Translation – перевод

Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 62,353 apmeklējumi

Nav noslēpums, ka LZA īsteno locekļu un korespondētājlocekļu vecumstruktūra (1. attēls) norāda uz nepietiekamu jaunās zinātnieku paaudzes iesaisti akadēmijas darbībā. Lai šo problēmu risinātu, akadēmijas prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš savā darbības programmā paredzēja izdiskutēt jautājumu par Nākotnes akadēmijas (starptautiski lieto terminu Jaunā akadēmija, Young academy) izveidi kā veidu iesaistīt jaunākās zinātnieku paaudzes LZA darbībā.


1. Attēls. LZA īsteno un korespondētājlocekļu vecumstruktūra, 2020. gada dati.

Šobrīd pasaulē ir izveidotas un darbojas vairāk kā 40 Jaunās akadēmijas (t. sk. Lietuvā un Igaunijā), kas pulcē pašus talantīgākos jaunos zinātniekus, kuri savas karjeras sākumposmā jau ir sasnieguši izcilus zinātniskos rezultātus. To darbības mērķi ir jaunajiem zinātniekiem aktuālu jautājumu aktualizēšana un risināšana gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Latvijā nav Jaunās akadēmijas, taču tās funkcijas daļēji pilda Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA). Tomēr LJZA, kas apvieno ap 200 doktorantu un jauno zinātnieku, galvenie darbības virzieni vairāk saistīti ar dalību zinātnes politikas veidošanā, zinātnes komunikāciju un popularizēšanu, tīklošanās un sadarbības veicināšanu, un mazāk ar izcilības veicināšanu un izplatīšanu jauno zinātnieku vidū.

Pašsaprotami, ka Jaunās akadēmijas izveidē būtu jāiesaista paši jaunie zinātnieki, kā arī gados jaunākie akadēmijas locekļi. Tāpēc LZA prezidents I. Kalviņš aicināja mani kā LZA Prezidija locekli un vienlaicīgi LJZA valdes priekšsēdētāju iesaistīties šī jautājuma risināšanā un organizatorisko struktūru izveidē. Pieņemot šo izaicinājumu, mans pirmais mērķis bija noskaidrot šī brīža jauno zinātnieku domas par Jaunās akadēmijas izveidi. Tāpēc 25.01. – 01.02. organizēju LJZA biedru aptauju un aptaujas noslēgumā arī diskusiju par šo jautājumu.

Aptaujā piedalījās 50 LJZA biedri, no kuriem 23 (46 %) atbalstīja Jaunās akadēmijas veidošanu, 22 (44 %) bija pret, savukārt 5 (10 %) pauda, ka viņu atbalsts atkarīgs no izvēlētās formas un funkcijām. Aptaujā tika arī uzdoti jautājumi par vēlamo organizācijas formu, misiju, mērķiem un uzdevumiem, locekļu ievēlēšanas nosacījumiem un vēlamo finansēšanas veidu (2. attēls). No aptaujas rezultātiem ir secināms, ka LJZA biedru vairākums atbalstītu Jaunās akadēmijas izveidi nevalstiskās organizācijas statusā, ar izveidotāju definētu misiju un valsts finansējumu. Redzams, ka respondenti biežāk atbalstīja Igaunijas nevis Lietuvas Jaunās akadēmijas uzbūves principus, tai skaitā par locekļu nominēšanas uzticēšanu zinātnisko institūciju senātiem un zinātniskajām padomēm (vienlaicīgi atbalstot arī sevis nominēšanu), par locekļu ievēlēšanas kārtību un locekļu skaitu. Attiecībā uz vecuma ierobežojumu ievēlēšanas brīdī, respondentu vairākums neatbalstīja papildus vecuma ierobežojumus likumā definētajam jaunā zinātnieka statusam (līdz 10 gadiem pēc zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas).


2. Attēls. LJZA biedru atbildes uz aptaujas jautājumiem par Jaunās akadēmijas izveidi.

Sekojošajā LJZA biedru diskusijā tika prezentēti aptaujas rezultāti, kā arī mēģināts rast atbildi uz jautājumu, pie kādiem nosacījumiem LJZA būtu gatava iesaistīties Jaunās akadēmijas izveidē. Kā to jau norādīja aptaujas rezultāti, LJZA biedriem svarīgākie nosacījumi būtu izveidotās organizācijas neatkarība un viedokļu brīvība, kā arī mērķu nedublēšanās ar LJZA, kas nozīmētu primāru fokusu uz izcilības veicināšanu un izplatīšanu, tai skaitā sadarbībā ar citu valstu Jaunajām akadēmijām. “Pret” balsojušie norādīja uz draudiem par LJZA ietekmes mazināšanos, kā arī iespēju izcilākajiem jaunajiem zinātniekiem jau šobrīd kandidēt uz LZA korespondētājlocekļa statusu. Papildus tam, vairākums vienojās, ka organizācija varētu pilnvērtīgi funkcionēt tikai pie nosacījuma, ja tā saņemtu valsts budžeta finansējumu.

Lai uzzinātu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kā galvenās zinātnes politikas veidotājas viedokli, diskusijā bez LJZA biedriem bija uzaicināts piedalīties IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs. Viņš pauda viedokli, ka šobrīd neredz pietiekamu pamatu jaunas jauno zinātnieku organizācijas izveidei, jo tas novedīs pie zinātnes vides un viedokļu sadrumstalošanās, sevišķi attiecībā uz doktorantu un jauno zinātnieku interešu pārstāvniecību. Viņaprāt, LZA būtu jāmainās iekšēji, ar mērķi plašāk savā darbībā iesaistīt jaunos zinātniekus, paredzot iespēju jaunajiem zinātniekiem plašāk iesaistīties LZA darbā un ietekmēt tās lēmumus. Bez tam, ministrijas budžeta prioritātes šobrīd neļautu novirzīt valsts finansējumu šādas jaunas organizācijas darbības nodrošināšanai.

No diskusijas var secināt, ka Jaunās akadēmijas kā atsevišķas izcilāko jauno zinātnieku organizācijas izveidei šobrīd nav pietiekams atbalsts ne jauno zinātnieku, ne zinātnes politikas veidotāju vidū. Tas norāda uz nepieciešamību diskutēt par citiem veidiem jaunākās zinātnieku paaudzes iesaistei LZA darbībā. Iespējamie varianti ir dažādi – LZA korespondētājlocekļu ievēlēšanas kārtības maiņa, jaunas LZA locekļu kategorijas veidošana, ciešāka sadarbība ar LJZA kā galveno jauno zinātnieku pārstāvības organizāciju, kā arī citi. Jāņem vērā, ka izvēlētais risinājums var nebūt ātrs un prasīt izmaiņu veikšanu LZA Hartā, tāpēc par iespējamajiem ceļiem jāsāk diskutēt nekavējoties.

Sagatavoja Kristaps Jaudzems,
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta loceklis,
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētājs (līdz 2021. gada 14. martam)

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 26310170 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773
%d bloggers like this: