Translation – перевод

Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 62,353 apmeklējumi

Nometnes programma

Atskats uz zinātnisko daļu

LJZA vasaras nometne notiek no 22. līdz 24. jūlijam Lēdurgā (Krimuldas novadā).

23.07.2011, Lēdurgas kultūras namā

Dr. biol. Arvīds Barševskis, Daugavpils Universitātes rektors, pasaulē pazīstams un atzīts vaboļu pētnieks.

Koleopteorologs (Coleoptera – vaboles) sāk ar stāstījumu par skrejvabolēm un secinājumu, ka spīdīgās vaboles sen ir izpētītas. Viņa paustās atziņas: „Ir jāzina ko tu gribi. Ja Latvijā nav virziena, skolas kā šādas, tad jāmeklē kolēģi Baltijas valstīs!”

Kā tapa SCI žurnāls Baltic Journal of Coleopterology? Savulaik, vaboļu pētnieku nebija daudz. Radās ideja uztaisīt savu žurnālu – Baltic Journal of Coleopterology. Redkolēģijā tika iekļauti tie paši „tusētāji” J, ar kuriem jau bija atrasta kopīga valoda un radusies sadarbība. Lai iekļautu žurnālu datubāzē, piemēram, Versita ir jāmaksā, taču tā ir savienota ar Tomsona datu bāzi utt. Žurnālam ir arī sava mājaslapa Polijā. Ja grib, lai tevi zinātu, jāsūta visiem savi raksti PDF formātā. Liels plus žurnālu elektroniskām versijām - pirms parādās žurnāls drukātā formā, tas jau parādās internetā.

Daugavpils Universitātei ir arī otrs žurnāls, publicēšanās laukums jauniem zinātniekiem un doktorantiem – Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis. Nav vēl nonācis līdz Scopus datu bāzei, bet tiek indeksēts 24 datubāzēs (t.sk. Cambridge).

Vairāki A. Barševska ieteikumi un atziņas:

  • Mūsdienās Latvijā maz parādās jaunu izdevumu. Ja parādās jauna niša, tad ir visas iespējas. Ir svarīgi nepadoties.
  • Ja grib normāli nopublicēties labā zinātniskā žargonu valodas žurnālā, labi jāraksta. Jāatrod ļoti labs tulks, kad rakstus beidzot nemet atpakaļ. Svarīgi uztvert zinātnisko žargonu.
  • Ir jātaisa arī neformālas tikšanās, pirtiņas un izbraucieni utt.
  • Domubiedri nav konkurenti, jātaisa sava komanda. Var izveidot savu institūtu, DU visi ir savi audzēkņi. Nebaidieties veidot savu skolu. Komanda var izdarīt daudz vairāk.

Ļoti pateicīgs cilvēkam, kas ievilka šajā zinātnes nozarē – Mihailam Stiprajam, Latvijas laika zinātnieks bez grāda. Viņš spēja noteikt katru vaboli lidojumā. 1983. gadā A. Barševskis iestājās Daugavpils Institūtā. Pēc M. Stiprā ieteikuma vēlāk aizbrauca uz Maskavu. Pauž atziņu, ka ļoti gribētu līdzināties savam profesoram Ruslanam Žantijevam, dagestānietim, kas ap sevi pulcēja jaunos zinātniekus šajā nozarē. Kā atzīst profesors, Entomoloģijas katedrā joprojām īsti nekas nav mainījies, ir daudz spilgtu jauniešu, kas netiek pie katedras vadības. Savulaik šajā katedrā izdarīts unikāls veikums, izmantojot pašveidotas elektrodu adatas (zem mikroskopa atpreparēja ...). Taču pasaulē viņus tolaik pilnībā nolika, teica, ka tas ir blefs. ASV pēc 20 gadiem zinātnieki izdarīja to pašu un parādīja, ka krievu zinātniekiem bija taisnība. Šie zinātnieki dzīvo vēl šodien ar batonu un tēju, izdarīja pasaules līmeņa atklājumus, par kuriem tagad tikai diskutē.

Tādējādi zinātniekam ir jābūt ambīcijām, jāprot apstāties, jābūt ik pa brīdim „bezkaunīgam”, jākomunicē ar presi. Kā vislabāk PR taisīt.

Piemērs finansējuma saņemšanai. Latvijā bija atklāta vabole, par kuru tika iesniegts projekts Vides ministrijā. Viens no padomes locekļiem, kas lēma par finansējuma piešķiršanu teica, ka “šiem vajag, es vakar par viņiem redzēju Panorāmā”.

DU ir jauniešu komanda, tikai jāpasaka, un viņi dara. Katru gadu braucam ekspedīcijās, piemēram, uz Burajas rezervātu Krievijā (mājās gan ir jāpierunā ...). Viss, ko tur atklājam, ir uzreiz publicējams!

Svarīga ir komunikācija ar sabiedrību, ja nemācēs sabiedrībai izstāstīt, var būt problēmas ar naudas piesaisti.

Zinātnei aiziet vakari, naktis. Diemžēl bez tā nevar. Un vēl - ja dienā stundu nepaspēlē (klavieres), no tā atiet. Pieci gadi ir liels posms!

Klinta Ločmele (LU doktorante) Latvieša identitāte

Klinta.locmele@inbox.lv

„Liepziedu tēja ir mierīga kā Latvijas pakalni” (E. Hānbergs)

Jānis Buholcs (LU doktorants) Draudzība tiešsaistes sociālajos tīklos

janis@diskurss.lv

Problēmas, kas pastāv: uzticēšanās trūkums, dalībnieku mainīgums, “bezbiļetnieki”.

Sociālo mediju plusi: darbojas reāli cilvēki, uztur pastāvīgas identitātes, kontakti arī ārpus tiešsaistes, tiešsaiste – daļa no “reālās” dzīves.

Livejournal, Sviesta Ciba – publiskās interneta dienasgrāmatas, draugiem.lv

Juris Lūsis, studē maģistrantūrā Lomonosova Universitātē Maskavā Žurnālistikas fakultātē.

Dalās savā pieredzē par studiju uzsākšanu Maskavas Valsts universitātē 2010.g. rudenī. Plašāk aprakstīts, piemēram, savā profilā, kas ir www.draugiem.lv.

Ar ko jārēķinās, lai studētu Maskavā:

-          Diplomam un atzīmju izrakstam ir jābūt notariāli apstiprinātam no Krievijas notāru puses. Jāizmanto tulks. Viņam bija tulks – Leonīds Skotovičs. Diploms jādod uz ekspertīzi, nostrifikāciju, tas maksā 4000 RUB.

-          Jāņem veselības apdrošināšana, uz diviem gadiem 10000 RUB (170-180 Ls). MGU (jeb latviski MVU) poliklīnikā jāiziet veselības komisija.

-          Paradokss - pavēle par ieskaitīšanu studijās iznāca decembra vidū, lai gan mācības sākās septembra sākumā.

Maija Kāle, studējusi Indijā un Dienvidāfrikā, Vācijā - DAAD stipendiāte, Alumniportal Deutschland Latvijā pārstāve.

Klātesošajiem stāsta par iespējām doties studēt, paaugstināt kvalifikāciju utml. uz ārzemēm, bet vairāk - uz Vāciju. Alumniportal Deutschland ir “Vācijas absolventu portāls” (www.alumniportal-deutschland.org) – Interneta portāls (tīkla resurss), kura mērķis ir, izmantojot sociālā tīkla iespējas un priekšrocības, savest kopā gan Vācijā reiz studējušos, šobrīd studējošos un dažādu Vācijas organizāciju stipendiātus, gan Vācijas organizācijas un uzņēmumus Vācijā un ārpus tās robežām. Vienvārdsakot, tā ir platforma sadarbībai, jauniem kontaktiem un tālākizglītībai. Tajā tiek apkopota informāciju par pasākumiem un kursiem gan visā pasaulē, gan konkrētā reģionā. Piemēram, tajā ir arī klimata aizsardzības stipendija, dažādi bezmaksas online kursi, tai skaitā, vācu valodas. Alumniportal Deutschland darbojas vācu, angļu, krievu, ķīniešu, arābu, spāņu un franču valodās. Lai kļūtu par Alumniportal Deutschland lietotāju ir jāreģistrējas vienā no valodām, reģistrācija ir bez maksas.

Dienas otrajā daļā notiek darbs grupās un to prezentācijas par dažādām tēmām

- Darba grupa I : Disertācijas plānošana

Apskatītie jautājumi: tēmas izvēle; darba plānošana; nobeiguma rakstīšana.

- Darba grupa II: Zinātnes komunikācija ar ne-zinātniekiem

Haralds Laslovs, zinātnes komunikācijas shēma:

Kas, Komunikācija* à Sakari, Vēstījums** à Kurā kanālā, Medijs*** à Kam, Saņēmējs à Efekts

*) Mīmi, balets.

**) Vēstījums kā eksperiments. Arī dīvainība par sevi komunicē.

Dr. Erca Veselogrāfs, t.i., nosaukt nezināmas lietas vārdos.

***) Pašam iet, uzbāzties, piedāvāt.

Kas te? Es te. Es te kastē.

Interneta resursi: space.lv; zinatne.lv

Radio pārraides: Radio Naba – Zinātnes Daba; LR1 – Zināmais Nezināmajā, plkst. 14:30; Домская Площчадь

Teicams paraugs kā stāstīt par zinātni un zinātniekiem ir Jaunā Rīgas Teātra izrāde Kopenhāgena (par atomfiziķiem Nils Boru un Verners Heizenbergu). Silts ieteikums visiem to noskatīties!

(Tagad Krievijā tiek pirkti ārzemju zinātnieki.)

Svarīgākais saistībā ar projektiem

Projekts - terminēta darbības forma (sākums – beigas), kurā izpilda līgumdarbu. Dalībnieki: fiziskas un juridiskas personas (Dr. grāds projekta vadītājam).

Izpildāmie uzdevumi.

Būtisks nosacījums projektu realizācija ir līdzfinansējums, kas var sastādīt 50% 70% 80% 92,5% no gala tāmes, kur papildus nauda jāsameklē pašiem. Ja pēta fundamentālu procesu, naudu piešķir vairāk.

Plašāk informācija par projektiem atrodama: www.viaa.gov.lv; www.EM.gov.lv; www.LZP.gov.lv

Horizonts 2020 = Horizon 2020, ES iniciatīva par finansējumu no 2013.-2020., līdzīgi kā 5., 7., utt. rāmja projekti. Būs uz 80 miljardiem Eur.

Finansējuma avots - Nordic granti.

Projekta vadītāja kvalitātes (must have):

Dr. grāds.

Atpazīstamība: publikācijas, sociāli aktīvs.

Valodu prasmes + komunikācijas spējas.

Kolektīvā atpazīstamība, lai komanda būtu atpazīstama savā lauciņā.

Finansiālā kapacitāte.

Komanda.

Lobijs – savu interešu bīdītāji, politikas veidotāji.

Personālijas LV:

Disert. tēma, vadītājs

Publikācijas, monogrāfijas, saraksts, kad publicē (pašas publikācijas)

Sadarbība, kontakti

Iekārtas, programmatūra:

Parametri, ražotāja nosaukums, foto, specifikācijas

Ko ar to var izdarīt

Pieejamība – laiks, cena, ierobežojumi

Pētījumu virzieni:

Aktuālie, realizētie projekti, rezultāti

Publikācijas, metodika, patenti, gala produkts

Konkursu, darba piedāvājumi:

Uzsaukumi projektu dalībā

Sadarbības piedāvājumi

Aktuālie starptautiskie piedāvājumi

Zin. institūcijas

Brīvprātīga papildus info

Latvijas zin. žurnāli un literatūra

Komercstruktūras

Angļu valoda

Tiešsaiste ar citām bāzēm (pr. likumdošana)

2011-07-24, Jaunurči

Disertāciju aizstāvēšanas paraugdemonstrējumi (doktorantu priekšaizstāvēšanās)

-          Zilgma Irbe (RTU), Kaulu cementi uz alfa trikalcija fosfātu bāzes

Pētījuma objekts - kalcija fosfāta cementi. Tiem ir vidēja biorezorbcija. Tiek izmantots pulveris + nātrija fosfāta šķīdums = pasta. Pastas vietā izaug jauns kauls. Ar lidokaīnu (pH 5), bez lidokaīna (pH 9). Secinājums: biosaderība vislabākā ar pH 7.

Hipotēze: uzlabot cementa īpašības mainot šķidrās fāzes.

-  Jānis Liepiņš (LU), Rauga Saccharomyces cerevisiae sausumizturības pētījumi

Ieteikums no klausītājiem: sanumurēt slaidus!


- Andrejs Zujevs (LLU), Daudzkriteriālās optimizācijas interaktīvo metožu kombināciju izmantošana optimizācijas uzdevumu risināšanas procesā

Ieteikums: vajag uzsvērt: ES to izdarīju...

-  Agnese Stunda (RTU), Vāji kristālisku materiālu pētīšanas metodes

Ieteikums: Jāstrukturizē, kas ir izdarīts, ar uzsvaru uz savu darbu!

Pierakstīja - Arne Riekstiņš

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 26310170 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773
%d bloggers like this: