījumos, kad grūtniece vēlas izņemt Darba likumā un citos LR normatīvajos aktos noteiktos pienākošos atvaļinājumus, t.i., grūtniecības, pēcdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumu?
- Kāds būtu VIAA piedāvātais risinājumus, kā, saņemot Post-Doc Latvia finansējumu, institūcija var nodrošināt Latvijas darba likumdošanā paredzētos grūtniecības, bērna kopšanas un slimības atvaļinājumus?
- Vai 4. kārtas Post-Doc Latvia pētījumu pieteikumos tiks paredzēta iespēja grūtniecēm vai jaunajiem tēviem saņemt projekta pagarinājumu grūtniecības, pēcdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājuma gadījumā?
LJZA valdes un Politikas darba grupas vārdā
Dr.soc. Miķelis Grīviņš
LJZA valdes priekšsēdētājs
Vasaras skolas ir nozīmīgs veids, kā jaunie zinātnieki var pilnveidot savas akadēmiskās iemaņas un veidot paliekošu akadēmisko kontaktu tīklu. Lai atbalstītu jaunos zinātniekus, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (turpmāk LJZA), ievērojot apvienības tradīcijas, šogad organizē vasaras skolu “Pārvarot izaicinājumus zinātnē” no 27. līdz 29. augustam Cēsīs.
Kāpēc
Zinot, ka jaunajiem zinātniekiem ir nepieciešams atbalsts karjeras veidošanā un iespēju meklēšanā, un pieņemot, ka tieši jaunie zinātnieki ir viena no grupām, kas visasāk izjūt pandēmijas diktēto ierobežojumu ietekmi uz savu karjeru, LJZA šī gada pavasarī pieņēma lēmumu uzņemties vasaras skolas organizēšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz diviem argumentiem: no vienas puses, jaunie zinātnieki atrodas karjeras posmā, kurā zinātniskās dzīves izaicinājumi vēl tikai tiek apgūti, tādēļ draudzīgs padoms un piemērs šajā karjeras posmā ir īpaši nozīmīgs. Te runa var būt par tādiem vienkāršiem jautājumiem kā – kur manā jomā iegūt jaunāko informāciju, kā saprast, kurus neapmaksātos pienākumus ir vērts uzņemties un no kuriem izvairīties, kā uzsākt vai veidot sarunu ar potenciāliem sadarbības partneriem, utt. Nav vienotas atbildes uz šiem jautājumiem – katra individuālā pieredze būs unikāla, un tikai laiks un pieredze dos jaunajam zinātniekam spēju izvērtēt, kā pielāgoties katrai konkrētajai situācijai. Vienlaikus pirms šāda pieredze ir uzkrāta, diskusijas un sarunas palīdzēs rast atbildes uz ļoti konkrētiem jautājumiem, kas jaunajiem zinātniekiem ir aktuāli jau šodien, un palīdzēs orientēties izaicinājumu daudzveidībā. Šī vasaras skola piedāvā virkni sesiju par jaunajiem zinātniekiem aktuāliem izaicinājumiem, kā arī pieeju speciālistiem, kuri savā karjerā ir vairākkārt pierādījuši, ka spēj rast atbildes uz grūtiem jautājumiem.
No otras puses, jaunos zinātniekus ietekmē arī ierobežota pieeja pētnieku tīkliem. Iespējas zinātnē ir cieši saistītas ar tīklu pieejamību. Tīkli palīdz atrast darba devēju, jaunus projektus, partnerus un vienkārši pētniekus ar līdzīgām interesēm. Vienlaikus tīkli un neformālas sarunas palīdz arī paraudzīties uz saviem izaicinājumiem un savu ikdienas pieredzi institūtā vai universitātē no malas. Neformālas sarunas ļauj pētniekiem saprast, kā viņu ikdiena zinātnē ir salāgojama ar kolēģu pieredzi citās institūcijās. Arī šo izaicinājumu vasaras skola palīdzēs risināt, ļaujot jaunajiem zinātniekiem neformālā gaisotnē tīkloties un apmainīties viedokļiem.
Šāda pasākuma nepieciešamību Latvijas zinātniekiem apliecina, tas, ka dažu dienu laikā vasaras skolā pieteicās vairāk kā 40 dalībnieku un reģistrāciju nācās slēgt.
Vasaras skolas programma
Vasaras skolas lektoru saraksts vēl tiek precizēts, taču jau šobrīd ir pieejama darba programma. Tajā tiek akcentēti trīs aspekti – jauno zinātnieku profesionālās iemaņas, Latvijas zinātnes ekosistēma un tīklošanās.
Sesijās, kurās tiks uzlūkoti profesionālie izaicinājumi, trīs dienu garumā tiks runāts par jautājumiem, kas saistīti ar zinātnieku ikdienas pienākumiem. Te var pieminēt vasaras skolas pirmo sesiju, kurā jaunie pētnieki divās paralēlās grupās varēs uzzināt, kā pilnveidot akadēmisku rakstu izstrādi. Tāpat divas sesijas ir veltītas, lai runātu par paraugpraksi pētījumu rezultātu vizualizēšanā un komunicēšanā. Tāpat atsevišķās sesijās tiks aplūkoti ar zinātnes komercializāciju un starpdisciplināriem pētījumiem saistīti izaicinājumi. Šajās sesijās ar savu pieredzi un “tricks and tips” dalīsies un uz jautājumiem atbildēs Latvijas vadošie zinātnieki.
Latvijas zinātnes ekosistēmas iztirzāšanai veltītās sesijas ir paredzētas, lai labāk palīdzētu jaunajiem zinātniekiem sagatavoties karjeras izaicinājumiem, kā arī identificētu problēmas, kas pastāv Latvijas zinātnē. Pirmās dienas (27. augusta) vakarā ir paredzēta diskusija “Vai zinātnē visi esam vienlīdzīgi? Sieviešu pieredzes”, kurā runāsim par izaicinājumiem, ar kuriem akadēmiskajā vidē saskaras tieši sievietes. Atsevišķa saruna ir paredzēta, lai pārrunātu lēmumus, kas pētniekiem ir jāpieņem, veidojot savu karjeru (vai vismaz strukturēti domājot par to). Visbeidzot, otrās vasaras skolas dienas (28. augusta) vēlā pēcpusdienā ir ieplānota sesija, kurā runāsim par izaicinājumiem Latvijas zinātnē un jauno zinātnieku pieredzi plašākā kontekstā..
Runājot par tīklošanos, cilvēki mēdz pieņemt, ka tā norisinās pati no sevis – cilvēki pie kafijas vienkārši iepazīstas. Tomēr arī kontaktu veidošana ir efektīvāka, ja tai atvēl laiku. Vasaras skolā ir paredzētas aktivitātes, kas palīdz cilvēkiem iepazīties, dalīties savās domās un vienkārši labi pavadīt laiku.
Lai sekotu aktuālajai informācijai par LJZA vasaras skolu, sekojiet apvienības mājas lapai (ljza.lv), facebook (@Latvijas Jauno zinātnieku apvienība) vai twitter (@LV_JZA) kontam.
Paldies vasaras skolas atbalstītājiem - Cēsu pašvaldībai un Ziemeļvalstu padomes birojam Latvijā.
Raksts par LJZA vasaras skolu ir pieejams "Zinātnes vēstneša" 2021. gada 26. jūlija numurā.
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29231185 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773
Seko mums!