Translation – перевод

Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 60,129 apmeklējumi

Vasaras skolas ir nozīmīgs veids, kā jaunie zinātnieki var pilnveidot savas akadēmiskās iemaņas un veidot paliekošu akadēmisko kontaktu tīklu. Lai atbalstītu jaunos zinātniekus, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (turpmāk LJZA), ievērojot apvienības tradīcijas, šogad organizē vasaras skolu “Pārvarot izaicinājumus zinātnē” no 27. līdz 29. augustam Cēsīs.

Kāpēc

Zinot, ka jaunajiem zinātniekiem ir nepieciešams atbalsts karjeras veidošanā un iespēju meklēšanā, un pieņemot, ka tieši jaunie zinātnieki ir viena no grupām, kas visasāk izjūt pandēmijas diktēto ierobežojumu ietekmi uz savu karjeru, LJZA šī gada pavasarī pieņēma lēmumu uzņemties vasaras skolas organizēšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz diviem argumentiem: no vienas puses, jaunie zinātnieki atrodas karjeras posmā, kurā zinātniskās dzīves izaicinājumi vēl tikai tiek apgūti, tādēļ draudzīgs padoms un piemērs šajā karjeras posmā ir īpaši nozīmīgs. Te runa var būt par tādiem vienkāršiem jautājumiem kā – kur manā jomā iegūt jaunāko informāciju, kā saprast, kurus neapmaksātos pienākumus ir vērts uzņemties un no kuriem izvairīties, kā uzsākt vai veidot sarunu ar potenciāliem sadarbības partneriem, utt. Nav vienotas atbildes uz šiem jautājumiem – katra individuālā pieredze būs unikāla, un tikai laiks un pieredze dos jaunajam zinātniekam spēju izvērtēt, kā pielāgoties katrai konkrētajai situācijai. Vienlaikus pirms šāda pieredze ir uzkrāta, diskusijas un sarunas palīdzēs rast atbildes uz ļoti konkrētiem jautājumiem, kas jaunajiem zinātniekiem ir aktuāli jau šodien, un palīdzēs orientēties izaicinājumu daudzveidībā. Šī vasaras skola piedāvā virkni sesiju par jaunajiem zinātniekiem aktuāliem izaicinājumiem, kā arī pieeju speciālistiem, kuri savā karjerā ir vairākkārt pierādījuši, ka spēj rast atbildes uz grūtiem jautājumiem.

No otras puses, jaunos zinātniekus ietekmē arī ierobežota pieeja pētnieku tīkliem. Iespējas zinātnē ir cieši saistītas ar tīklu pieejamību. Tīkli palīdz atrast darba devēju, jaunus projektus, partnerus un vienkārši pētniekus ar līdzīgām interesēm. Vienlaikus tīkli un neformālas sarunas palīdz arī paraudzīties uz saviem izaicinājumiem un savu ikdienas pieredzi institūtā vai universitātē no malas. Neformālas sarunas ļauj pētniekiem saprast, kā viņu ikdiena zinātnē ir salāgojama ar kolēģu pieredzi citās institūcijās. Arī šo izaicinājumu vasaras skola palīdzēs risināt, ļaujot jaunajiem zinātniekiem neformālā gaisotnē tīkloties un apmainīties viedokļiem.

Šāda pasākuma nepieciešamību Latvijas zinātniekiem apliecina, tas, ka dažu dienu laikā vasaras skolā pieteicās vairāk kā 40 dalībnieku un reģistrāciju nācās slēgt.

Vasaras skolas programma

Vasaras skolas lektoru saraksts vēl tiek precizēts, taču jau šobrīd ir pieejama darba programma. Tajā tiek akcentēti trīs aspekti – jauno zinātnieku profesionālās iemaņas, Latvijas zinātnes ekosistēma un tīklošanās.

Sesijās, kurās tiks uzlūkoti profesionālie izaicinājumi, trīs dienu garumā tiks runāts par jautājumiem, kas saistīti ar zinātnieku ikdienas pienākumiem. Te var pieminēt vasaras skolas pirmo sesiju, kurā jaunie pētnieki divās paralēlās grupās varēs uzzināt, kā pilnveidot akadēmisku rakstu izstrādi. Tāpat divas sesijas ir veltītas, lai runātu par paraugpraksi pētījumu rezultātu vizualizēšanā un komunicēšanā. Tāpat atsevišķās sesijās tiks aplūkoti ar zinātnes komercializāciju un starpdisciplināriem pētījumiem saistīti izaicinājumi. Šajās sesijās ar savu pieredzi un “tricks and tips” dalīsies un uz jautājumiem atbildēs Latvijas vadošie zinātnieki.

Latvijas zinātnes ekosistēmas iztirzāšanai veltītās sesijas ir paredzētas, lai labāk palīdzētu jaunajiem zinātniekiem sagatavoties karjeras izaicinājumiem, kā arī identificētu problēmas, kas pastāv Latvijas zinātnē. Pirmās dienas (27. augusta) vakarā ir paredzēta diskusija “Vai zinātnē visi esam vienlīdzīgi? Sieviešu pieredzes”, kurā runāsim par izaicinājumiem, ar kuriem akadēmiskajā vidē saskaras tieši sievietes. Atsevišķa saruna ir paredzēta, lai pārrunātu lēmumus, kas pētniekiem ir jāpieņem, veidojot savu karjeru (vai vismaz strukturēti domājot par to). Visbeidzot, otrās vasaras skolas dienas (28. augusta) vēlā pēcpusdienā ir ieplānota sesija, kurā runāsim par izaicinājumiem Latvijas zinātnē un jauno zinātnieku pieredzi plašākā kontekstā..

Runājot par tīklošanos, cilvēki mēdz pieņemt, ka tā norisinās pati no sevis – cilvēki pie kafijas vienkārši iepazīstas. Tomēr arī kontaktu veidošana ir efektīvāka, ja tai atvēl laiku. Vasaras skolā ir paredzētas aktivitātes, kas palīdz cilvēkiem iepazīties, dalīties savās domās un vienkārši labi pavadīt laiku.

Lai sekotu aktuālajai informācijai par LJZA vasaras skolu, sekojiet apvienības mājas lapai (ljza.lv), facebook (@Latvijas Jauno zinātnieku apvienība) vai twitter (@LV_JZA) kontam.

Paldies vasaras skolas atbalstītājiem – Cēsu pašvaldībai un Ziemeļvalstu padomes birojam Latvijā.

Raksts par LJZA vasaras skolu ir pieejams “Zinātnes vēstneša” 2021. gada 26. jūlija numurā.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) nometnes organizatoru komanda aicina jaunos zinātniekus piedalīties vasaras skolā “Pārvarot izaicinājumus”. Vasaras skola tiek organizēta ar mērķi palīdzēt jaunajiem zinātniekiem risināt praktiskus izaicinājumus gaisotnē, kurā ir viegli atrast domubiedrus, profesionālus kontaktus un tikt sadzirdētam. Pasākumā Latvijas un ārvalstu zinātnieki un speciālisti dalīsies ar savu pieredzi un ieteikumiem, kā būt par labāku zinātnieku.

Vasaras skolas norise plānota no piektdienas 27. augusta pēcpusdienas līdz 29. augusta vakaram Ruckas muižā Cēsīs.

Kas ir aicināti piedalīties?

Pasākumā ir aicināti piedalīties Latvijas jauno zinātnieku apvienības biedri, jaunie zinātnieki un doktoranti no visām zinātnes jomām. Reģistrācija vasaras skolai šeit https://ej.uz/LJZAvasarasskola2021 līdz 10. augustam (vietu skaits vasaras skolā ir ierobežots).

Vasaras skolas ietvaros tiks aplūkots:

  • kā labāk rakstīt akadēmiskus rakstus;
  • kā vizualizēt datus un veidot no datiem stāstu;
  • kā komunicēt un kā komercializēt pētījumu rezultātus;
  • kā veidot akadēmisko karjeru;
  • kā veidot starpdisciplinārus pētījumus.

Cik maksā dalība vasaras skolā?

Dalības maksa vasaras skolā ir 30 EUR (reģistrējoties līdz 21.jūnijam. Pēc šī datuma reģistrācijas maksa ir 40 EUR). Šī summa tiks izmantota, lai apmaksātu daļu no organizatoriskajām izmaksām. Par šo summu jūs iegūstat iespēju piedalīties vasaras skolā un gultasvietu Ruckas muižā. Vienlaikus, ja jums ir šāda iespēja, mēs Jūs aicinām apsvērt iespēju paņemt līdzi telti un izbaudīt īstu vasaras nakti pie ugunskura. Dalības maksā nav iekļautas maltītes. Tās atkarībā no jūsu vēlmēm varēs iegūt apkārt esošajās kafejnīcās vai pagatavot Ruckas muižas virtuvē. Detalizēta informācija par ēdināšanu sekos tuvojoties vasaras skolai.

Kur notiks vasaras skola?

Cēsīs, Ruckas muižā. Cēsīs var viegli nokļūt gan ar vilcienu, gan ar autobusu, gan arī ar privāto transportu.
Kā pandēmija ietekmēs vasaras skolas norisi?

Šī vasaras skola tiek organizēta laikā, kad plānošanas iespējas ir stipri ierobežotas. Organizējot šo vasaras skolu mēs pieņemam, ka augusta beigās pulcēšanās ierobežojumi būs atviegloti. Attiecīgi, šī vasaras skola ir gan iespēja iegūt informāciju par praktiskiem izaicinājumiem, gan arī iepazīties ar zinātniekiem klātienē. Ja augusta beigās epidemioloģiska situācija neļaus klātienē satikties – pasākums tiks pārcelts. Diemžēl naudu, kas tiks ieguldīta pasākuma organizēšanā mēs nevarēsim atgūt un attiecīgi, mēs to diemžēl nevarēsim atgriezt reģistrētajiem dalībniekiem. Par šo naudu dalībniekiem automātiski tiks reģistrēta dalība pārceltajā pasākumā nākošajā gadā.

Pasākumu atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā.

Jautājumu gadījumā lūgums rakstīt info@ljza.lv.

Latvijas Zinātnes padome kopā ar Eiropas Latviešu apvienību (ELA), kopienu “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” (ESI.LV), Latvijas studentu un pētnieku asociāciju Lielbritānijā (Association of Latvian Students and Researchers in the UK ), Kembridžas Universitātes Latviešu biedrību (Ec Culats) un Latvijas Jauno zinātnieku apvienību (LJZA) rīko kontaktbiržu Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) atklātā konkursa kontekstā. Kontaktbiržas mērķis ir dot iespēju potenciālajiem projektu iesniedzējiem veidotu jaunus tīklus un sadarbības, tai skaitā ar Latvijas zinātniekiem diasporā. Piedalīties pasākumā aicināti arī uzņēmēji, sabiedriskās organizācijas, valsts pārvaldes vai pašvaldības pārstāvji.

Pasākums notiks Zoom platformā 3. jūnijā no pl. 16.00 – 18.00 (EEST). Pieteikšanās līdz 31. maija pl. 11.00 šeit: https://ej.uz/FLPP2021kontaktbirza

Vairāk informācijas: https://lzp.gov.lv/2021/05/13/kontaktbirzaflpp/

Informatīvi atbalsta: Izglītības un zinātnes ministrija, Zinātne Latvijai/Research Latvia, EURAXESS Latvia, Latvijas Zinātņu akadēmija, PostDoc Latvia, Ar pasaules pieredzi Latvijā, Labs of Latvia.

2021. gada 14. aprīlī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Šīs sarunas kontekstā LJZA norāda, ka jāveicina sociāli aktīva zinātnieku iesaiste. Zinātnē balstītai lēmumu pieņemšanai valstī ir jākļūst par normu. Gatavojoties šai sarunai LJZA pārstāvji definēja četras tēmas, kuras ir nepieciešams aktualizēt.

I. Lai veicinātu zinātnes kvalitāti ir nepieciešams pārskatīt zinātnei novirzīto finansējumu apjomu un sadalījumu. Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd pārskata bāzes finansējumu un 2020. gadā arī palielinājies zinātnes finansējums kopumā. Mūsuprāt, ir sperts pirmais solis, lai risinātu ilgstošu finansējuma problēmu un mēs ceram, ka tam sekos arī reāls finansējums!

Vienlaikus, saistībā ar zinātnes finansējumu ir jāuzsver sekojošas lietas:

  • Kamēr Latvijā mēs vēl joprojām runājam par 2% no IKP zinātnei, ES līmenī diskusija notiek par 3% (piem., skat. nesenu EU zinātnes un inovāciju komisāres Marijas Gabrielas [Mariya Gabriel] komentāru [1]);
  • Šobrīd zinātne funkcionē pateicoties ES projektiem (piem., jaunais doktorantūras modelis, pēcdoktorantūras stipendijas un arī šobrīd izstrādē esošā tenūras sistēma). Īstermiņā fondu atbalsts var palīdzēt ieviest jaunus risinājumus. Tomēr ilgtermiņā šāda pieeja var ierobežot un jau ir ierobežojusi labas iniciatīvas. Fondu finansējums reformu ieviešanā var radīt nevajadzīgu administratīvo slogu, radīt spiedienu reformās iestrādāt mērķus, kuri iepriekš tajās nav bijuši, un var būt par iemeslu finansējuma pārrāvumam mirklī, kad fondu finansējums beidzas. Šo faktu uzsver arī pēdējais zinātnes izvērtējums [2].
  • Caur projektiem pieejamajā finansējuma efektivitāte var tikt uzlabota ieviešot skaidru projektu uzsaukumu regularitāti.

II. Pārmaiņas nav tikai organizatoriska pārstrukturēšanās – lai veicinātu zinātnes kvalitāti ir jāmainās domāšanai (mentālais setings). Šobrīd izstrādē esošais jaunais karjeras modelis paredz mainīt gan akadēmisko organizāciju, gan arī veidu, kā domāt par akadēmisko karjeru. Gan organizatorisku pārstrukturēšanos, gan arī jaunu domāšanu var palīdzēt ieviest stabils atalgojums, pēc būtības atklāti konkursi uz nozīmīgām pozīcijām, starptautiskās pieredzes izmantošana un atviegloti pirmie soļi jaunajiem zinātniekiem zinātnē.

Pašreizējā akadēmisko pozīciju vēlēšanas procedūra nereti nav pilnībā caurspīdīga. Atklāti konkursi palielina kandidātu skaitu (Somijas piemērs) un padara atlasi caurspīdīgāku. Tie arī atvieglo iespējas tiem zinātniekiem, kuri vēlas pieteikties, bet kuriem nav iepriekšēju attiecību ar konkrēto akadēmisko struktūrvienību (šobrīd, pētnieku, kuri ir devušies mobilitātē, pieredze liecina, ka, lai sekmīgi atgrieztos Latvijā, ir nepieciešams saglabāt spēcīgas saiknes ar Latvijas akadēmisko vidi, kam tā nevajadzētu būt). Papildus, mēs vēršam uzmanību uz sekojošiem aspektiem:

  • Konkursiem, kuri atrodas ārpus tenūras sistēmas, nebūtu jāizvirza ierobežojumi. Tie ir pielāgoti finansējuma pieejamībai un finansētāja vajadzībām. Vienlaikus, jau zemākajos akadēmiskās karjeras posmos būtu jābūt iezīmētai skaidrai trajektorijai, kā pēc šiem pirmajiem soļiem jaunais zinātnieks var turpināt karjeru zinātnē;
  • Ir nepieciešams atrast kopsaucējus, kas ļautu salāgot zinātni, kas notiek universitātēs un ārpus tām (piemēram, Organiskās sintēzes institūts vai Baltic Studies Centre) un attiecīgi salāgot dažādus finansējuma avotus.

III. Jaunais doktorantūras modelis – šobrīd doktorantam cienīgs un konkurētspējīgs atalgojums ir rokas stiepiena attālumā. Šī ir iniciatīva, kas varētu nozīmīgi uzlabot doktorantu pieredzi studējot.

  • Jaunais doktorantūras modelis nespēs funkcionēt bez skaidra finansējuma avota. Ir svarīgi nodrošināt, ka nākotnē šādai programmai būs regulārs valsts budžeta finansējums un tai nav jāpaļaujas uz fondu apgūšanu.
  • Modelis izskatās brīnišķīgi uz papīra. Svarīgi ir neaizmirst, ka grūtākais ir šādu programmu ieviešana. Attiecīgi, ir nepieciešams monitorings, kas ļautu ātri noteikt iespējamās problēmas, kas rodas modeli ieviešot.
  • Jau tagad ir skaidrs, ka nozīmīgākais izaicinājums būs atrast veidus kā korekti un caurspīdīgi virzīties prom no pieejas – “one size fits all”. Šis uzdevums ir uz to institūciju pleciem, kuras ievieš jauno programmu.

IV. Dialogs ar diasporu nav pietiekams. Reemigranti ir potenciāls latviešu valodu zinošs papildinājums Latvijas zinātnei. Diaspora ir arī pētnieku tīkls ārzemēs. Sadarbībai ar diasporu ir jākļūst strukturētākai.

***

Gatavojoties sarunai LJZA identificēja arī citas tēmas, par kurām ir nepieciešama diskusija:

  • Zinātnes komunikācija – zinātnes komunikācija ir ilgstoši bijusi pamesta novārtā. Vāja zinātnes komunikācija mazina iespējas pilnvērtīgi izmantot zinātnes sasniegumus;
  • Ilgtermiņā ir nepieciešama diskusija kā atrast līdzsvaru starp zinātnes kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem;
  • Dzimumu līdztiesība zinātnē ir tēma, kas ir aktuāla visā pasaulē. Arī Latvijā šai tēmai būtu nepieciešams pievērst papildu uzmanību.

Sastādīja: Miķelis Grīviņš, Eduards Baķis, Kārlis Pleiko, Laura Bužinska, Ilze Elbere, Antra Boča.

[1] Schiermeier, Q. (2021). ‘We must adapt’: EU research chief on Europe’s €100-billion funding programme. Pieejams te: https://www.nature.com/articles/d41586-021-00834-1
[2] Arnold, E., Knee, P. un A. Vingre (2021). International Evaluation of Scientific Institutions’ Activity. Consolidated report. Pieejams te: https://www.izm.gov.lv/lv/media/10721/download

14. aprīlī Valsts prezidentam Egilam Levitam notika tiešsaistes saruna ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētāju Miķeli Grīviņu un valdes locekļiem Eduardu Baķi, Kārli Pleiko, Lauru Bužinsku un Ilzi Elberi par zinātnes pārvaldības, finansējuma un jauno zinātnieku karjeras jautājumiem.

Lasīt tālāk.

LJZA biedru kopsapulce

Sestdiena, 13. Marts, 2021

LJZA ikgadējā biedru kopsapulce notiks jau šo svētdien, 14. martā plkst. 15:00 attālināti Zoom. Kopsapulci sāksim ar pieredzes stāstu, kurā ar savu pieredzi par Eiropas Pētniecības padomes finansējuma piesaisti dalīsies profesors Andris Ambainis. Uz šo pasākuma sadaļu varat aicināt arī savus kolēģus, kas nav LJZA biedri. Vairāk info atrodams https://www.facebook.com/events/854975821749775.

Kopsapulces darba kārtība

15:00 Valdes priekšsēdētāja ievadvārdi
15:05 Pieredzes stāsts par European Research Council (ERC) granta pieteikuma sagatavošanu
15:45 Iepazīšanās un balsstiesīgo saskaitīšana
16:00 Valdes atskaite par 2020. gadu. Revidenta ziņojums. Gada pārskata apstiprināšana. Revidenta vēlēšanas 2021. gada pārskatam
16:30 Valdes locekļa vēlēšanas. Kandidātu redzējums, biedru jautājumi. Balsošana
17:00 Diskusija: LJZA darbības plāni 2021. gadā, biedru iesaiste u.c. jautājumi
17:30 Noslēgums

Uz tikšanos!

Valdes atskaites par 2020. gadu prezentācijas slaidi:

Saistībā ar UNESCO Pasaules zinātnes dienu mieram un attīstībai, ko atzīmē katru gadu 10. novembrī, šogad entuziasti ir sagatavojuši virkni ar pasākumiem, ar kuriem aicinām iepazīties un izvēlēties sev interesējošo:

Skolēni un skolotāji aicināti 10. novembrī no plkst. 14.00-15.00 pieslēgties diskusijai “Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē? #CitizenScienceLV” tiešraidē Facebook. Diskusijā spriedīs, kā jaunieši individuāli un skolā var iesaistīties vietējās un starptautiskās sabiedriskās zinātnes (Citizen Science) iniciatīvās; varēs uzzināt, kur nonāk ievāktie dati un kā jauniešu ieguldītais darbs sniedz pievienoto vērtību zinātniskiem pētījumiem. Tiks aktualizēts arī jautājums par zinātniski pētnieciskajiem darbiem (ZPD) skolās – kā tiem kļūt jauniešus uzrunājošiem, kā tos ciešāk sasaistīt ar zinātni (izvēloties zinātniski aktuālas tēmas, plānojot sasaisti ar zinātnes pētījumu programmām utml.)

Latvijas Universitāte 10. novembrī plkst. 17.00 aicina uz zinātnes pasākumu “Zinātnes kafejnīca”, kur šoreiz pulcēs vairākas talantīgas Latvijas zinātnieces, kuras diskutēs par tēmu “Sieviete zinātnē – uzdrīkstēties sasniegt”. Pasākums norisināsies attālināti un būs vērojams tiešsaistē Latvijas Universitātes portālā un sociālos tīklos. Plašāka informācija šeit.

Kembrižas universitātes latviešu apvienība organizē tiešsaistes diskusiju 10. novembrī plkst. 19.00 par zinātnisko sadarbību starp Latvijas un Apvienotās karalistes pētniekiem. Tajā piedalīsies arī Latvijas Zinātnes padomes Konsultatīvās padomes Latvijas izcelsmes diasporas pārstāvis Alvis Brāzma. Reģistrācija nav nepieciešama, varēsiet sekot diskusijai tiešraidē Facebook.

SkeptiCafe organizē trīs interaktīvu lekciju sēriju ar dažādiem praktiskiem uzdevumiem 9., 10., un 12. novembrī 19.00.-20:30 “Ar kritisko domāšanu pret dezinformāciju”. Lekcijām var pieteikties līdz 9. novembra pl. 15.00 https://ej.uz/DezinfoApmaciba.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība 12. novembrī organizē sarunu “Tiešsaistē ar zinātnieku”, šoreiz uz sarunu aicinot Vidzemes augstkolas rektoru Gati Krūmiņu un vadošo pētnieku, lai uzzinātu vairāk par Latvijas zinātnes nākotni zinātnes stratēģiskās komunikācijas kontekstā. Iepriekš nav jāpiereģistrējas, sarunu varēs vērot Facebook tiešraidē. Vairāk informācijas šeit.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija Latvijā Pasaules zinātnes dienu mieram un attīstībai atzīmēs visu novembri, aicinot ikvienu, bet jo īpaši skolotājus un skolēnus, noklausīties video-lekcijas par šobrīd aktuāliem un UNESCO institūcijās apspriestiem zinātnes izaicinājumiem bioētikas, lielo datu izmantošanas un biosfēras ilgtspējas jomās, piedaloties Latvijas Universitātes un Vidzemes Augstskolas ekspertiem. Video tiks publicēti ik nedēļu, sākot no 10. novembra – Pasaules zinātnes dienas mieram un attīstībai – UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Youtube vietnē.

Latvijas Zinātnes padomes direktore Gita Rēvalde uzskata: “Pasaules zinātnes diena sniedz iespēju parādīt zinātnes nozīmi plašākai auditorijai sevišķi pandēmijas apstākļos, tāpēc priecājos redzēt, ka šogad notiek daudz pasākumu, kas aptver dažādas zinātnē aktuālas tēmas. Mēs, Latvijas Zinātnes padomes pārstāvji, atzīmēsim zinātnes dienu, piedaloties Eiropas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas padomju gadskārtējā sēdē, kurā diskutēsim par Eiropas Pētniecības telpai svarīgām problēmām, tai skaitā, par draudiem Eiropas zinātnes potenciālam, ierobežojot zinātnes finansēšanu ‘Apvārsnis Eiropa’ programmai.”

Pasaules zinātnes diena mieram un attīstībai ik gadu tiek atzīmēta 10. novembrī, lai uzsvērtu zinātnes nozīmīgo lomu sabiedrībā un nepieciešamību iesaistīt aizvien vairāk cilvēku diskusijās par šodienas zinātnes izaicinājumiem. Stiprinot saites starp zinātni un sabiedrību, Pasaules zinātnes dienas mērķis ir informēt par zinātnes sasniegumiem un izcelt zinātnieku lomu un ieguldījumu mūsu planētas izzināšanā un ilgtspējas veicināšanā. Plašāk par šī gada tēmu un iesaistes iespējām informācija pieejama šeit angļu valodā.

LJZA pārgājiens

Ceturtdiena, 25. Jūnijs, 2020

Līdz ar Jāņiem klāt ir vasara un atvaļinājumu laiks, kad visiem gribas vairāk laika pavadīt ārā pie dabas. Iepriekšējos divus gadus esam organizējuši LJZA laivu braucienu. Lai kaut ko pamainītu un padarītu pasākumu pieejamāku plašākam biedru lokam, šogad esam nolēmuši organizēt pārgājienu. Plāns ir 2 dienās iet no Staiceles uz Mazsalacu, pa vidu atpūšoties un nakšņojot Līču skolas kempingā pie Salacas upes (3 eur no cilvēka + 3 eur no automašīnas). Pirmās dienas maršrutā (24 km) būs vairāk grants ceļi, bet otrajā dienā – meža taka (16 km). Maršruts ies gar Salacu, tāpēc būs vairākas iespējas atvēsināties ar peldi. Pieteikšanās šeit https://forms.gle/yZATLQemKr3HMLxZ8.

Aicinām piedalīties gan biedrus, gan citus zinātnes draugus, kā arī ģimenes locekļus. Sīkāka info par transporta organizāciju sekos e-pastā tiem, kas būs reģistrējušies.

P.S. Foto ilustratīvs no LJZA arhīva. Pasākumā tiks ievēroti noteikumi Covid-19 profilaksei.

LJZA informē, ka 16. aprīlī plkst. 13.00 un 15.00 tiek rīkoti bezmaksas tiešsaistes semināri par Atvērtās zinātnes (Open Science) un Atvērto pētniecības datu (Open research data) jautājumiem programmas Apvārsnis 2020 kontekstā, kurus organizē Latvijas Universitāte sadabībā ar Latvijas Zinātnes padomi, Valsts Izglītības attīstības aģentūras Apvārsnis 2020 Nacionālo kontaktpunktu, Rīgas Tehnisko universitāti un OpenAIRE.

Organizatori OpenAIRE-Advance projekta ietvaros piedāvā divus tiešsaistes seminārus. Pirmajā seminārā dalībniekus iepazīstinās ar atvērtās zinātnes jēdzienu plašākā un šaurākā kontekstā, stāstīs par FAIR principu pielietošanas nepieciešamību un iespējām datu pārvaldības procesā, kā arī iepazīstinās ar Eiropas atvērtās zinātnes mākoni (EOSC), EOSC Nordic projektu. Savukārt otrajā seminārā dalībnieki izzinās jautājumus, kas saistīti ar pētniecības un inovāciju programmu Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa prasībām publikāciju un datu nodrošināšanai atvērtā piekļuvē, kā arī iespējām tās izpildīt.

Semināri ir saistoši esošajiem un potenciālajiem “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa” programmu projektu dalībniekiem, Latvijas augstskolu un zinātnisko institūtu personālam, pētniekiem, doktorantūras studentiem, pētījumu projektu vadītājiem un koordinatoriem, informācijas speciālistiem, bibliotekāriem, datu ekspertiem un citiem interesentiem.

1. tiešsaistes seminārs “Atvērtā zinātne. FAIR principi pētniecības datu pārvaldībai. Eiropas atvērtās zinātnes mākonis – EOSC”
Datums: 2020. gada 16. aprīlis
Laiks: plkst. 13.00 (60-70 min)
Semināra vadītāji:
Gita Rozenberga, OpenAIRE Nacionālais atvērtās piekļuves dienests, LU Bibliotēka
Laura Bužinska, Valsts Izglītības attīstības aģentūras Apvārsnis 2020 Nacionālais kontaktpunkts
Ilmārs Slaidiņš, Rīgas Tehnikās universitātes Radioelektronikas institūts, ESOC-Nordic RTU grupa
Lauris Cikovskis, Rīgas Tehnikās universitātes HPC centrs, ESOC-Nordic RTU grupa
Jānis Kampars, Rīgas Tehnikās universitātes Informācijas tehnoloģijas institūts, ESOC-Nordic RTU grupa
Semināra darba valoda – latviešu.
Pieteikšanās:
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeLiSGC1vCtdFCksT99BWZAwCPRKE5ns8Lj4IVMMaKZKzIDCw/viewform

2. tiešsaistes seminārs “Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa prasības atvērtās zinātnes kontekstā”
Datums: 2020. gada 16. aprīlis
Laiks: plkst. 15.00 (60-70 min)
Semināra vadītāji:
Gita Rozenberga, OpenAIRE Nacionālais atvērtās piekļuves dienests, LU Bibliotēka
Laura Bužinska, Valsts Izglītības attīstības aģentūras Apvārsnis 2020 Nacionālais kontaktpunkts
Semināra darba valoda – latviešu.
Pieteikšanās:
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSf3ICV4DDH5UmZsqIvlonv2qFNcikqgas7Y4mmKNertnrn37g/viewform

Tiešsaistes semināri tiek organizēti ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” projekta “OpenAIRE-Advance” (līguma nr. 777541) atbalstu.

Kontaktinformācija:
Nacionālais atvērtās piekļuves dienests
e-pasts: napd@lu.lv
Gita Rozenberga
OpenAIRE-Advance Latvijā projekta vadītāja
Nacionālais atvērtās piekļuves dienests
e-pasts: gita.rozenberga@lu.lv

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 26310170 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773