Translation – перевод

Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 57,963 apmeklējumi

28. maijā Valmierā norisināsies vērienīgs augstākās izglītības nākotnei veltīts forums „Augstākās izglītības loma 21. gadsimta Latvijā ”, kurā pulcēsies viedokļu līderi – Latvijas sabiedrības pārstāvji, lai diskutētu par augstākās izglītības pašreizējo situāciju un tās nākotnes izaicinājumiem.

Latvijas augstākā izglītība jau ilgāku laiku ir sabiedrības uzmanības centrā. „Skaļi ir tikušas pieteiktas mūsu augstākās izglītības problēmas un reformas, taču sabiedrībā kopumā valda uzskats, ka nekas tā arī būtiski nav mainījies, vienprātības šajā jautājumā, maigi izsakoties, nav arī valdošajā koalīcijā,” problēmu raksturo Vidzemes Augstskolas rektors un foruma iniciators Gatis Krūmiņš. Studentu skaits turpina kristies, apsteidzot pat pesimistiskākās prognozes. „Kas novedis pie šādas situācijas – slikts piedāvājums, akūts naudas trūkums, nemākulīga nozares vadība, vai varbūt labi plānota starptautiska sazvērestība?” retoriski jautā G. Krūmiņš.

Forumā uzstāsies un diskutēs augstākās izglītības, zinātnes un darba devēju pārstāvji – LZA prezidents Ojārs Spārītis, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, komunikācijas un stratēģiskās attīstības plānošanas eksperts Zigurds Zaķis, LDDK un Augstākās izglītības padomes pārstāvis Vilnis Rantiņš, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Rektoru padomes priekšsēdētājs un DU rektors Arvīds Barševskis, LU rektors Mārcis Auziņš, LMT prezidents Juris Binde, Swedbank Vidzemes reģiona vadītāja Dace Antone, Latvijas Studentu apvienības Akadēmiskā virziena vadītāja Inguna Zariņa, kā arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Egils Stalidzāns un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.

Diskusiju moderatora lomā iejutīsies žurnālists Pauls Raudseps.

Pirmā plenārsēde un diskusijas tēma vairāk ir fokusēta uz augstākās izglītības reformu jautājumiem, gan tīri praktiskiem, gan konceptuāliem. Savukārt otrā plenārsēde un diskusiju panelis veltīts augstākās izglītības partneru viedokļiem par augstāko izglītību, tās lomu, nepieciešamību un nākotni.

„Nebaidāmies uz forumu aicināt cilvēkus ar atšķirīgiem un pat ar pretējiem viedokļiem. Pie viena galda sēdīsies ne tikai paši augstākās izglītības nozares pārstāvji, bet arī citas iesaistītās puses, proti darba devēji, zinātnieki un pašvaldību pārstāvji, Tieši „skatam no malas” diskusijās būs īpaša vērtība,” uzsver Krūmiņš.

No pasākuma tiks nodrošināta tiešraide internetā.

Programma un papildu informācija atrodama foruma mājaslapā forums.va.lv.

Pieteikšanās

Forumu „Augstākās izglītības loma 21. gadsimta Latvijā” rīko Vidzemes Augstskola sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, Swedbank, LMT un Valmiermuižas alus darītavu.

Nesen notikušajā diskusijā LJZA Valde un Konsultatīvās padomes aktīvisti sprieda par apvienības turpmāko pozīciju augstākās izglītības un zinātnes jautājumos. Diskusiju ierosināja jaunā Valde, lai turpmāk adekvāti varētu paust visas apvienības viedokli.

Domu apmaiņa sākās ar iepriekšējā Valdes priekšsēdētāja, tagad – Konsultatīvās padomes vadītāja Gata Krūmiņa atskatu par līdz šim dažādās institūcijās un medijos pausto viedokli. Pēc tam jaunais Valdes priekšsēdētājs Egils Stalidzāns dalījās savā personīgajā viedoklī.

Lai arī daudzos jautājumos klātesošo domas dalījās, diskusijās tika atrasti vairāki aspekti, kuros bija vērojama augsta vienprātība.

1. Orientācija uz starptautisko finansējumu
Pašreizējiem jaunajiem zinātniekiem, paralēli cīņai par Latvijas zinātnes finansējumu, ir jākļūst konkurētspējīgiem starptautiskajā arēnā, kur finansēšanas apmēri ir daudz lielāki. Tādēļ būtu veicināmi pasākumi, kas uzlabotu gan teorētiskās, gan praktiskās starptautisku projektu konkursos nepieciešamās iemaņas. Tāpat arī nepieciešams veicināt izpratni par starptautiski pielietotiem zinātnieku vērtēšanas kritērijiem, rēķinoties ar nozares specifiku.

2. Zinātnes vērtēšanas kritēriji
Iepriekšējā punkta kontekstā LZP ieviestā grantu pieteikumu starptautiskā vērtēšana un publikāciju žurnālos ar ietekmes faktoru izvirzīšana par kritēriju ir vērtējama ļoti atzinīgi. Tajā pašā laikā būtu jāievieš papildus kritēriji, kas harmonē ar vērtēšanas kritērijiem starptautiskos projektu konkursos. Viens no tādiem kritērijiem ir citējamība (atsevišķi nodalot autocitēšanu, kad autori citē savus rakstus.

Būtu liederīgi turpināt Latvijas Zinātnes padomes aizvadītā gada vasarā uzsākto darbu pie zinātniskā produkta vērtēšanas kritērijiem. Šeit jāatzīmē arī kāda humanitārām zinātnēm specifiska iezīme: ārzemju kolēģi augstāk vērtē fundamentālu, uz nepublicētiem avotiem balstītu monogrāfiju, nekā nelielu rakstu anonīmi recenzētā starptautiski citējamā žurnālā.

Īstermiņā kritēriju ieviešanai būtu nepieciešams pārejas periods, piemēram, uz vienu ievēlēšanas periodu (seši gadi), no otras puses to harmonizācija ar starptautisko pieeju veicinātu relatīvu to stabilitāti un uzticamību ilgtermiņā.

3. Zinātnisko datubāzu Web of Science un SCOPUS brīvpieeja/ bezmaksas pieeja
No iepriekšējā izriet, ka pieeja augstu standartu publikāciju datubāzēm ir priekšnosacījums pašreizējās situācijas novērtēšanai un jaunu mērķu izvirzīšanai. Ir ļoti svarīgi, ka SCOPUS datubāze ir kļuvusi pieejamāka, bet daudz ir darāms, lai pieejamas kļūtu Web of Science un citas datubāzes, kas atspoguļotu aktuālo faktoloģisko materiālu visās zinātņu nozarēs. Nav pieļaujama situācija, kad noslēgtas un arhaiskas datubāzes (ERICH) netiek savlaicīgi aizstātas ar jaunākām (EBSCO Art Source). ES līmenī būtu jālobē jau izskanējusī ideja, ka šādām datubāzēm jābūt bez maksas pieejamām visā ES!

4. Finansējuma pārdale par labu izciliem zinātniekiem un grupām
Jāveicina finansējuma pārdale par labu izciliem sasniegumiem/grupām, īpaši prēmējot tos, kam izdevies piesaistīt konkursā Latvijai neiezīmētu zinātnes finansējumu. Tas nozīmē, ka, papildu Latvijas zinātnes budžetam, zinātnē un nodokļos ir ieplūdusi nauda , kas citādi būtu nokļuvusi citā valstī. Šādas grupas izveidotos par izcilības centriem, kurp plūstu labākie jaunie zinātnieki un piesaistītās ES naudas kļūtu vairāk! Jaunajiem zinātniekiem tas būtu labs mērķis, uz ko tiekties!

Atalgojuma starpībai starp izciliem zinātniekiem un zinātniekiem bez starptautiskas ietekmes vajadzētu būt vairākkārtīgai, vienlaicīgi skaidri definējot nacionālās zinātnes uzdevumus, kā arī tās kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītajus.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 26310170 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773