Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 68,208 apmeklējumi

Kā norāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angliski: Organisation for Economic Cooperation and Development - OECD), skolotāji ir viens no galvenajiem faktoriem, kurus politikas veidotāji var ietekmēt saistībā ar izglītības kvalitāti un skolēnu mācību sasniegumiem. Taču skolotāju un augstskolu mācībspēku profesijas prestižs ar katru dekādi samazinās, un arvien mazāk jaunu cilvēku izvēlas šīs profesijas. To var novērot arī Latvijā, kur puse no vidusskolas posma skolotājiem ir vecāki par 50 gadiem. Savukārt Latvijas augstskolās ir gandrīz četras reizes vairāk akadēmiskā personāla vecumā virs 65 gadiem nekā vidēji Eiropas savienībā. Nekonkurētspējīgā darba samaksa un lielā darba slodze ir viens no iemesliem pieaugošai profesijas nepopularitātei.[1-3] Tajā pašā laikā izglītības sistēmā plānots ieviest lielas pārmaiņas - pāreju uz kompetencēs balstītu izglītību. Bet no augstākās izglītības sistēmas prasa izcilību, par ko liecinātu augsts rangs augstskolu reitingos un pieaugošs studentu skaits.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība saskata esošās problēmas kā unikālu iespēju veikt kardinālus izglītības sistēmas uzlabojumus. Tāpēc mēs aicinām visus, no kuriem tas atkarīgs, sākt darbu pie tā jau tagad, nevis pārcelt atbildību uz 14. Saeimu un jaunu valdību. Precīzāk, aicinām aizejošo valdību - sagatavot budžeta plānu, pašvaldības - turpināt skolu tīkla sakārtošanu, bet visu sabiedrību - reabilitēt pedagoga profesijas prestižu. LJZA aicina arī pašus pedagogus un augstskolu mācībspēkus dalīties ar savu pieredzi, lai panāktu pedagoga profesijas pastāvīgi augstu reputāciju un izpratnes stiprināšanu sabiedrībā par tās vērtību. Sabalansēta darba slodze un pienācīgs atalgojums neatrisinās visas ar izglītību saistītas problēmas, bet tie ir svarīgi pirmie soļi.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības biedri izsaka pateicību saviem skolotājiem un augstskolu pasniedzējiem, kuru darbs ielika pamatus mūsu izaugsmē, un atbalsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) streika pieteikumu. Vienlaikus, Latvijas bērnu, jauniešu un studentu dēļ ceram, ka politiķi un LIZDA veidos konstruktīvu dialogu un radīs kompromisu vēl līdz šīs nedēļas beigām, un nākamās nedēļas mācības daudziem izglītojamajiem nenorisināsies bez pedagoga vadības un tukšu pasniedzēja vietu klasē.

Izmantotās atsauces:

  1. OECD (2005), Teachers Matter: Attracting, Developing and Retaining Effective Teachers, Education and Training Policy, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/9789264018044-en.
  2. OECD (2022), Teachers by age (indicator). https://doi.org/10.1787/93af1f9d-en (Accessed on 11 September 2022)
  3. European Commission/EACEA/Eurydice, 2017. Modernisation of Higher Education in Europe: Academic Staff – 2017. Eurydice Report. Luxembourg: Publications Office of the European Union, https://doi.org/10.2797/408169
  • No skolotāju puses izskanēja sūdzība, ka pētniecības institūti bieži nevēlas ekskursijās uzņemt pamatskolas skolniekus, priekšroku dodot vidusskolniekiem. Tāpēc lūdzam mūsu biedrus palīdzēt mainīt šo institūciju kultūras daļu. Sasniedzot mazos skolēnus, mēs palielinām varbūtību, ka viņi izvēlēsies DZMIT (angliski - STEM).
  • Aicinām savus biedrus aktīvi iesaistīties ēnu dienās, zinātnieku naktīs, jauno biologu/ķīmiķu/ģeogrāfu utt. skolās un citos pasākumos, kā arī mudināt savas iestādes izsūtīt informāciju par šiem pasākumiem visām Latvijas skolām.
  • Ierosinām izveidot vienotu informācijas kanālu, kur varētu satiekties pētniecības institūcijas ar savām aktivitātēm, un skolotājs ar skolēnu vajadzībām.
  • No skolotāju puses izskanēja komentārs, ka paši skolotāji, īpaši pēc daudziem profesijā pavadītiem gadiem, bieži vien nezina kā nozares attīstās un kādas ir darba iespējas tajās. Ieteicām skolotājiem pieprasīt, lai šāda informācija tiktu iekļauta viņu ikgadējos kursos. Tomēr vēlamies aicināt arī savus biedrus neatteikt skolām un doties bērniem stāstīt par karjeras iespējām zinātnē. Tāpat jāatceras, ka daudzas nākotnes profesijas vēl nepastāv, tāpēc 13-gadīgam skolēnam šodien vēl nav jāzina, par ko viņš/-a strādās, kad absolvēs augstskolu.
  • Apspriedām, ka, dodoties ekskursijās uz zinātniskajām institūcijām, skolotājam ar pētnieku jākomunicē jau mācību gada sākumā, lai zinātnieks iespējami labāk prezentācijas var piemērot skolas mācību saturam.
  • Nedrīkst fokusēties tikai uz izcilniekiem. Jāmāca un jāmotivē visi. Arī tiem, kas skolā nav DZMIT priekšmetu izcilnieki, ir visas iespējas veidot veiksmīgu karjeru DZMIT lauciņos.

Ziņa par konferenci.

Apvienību diskusijā pārstāvēja Antra Boča, Jānis Lazovskis un Eduards Baķis. Foto: Toms Grīnbergs, LU

LJZA aicina atsaukties jaunos zinātniekus un pētniekus, kas cietuši no akadēmiskās ētikas pārkāpumiem un nav raduši tiem risinājumu esošajā sistēmā.

Esam saņēmuši ziņojumus par ar plaģiātismu saistītiem ētikas pārkāpumiem, kurus pret saviem padotajiem veikušas akadēmiski augstākstāvošas personas un kas nav pienācīgi risināti atbildīgajās institūcijās.

Vēlamies veikt plašāku izpēti par zinātniskās ētikas situāciju Latvijā, apzināt esošos gadījumus un meklēt tiem risinājumus gan individuālā, gan sistēmiskā līmenī.

Lūdzu, rakstiet uz e-pastu: etika@ljza.lv (tā piekļuve limitēta LJZA valdei), vai arī personiski jebkuram no LJZA valdes locekļiem. Konfidencialitāti garantējam.

#researchintegrityLV #academicintegrityLV #academicethicsLV

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) aicina apvienības biedrus, draugus un jaunos zinātniekus (tajā skaitā maģistrantūras studentus) piedalīties vasaras skolā “Zinātne un sabiedrība”. Tā norisināsies no 15. - 17. jūlijam Ruckas muižā, Cēsīs.

Vasaras skolā tiks aplūkots:

  • kā sniegt izcilas prezentācijas par savu pētījumu tēmām;
  • kā zinātniekam veiksmīgi komunicēt ar sabiedrību;
  • kas ir atvērtā zinātne un kā to nesajaukt ar plēsoņžurnālu piedāvājumu;
  • zinātnieka karjeras iespējas ārpus akadēmiskās vides;
  • pētniecībā noderīgas digitālās prasmes.

Pēdējā vasaras skolas dienā dalībniekiem būs arī iespēja prezentēt savas pētījumu tēmas un saņemt individuālus ieteikumus prezentācijas stila un satura uzlabošanai. Kā arī tiks piedāvātas tīklošanās aktivitātes un neformāla sociālā programma, iekļaujot gan rekreācijas aktivitātes, gan Cēsu pilsētas svētku apmeklējumu.

Detalizētu pasākuma programmu meklē šeit.

Kas ir aicināti piedalīties?

Pasākums būs noderīgs LJZA biedriem, kā arī jaunajiem zinātniekiem, doktorantiem un maģistrantūras pēdējo kursu studentiem no visām zinātņu jomām.

Lai pieteiktos dalībai, reģistrējies šeit līdz 30. jūnijam (vietu skaits ir ierobežots).

Cik maksā dalība vasaras skolā?

Dalības maksa vasaras skolā ir:

  • LJZA biedriem, nakšņojot teltī Ruckas muižas parkā vai uz līdzpaņemta matrača iekštelpās – 30 Eur;
  • LJZA biedriem maksājot no personīgiem līdzekļiem - 50 Eur;
  • LJZA biedriem maksājot no projektu finansējuma – 80 Eur;
  • Interesentiem, kas nav LJZA biedri – 100 Eur (kļūsti par LJZA biedru un piedalies par pazeminātu cenu! Iestāšanās LJZA šeit.

Šī summa iekļauj pilnas pasākuma programmas apmeklējumu, gultasvietu kopmītņu tipa istabās Ruckas muižā, daļēju ēdināšanu un tējas/kafijas pauzes.

Brokastis būs iespēja pagatavot individuāli Ruckas muižas virtuvē, vai iegādāties netālu esošajā veikalā un kafejnīcās. Detalizēta informācija par ēdināšanu sekos tuvojoties vasaras skolai.

Jautājumu gadījumā rakstiet info@ljza.lv.

Pateicamies Cēsu novada pašvaldībai par finansiālo atbalstu vasaras skolas rīkošanai un Latvijas Antropologu biedrībai par sadarbību programmas izveidē!

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) piedalījās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno akadēmiju sanāksmē, kas norisinājās 09.-10.06.2022. Helsinkos, Somijā. Šis sadarbības formāts starp jauno zinātnieku organizācijām pastāv jau ilgāku laiku, bet pandēmijas dēļ tikšanās nebija notikušas jau divus gadus. Šo sanāksmi organizēja Somijas Jaunā akadēmija un tajā piedalījās jaunie zinātnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas.

Sanāksme tik veltīta dažādiem izaicinājumiem, ar ko šobrīd sastopas visa zinātnieku kopiena, ne tikai jaunās akadēmijas. Pirmā diena tika veltīta izaicinājumiem, kas ir radušies Krievijas izraisītā kara dēļ Ukrainā. Tika apspriestas sankcijas, to radītie izaicinājumi, kā arī to potenciālie ieguvumi. Dalībniekiem darbnīcas laikā bija jāiejūtas sešās krāsu cepurēs, caur kuru domāšanas veidiem nonākt pie kopējiem secinājumiem.

Sanāksmē piedalījās arī PhD Olena Maslyukivska no Ukrainas, daloties pieredzes stāstā par to, kas ir nepieciešams šobrīd Ukrainas zinātniekiem ārpus Ukrainas un arī tiem, kas palikuši Ukrainā. Tika atgādināts arī pa iespēju piedalīties kustībā #ScienceforUkraine. Īpaši tika izcelts jaunās zinātnieces Sanitas Reinsones un Latvijas ieguldījums iniciatīvā, to radot un iedzīvinot praksē. Dienas otrās pusē dalībnieki grupu darbā vienojās par labajām praksēm, kas noderētu Ukrainas zinātnes atjaunošanai; kā nodrošināt labi funkcionējošu nacionālo un starptautisko atbalsta tīklu pētniekiem; tika definēti globālie izaicinājumi, kurus radījis asiņainais Putina karš Ukrainā un domāts par veidiem, kā zinātnieku kopiena var palīdzēt tos risināt. LJZA bija idejas autori šai darba grupai un to arī vadīja, aicinām griezties pie Ievas Siliņas, ja vēlaties iegūt papildus informāciju par rezultātiem.

Pirmā sanāksmes diena noslēdzās ar tīklošanās pasākumu, kurā Ziemeļvalstu un Baltijas jaunie zinātnieki dalījās savā pieredzē zinātnieku interešu pārstāvībā un praktisku ar zinātni saistītu jautājumu risināšanā, kā arī nodibināja ciešākus kontaktus tālākai sadarbībai.

Otrā sanāksmes diena tika veltīta dažādiem starpdisciplināriem zinātnes jautājumiem, kurā dalībnieki dalījās ar savām starpdisciplinārajām pieredzēm. Jaunajām akadēmijām bija iespēja dalīties ar saviem veiksmes stāstiem, kā uzlabot sabiedrību un tās izpratni par pētniecību. Lielu interesi izraisīja Latvijas Jauno zinātnieku iniciatīva “Tiešsaistē ar zinātnieku”. Bija arī iespēja iepazīties ar Somijas zinātnes finansēšanas modeli un izaicinājumiem.

Sanāksmes rezultātā tika nonākts pie kopējas vēlmes uzlabot savstarpējās attiecības starp Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Jaunajām akadēmijām. Lai gan katrā valstī izaicinājumi mēdz būt citādāki, kopējās problēmas akadēmiskajā vidē ir līdzīgas, tāpēc dalīšanās pieredzē uzlabo problēmu risināšanu. Tika nolemts arī nākošgad rīkot sanāksmi Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jaunajām akadēmijām esošajā sastāvā, kā arī Baltijas valstu Jauno akadēmiju sanāksmi jau šogad Viļņā, Lietuvā.

Latviju Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno akadēmiju sanāksmē pārstāvēja Eduards Baķis, Ieva Siliņa un Aina Semjonova.

Foto Sebastian Trzaska, Young Academy Finland

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) aicina apvienības biedrus un jaunos zinātniekus piedalīties vasaras skolā “Zinātne un sabiedrība”. Tā norisināsies no 15. - 17. jūlijam Ruckas muižā, Cēsīs.

Vasaras skola tiek organizēta ar mērķi palīdzēt jaunajiem zinātniekiem pilnveidot akadēmiskās prasmes gaisotnē, kurā ir viegli atrast domubiedrus, profesionālus kontaktus un tikt sadzirdētam. Pasākumā Latvijas un ārvalstu zinātnieki un speciālisti dalīsies ar pieredzi un ieteikumiem, kas palīdzētu kļūt par labāku zinātnieku. Kā arī tiks piedāvāta neformāla sociālā programma, iekļaujot gan rekreācijas aktivitātes, gan Cēsu pilsētas svētku apmeklējumu.

Kas ir aicināti piedalīties?

Pasākums mērķēts uz LJZA biedriem, kā arī jaunajiem zinātniekiem un doktorantiem no visām zinātņu jomām. Reģistrācija šeit līdz 21. jūnijam (vietu skaits ir ierobežots).

Vasaras skolā tiks aplūkots:

  • kā sniegt izcilas prezentācijas par savu pētījumu tēmām;
  • kā zinātniekam veiksmīgi komunicēt ar sabiedrību;
  • kas ir atvērtā zinātne un kā to nesajaukt ar plēsoņžurnālu piedāvājumu;
  • zinātnieka karjeras iespējas ārpus akadēmiskās vides;
  • pētniecībā noderīgas digitālās prasmes.

Pēdējā vasaras skolas dienā dalībniekiem būs arī iespēja prezentēt savas pētījumu tēmas un saņemt individuālus ieteikumus prezentācijas stila un satura uzlabošanai.

Cik maksā dalība vasaras skolā?

Dalības maksa vasaras skolā ir:

  • LJZA biedriem maksājot no personīgiem līdzekļiem - 50 Eur;
  • LJZA biedriem maksājot no projektu finansējuma – 80 Eur;
  • Interesentiem, kas nav LJZA biedri – 100 Eur (ja vēlaties kļūt par LJZA biedru, reģistrējieties šeit). Biedra nauda ir 12 Eur gadā).

Šī summa iekļauj pilnas pasākuma programmas apmeklējumu, gultasvietu kopmītņu tipa istabās Ruckas muižā, vienu maltīti dienā un tējas/kafijas pauzes.

Brokastis un vakariņas būs iespēja pagatavot individuāli Ruckas muižas virtuvē, vai iegādāties netālu esošajā veikalā un kafejnīcās. Detalizēta informācija par ēdināšanu sekos tuvojoties vasaras skolai.

Vienlaikus, aicinām apsvērt iespēju nakšņot teltī un izbaudīt īstu vasaras nakti Ruckas muižas parkā. Šādā gadījumā dalības maksa ir tikai 30 Eur.

Jautājumu gadījumā rakstiet info@ljza.lv.

LJZA valdei jauna vadība

Piektdiena, 1. Aprīlis, 2022

Informējam, ka š.g. 1. aprīļa LJZA valdes sēdē apvienības valdes priekšsēdētājas amatā ievēlēta Dr. Antra Boča. Valdes vārdā novēlam Antrai izdošanos un panākumus jauno zinātnieku interešu pārstāvniecībā, kā arī no sirds pateicamies bijušajam valdes priekšsēdētājam Miķelim Grīviņam par līdz šim paveikto!

Pirmajā mēnesī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā miljoniem cilvēku, tostarp tūkstošiem zinātnieku, pameta valsti. Pasaules zinātnieku kopiena savās iestādēs un laboratorijās radīja daudz iespēju pārvietotajiem Ukrainas zinātniekiem, ar ko mēs ļoti lepojamies. Tajā pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst par zinātniekiem, kuri palika Ukrainā. Sekojot Ukrainas Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājumiem, mēs lūdzam iestādes, finansētājus un uzņēmumus nodrošināt viņiem attālinātas sadarbības iespējas, piemēram, nelielus pētniecības grantus, tiešsaistes apmācības vai mentoru atbalstu.

Pamatojoties uz Ukrainas Zinātnes un izglītības ministrijas datiem, 2021. gadā Ukrainā bija 60 000 pētnieku un 35 000 palīgpersonāla darbinieku (gandrīz puse no tiem ir sievietes) un 1,3 miljoni studentu. Kad sākās karš, daudzi no viņiem bija spiesti bēgt no valsts un pamest savas mājas. Tomēr lielākā daļa akadēmisko darbinieku paliks Ukrainā vai nu pēc savas izvēles, vai arī valsts militārās mobilizācijas rezultātā. Ministrija strādā pie detalizētiem pasākumiem, lai atbalstītu izglītību un zinātni kara laikā. Viens no ministrijas uzskaitītajiem prioritārajiem pasākumiem ir nodrošināt pārvietotajiem pētniekiem piekļuvi pētniecības infrastruktūrai un tiešsaistes sadarbības iespējām. Turklāt ministrijas Jauno zinātnieku padome nepārprotami aicina nodrošināt iespējas karjeras sākumā strādājošiem pētniekiem, kuri paliek valstī. Tāpēc mums būtu jāsasniedz un jārada attālinātas sadarbības iespējas zinātniekiem Ukrainā.

Pēdējā mēneša laikā #ScienceForUkraine ir savācis vairāk nekā 1,5 tūkstošus atbalsta piedāvājumu no 50 valstīm, kas potenciāli var palīdzēt vairāk nekā trim tūkstošiem pārvietoto Ukrainas zinātnieku. Tikai 61 no šīm pozīcijām ietver attālinātu darbu. Tāpēc mēs ļoti aicinām finansētājus, akadēmiskās iestādes un uzņēmumus nodrošināt attālinātas sadarbības iespējas Ukrainas zinātniekiem. Divi COVID-19 pandēmijas gadi mums ir iemācījuši, ka pētniecību var veikt attālināti, un mums ir jādomā par šādu iespēju finansēšanu Ukrainas kolēģiem. Piemēram, datu vākšanai varētu izmantot COST darbības "Virtuālā mobilitāte" dotācijas (skatīt NEP4DISSENT piemēru). Un runa ir ne tikai par finansiālu atbalstu, bet arī par to, lai, neraugoties uz plosošos konfliktu, kolēģiem nodrošinātu kontaktus un karjeras attīstību. Citi atbalsta piemēri ir tiešsaistes kursu atslēgšana Ukrainas zinātniekiem vai mentoringa shēmu izveide, kas ir salīdzinoši lēti, bet ļoti nozīmīgi tiem, kuri palikuši Ukrainas kara zonu tuvumā (sk. projekta Fleck piemēru).

Kas mēs esam. #ScienceForUkraine (https://scienceforukraine.eu/) ir brīvprātīgo iniciatīva, kas sniedz informāciju par pagaidu darba iespējām zinātniekiem, kuri bēg no Ukrainas, ar plašu starptautisku pārklājumu. Mūsu kustībai jau ir pievienojušās vairāk nekā 800 zinātnieku grupas visā pasaulē, un mēs ceram, ka arī jūs varēsiet atvērt savas durvis Ukrainas zinātniekiem.

Mums ir vajadzīga attālinātā #ScienceForUkraine tagad!

https://scienceforukraine.eu/
https://twitter.com/Sci_for_Ukraine
https://www.instagram.com/scienceforukraine/

LJZA valde 2022

Pirmdiena, 28. Marts, 2022

Informējam, ka kopš sestdienas 26.03.2022 LJZA ir jauna valde. Tās sastāvā ievēlēti Eduards Baķis, Ilze Elbere, Matīss Reinfelds, Liene Spruženiece, Antra Boča.

Liels paldies iepriekšējās valdes sastāvam – Laurai Bužinskai, Kārlim Pleiko un valdes priekšsēdētājam Miķelim Grīviņam, par paveikto apvienības un Latvijas zinātnes telpas uzlabošanā.

Vēlam enerģiju un izdošanos jaunajai valdei!

2022. gada 7. martā

Iniciatīva #ScienceForUkraine apvieno pasaules zinātnes iestādes, kas ir gatavas sniegt tūlītēju palīdzību Ukrainas zinātniekiem un studentiem. Iniciatīvu aizsāka LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Sanita Reinsone. Latvijas zinātnes iestāžu iesaisti #ScienceForUkraine koordinē Latvijas Jauno zinātnieku apvienība sadarbībā ar LR Izglītības un zinātnes ministriju.

Karadarbība Ukrainā ir pagrieziena punkts līdzšinējā demokrātiskās pasaules kārtībā un nav iespējams pateikt, kā tas ietekmēs katru no mums turpmākajos mēnešos un gados. Taču visstiprāk to izjūt Ukrainas cilvēki, kuru nākotne vienā brīdī ir kļuvusi pilnīgi neprognozējama. Daudzi ir spiesti doties bēgļu gaitās. Šiem cilvēkiem neviens nevar aizstāt zaudētās mājas, tomēr mūsu spēkos ir palīdzēt viņiem justies drošībā un turpināt viņu profesionālo izaugsmi.

Jau dažu dienu laikā ir redzami neskaitāmi palīdzības piedāvājumi no visas pasaules, taču lielajā informācijas plūsmā ir viegli apmaldīties. Lai nodrošinātu veiksmīgu informācijas apmaiņu, ir izveidota #ScienceForUkraine iniciatīva. Tās mērķis ir apzināt zinātniskās institūcijas visā pasaulē, kuras ir gatavas nodrošināt Ukrainas studentiem un zinātniekiem iespēju turpināt viņu studijas vai darbu. Mājaslapā https://scienceforukraine.eu/ tiek centralizēti apkopoti piedāvājumi dzīves un darba vietām, informāciju papildus izplatot arī @Sci_for_Ukraine Twitter kanālā un lietojot #ScienceForUkraine tēmturi, kā arī ScienceforUkraine Instagram kontā. Pirmajā darbības nedēļā jau ir apkopoti vairāk nekā četri simti piedāvājumu no vairāk nekā trīsdesmit valstīm.

Atbildība par informācijas apkopošanu un publicēšanu katrā valstī tiek koordinēta, tādējādi izvairoties no datu sadrumstalotības. Izglītības un zinātnes ministrija apzina Latvijas zinātnes un augstākās izglītības institūciju iespējas un izstrādā valsts atbalsta mehānismus, lai atbalstītu Ukrainas zinātniekus un studentus. Latvijas zinātnes institūciju iesaisti #ScienceForUkraine koordinē Latvijas Jauno zinātnieku apvienība un atbalsta Latvijas Zinātņu akadēmija. Kontaktinformācija sadarbības uzsākšanai ir atrodama inicatīvas mājaslapā.

Krievijas karaspēks šobrīd cenšas nodarīt pēc iespējas lielākus bojājums Ukrainai un tās cilvēkiem. Taču pienāks diena, kad agresori stāsies Hāgas tribunāla priekšā, bet Ukraina atdzims kā stipra Eiropas demokrātija. Mūsu spēkos ir palīdzēt Ukrainai jau tagad, atbalstot tās esošos un topošos zinātniekus.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 26310170 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773