Translation – перевод

Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 62,353 apmeklējumi

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) atbalsta grozījumus, kas ļautu pieredzējušiem, veiksmīgiem un savas prasmes pierādījušiem pētniekiem no diasporas bez doktora grāda kandidēt uz akadēmiskajiem amatiem un rektora amatu. Savu atbalstu pamatojam sekojoši:

  1. Latvijas akadēmiskajā sistēmā jau ilgstoši bijusi ļoti zema konkurence uz akadēmiskajiem amatiem un tādēļ to nedrīkst turpināt ierobežot ar obligātu prasību pēc doktora grāda diasporas zinātniekiem no valstīm, kurās ir atšķirīga akadēmiskās karjeras formālā gaita. Izciliem pētniekiem ir jāatļauj piedalīties konkursos uz akadēmiskajiem amatiem, kur augstākās izglītības iestādēm (AII) un pētniecības institūtiem (PI) pēc būtības ir jāatlasa labāko no kandidātiem.
  2. AII un PI ir jādod iespēja pašām veidot savu personāla politiku pēc nepieciešamības. Piemēram, nebūtu lietderīgi konkursam uz specifisku amatu ar likumu priekšlaicīgi diskvalificēt diasporas pētnieku bez doktora grāda, kuram ir liela pieredze un starptautiska ietekme zinātnes nozarē, kas nepieciešama AII vai PI stratēģijas īstenošanai, bet viņa vietā izvēlēties mazāk spēcīgu kandidātu tikai tāpēc, ka šim kandidātam ir doktora grāds. Jebkura AII vai PI ir ieinteresēta vadošā pozīcijā redzēt cilvēku, kurš savas spējas pierādījis ar augsta līmeņa publikācijām, oriģinālām pētniecības idejām un iegūtiem grantiem, nevis cilvēku, kuram ir doktora grāds, bet profesionālie sasniegumi – ļoti mazi. Jāņem arī vērā, ka ASV, Kanādā un citās valstīs daudzās nozarēs maģistra studijas krasi atšķiras no Eiropas sistēmas un vairāk līdzinās doktora studijām – tā saucamie pētniecības maģistri (Research Masters).
  3. Pieteiktie grozījumi negarantē profesora vai rektora vietu diasporas zinātniekiem ar maģistra grādu. Tie tikai ļauj šiem cilvēkiem piedalīties konkursā.
  4. Diasporas likums paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus diasporas reemigrācijai. Prasība pēc doktora grāda ir praktiski nepārvarams šķērslis daudziem karjeras virsotnē esošiem diasporas zinātniekiem, lai tie reemigrēšanu vispār apsvērtu. Pieteiktie grozījumi mērķtiecīgi atbalsta pašu labāko diasporas zinātnieku reemigrāciju un veicina Latvijas zinātnes izcilību. Dubultpilsonības valstu diasporas zinātnieku reemigrācija ir īpaši veicināma.
  5. Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajos pētnieku karjeras līmeņos (saite) specifiski akadēmisko grādu nosaukumi lietoti informatīvā nolūkā, piemēram, "PhD holders or equivalent". Ņemot vērā Latvijā pašreiz notiekošo darbu pie akadēmiskās karjeras modeļa, uzskatām, ka Latvijai ir jāņem piemērs no šīs un citām sistēmām, kas kvalitātes ziņā sevi jau pierādījušas.
  6. ASV un citās valstīs medicīnas sistēmā ir gandrīz neiespējami apvienot rezidentūru ar doktorantūru un katram jaunajam ārstam ir jāizvēlas viens no šiem ceļiem. Tomēr abi šie ceļi tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem, jo tie sniedz dažādas, viens otru papildinošas zināšanas un prasmes. Tāpēc arī netiek ierobežotas jauno mediķu iespējas iesaistīties pētniecībā, neskatoties uz viņu izvēli. 2021. gada 23. martā prezentētais starptautiskais augstākās izglītības izvērtējums (saite) norādīja, ka arī Latvijā rezidentūras un doktorantūras apvienošana medicīnā ir ļoti grūts un problemātisks process. Nav izslēgts, ka nākotnē arī Latvija pieļaus divus ceļus uz profesūru medicīnā.

 
 
LJZA atbildes uz izskanējušo kritiku:

  1. "Šie grozījumi domāti tikai vienam cilvēkam"
    Nepiekrītam; ir arī citi diasporas zinātnieki, kas savu karjeru veidojuši valstīs/nozarēs, kur doktora grāds nav ierasta prasība. Ir būtiski vienu gadījumu skatīt kā precedentu, uz kura pamata savu zinātnes sistēmu varam uzlabot, nevis, personīgas nepatikas vadīti, slēgt durvis potenciāliem reemigrantiem – augsti kvalificētiem zinātniekiem.
  2. "Nav pieņemams, ka profesors bez doktora grāda varēs vadīt doktora darbus"
    Jau šobrīd Latvijā strādā profesori ar doktora grādu, kuriem ir grūtības izpildīt minimālās Latvijas Zinātņu Padomes eksperta tiesību prasības. Tas neliecina par augstu kvalitāti pašreizējā doktorantu vadīšanā. Š.g. 25. februārī MK pieņēma profesoru vērtēšanas kritērijus ar pieticīgām snieguma prasībām (piem., minimālo h indeksu 3). Tik zemi kritēriji tika pieņemti augstskolu pretestības dēļ, kas neliecina par uzstādījumu profesoru amatos redzēt iespējami spēcīgākos kandidātus. Zinātnē, kas nepārtraukti attīstās, ir būtiski vērtēt kandidātu pēc paveiktā, nevis pagātnē iegūta grāda. Ja pētnieks ar maģistra grādu ir spējis kļūt starptautiski atzīts, regulāri publicēties, veidot un vadīt sadarbības tīklus un pierādīt sevi kā pētniecības darbu vadītājs, tad ir būtiski AII un PI dot iespēju šo cilvēku izvērtēt kopā ar citiem pretendentiem uz akadēmisku amatu.
  3. "Ārvalstu pilsoņiem trūkst latviešu valodas zināšanu"
    Diasporas zinātniekiem tā nav problēma.

 
 
Antra Boča, PhD, Politikas darba grupas vadītāja
Eduards Baķis, PhD, valdes loceklis
Miķelis Grīviņš, Dr.soc., valdes priekšsēdētājs

23.03.2021.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 26310170 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773
%d bloggers like this: