Doktorantūras ceļvedis

Iestājoties doktorantūrā, Tu kļūsti par daļu no komandas, kura strādā ar mērķi izprast aktuālos izaicinājumus sabiedrībā un sniegt savu ieguldījumu to risināšanā. Ņem vērā, ka doktorantūras studijas un pieredze dažādās augstskolās var būt atšķirīga. Turklāt pēc doktora grāda iegūšanas Tu vari sevi profesionāli attīstīt gan akadēmiskajā vidē, gan dažādos uzņēmumos, valsts iestādēs un organizācijās. Atrodi savu ceļu!

Doktorantūras ceļveža buklets

Pirms iestāšanās doktorantūrā 

  • Noskaidro, kas ir aktuāls Tevi interesējošā pētniecības nozarē. Pētījuma ideju un pēcāk arī tēmu noformulēt var būt izaicinoši. Uzzini par prioritārajiem virzieniem zinātnē un aktualitātēm nozarē. Iedvesmu var gūt arī konferencēs un citos zinātniskajos pasākumos. Turklāt atceries lasīt jaunākos zinātniskus rakstus.
  • Izvēlies studiju programmu. Doktorantūras studijām pieteikties vari Latvijā vai ārvalstīs. Izpēti piedāvātās studiju programmas atbilstoši nozarei, noskaidro uzņemšanas kritērijus un nepieciešamo dokumentāciju. Katrai programmai var būt atšķirīgi nosacījumi, lai iegūtu doktora grādu.
  • Atrodi promocijas darba vadītāju. Doktorantūra no maģistra studijām atšķiras ar to, ka darba vadītāju Tu satiec pirms studiju uzsākšanas. Par to, kā izvēlēties darba vadītāju, vairāk lasi nākamajā sadaļā.
  • Izstrādā un aizstāvi pieteikumu. Sadarbībā ar darba vadītāju, izstrādā promocijas darba pieteikumu, kurā tiek iekļauta tēma, mērķis, hipotēzes, pētījuma novitāte, teoriju un metožu apraksts. Pētniecības gaitā nereti rodas neplānoti izaicinājumi, bet, jau pieteikumu izstrādājot, jābūt vīzijai, kas varētu sagādāt lielākās grūtības un kā tās tiks risinātas. Katras programmas pieteikuma veidlapa var atšķirties, tāpēc par to interesējies savā studiju programmā.

 

Kā izvēlēties promocijas darba vadītāju?

  • Darba vadītāja ekspertīze. Izpēti, kādas ir potenciālā darba vadītāja galvenās pētījumu tēmas un zinātniskās intereses. Ņem vērā, ka dažās Latvijas augstskolās doktora darba vadītājam jābūt Latvijas Zinātnes padomes ekspertam.
  • Darba vadītāja reputācija. Uzzini, vai potenciālajam darba vadītājam ir jaunas zinātniskās publikācijas izvēlētajā tēmā un starptautiskie sadarbības partneri. Šādu informāciju var atrast Google Scholar, Web of Science, Scopus un ResearchGate vai citā Tavā nozarē nozīmīgā datu bāzē. Noskaidro, vai potenciālais darba vadītājs piedalās starptautiskās zinātniskajās konferencēs un ievēro akadēmiskā godīguma principus. Ja ir iespēja, iegūsti atsauksmes, piemēram, sazinies ar esošajiem vai bijušajiem doktorantiem.
  • Sarunā tikšanos ar potenciālo darba vadītāju. Pārrunā aktuālās zinātniskās intereses un pētniecības tēmas. Turklāt noskaidro, vai potenciālais darba vadītājs šobrīd ir iesaistīts kādā zinātniskajā projektā, pārrunā savas iespējas līdzdarboties un izstrādāt promocijas darbu noteikta projekta ietvaros. Uzzini, vai būs pieejams finansējums starptautisku zinātnisku konferenču apmeklēšanai, zinātnisku rakstu publicēšanas izmaksu segšanai un pētījumam nepieciešamo datu ieguvei.

 

Kā veiksmīgi uzsākt doktorantūru? 

  • Vienojies ar darba vadītāju par sadarbības formu. Saskaņojiet komunikācijas kanālus, tikšanās regularitāti, izveidojiet darba plānu un nosakiet termiņus. Esi aktīvs, uzņemies atbildību par sava projekta virzību un veido cieņpilnas attiecības. Ņem vērā, ka prasības promocijas darba apjomam, struktūrai un noformējumam nosaka attiecīgā programma – precizē šo informāciju.
  • Noskaidro, kādi studiju kursi ir jāapgūst un jādocē. Noskaidro jau laikus, vai docēšana būs atalgota un kāda būs paredzamā slodze. Turklāt ir svarīgi uzzināt, kādus eksāmenus ir nepieciešams nokārtot, lai pabeigtu doktorantūras studijas.
  • Attīsti un regulāri pilnveido savas zinātniskās rakstīšanas prasmes. Ja ir iespējams, apmeklē akadēmiskās rakstīšanas kursus, piedalies koprakstīšanas sesijās. Apzini un atbildīgi izmanto jaunākos Informācijas tehnoloģiju rīkus, kas var palīdzēt rakstīšanas procesā. Tie ir atsauču formatēšanas rīki (piemēram, Mendeley, Zotero, EndNote), rakstīšanas uzlabošanas rīki (piemēram, Grammarly, ChatGPT), informācijas atlases un meklēšanas rīki (piemēram, Research Rabbit) u.c.
  • Raksti un publicē rakstus savai zinātņu jomai atbilstošos izdevumos. Zinātnisko rakstu izstrāde un publicēšana ir obligāta doktoranta ikdienas sastāvdaļa. Lai veiksmīgāk šo darbu izpildītu, ir svarīgi pievērst uzmanību žurnāla izvēlei. Pamatkritēriji žurnāla izvēlei ietver žurnāla indeksāciju datu bāzē (piemēram, Scopus, Web of Science, ERIH+), žurnāla ietekmes faktoru un citējamības indeksu, kā arī noraidīto rakstu īpatsvaru. Pievērs uzmanību arī tam, vai žurnāls piedāvā atvērto vai slēgto piekļuvi – tas var noteikt gan publikācijas izmaksas (atvērtās piekļuves iespēja bieži vien ietver raksta apstrādes maksu), gan ietekmēt raksta pieņemšanas ātrumu. Esi piesardzīgs žurnāla izvēlē, jo arī akadēmiskajā vidē rosās krāpnieki, kuri piedāvā ātri publicēt rakstu žurnālā ar atvērto piekļuvi. Šādus žurnālus sauc par plēsoņžurnāliem un tie nereti izvēlas nosaukumu, kas līdzīgs labiem un atzītiem žurnāliem, tādēļ ir vērts pārliecināties par izvēlētā žurnāla kvalitāti dažādos katalogos, piemēram, Directory of Open Access Journals  un SCImago. Lai nodrošinātu to, ka Tavas publikācijas vienmēr tiek sasaistītas ar Tevi, ieteicams izveidot arī savu unikālo ORCID identifikācijas kodu.
  • Izveido un uzturi pētnieka dienasgrāmatu. Atzīmē, kas ir paveikts, reflektē par to, kas ir un nav izdevies, ko jaunu iemācījies, izvirzi nākamos paveicamos mērķus un uzdevumus. Šāda dienasgrāmata palīdzēs sekot līdzi progresam, mācīties no kļūdām un mērķtiecīgi virzīties uz priekšu. Papildus vari izmantot arī kādu no laika plānošanas un strukturēšanas rīkiem, piemēram, Pacemaker plānotāju.

 

Kā panākt uzrāvienu doktorantūrā? 

Profesionālo kontaktu loka veidošana un uzturēšana, kā arī atpazīstamības veicināšana palīdzēs Tev pilnā mērā sasniegt savu pētnieka potenciālu. Kā? Skaties zemāk.

  • Izveido un uzturi profesionālo profilu sociālajos tīklos. Ja vēl neizmanto sociālo mediju platformas darba un pētniecības vajadzībām, apsver iespēju izveidot savu profesionālo profilu. Zinātnieki un pētnieki izmanto sociālo mediju platformas, lai dalītos ar savām atziņām un pētījumu rezultātiem, sazinātos ar kolēģiem un uzzinātu par aktualitātēm. Piemēri šīm platformām ir ResearchGate, Twitter un LinkedIn. Turklāt vari izveidot savu mājaslapu vai blogu. Regulāri atjauno informāciju savos profilos, lai tie saturētu jaunāko informāciju par darba pieredzi, izglītību u.c. aktualitātēm.
  • Iesaisties profesionālajās biedrībās. Apzini nozīmīgākās biedrības savā jomā, tostarp arī starptautiskās, un iesaisties to darbībā. Šajās biedrībās Tev ir iespēja saņemt grantus dalībai konferencēs, stipendijas, kā arī paplašināt savu kontaktu loku un atrast jaunus sadarbības partnerus. Apsver iespēju iesaistīties LJZA. Tā ir šobrīd vienīgā organizācija Latvijā, kas apvieno jaunos zinātniekus un doktorantus no dažādām nozarēm. LJZA biedri pārstāv un aizstāv savas un citu doktorantu intereses, līdzdarbojoties zinātnes attīstībā Latvijā un apmainoties pieredzē ar doktorantiem un citiem jaunajiem zinātniekiem, tādējādi iegūstot daudzpusīgu priekšstatu par doktorantūras norisi, savām iespējām un tiesībām.
  • Piesakies stipendijām un apbalvojumiem. Doktorantiem ir pieejamas dažādas augstskolas, valsts un starptautiska mēroga stipendijas un apbalvojumi. Noskaidro, kādi ir pieteikšanās nosacījumi un vērtēšanas kritēriji, sagatavojies un izmanto iespējas. Ņem vērā, ka nereti nepieciešama vismaz viena rekomendācijas vēstule. Tādēļ par saviem plāniem ir vērts laicīgi vienoties ar darba vadītāju. Nepārdzīvo, ja neiegūsi stipendiju uzreiz. Uzlabo pieteikumu un iesniedz atkārtoti.
  • Zinātnisko rakstu recenzēšana. Dažās nozarēs doktorantiem ir iespēja kļūt par zinātnisko rakstu recenzentiem. Zinātnisko publikāciju recenzēšana ir vērtīga iespēja uzlabot savas zinātniskās rakstīšanas prasmes, iemācīties sniegt konstruktīvu atgriezenisko saiti, kā arī uzzināt par jaunākajām tendencēm Tavā pētniecības jomā. Daudzos akadēmiskajos žurnālos ir iespēja reģistrēties ne tikai kā raksta autoram, bet arī kā potenciālajam recenzentam (taču ņem vērā, ka tas ir atkarīgs no konkrēta žurnāla nosacījumiem). Turklāt recenzēšanas prasmes vari apgūt kursos. Ir vērts norādīt kuros žurnālos esi recenzējis, kā arī recenziju skaitu, lai pēc tam šo informāciju pievienotu savam akadēmiskajam CV. Meklējot potenciālos kolēģus un izskatot projekta pieteikumus, tā sauktais “service to the field” var tikt augsti novērtēts. Viens no veidiem, kā šo uzskaiti veikt automātiski, ir izveidot profilu Clarivate.
  • Prasmju pilnveidošanas pasākumi. Tajos ietilpst akadēmisko prasmju darbnīcas, semināri, vasaras skolas par doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem aktuālām tēmām. Tā ir iespēja topošajiem zinātniekiem draudzīgā atmosfērā iepazīstināt citus zinātniekus ar savu pētījumu, attīstīt sadarbību ar citiem doktorantiem un pētniekiem, kā arī uzzināt par viņu pētniecības un studiju pieredzi.
  • Pieredzes apmaiņas vizītes ārvalstu augstskolās un pētniecības institūtos doktorantiem ļauj iepazīt studiju un pētniecības vidi citviet pasaulē. Tādējādi vari paplašināt savas pētniecības iespējas un veicināt sadarbību ar ārvalstu pētniekiem.  Piemēri starptautiskās apmaiņas programmām ir COST, Erasmus+, u.c. Pārrunā šādas iespējas ar savu promocijas darba vadītāju.
  • Pasākumi un konkursi. Doktoranti var popularizēt savu pētniecības tēmu, veicināt sabiedrības izglītošanu un gūt atzinību. Iesaisties dažādās aktivitātēs, kā, piemēram, zinātni popularizējošo pasākumu organizēšana, doktorantūras pētījumu konkursi u.c. Tādējādi Tu vari attīstīt pētniekam būtiskas prasmes, piemēram, zinātnes komunikācija, finanšu un citu resursu piesaiste, darba plānošana, spēja sadarboties un sasniegt rezultātus, strādājot daudzveidīgās komandās.

 

Kā pabeigt doktorantūru un iegūt doktora grādu?

Doktorantūras studijas veido divi būtiski posmi: doktora studiju programmas (DSP) akadēmiskās daļas apgūšana un promocija, kas ietver zinātniskā darba aizstāvēšanu un zinātnes doktora grāda piešķiršanu. DSP akadēmiskā daļa ietver, pirmkārt, paša promocijas darba izstrādi un, otrkārt, dažādu kursu apgūšanu, eksāmenu kārtošanu, dalību konferencēs, zinātnisko rakstu rakstīšanu un publicēšanu, studiju kursu asistēšanu, studentu noslēguma darbu vadīšanu, kā arī doktorantūras skolu apmeklēšanu. Akadēmiskā daļa var atšķirties dažādās studiju programmās.

Veiksmīgi nokārtojot DSP akadēmisko daļu, Tu sagatavo un iesniedz promocijas darbu un citus nepieciešamos dokumentus augstskolas attiecīgās nozares zinātniskajai padomei. Par nepieciešamajiem dokumentiem interesējies savā augstskolā. Zinātniskā padome izskata promocijas darba atbilstību publiskai aizstāvēšanai. Ja atbilde ir pozitīva, tad promocijas darbs tiek nodots recenzentiem, kas izvērtē promocijas darbu un sagatavo recenzijas. Ja recenzentu lēmums atļaut aizstāvēt promocijas darbu ir apstiprinošs, tad promocijas darbs tiek virzīts publiskai aizstāvēšanai. Sekmīgi aizstāvot promocijas darbu, Tev tiek piešķirts zinātnes doktora grāds.

Tici, šis kalns ir pārvarams. Īsumā, ceļš izskatīsies šādi:

  • Nokārto doktora studiju darba plānā paredzētos eksāmenus un ieskaites, paralēli strādā pie promocijas darba izstrādes.
  • Izstrādāto promocijas darbu (disertāciju, monogrāfiju vai publikāciju kopu) iesniedz savas augstskolas attiecīgās nozares Promocijas padomē.
  • Tavs promocijas darbs pēc apstiprināšanas nonāks Latvijas Zinātņu akadēmijā, kur to caurskatīs recenzents un pieņems lēmumu par darba atbilstību.
  • Publiski aizstāvi promocijas darbu un iegūsti doktora zinātnisko grādu.

Seko līdzi aktuālajiem dokumentiem (noteikumi, nolikumi) par doktorantūru savā augstskolā, kā arī Latvijas Republikas tiesību aktiem un noteikumiem, kas saistīti ar doktorantūras studijām:

 

Vērtīgi zināt

  • Doktorantūra – vienota doktora studiju programmas apguves, promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes un promocijas procesa īstenošana, kas var rezultēties ar doktora grāda iegūšanu.
  • Doktorants – persona, kas imatrikulēta doktora studiju programmā un apgūst doktora studiju programmu.

 

Akadēmiskie amati:

  • asistents
  • lektors
  • docents
  • asociētais profesors
  • profesors

 

Zinātniskie amati:

  • zinātniskais asistents
  • pētnieks
  • vadošais pētnieks

 

Pētniecības institūtos eksistē tikai zinātniskie amati. Augstskolās lielākajai daļai darbinieku ir divi amati – viens ir akadēmiskais un otrs ir pētnieciskais. Akadēmiskais amats ietver studiju kursu docēšanu un administratīvo darbu, savukārt zinātniskais amats – galvenokārt pētniecību zinātniskajos projektos. Proti, lekcijas tiek vadītas ar akadēmiskā amata cepuri. Savukārt darbs pētniecības projektā tiek veitks ar zinātniskā amata cepuri. Katram amata veidam var būt atšķirīga stundas likme. Akadēmiskajam personālam minimālā amata stundas likme ir noteikta Ministru kabineta noteikumos. Zinātniskajam personālam amata stundas likmes nosaka pašas institūcijas. Parasti tās nosaka ieteicamās likmes, bet nebaidies prasīt vairāk, iepriekš sagatavojot labus argumentus.

 

Noderīgas saites

 

Materiālu izstrādāja Latvijas Jauno zinātnieku apvienība ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.