Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 39,654 apmeklējumi

Jau piekto gadu Lēdurgā pulcējās Latvijas jaunie zinātnieki, lai neformālā vidē dalītos ar pieredzi un uzzinātu par zinātnes pašmāju un starptautiskajām aktualitātēm. Šovasar tradicionālā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) rīkotās vasaras nometnes moto bija „Apzināt iespējas”. Pasākums pulcēja vairāk nekā 60 dalībniekus, starp nometnes viesiem un lektoriem bija zinātnieki, uzņēmēji un nozares politikas veidotāji. Nometni apmeklēja arī Latvijas Zinātņu akadēmijas delegācija tās prezidenta Ojāra Spārīša vadībā.

Par dažādām finansiāla atbalsta iespējām jaunajiem zinātniekiem, startējot projektos, informēja vairāki valsts institūciju pārstāvji. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa ieskicēja pamatprincipus, kā tiek plānots dalīt Eiropas struktūrfondu naudu augstākās izglītības un zinātnes jomā. Žurnālistes Martas Seleckas moderētā paneļdiskusijā zinātnieki, valsts pārvaldes un biznesa pārstāvji diskutēja un dalījās ar savu pieredzi saistībā ar karjeras iespējām jaunajiem zinātniekiem.

Nometne arvien vairāk kļūst ne tikai par jauno zinātnieku pulcēšanās vietu, bet par radošu pasākumu, kas pulcē visu vecumu Latvijas zinātniekus. To apliecina vairāku Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļu viesošanās, kuri piedalījās kā diskusijās un plenārsēdēs, tā arī nometnes neformālajos pasākumos. Tradicionāli, veicot pētniecību vai piedaloties dažādās konferencēs, zinātnieki visbiežāk kontaktējas ar savas nozares kolēģiem, savukārt nometnē ir iespējas redzēt un dzirdēt, ko dara un domā citu nozaru kolēģi.

Vairāki doktoranti, kam drīzumā jāiegūst doktora zinātniskais grāds, izmantoja iespējas prezentēt savu doktora disertāciju tēmas. Prezentācijas ir īpašas ar to, ka zinātnieki ir pieraduši informāciju par saviem pētījumiem izklāstīt saviem tiešākajiem kolēģiem. Savukārt nometnē sava tēma jāpiesaka tā, lai to saprastu visi dalībnieki, arī tie, kuriem nav specifisku zināšanu.

Telpas Lēdurgas kultūras namā nodrošināja Krimuldas novada dome.

LZA akadēmiķu atsauksmes par nometni

28. maijā Valmierā norisināsies vērienīgs augstākās izglītības nākotnei veltīts forums „Augstākās izglītības loma 21. gadsimta Latvijā ”, kurā pulcēsies viedokļu līderi – Latvijas sabiedrības pārstāvji, lai diskutētu par augstākās izglītības pašreizējo situāciju un tās nākotnes izaicinājumiem.

Latvijas augstākā izglītība jau ilgāku laiku ir sabiedrības uzmanības centrā. „Skaļi ir tikušas pieteiktas mūsu augstākās izglītības problēmas un reformas, taču sabiedrībā kopumā valda uzskats, ka nekas tā arī būtiski nav mainījies, vienprātības šajā jautājumā, maigi izsakoties, nav arī valdošajā koalīcijā,” problēmu raksturo Vidzemes Augstskolas rektors un foruma iniciators Gatis Krūmiņš. Studentu skaits turpina kristies, apsteidzot pat pesimistiskākās prognozes. „Kas novedis pie šādas situācijas – slikts piedāvājums, akūts naudas trūkums, nemākulīga nozares vadība, vai varbūt labi plānota starptautiska sazvērestība?” retoriski jautā G. Krūmiņš.

Forumā uzstāsies un diskutēs augstākās izglītības, zinātnes un darba devēju pārstāvji – LZA prezidents Ojārs Spārītis, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, komunikācijas un stratēģiskās attīstības plānošanas eksperts Zigurds Zaķis, LDDK un Augstākās izglītības padomes pārstāvis Vilnis Rantiņš, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Rektoru padomes priekšsēdētājs un DU rektors Arvīds Barševskis, LU rektors Mārcis Auziņš, LMT prezidents Juris Binde, Swedbank Vidzemes reģiona vadītāja Dace Antone, Latvijas Studentu apvienības Akadēmiskā virziena vadītāja Inguna Zariņa, kā arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Egils Stalidzāns un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.

Diskusiju moderatora lomā iejutīsies žurnālists Pauls Raudseps.

Pirmā plenārsēde un diskusijas tēma vairāk ir fokusēta uz augstākās izglītības reformu jautājumiem, gan tīri praktiskiem, gan konceptuāliem. Savukārt otrā plenārsēde un diskusiju panelis veltīts augstākās izglītības partneru viedokļiem par augstāko izglītību, tās lomu, nepieciešamību un nākotni.

„Nebaidāmies uz forumu aicināt cilvēkus ar atšķirīgiem un pat ar pretējiem viedokļiem. Pie viena galda sēdīsies ne tikai paši augstākās izglītības nozares pārstāvji, bet arī citas iesaistītās puses, proti darba devēji, zinātnieki un pašvaldību pārstāvji, Tieši „skatam no malas” diskusijās būs īpaša vērtība,” uzsver Krūmiņš.

No pasākuma tiks nodrošināta tiešraide internetā.

Programma un papildu informācija atrodama foruma mājaslapā forums.va.lv.

Pieteikšanās

Forumu „Augstākās izglītības loma 21. gadsimta Latvijā” rīko Vidzemes Augstskola sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Swedbank, LMT un Valmiermuižas alus darītavu.

Laikā no 11. līdz 13.septembrim Daļanā (Dalian), Ķīnā notiek „Pasaules Ekonomikas forums” (World Economic Forum), kura ietvaros apbalvoti pasaules izcilākie prāti – četrdesmit jaunie zinātnieki no 19 valstīm. Starp balvas laureātiem ir arī Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.

Ik gadu „Pasaules Ekonomikas forums” balvai izvirza pasaulē spēcīgākos jaunos zinātniekus (ne vecākus par 40 gadiem), kuru zinātniskais ieguldījums un tehnoloģiskās inovācijas ir būtisks pagrieziens pasaules attīstībā.

V. Kaščejevs: „Gūtā atzinība ir apliecinājums Latvijas zinātnes konkurētspējai un inovāciju potenciālam globālajā mērogā. Vērtīgākais ieguvums ir dalība jauno zinātnes līderu kopienā Pasaules Ekonomiskā Foruma ietvaros. Iegūtie kontakti, pieredze un „skats no iekšpuses” uz inovāciju ceļu no zinātnes līdz lielajam biznesam ļaus labāk saskatīt un realizēt iespējas Latvijas attīstībai.”

Balvu Vjačeslavam Kaščejevam trešdien, 11.septembrī, pasniedza „Pasaules Ekonomikas foruma” dibinātājs un izpilddirektors profesors Klauss Martins Švābs (Klaus Martin Schwab), kas 2009. gadā saņēmis LU Goda doktora nosaukumu. V.Kaščejevs tika nominēts par sasniegumiem, pētot kvantu nanoelektroniku. Pēdējos gadus fiziķis Latvijas Universitātē strādājis pie kvantu sūkņu teorijas. Teorija ir pierādīta eksperimentāli un kļuvusi par pamatu jaunai kvantu ierīču klasei, kas tiek pielietotas Eiropas lielvalstu galvenajās metroloģijas laboratorijās. Gaidāms, ka ar laiku kvantu sūkņi skaitīs atsevišķus elektronus tik precīzi, ka kļūs par labāko strāvas etalonu, kas ļaus zinātnei pāriet uz jaunu strāvas mērvienības ampēra definīciju. V.Kaščejeva pētījumam ir neatsverama nozīme nākotnes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstībā.

„Vjačeslavs Kaščejevs ir viens no Latvijas talantīgākajiem jaunajiem fiziķiem. Viņam ir teicami sasniegumi kvantu fizikā. Bez tam viņš savās zināšanās dāsni dalās ar studentiem kā pasniedzējs Latvijas Universitātē un ir ļoti atraktīvs zinātnes popularizētājs, stāstot par jaunākajiem sasniegumiem zinātnē dažādos pasākumos un masu medijos,” uzsver LU rektors, fiziķis profesors Mārcis Auziņš, kas izvirzīja pētnieku augstajam apbalvojumam.

Zinātnieki tika apbalvoti pasākumā „Jauno Čempionu gada tikšanās 2013” (Annual Meeting of the New Champions 2013), uz kuru pulcējās ap 1600 dalībnieku no visas pasaules. Pasākums ir pazīstams kā „vasaras Davosa” un ir nozīmīgākā biznesa pasaules tikšanās Āzijā. V. Kaščejevs ir vienīgais laureāts no Centrāleiropas un Austrumeiropas. Ar visiem 40 laureātiem var iepazīties šeit.

Plašāka informācija

V. Kaščejevs 2012. gada nogalē ieguvis arī titulu „Latvijas jaunais talants 2012” žurnāla „Santa” rīkotās akcijas „No Latvijas – pasaulē” ietvaros.

 

LU Preses centrs
13.09.2013.

 

Finansējuma trūkuma dēļ nākamgad daudzi zinātnieki palikšot bez darba, šorīt telekanālā LNT apgalvoja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) vadītājs Ojārs Spārītis.

Vairāk lasiet www.tvnet.lv.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība ir gatava dot savu ieguldījumu Latvijas zinātnes pārvaldības uzlabošanā, lai ilgtermiņā kompensētu pēdējo gadu desmitu radītās traumas un deformācijas. Jaunie pētnieki vēlas darboties, lai vismaz mazinātu Latvijas relatīvo atpalicību Eiropas Savienības zinātnes telpā. Taču, lai tas notiktu, vajadzīga arī nekavējoša Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcība.

Vairāk lasiet www.tvnet.lv.

Iveta Kažoka: Kāda ir zinātnes jēga Latvijā?

Svētdiena, 22. Septembris, 2013

Kā nošķirt ābolus, bumbierus un apelsīnus? Ivetas Kažokas pārdomas pēc strīdīgās SkeptiCafe diskusijas par zinātnes jēgu Latvijā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvju piedalīšanos.

Vairāk lasiet www.politika.lv.

Diskusijas videostraumējumu var noskatīties šeit.

Jūnija beigās notikušās Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidija un LJZA vadības tikšanās laikā tika pārrunātas Latvijas zinātnes politikas aktualitātes un abu organizāciju turpmākās sadarbības iespējas. Puses konstatēja, ka tām ir ļoti līdzīgs redzējums par zinātnes vietu un lomu sabiedrībā, kā arī turpmākajiem attīstības virzieniem. LJZA un LZA pārstāvji vienojās par sadarbību un kopīgām aktivitātēm nākotnē, no kurām viena no pirmajām varētu būt kopīga saruna ar Izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski šī gada septembrī.

Akadēmiķis un Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs profesors Andrejs Siliņš videointervijā kanālam “TV24 Rīga” stāsta par zinātnes lomu tautsaimniecībā, ieskicējot arī jauno zinātnieku stāvokli un perspektīvas.

Jau par tradīciju kļuvusī LJZA Vasaras nometne būs arī šogad, tā norisināsies no 26. līdz 28. jūlijam. Tikšanās vieta nemainās – Lēdurga.

Nometnes laikā Tevi sagaida lekcijas no pieredzējušiem ekspertiem, darbs grupās, izmēģinājumi disertāciju priekšaizstāvēšanā, labi pavadīts laiks svaigā gaisā un zinātniski radošā atmosfērā. Ieskata gūšanai vairāk par iepriekšējo nometni lasi šeit.

Detalizēta 2013. gada nometnes programma sekos tuvākajā laikā.

Nesen notikušajā diskusijā LJZA Valde un Konsultatīvās padomes aktīvisti sprieda par apvienības turpmāko pozīciju augstākās izglītības un zinātnes jautājumos. Diskusiju ierosināja jaunā Valde, lai turpmāk adekvāti varētu paust visas apvienības viedokli.

Domu apmaiņa sākās ar iepriekšējā Valdes priekšsēdētāja, tagad – Konsultatīvās padomes vadītāja Gata Krūmiņa atskatu par līdz šim dažādās institūcijās un medijos pausto viedokli. Pēc tam jaunais Valdes priekšsēdētājs Egils Stalidzāns dalījās savā personīgajā viedoklī.

Lai arī daudzos jautājumos klātesošo domas dalījās, diskusijās tika atrasti vairāki aspekti, kuros bija vērojama augsta vienprātība.

1. Orientācija uz starptautisko finansējumu
Pašreizējiem jaunajiem zinātniekiem, paralēli cīņai par Latvijas zinātnes finansējumu, ir jākļūst konkurētspējīgiem starptautiskajā arēnā, kur finansēšanas apmēri ir daudz lielāki. Tādēļ būtu veicināmi pasākumi, kas uzlabotu gan teorētiskās, gan praktiskās starptautisku projektu konkursos nepieciešamās iemaņas. Tāpat arī nepieciešams veicināt izpratni par starptautiski pielietotiem zinātnieku vērtēšanas kritērijiem, rēķinoties ar nozares specifiku.

2. Zinātnes vērtēšanas kritēriji
Iepriekšējā punkta kontekstā LZP ieviestā grantu pieteikumu starptautiskā vērtēšana un publikāciju žurnālos ar ietekmes faktoru izvirzīšana par kritēriju ir vērtējama ļoti atzinīgi. Tajā pašā laikā būtu jāievieš papildus kritēriji, kas harmonē ar vērtēšanas kritērijiem starptautiskos projektu konkursos. Viens no tādiem kritērijiem ir citējamība (atsevišķi nodalot autocitēšanu, kad autori citē savus rakstus.

Būtu liederīgi turpināt Latvijas Zinātnes padomes aizvadītā gada vasarā uzsākto darbu pie zinātniskā produkta vērtēšanas kritērijiem. Šeit jāatzīmē arī kāda humanitārām zinātnēm specifiska iezīme: ārzemju kolēģi augstāk vērtē fundamentālu, uz nepublicētiem avotiem balstītu monogrāfiju, nekā nelielu rakstu anonīmi recenzētā starptautiski citējamā žurnālā.

Īstermiņā kritēriju ieviešanai būtu nepieciešams pārejas periods, piemēram, uz vienu ievēlēšanas periodu (seši gadi), no otras puses to harmonizācija ar starptautisko pieeju veicinātu relatīvu to stabilitāti un uzticamību ilgtermiņā.

3. Zinātnisko datubāzu Web of Science un SCOPUS brīvpieeja/ bezmaksas pieeja
No iepriekšējā izriet, ka pieeja augstu standartu publikāciju datubāzēm ir priekšnosacījums pašreizējās situācijas novērtēšanai un jaunu mērķu izvirzīšanai. Ir ļoti svarīgi, ka SCOPUS datubāze ir kļuvusi pieejamāka, bet daudz ir darāms, lai pieejamas kļūtu Web of Science un citas datubāzes, kas atspoguļotu aktuālo faktoloģisko materiālu visās zinātņu nozarēs. Nav pieļaujama situācija, kad noslēgtas un arhaiskas datubāzes (ERICH) netiek savlaicīgi aizstātas ar jaunākām (EBSCO Art Source). ES līmenī būtu jālobē jau izskanējusī ideja, ka šādām datubāzēm jābūt bez maksas pieejamām visā ES!

4. Finansējuma pārdale par labu izciliem zinātniekiem un grupām
Jāveicina finansējuma pārdale par labu izciliem sasniegumiem/grupām, īpaši prēmējot tos, kam izdevies piesaistīt konkursā Latvijai neiezīmētu zinātnes finansējumu. Tas nozīmē, ka, papildu Latvijas zinātnes budžetam, zinātnē un nodokļos ir ieplūdusi nauda , kas citādi būtu nokļuvusi citā valstī. Šādas grupas izveidotos par izcilības centriem, kurp plūstu labākie jaunie zinātnieki un piesaistītās ES naudas kļūtu vairāk! Jaunajiem zinātniekiem tas būtu labs mērķis, uz ko tiekties!

Atalgojuma starpībai starp izciliem zinātniekiem un zinātniekiem bez starptautiskas ietekmes vajadzētu būt vairākkārtīgai, vienlaicīgi skaidri definējot nacionālās zinātnes uzdevumus, kā arī tās kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītajus.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773