Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 69,705 apmeklējumi

No 15. - 17. jūlijam Cēsīs, Ruckas muižā norisinājās Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) organizētā vasaras skola, kas pulcēja vairāk nekā 30 jaunos zinātniekus un doktorantus kā arī īpaši piesaistītus lektorus un vairākus viesus. Tās centrālā tēma bija "Zinātne un sabiedrība", un programmā ietvertajās sesijās tika apskatīti visdažādākie mijiedarbības aspekti starp zinātniekiem un sabiedrību.

Kā stāsta LJZA vasaras skolas koordinatore un LJZA valdes locekle, Dr. Liene Spruženiece: “Tēma izvēlēta, lai izprastu šķēršļus, kas bieži vien novērojami zinātnieku komunikācijā ar sabiedrību. Kā rāda pieredze šobrīdējo globālu krīžu kontekstā, lielākā problēma parasti nav zināšanu trūkums, bet gan sabiedrības atbalsta iegūšana, lai šīs zināšanas integrētu reālā rīcībpolitikā. Šis fenomens bija skaidri novērojams ne tikai īslaicīgos, skaļos protestos pret dzīvību glābjošajām Covid-19 vakcīnām, bet arī ilgtermiņa izaicinājumu priekšā. Piemēram, gausajā reakcijā uz klimata krīzi un dezinformācijas ietekmē uz dažādu sabiedrības grupu attieksmi pret drošības situāciju Eiropā.”

Lai uzlabotu jauno zinātnieku prasmes veiksmīgi komunicēt ar plašāku sabiedrību, vasaras skolā tika piedāvātas darbnīcas, semināri un lekcijas, kas aptvēra visdažādākos zinātniskās komunikācijas un akadēmiskās karjeras aspektus.

Nometne iesākās ar praktiskām nodarbībām, kur jaunie zinātnieki apguva noderīgus brīvpieejas datu vizualizācijas rīkus, R un Inkscape, kas ļauj veidot grafikus un attēlus zinātniskiem rakstiem. Datu vizualizācja ir svarīga prasme jebkura mūsdienu zinātnieka "izdzīvošanas komplektā", jo tā ļauj efektīvi skaidrot sarežģītu informāciju, tādējādi palielinot iespēju, ka pētījumu rezultāti sasniegs liekāku auditoriju. "R" darbnīcas lektors Dr. assoc. prof. Sergio Uribe no Rīgas Stradiņa Universitātes jaunajiem zinātniekiem ļāva izmēģināt spēkus, programmējot gafikus par pingvīnu populācijām. Savukārt Dr. Lienes Spruženieces (Glāzgovas Univesitāte) vadītajā Inksape darbnīcā tika demonstrēti vienkārši paņēmieni visdažādāko stilu zinātnisku attēlu izveidei.

Darbnīcās aizsākto tēmu turpināja diasporas zinātnieks, Dr. Mārtiņš Zaumanis (EMPA Institūts, Šveice), stāstot par to kā visefektīvāk prezentēt zinātniskos datus konferencēs un publiskās lekcijās. Lektors uzskatāmi demonstrēja kā ar vienkāršiem paņēmieniem ikviens var būtiski uzlabot savas uzstāšanās prasmes. Pie šīs tēmas atgriezāmes arī pašā pēdējā vasaras skolas dienā, kad dalībniekiem tika dota iespēja praksē izmēģināt Dr. Zaumaņa sniegtos padomus, prezentējot savus pētījumus vasaras skolas kolēģiem un saņemt atklātu un konstruktīvu kritiku par savu prezentāciju stiprajām un vājajām pusēm.

Kulminācija zinātnes komunikācijas tēmai šajā vasaras skolā bija diskusija ar žurnāla ārstiem “Medicus Bonus” galveno redaktori Aiju Kažoku (Rīgas Stradiņa Universitāte) un nopelniem bagāto fiziķi un zinātnes komunikatoru Dr. assoc. prof. Vjačeslavu Kaščejevu (Latvijas Universtitāte). Tajā tika īpaši skarti jautājumi par dezinformāciju un to kā komunicēt zinātni krīzes situācijās, kad dezinformācijas kampaņas pārliecina plašas auditorijas.

Tāpat vasaras skolā tika apskatītas tēmas, kas ietvēra zinātnes komunikāciju starp pašiem zinātniekiem. Viens no lielākajiem mūsdienu akadēmiskās sistēmas paradoksiem ir tas, ka par sabiedrības naudu veiktie pētījumi bieži vien tiek publicēti dārgos, augsti reitingotos žurnālos, kas tiem uzliek maksas piekļuvi, padarot tos nepieejamus pašiem autoriem un sabiedrībai, bez kuriem šo pētījumu tapšana nebūt iespējama. Mūsdienās arvien aktīvākas kļūst diskusijas par to, ka esošā sistēma nav ētiska, un ir nepieciešamība pēc alternatīvas. Ingmāra Kreišmaņa organizētajā sesijā par atvērto zinātni Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Edvards Francis Kuks iezīmēja Latvijas plānus atvērtās zinātnes iedzīvināšanā zinātnieku kopienā. LU pārstāve Gita Rozenberga sniedza informāciju par iespējām, publicējoties atvērtajā piekļuvē, savukārt RSU pārstāvis Ingmārs Kreišmanis iezīmēja pētniecības datu dzīves ciklu atbilstoši ES un pasaulē pieņemtajiem standartiem pētniecības datu pārvaldībā. Dr. Alvis Brāzma no EBML-EBI izcēla atvērtās zinātnes principu iedzīvināšanas nozīmi, kas sniedz labumu ne tikai plašākā sabiedrībā, bet arī uzlabo sadarbību starp pētniekiem gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

Nozīmīga vieta vasaras skolas programmā bija atvēlēta arī jautājumiem, kas saistīti ar doktorantu un jauno zinātnieku karjeras sākumposmu. Uz sarunu orientētā stāstījumā Dr. Ieva Puzo (Rīgas Stradiņa Universitāte) un Dr. assoc. prof. Aija Lulle (Lāfboro/Loughborough Universitāte) pieskārās jautājumam par mobilitātes nozīmi pētnieku – un īpaši jauno zinātnieku – karjerā un dzīves gājumā kopumā.

Pētnieku kustība pāri robežām bieži tiek pozicionēta kā pašsaprotama un vērtīga akadēmiskās karjeras daļa un arī rīcībpolitikā uz to tiek likts uzsvars kā uz vērtību. Taču, kā iezīmē abas pētnieces, starptautiskajai mobilitātei ir arī personiski izaicinošas un sistēmiski problemātiskas puses. Dr. Ieva Puzo, balstoties sava pēcdoktorantūras pētījuma “Mobilizējot zinātni: Pētnieku pārrobežu mobilitāte salīdzinošā skatījumā” datos iezīmēja mūsdienu zinātnes vides – globālā, bet īpaši izteikti Eiropas mērogā – sistēmiskos izaicinājumus. Viens no tiem ir stabilu un pastāvīgu zinātnes darbavietu skaita samazināšanās un grantu finansējumā balstītu īstermiņa darbavietu skaita palielināšanās. Šādā kontekstā, pētniece iezīmēja, kustība pāri robežām pētniecības darba meklējumos ir nevis iespēja, bet drīzāk nepieciešamība, kas tiešā veidā ietekmē pētnieku ģimenes un cita veida attiecību saites.

Dr. Aija Lulle, asociētā profesore ar plašu pieredzi akadēmiskā darbā dažādās Eiropas valstīs un universitātēs, kā arī FLPP projekta “Attiecības kustībā: tuvniecība mūsdienu mobilajos darba režīmos” pētniece, ieskicēja nepieciešamību nodalīt organizēto mobilitāti uz laiku (piemēram, Erasmus vai Fulbright programmu ietvaros) no tādas, kurā pētnieki individuāli seko darba piedāvājumiem visā pasaulē. Pētniece arī aicināja problematizēt tādu literatūrā bieži sastopamu jēdzienu kā “pavadošie partneri” (trailing spouses), kā arī cīnīties pret jauno zinātnieku ekspluatāciju un elītismu Eiropas akadēmiskajā vidē.

Vasaras skolas diskusiju par doktorantu karjeru ārpus akadēmiskās vides vadīja Dr. Kārlis Livkišs no Dānijas ugunsdrošības un aizsardzības tehnoloģiju institūta. Statistika liecina, ka aptuveni trešdaļa no nodarbinātajiem zinātņu doktoriem savā profesionālajā karjerā neveic zinātnisko darbību. Aptuveni 20% no doktorantiem, kas grādu ir ieguvuši kopš 2010. gada, savu pamatdarbu nesaista ar iegūto zinātnisko grādu un 40% to saista tikai daļēji. Var secināt, ka ceļš pēc doktora grāda iegūšanas nav līdzens un ne vienmēr ved akadēmiskās karjeras virzienā. Vasaras skolas diskusija ļāva topošajiem doktorantiem gūt ieskatu kā citi pētnieki savas zināšanas ir izmantojuši privātajā un nevalstiskajā sektorā. Tāpat izskanēja doma par nepieciešamību gan studiju laikā, gan pēc doktora grāda iegūšanas kritiski izvērtēt savas vērtības un mērķus, un pārdomāt kā visefektīvāk sniegt labumu sabiedrībai. Sarunā piedalījās RTU doktorantūras studente Kristīne Irtiševa un Dr. biol. Matīss Žagars. Kristīne dalījās ar savu pieredzi izstrādājot un augu augšanas veicinātāju HUMICO un attīstot uzņēmumu SIA HUMICO. Savukārt Matīss doktorantūras laiku pavadīja Japānā un pēc atgriešanās Latvijā darbojies vairākos pētniecības institūtos Latvijā, kā arī nodibinājis savu uzņēmumu hidroekoloģijas lauciņā. Ar savu pieredzi video ieraksta formātā dalījās arī sociālatropoloģe Dr. Ieva Raubiško. Doktorantūras studijas sniedz neatsveramu klāstu ar rīkiem, ko var izmantot savas un sabiedrības dzīves uzlabošanā. Svarīgi ir atbalstīt topošos doktorantus šo nākotnes iespēju apzināšanā un iedvesmot ar pozitīviem piemēriem, arī ja doktorants savu nākotni nesaista ar akadēmisko vidi.

Visbeidzot noslēdzām vasaras skolu ar interaktīvu darbnīcu/diskusiju par akadēmisko vidi Latvijā un LJZA darbības prioritātēm nākošajā gadā. Apspriedām problēmas, kas saistītas ar doktorantūru Latvijā. Doktoranti kā būtiskākās problēmas akcentēja nestabilu finansējumu, neskaidrus un mainīgus doktorantūras noteikumus, lielu administratīvo slogu, t.i., daudz atskaites un nekvalitatīvu kursu piedāvājumu. Turklāt, bieži doktorantūru Latvijā var raksturot ar teicienu “peldi vai grimsti”. Diskusijā apspriestie jautājumi un idejas kalpos kā būtisks pienesums LJZA tālākās darbības plānošanā, jo ļauj mums izprast, kādas doktorantu bažas un intereses ir īpaši jāakcentē un jāaizstāv.

Runājot par iemesliem kāpēc ikgadēja vasaras skolu tradīcijas iedzīvināšana ir svarīga Latvijas jaunajiem zinātniekiem, LJZA priekšsēdētāja, Dr. Antra Boča, stāsta: “Angliski doktora grādu dabas zinātnēs apzīmē ar terminu Doctor of Philosophy (filozofijas doktors), bet diemžēl filozofijas daļa, ar ko domāta vispārēja sistēmas izpratne un plašas kritiskās domāšanas prasmes, mūsdienu doktorantūras studijās paliek novārtā. Pārāk daudzas doktorantūras programmas sagatavo ļoti šauras specializācijas pētniekus, kuri bieži nav gatavi reālajai dzīvei. Diemžēl ne visas augstskolas domā par doktorantu un jauno zinātnieku izaugsmi un attīstību. Ar vasaras skolām LJZA cenšas piedāvāt jaunajiem zinātniekiem iespēju uzlabot savas prasmes, piemēram, šajā gadā uzsvars bija uz komunikācijas prasmēm. Nākotnē ceram skart tādas tēmas kā laika menedžments, lai palīdzētu sabalansēt darbu un privāto dzīvi, akadēmiskā godīguma principi un ieteikumi, kā tos vislabāk ieviest savā darbībā, kā arī konfliktu un riska menedžments. Mūsu mērķis ir izveidot platformu, kurā jaunie zinātnieki spēj smelties sev nepieciešamās prasmes veiksmīgas karjeras uzsākšanai.”

Visu trīs dienu garumā vasaras skolas dalībniekiem bija iespēja baudīt Ruckas muižas mājīgās telpas un skaisto apkārtni, kā arī piedalīties pašorganizētās sociālās un sportiskās aktivitātēs. Vasaras skolas norise Cēsu pilsētas svētku laikā ļāva izbaudīt pilsētas kultūras pasākumus, ieskaitot gan brīnišķīgo gaismas šovu Ruckas muižas parkā, gan arī koncertus, kas norisinājās pilsētas centrā.

LJZA pateicas Cēsu novada pašvaldībai (Cēsis) par piešķirto līdzfinansējumu, bez kura šis pasākums nebūtu iespējams, lektoriem par atsaucību un Ruckas muižai par viesmīlību!

Kā norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angliski: Organisation for Economic Cooperation and Development - OECD), skolotāji ir viens no galvenajiem faktoriem, kurus politikas veidotāji var ietekmēt saistībā ar izglītības kvalitāti un skolēnu mācību sasniegumiem. Taču skolotāju un augstskolu mācībspēku profesijas prestižs ar katru dekādi samazinās, un arvien mazāk jaunu cilvēku izvēlas šīs profesijas. To var novērot arī Latvijā, kur puse no vidusskolas posma skolotājiem ir vecāki par 50 gadiem. Savukārt Latvijas augstskolās ir gandrīz četras reizes vairāk akadēmiskā personāla vecumā virs 65 gadiem nekā vidēji Eiropas savienībā. Nekonkurētspējīgā darba samaksa un lielā darba slodze ir viens no iemesliem pieaugošai profesijas nepopularitātei.[1-3] Tajā pašā laikā izglītības sistēmā plānots ieviest lielas pārmaiņas - pāreju uz kompetencēs balstītu izglītību. Bet no augstākās izglītības sistēmas prasa izcilību, par ko liecinātu augsts rangs augstskolu reitingos un pieaugošs studentu skaits.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība saskata esošās problēmas kā unikālu iespēju veikt kardinālus izglītības sistēmas uzlabojumus. Tāpēc mēs aicinām visus, no kuriem tas atkarīgs, sākt darbu pie tā jau tagad, nevis pārcelt atbildību uz 14. Saeimu un jaunu valdību. Precīzāk, aicinām aizejošo valdību - sagatavot budžeta plānu, pašvaldības - turpināt skolu tīkla sakārtošanu, bet visu sabiedrību - reabilitēt pedagoga profesijas prestižu. LJZA aicina arī pašus pedagogus un augstskolu mācībspēkus dalīties ar savu pieredzi, lai panāktu pedagoga profesijas pastāvīgi augstu reputāciju un izpratnes stiprināšanu sabiedrībā par tās vērtību. Sabalansēta darba slodze un pienācīgs atalgojums neatrisinās visas ar izglītību saistītas problēmas, bet tie ir svarīgi pirmie soļi.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedri izsaka pateicību saviem skolotājiem un augstskolu pasniedzējiem, kuru darbs ielika pamatus mūsu izaugsmē, un atbalsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) streika pieteikumu. Vienlaikus, Latvijas bērnu, jauniešu un studentu dēļ ceram, ka politiķi un LIZDA veidos konstruktīvu dialogu un radīs kompromisu vēl līdz šīs nedēļas beigām, un nākamās nedēļas mācības daudziem izglītojamajiem nenorisināsies bez pedagoga vadības un tukšu pasniedzēja vietu klasē.

Izmantotās atsauces:

  1. OECD (2005), Teachers Matter: Attracting, Developing and Retaining Effective Teachers, Education and Training Policy, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264018044-en.
  2. OECD (2022), Teachers by age (indicator). https://doi.org/10.1787/93af1f9d-en (Accessed on 11 September 2022)
  3. European Commission/EACEA/Eurydice, 2017. Modernisation of Higher Education in Europe: Academic Staff – 2017. Eurydice Report. Luxembourg: Publications Office of the European Union, https://doi.org/10.2797/408169
  • No skolotāju puses izskanēja sūdzība, ka pētniecības institūti bieži nevēlas ekskursijās uzņemt pamatskolas skolniekus, priekšroku dodot vidusskolniekiem. Tāpēc lūdzam mūsu biedrus palīdzēt mainīt šo institūciju kultūras daļu. Sasniedzot mazos skolēnus, mēs palielinām varbūtību, ka viņi izvēlēsies DZMIT (angliski - STEM).
  • Aicinām savus biedrus aktīvi iesaistīties ēnu dienās, zinātnieku naktīs, jauno biologu/ķīmiķu/ģeogrāfu utt. skolās un citos pasākumos, kā arī mudināt savas iestādes izsūtīt informāciju par šiem pasākumiem visām Latvijas skolām.
  • Ierosinām izveidot vienotu informācijas kanālu, kur varētu satiekties pētniecības institūcijas ar savām aktivitātēm, un skolotājs ar skolēnu vajadzībām.
  • No skolotāju puses izskanēja komentārs, ka paši skolotāji, īpaši pēc daudziem profesijā pavadītiem gadiem, bieži vien nezina kā nozares attīstās un kādas ir darba iespējas tajās. Ieteicām skolotājiem pieprasīt, lai šāda informācija tiktu iekļauta viņu ikgadējos kursos. Tomēr vēlamies aicināt arī savus biedrus neatteikt skolām un doties bērniem stāstīt par karjeras iespējām zinātnē. Tāpat jāatceras, ka daudzas nākotnes profesijas vēl nepastāv, tāpēc 13-gadīgam skolēnam šodien vēl nav jāzina, par ko viņš/-a strādās, kad absolvēs augstskolu.
  • Apspriedām, ka, dodoties ekskursijās uz zinātniskajām institūcijām, skolotājam ar pētnieku jākomunicē jau mācību gada sākumā, lai zinātnieks iespējami labāk prezentācijas var piemērot skolas mācību saturam.
  • Nedrīkst fokusēties tikai uz izcilniekiem. Jāmāca un jāmotivē visi. Arī tiem, kas skolā nav DZMIT priekšmetu izcilnieki, ir visas iespējas veidot veiksmīgu karjeru DZMIT lauciņos.

Ziņa par konferenci.

Apvienību diskusijā pārstāvēja Antra Boča, Jānis Lazovskis un Eduards Baķis. Foto: Toms Grīnbergs, LU

LJZA aicina atsaukties jaunos zinātniekus un pētniekus, kas cietuši no akadēmiskās ētikas pārkāpumiem un nav raduši tiem risinājumu esošajā sistēmā.

Esam saņēmuši ziņojumus par ar plaģiātismu saistītiem ētikas pārkāpumiem, kurus pret saviem padotajiem veikušas akadēmiski augstākstāvošas personas un kas nav pienācīgi risināti atbildīgajās institūcijās.

Vēlamies veikt plašāku izpēti par zinātniskās ētikas situāciju Latvijā, apzināt esošos gadījumus un meklēt tiem risinājumus gan individuālā, gan sistēmiskā līmenī.

Lūdzu, rakstiet uz e-pastu: etika@ljza.lv (tā piekļuve limitēta LJZA valdei), vai arī personiski jebkuram no LJZA valdes locekļiem. Konfidencialitāti garantējam.

#researchintegrityLV #academicintegrityLV #academicethicsLV

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) aicina apvienības biedrus, draugus un jaunos zinātniekus (tajā skaitā maģistrantūras studentus) piedalīties vasaras skolā “Zinātne un sabiedrība”. Tā norisināsies no 15. - 17. jūlijam Ruckas muižā, Cēsīs.

Vasaras skolā tiks aplūkots:

  • kā sniegt izcilas prezentācijas par savu pētījumu tēmām;
  • kā zinātniekam veiksmīgi komunicēt ar sabiedrību;
  • kas ir atvērtā zinātne un kā to nesajaukt ar plēsoņžurnālu piedāvājumu;
  • zinātnieka karjeras iespējas ārpus akadēmiskās vides;
  • pētniecībā noderīgas digitālās prasmes.

Pēdējā vasaras skolas dienā dalībniekiem būs arī iespēja prezentēt savas pētījumu tēmas un saņemt individuālus ieteikumus prezentācijas stila un satura uzlabošanai. Kā arī tiks piedāvātas tīklošanās aktivitātes un neformāla sociālā programma, iekļaujot gan rekreācijas aktivitātes, gan Cēsu pilsētas svētku apmeklējumu.

Detalizētu pasākuma programmu meklē šeit.

Kas ir aicināti piedalīties?

Pasākums būs noderīgs LJZA biedriem, kā arī jaunajiem zinātniekiem, doktorantiem un maģistrantūras pēdējo kursu studentiem no visām zinātņu jomām.

Lai pieteiktos dalībai, reģistrējies šeit līdz 30. jūnijam (vietu skaits ir ierobežots).

Cik maksā dalība vasaras skolā?

Dalības maksa vasaras skolā ir:

  • LJZA biedriem, nakšņojot teltī Ruckas muižas parkā vai uz līdzpaņemta matrača iekštelpās – 30 Eur;
  • LJZA biedriem maksājot no personīgiem līdzekļiem - 50 Eur;
  • LJZA biedriem maksājot no projektu finansējuma – 80 Eur;
  • Interesentiem, kas nav LJZA biedri – 100 Eur (kļūsti par LJZA biedru un piedalies par pazeminātu cenu! Iestāšanās LJZA šeit.

Šī summa iekļauj pilnas pasākuma programmas apmeklējumu, gultasvietu kopmītņu tipa istabās Ruckas muižā, daļēju ēdināšanu un tējas/kafijas pauzes.

Brokastis būs iespēja pagatavot individuāli Ruckas muižas virtuvē, vai iegādāties netālu esošajā veikalā un kafejnīcās. Detalizēta informācija par ēdināšanu sekos tuvojoties vasaras skolai.

Jautājumu gadījumā rakstiet info@ljza.lv.

Pateicamies Cēsu novada pašvaldībai par finansiālo atbalstu vasaras skolas rīkošanai un Latvijas Antropologu biedrībai par sadarbību programmas izveidē!

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno akadēmiju sanāksmē, kas norisinājās 09.-10.06.2022. Helsinkos, Somijā. Šis sadarbības formāts starp jauno zinātnieku organizācijām pastāv jau ilgāku laiku, bet pandēmijas dēļ tikšanās nebija notikušas jau divus gadus. Šo sanāksmi organizēja Somijas Jaunā akadēmija un tajā piedalījās jaunie zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas.

Sanāksme tik veltīta dažādiem izaicinājumiem, ar ko šobrīd sastopas visa zinātnieku kopiena, ne tikai jaunās akadēmijas. Pirmā diena tika veltīta izaicinājumiem, kas ir radušies Krievijas izraisītā kara dēļ Ukrainā. Tika apspriestas sankcijas, to radītie izaicinājumi, kā arī to potenciālie ieguvumi. Dalībniekiem darbnīcas laikā bija jāiejūtas sešās krāsu cepurēs, caur kuru domāšanas veidiem nonākt pie kopējiem secinājumiem.

Sanāksmē piedalījās arī PhD Olena Maslyukivska no Ukrainas, daloties pieredzes stāstā par to, kas ir nepieciešams šobrīd Ukrainas zinātniekiem ārpus Ukrainas un arī tiem, kas palikuši Ukrainā. Tika atgādināts arī pa iespēju piedalīties kustībā #ScienceforUkraine. Īpaši tika izcelts jaunās zinātnieces Sanitas Reinsones un Latvijas ieguldījums iniciatīvā, to radot un iedzīvinot praksē. Dienas otrās pusē dalībnieki grupu darbā vienojās par labajām praksēm, kas noderētu Ukrainas zinātnes atjaunošanai; kā nodrošināt labi funkcionējošu nacionālo un starptautisko atbalsta tīklu pētniekiem; tika definēti globālie izaicinājumi, kurus radījis asiņainais Putina karš Ukrainā un domāts par veidiem, kā zinātnieku kopiena var palīdzēt tos risināt. LJZA bija idejas autori šai darba grupai un to arī vadīja, aicinām griezties pie Ievas Siliņas, ja vēlaties iegūt papildus informāciju par rezultātiem.

Pirmā sanāksmes diena noslēdzās ar tīklošanās pasākumu, kurā Ziemeļvalstu un Baltijas jaunie zinātnieki dalījās savā pieredzē zinātnieku interešu pārstāvībā un praktisku ar zinātni saistītu jautājumu risināšanā, kā arī nodibināja ciešākus kontaktus tālākai sadarbībai.

Otrā sanāksmes diena tika veltīta dažādiem starpdisciplināriem zinātnes jautājumiem, kurā dalībnieki dalījās ar savām starpdisciplinārajām pieredzēm. Jaunajām akadēmijām bija iespēja dalīties ar saviem veiksmes stāstiem, kā uzlabot sabiedrību un tās izpratni par pētniecību. Lielu interesi izraisīja Latvijas Jauno zinātnieku iniciatīva “Tiešsaistē ar zinātnieku”. Bija arī iespēja iepazīties ar Somijas zinātnes finansēšanas modeli un izaicinājumiem.

Sanāksmes rezultātā tika nonākts pie kopējas vēlmes uzlabot savstarpējās attiecības starp Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Jaunajām akadēmijām. Lai gan katrā valstī izaicinājumi mēdz būt citādāki, kopējās problēmas akadēmiskajā vidē ir līdzīgas, tāpēc dalīšanās pieredzē uzlabo problēmu risināšanu. Tika nolemts arī nākošgad rīkot sanāksmi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jaunajām akadēmijām esošajā sastāvā, kā arī Baltijas valstu Jauno akadēmiju sanāksmi jau šogad Viļņā, Lietuvā.

Latviju Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno akadēmiju sanāksmē pārstāvēja Eduards Baķis, Ieva Siliņa un Aina Semjonova.

Foto Sebastian Trzaska, Young Academy Finland

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) aicina apvienības biedrus un jaunos zinātniekus piedalīties vasaras skolā “Zinātne un sabiedrība”. Tā norisināsies no 15. - 17. jūlijam Ruckas muižā, Cēsīs.

Vasaras skola tiek organizēta ar mērķi palīdzēt jaunajiem zinātniekiem pilnveidot akadēmiskās prasmes gaisotnē, kurā ir viegli atrast domubiedrus, profesionālus kontaktus un tikt sadzirdētam. Pasākumā Latvijas un ārvalstu zinātnieki un speciālisti dalīsies ar pieredzi un ieteikumiem, kas palīdzētu kļūt par labāku zinātnieku. Kā arī tiks piedāvāta neformāla sociālā programma, iekļaujot gan rekreācijas aktivitātes, gan Cēsu pilsētas svētku apmeklējumu.

Kas ir aicināti piedalīties?

Pasākums mērķēts uz LJZA biedriem, kā arī jaunajiem zinātniekiem un doktorantiem no visām zinātņu jomām. Reģistrācija šeit līdz 21. jūnijam (vietu skaits ir ierobežots).

Vasaras skolā tiks aplūkots:

  • kā sniegt izcilas prezentācijas par savu pētījumu tēmām;
  • kā zinātniekam veiksmīgi komunicēt ar sabiedrību;
  • kas ir atvērtā zinātne un kā to nesajaukt ar plēsoņžurnālu piedāvājumu;
  • zinātnieka karjeras iespējas ārpus akadēmiskās vides;
  • pētniecībā noderīgas digitālās prasmes.

Pēdējā vasaras skolas dienā dalībniekiem būs arī iespēja prezentēt savas pētījumu tēmas un saņemt individuālus ieteikumus prezentācijas stila un satura uzlabošanai.

Cik maksā dalība vasaras skolā?

Dalības maksa vasaras skolā ir:

  • LJZA biedriem maksājot no personīgiem līdzekļiem - 50 Eur;
  • LJZA biedriem maksājot no projektu finansējuma – 80 Eur;
  • Interesentiem, kas nav LJZA biedri – 100 Eur (ja vēlaties kļūt par LJZA biedru, reģistrējieties šeit). Biedra nauda ir 12 Eur gadā).

Šī summa iekļauj pilnas pasākuma programmas apmeklējumu, gultasvietu kopmītņu tipa istabās Ruckas muižā, vienu maltīti dienā un tējas/kafijas pauzes.

Brokastis un vakariņas būs iespēja pagatavot individuāli Ruckas muižas virtuvē, vai iegādāties netālu esošajā veikalā un kafejnīcās. Detalizēta informācija par ēdināšanu sekos tuvojoties vasaras skolai.

Vienlaikus, aicinām apsvērt iespēju nakšņot teltī un izbaudīt īstu vasaras nakti Ruckas muižas parkā. Šādā gadījumā dalības maksa ir tikai 30 Eur.

Jautājumu gadījumā rakstiet info@ljza.lv.

LJZA valdei jauna vadība

Piektdiena, 1. Aprīlis, 2022

Informējam, ka š.g. 1. aprīļa LJZA valdes sēdē apvienības valdes priekšsēdētājas amatā ievēlēta Dr. Antra Boča. Valdes vārdā novēlam Antrai izdošanos un panākumus jauno zinātnieku interešu pārstāvniecībā, kā arī no sirds pateicamies bijušajam valdes priekšsēdētājam Miķelim Grīviņam par līdz šim paveikto!

Pirmajā mēnesī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā miljoniem cilvēku, tostarp tūkstošiem zinātnieku, pameta valsti. Pasaules zinātnieku kopiena savās iestādēs un laboratorijās radīja daudz iespēju pārvietotajiem Ukrainas zinātniekiem, ar ko mēs ļoti lepojamies. Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst par zinātniekiem, kuri palika Ukrainā. Sekojot Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumiem, mēs lūdzam iestādes, finansētājus un uzņēmumus nodrošināt viņiem attālinātas sadarbības iespējas, piemēram, nelielus pētniecības grantus, tiešsaistes apmācības vai mentoru atbalstu.

Pamatojoties uz Ukrainas Zinātnes un izglītības ministrijas datiem, 2021. gadā Ukrainā bija 60 000 pētnieku un 35 000 palīgpersonāla darbinieku (gandrīz puse no tiem ir sievietes) un 1,3 miljoni studentu. Kad sākās karš, daudzi no viņiem bija spiesti bēgt no valsts un pamest savas mājas. Tomēr lielākā daļa akadēmisko darbinieku paliks Ukrainā vai nu pēc savas izvēles, vai arī valsts militārās mobilizācijas rezultātā. Ministrija strādā pie detalizētiem pasākumiem, lai atbalstītu izglītību un zinātni kara laikā. Viens no ministrijas uzskaitītajiem prioritārajiem pasākumiem ir nodrošināt pārvietotajiem pētniekiem piekļuvi pētniecības infrastruktūrai un tiešsaistes sadarbības iespējām. Turklāt ministrijas Jauno zinātnieku padome nepārprotami aicina nodrošināt iespējas karjeras sākumā strādājošiem pētniekiem, kuri paliek valstī. Tāpēc mums būtu jāsasniedz un jārada attālinātas sadarbības iespējas zinātniekiem Ukrainā.

Pēdējā mēneša laikā #ScienceForUkraine ir savācis vairāk nekā 1,5 tūkstošus atbalsta piedāvājumu no 50 valstīm, kas potenciāli var palīdzēt vairāk nekā trim tūkstošiem pārvietoto Ukrainas zinātnieku. Tikai 61 no šīm pozīcijām ietver attālinātu darbu. Tāpēc mēs ļoti aicinām finansētājus, akadēmiskās iestādes un uzņēmumus nodrošināt attālinātas sadarbības iespējas Ukrainas zinātniekiem. Divi COVID-19 pandēmijas gadi mums ir iemācījuši, ka pētniecību var veikt attālināti, un mums ir jādomā par šādu iespēju finansēšanu Ukrainas kolēģiem. Piemēram, datu vākšanai varētu izmantot COST darbības "Virtuālā mobilitāte" dotācijas (skatīt NEP4DISSENT piemēru). Un runa ir ne tikai par finansiālu atbalstu, bet arī par to, lai, neraugoties uz plosošos konfliktu, kolēģiem nodrošinātu kontaktus un karjeras attīstību. Citi atbalsta piemēri ir tiešsaistes kursu atslēgšana Ukrainas zinātniekiem vai mentoringa shēmu izveide, kas ir salīdzinoši lēti, bet ļoti nozīmīgi tiem, kuri palikuši Ukrainas kara zonu tuvumā (sk. projekta Fleck piemēru).

Kas mēs esam. #ScienceForUkraine (https://scienceforukraine.eu/) ir brīvprātīgo iniciatīva, kas sniedz informāciju par pagaidu darba iespējām zinātniekiem, kuri bēg no Ukrainas, ar plašu starptautisku pārklājumu. Mūsu kustībai jau ir pievienojušās vairāk nekā 800 zinātnieku grupas visā pasaulē, un mēs ceram, ka arī jūs varēsiet atvērt savas durvis Ukrainas zinātniekiem.

Mums ir vajadzīga attālinātā #ScienceForUkraine tagad!

https://scienceforukraine.eu/
https://twitter.com/Sci_for_Ukraine
https://www.instagram.com/scienceforukraine/

LJZA valde 2022

Pirmdiena, 28. Marts, 2022

Informējam, ka kopš sestdienas 26.03.2022 LJZA ir jauna valde. Tās sastāvā ievēlēti Eduards Baķis, Ilze Elbere, Matīss Reinfelds, Liene Spruženiece, Antra Boča.

Liels paldies iepriekšējās valdes sastāvam – Laurai Bužinskai, Kārlim Pleiko un valdes priekšsēdētājam Miķelim Grīviņam, par paveikto apvienības un Latvijas zinātnes telpas uzlabošanā.

Vēlam enerģiju un izdošanos jaunajai valdei!

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29231185 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773