Translation – перевод

Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 61,579 apmeklējumi

28. maijā Valmierā norisināsies vērienīgs augstākās izglītības nākotnei veltīts forums „Augstākās izglītības loma 21. gadsimta Latvijā ”, kurā pulcēsies viedokļu līderi – Latvijas sabiedrības pārstāvji, lai diskutētu par augstākās izglītības pašreizējo situāciju un tās nākotnes izaicinājumiem.

Latvijas augstākā izglītība jau ilgāku laiku ir sabiedrības uzmanības centrā. „Skaļi ir tikušas pieteiktas mūsu augstākās izglītības problēmas un reformas, taču sabiedrībā kopumā valda uzskats, ka nekas tā arī būtiski nav mainījies, vienprātības šajā jautājumā, maigi izsakoties, nav arī valdošajā koalīcijā,” problēmu raksturo Vidzemes Augstskolas rektors un foruma iniciators Gatis Krūmiņš. Studentu skaits turpina kristies, apsteidzot pat pesimistiskākās prognozes. „Kas novedis pie šādas situācijas – slikts piedāvājums, akūts naudas trūkums, nemākulīga nozares vadība, vai varbūt labi plānota starptautiska sazvērestība?” retoriski jautā G. Krūmiņš.

Forumā uzstāsies un diskutēs augstākās izglītības, zinātnes un darba devēju pārstāvji – LZA prezidents Ojārs Spārītis, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, komunikācijas un stratēģiskās attīstības plānošanas eksperts Zigurds Zaķis, LDDK un Augstākās izglītības padomes pārstāvis Vilnis Rantiņš, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Rektoru padomes priekšsēdētājs un DU rektors Arvīds Barševskis, LU rektors Mārcis Auziņš, LMT prezidents Juris Binde, Swedbank Vidzemes reģiona vadītāja Dace Antone, Latvijas Studentu apvienības Akadēmiskā virziena vadītāja Inguna Zariņa, kā arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Egils Stalidzāns un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.

Diskusiju moderatora lomā iejutīsies žurnālists Pauls Raudseps.

Pirmā plenārsēde un diskusijas tēma vairāk ir fokusēta uz augstākās izglītības reformu jautājumiem, gan tīri praktiskiem, gan konceptuāliem. Savukārt otrā plenārsēde un diskusiju panelis veltīts augstākās izglītības partneru viedokļiem par augstāko izglītību, tās lomu, nepieciešamību un nākotni.

„Nebaidāmies uz forumu aicināt cilvēkus ar atšķirīgiem un pat ar pretējiem viedokļiem. Pie viena galda sēdīsies ne tikai paši augstākās izglītības nozares pārstāvji, bet arī citas iesaistītās puses, proti darba devēji, zinātnieki un pašvaldību pārstāvji, Tieši „skatam no malas” diskusijās būs īpaša vērtība,” uzsver Krūmiņš.

No pasākuma tiks nodrošināta tiešraide internetā.

Programma un papildu informācija atrodama foruma mājaslapā forums.va.lv.

Pieteikšanās

Forumu „Augstākās izglītības loma 21. gadsimta Latvijā” rīko Vidzemes Augstskola sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Swedbank, LMT un Valmiermuižas alus darītavu.

Laikā no 11. līdz 13.septembrim Daļanā (Dalian), Ķīnā notiek „Pasaules Ekonomikas forums” (World Economic Forum), kura ietvaros apbalvoti pasaules izcilākie prāti – četrdesmit jaunie zinātnieki no 19 valstīm. Starp balvas laureātiem ir arī Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.

Ik gadu „Pasaules Ekonomikas forums” balvai izvirza pasaulē spēcīgākos jaunos zinātniekus (ne vecākus par 40 gadiem), kuru zinātniskais ieguldījums un tehnoloģiskās inovācijas ir būtisks pagrieziens pasaules attīstībā.

V. Kaščejevs: „Gūtā atzinība ir apliecinājums Latvijas zinātnes konkurētspējai un inovāciju potenciālam globālajā mērogā. Vērtīgākais ieguvums ir dalība jauno zinātnes līderu kopienā Pasaules Ekonomiskā Foruma ietvaros. Iegūtie kontakti, pieredze un „skats no iekšpuses” uz inovāciju ceļu no zinātnes līdz lielajam biznesam ļaus labāk saskatīt un realizēt iespējas Latvijas attīstībai.”

Balvu Vjačeslavam Kaščejevam trešdien, 11.septembrī, pasniedza „Pasaules Ekonomikas foruma” dibinātājs un izpilddirektors profesors Klauss Martins Švābs (Klaus Martin Schwab), kas 2009. gadā saņēmis LU Goda doktora nosaukumu. V.Kaščejevs tika nominēts par sasniegumiem, pētot kvantu nanoelektroniku. Pēdējos gadus fiziķis Latvijas Universitātē strādājis pie kvantu sūkņu teorijas. Teorija ir pierādīta eksperimentāli un kļuvusi par pamatu jaunai kvantu ierīču klasei, kas tiek pielietotas Eiropas lielvalstu galvenajās metroloģijas laboratorijās. Gaidāms, ka ar laiku kvantu sūkņi skaitīs atsevišķus elektronus tik precīzi, ka kļūs par labāko strāvas etalonu, kas ļaus zinātnei pāriet uz jaunu strāvas mērvienības ampēra definīciju. V.Kaščejeva pētījumam ir neatsverama nozīme nākotnes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstībā.

„Vjačeslavs Kaščejevs ir viens no Latvijas talantīgākajiem jaunajiem fiziķiem. Viņam ir teicami sasniegumi kvantu fizikā. Bez tam viņš savās zināšanās dāsni dalās ar studentiem kā pasniedzējs Latvijas Universitātē un ir ļoti atraktīvs zinātnes popularizētājs, stāstot par jaunākajiem sasniegumiem zinātnē dažādos pasākumos un masu medijos,” uzsver LU rektors, fiziķis profesors Mārcis Auziņš, kas izvirzīja pētnieku augstajam apbalvojumam.

Zinātnieki tika apbalvoti pasākumā „Jauno Čempionu gada tikšanās 2013” (Annual Meeting of the New Champions 2013), uz kuru pulcējās ap 1600 dalībnieku no visas pasaules. Pasākums ir pazīstams kā „vasaras Davosa” un ir nozīmīgākā biznesa pasaules tikšanās Āzijā. V. Kaščejevs ir vienīgais laureāts no Centrāleiropas un Austrumeiropas. Ar visiem 40 laureātiem var iepazīties šeit.

Plašāka informācija

V. Kaščejevs 2012. gada nogalē ieguvis arī titulu „Latvijas jaunais talants 2012” žurnāla „Santa” rīkotās akcijas „No Latvijas – pasaulē” ietvaros.

 

LU Preses centrs
13.09.2013.

 

Finansējuma trūkuma dēļ nākamgad daudzi zinātnieki palikšot bez darba, šorīt telekanālā LNT apgalvoja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vadītājs Ojārs Spārītis.

Vairāk lasiet www.tvnet.lv.

Jūnija beigās notikušās Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidija un LJZA vadības tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas zinātnes politikas aktualitātes un abu organizāciju turpmākās sadarbības iespējas. Puses konstatēja, ka tām ir ļoti līdzīgs redzējums par zinātnes vietu un lomu sabiedrībā, kā arī turpmākajiem attīstības virzieniem. LJZA un LZA pārstāvji vienojās par sadarbību un kopīgām aktivitātēm nākotnē, no kurām viena no pirmajām varētu būt kopīga saruna ar Izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski šī gada septembrī.

LJZA iniciatīva, apvienojot Latvijas zinātniekus kopīgā prasībā strauji palielināt finansējumu zinātnei un attīstībai, lai veicinātu valsts ilgtermiņa izaugsmi, ir guvusi plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos. Ziņu ar komentāriem ir publicējuši vadošie laikraksti, kā arī tēma izvērsta vairākos Latvijas radio raidījumos.

Diena.lv

Baltic News Network

DB.lv

LA.lv

Latvijas Radio (raidījums “Aktuālais temats” 02.08.2012.)  vai  

Latvijas Radio (ziņa + telefonintervija 07.08.2012.)

Ir.lv (Džordžijas Tehnoloģiju institūta doktoranta Kaspara Bērziņa redzējums par Latvijas zinātnes finansēšanu)

Latvijas zinātnieki ir nosūtījuši atklātu vēstuli valsts amatpersonām, kurā aicina pārskatīt valsts Nacionālās attīstības plānu (NAP). Zinātnieki norāda uz ES ilgtermiņa attīstības stratēģiju 2020, kurā ir noteikts, ka Eiropas Savienībai jāsasniedz kopīgs mērķis – Eiropai jākļūst par pasaules inovāciju centru, tāpēc ES dalībvalstīm 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jānovirza zinātnei un attīstībai. Latvija savos plānos šim mērķim ir gatava atvēlēt divas reizes mazāku finansējumu (1,5% no IKP 2020. gadā). Šobrīd reālais finansējums zinātnei un attīstībai Latvijā ir vairākas reizes zemāks, nekā vidēji ES. Šādas politikas sekas jau šobrīd ir labi redzamas Latvijas ekonomikas struktūrā

 „Latvija atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā inovāciju jomā, atpalicība un nabadzība nākotnē tikai pieaugs, ja NAP un citos dokumentos netiks paredzēts pienācīgs atbalsts nacionālajai zinātnei un pētniecībai. Tas, ko uz 2020. gadu NAP ir uzdrošinājušies ierakstīt mūsu politikas veidotāji, ir mazāk, nekā ir Igaunijā jau šobrīd”, uzsver vēstules tapšanas iniciators, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības Valdes priekšsēdētājs Gatis Krūmiņš.

Atklāto vēstuli ir parakstījušas ietekmīgākās Latvijas zinātni un zinātniekus pārstāvošās organizācijas – Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija, Latvijas Zinātnieku savienība, Latvijas Valsts zinātnisko institūtu asociācija, Latvijas Universitāšu asociācija, Latvijas Rektoru padome, Latvijas Augstskolu profesoru asociācija, Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība.

Informāciju ievietoja Dr.hist. Gatis Krūmiņš, LJZA Valdes priekšsēdētājs

LJZA informē par iespēju piedalīties analītisko diskusiju seminārā „Inovāciju loma Latvijas ekonomikas attīstībā”. Semināru organizē profesora Roberta Škapara vadītā Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un vadības fakultātes Doktorantūras skola „Valsts tautsaimniecības starptautiskās konkurētspējas nodrošināšana”.

Seminārs notiks pirmdien, 28. maijā, pl.17:00, LU  Ekonomikas un vadības fakultātē, Aspazijas bulvārī 5, 500.auditorijā.

Referātu tēmas un referenti:

  1. Dr. Jānis Stabulnieks, Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors.
    “Inovācija un tās loma Latvijas tautsaimniecībā”.

  2. Ilona Dubra. “Inovāciju rašanos ietekmējošie faktori”.

  3. Ligita Landzmane. “Inovatīvas organizāciju vadības metodes: Bērklija universitātes Kalifornijā vadības modelis”.

  4. Valters Kaže. “Inovēt vai nē? Trīs stāsti par un ap inovāciju”.

  5. Konstantins Čerņavskis. “Inovāciju politika. Nacionālo aviokompāniju Air Baltic un Estonian Air salīdzinājums”.

  6. Dr. Guntis Ramāns, Patentu valdes izgudrojumu ekspertīzes departamenta direktors.  “Patentu sistēmas plusi un mīnusi”.

  7. Irēna Vaivode. ”Patentu politikas loma inovācijas un konkurētspējas veicināšanā”.

  8. Ilmārs Šņucins. “Nodokļu atvieglojumi inovāciju politikai”.
Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 26310170 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773