Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 34,871 apmeklējumi

Latvijas ieguldījumi zinātnē un pētniecībā krietni atpaliek no citu Eiropas valstu ieguldījumiem (Pēc 2017. gada Eurostat datiem: Latvija iegulda pētniecībā un attīstībā 0,51 % no IKP, Lietuva – 0,88 %, Igaunija 1,29 %, vidēji ES – 2,07 %). 2017. gada rudenī mēs, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji, uzdevām sev jautājumu: jā, ieguldām mazāk, bet vai mums tiešām ir nepieciešams ieguldīt vairāk? Meklējot zinātnisku un pierādījumos balstītu atbildi, mūsu Konsultatīvās padomes un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zināšanu ekonomikas padomes loceklis Andrejs Siliņš, apbruņojies ar makroekonomikas teorijas grāmatām, griezās pie Latvijas Bankas, lūdzot sniegt atbildi uz šo jautājumu. Andreja lūgums tika uzklausīts un rezultējās pētījumā “Ieguldījumi izglītībā un zinātnē – atslēga izkļūšanai no zemu ienākumu slazda”. Pētījums parādīja, ka – jā, ieguldījumi Latvijas zinātnē atmaksājas, bet ar nosacījumu, ka līdzekļi tiek sadalīti un apsaimniekoti efektīvi un rezultātorientēti, līdzīgi kā attīstītākās valstīs, kam vēlamies līdzināties.

Šajā brīdī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) Augstākās izglītības un zinātnes politikas darba grupa uzsāka darbu pie zinātnes bāzes finansējuma modeļa, kas ļautu īstenot šos priekšnosacījumus ceļā uz augstāku dzīves līmeni valstī. Par pamatu ņēmām rezultatīvos rādītājus otrajā pīlārā, pievienojot stabilitātes un izaugsmes garantu – izcilus grupu vadītājus – pirmajā pīlārā un izaugsmi trešajā. Modeļa koncepts ir pacietīgs un neatlaidīgs grupas kopdarbs, īpaši izceļot LJZA valdes locekļa, Guntara Kitenberga ieguldījumu grupas vadībā, LJZA valdes locekļa Andra Freimaņa veiktos modelēšanas aprēķinus un LJZA biedra Kristapa Jaudzema idejas par pasaules klases infrastruktūras attīstību. Izstrādes procesā regulāri konsultējāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem. Kaut mūsu skatījums regulāri atšķīrās, ministrija vienmēr ir bijusi un ir gatava uzklausīt mūsu redzējumu un argumentāciju, un šī brīža modeļa redakcija ņem vērā gan zinātnieku puses vajadzības, gan IZM svarīgās nianses. Izstrādātais koncepts tika pārrunāts ar Latvijas izcilākajiem zinātniekiem – vizionāriem, kā arī citiem spēlētājiem nozarē: Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas Studentu apvienības pārstāvjiem. Sakām paldies un augsti novērtējam visu iesaistīto pušu ieguldīto darbu, idejām, papildinājumiem un kritiku, kas ir ļāvusi pilnveidot mūsu piedāvāto trīs pīlāru modeli.

Paralēli ar jauno zinātnieku redzējumu tika iepazīstināti tajā ieinteresētie politiķi un šī gada 22. janvārī LJZA tika lūgti prezentēt savu piedāvājumu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā, kas tika izveidota pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Studentu apvienības un LJZA kopīga lūguma. Apakškomisijas sēdē bija novērojama iesaistīto pušu gatavība pārmaiņām un atbalsts piedāvājumam, kā arī tika panāktas vienošanās par nākošajām tikšanās reizēm modeļa izstrādē.

Bāzes finansējuma jaunais sadalījuma mehānisms ir balstīts uz trim pīlāriem: stabilu grupu vadītāju skaitu institūcijā, institūcijas zinātniskās darbības rezultātiem un attīstības komponenti. Ikviena valsts zinātniskā institūcija var pretendēt uz bāzes finansējumu un atkarībā no tās darbību raksturojošajiem skaitliskajiem rādītājiem (grupu vadītāju skaita, zinātniskās darbības rādītājiem un piedalīšanās kādos “attīstības projektos”), tā saņem bāzes finansējumu. Lai katrā institūcijā izveidotu patstāvīgi finansētu, augsti kvalificēta zinātniskā personāla “kodolu”, institūcijas saņems stabilu finansējumu uz sešiem gadiem par noteiktu skaitu starptautiskā konkursā izvēlētiem un skaidri finansētu zinātnieku – grupu vadītāju vietām. Optimālo grupu vadītāju skaitu institūcijā izvērtēs starptautiskie eksperti (institūciju regulārā starptautiskā izvērtējuma ietvaros). Ik pēc sešiem gadiem ir plānots grupu vadītāju darbības izvērtējums. Ja darbības rezultāti ir labi un izcili, institūcijas grupu vadītāju skaits tiek palielināts. Ja nē – vietu skaitu pārskata. Otrā pīlāra finansējuma komponente tiek piešķirts balstoties uz zinātniskā institūtu iepriekšējo 3 gadu laikā sasniegtajiem darbības rādītājiem (cik un kādi zinātniskie raksti publicēti, cik finansējuma piesaistīts pētniecībai, cik jaunu doktoru sagatavots). Atšķirībā no projektu konkursu finansējuma, kur zinātniskās grupas un institūcijas “sacenšas” ar idejām, kuras grasās realizēt nākotnē, tad bāzes finansējums tiek sadalīts balstoties uz esošajiem sasniegumiem iepriekšējo 3 gadu periodā. Trešā pīlāra finansējums ir plānots kā investīcijas Latvijas zinātnieku sabiedrībai svarīgām iniciatīvām (piemēram, kopīgas infrastruktūras izveide un koplietošana noteiktiem mērķiem).

Pirmā pīlāra īpatsvars ir 45 % un par katru uz 6 gadiem nodrošināto zinātniskās grupas vadītāja vietu institūcija saņems 45 000 eiro gadā lielu finansējumu. Otrā pīlāra īpatsvars ir 45 %. Snieguma rādītāji tiek aprēķināti ņemot vērā organizācijā aizstāvēto doktora disertāciju skaitu (10 %), izstrādāto kvalitatīvo publikāciju skaitu (30 %), piesaistīto ārvalstu finansējumu (30 %) un piesaistīto privātā sektora finansējumu (30 %). Trešā, attīstības pīlāra īpatsvars ir 10 %.

LJZA prezentācija par trīs pīlāru modeli

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773
%d bloggers like this: