Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 34,871 apmeklējumi

No šā gada 1. līdz 4. aprīlim Briselē, Beļģijas Zinātņu akadēmijas telpās norisinājās starptautiskā konference “Doktorantu nodarbinātība: novērtē savas prasmes un sasniedz savu maksimālo potenciālu!” (Employability of PhDs: Valorise Your Skills and Reach Your Full Potential!) un ikgadējā biedru kopsapulce, kuru organizēja Focus Research un Eiropas Doktora grāda kandidātu un jauno zinātnieku padome (Eurodoc), kuru veido 28 nacionālās apvienības no 26 Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (EBTA), Asociētie ES biedri un Austrumu Partnerības biedru valstis. Konferences fokusā bija jauno doktoru karjeras iespējas.

Lielais vairums jauno zinātnieku pēc doktora grādas saņemšanas turpina savu profesionālo karjeru ārpus akadēmiskās vides, un tādēļ valdības un universitātes turpina ieguldīt augstas kvalitātes doktorantu mācību programmu attīstībā, kas ļautu viņiem veiksmīgā iekļauties darba tirgū. Neraugoties uz to, daudzi jaunie zinātnieki joprojām nav pienācīgi sagatavoti pārejai no akadēmiskās un neakadēmisko vidi. Šī gada konferences mērķis bija jauno zinātnieku karjeras attīstības iespējas un loma kādu viņi varētu spēlēt ar inovācijām un ilgstpējīgu uzņēmējdarbību plašākas sabiedrības kontekstā. Kā vieni no galvenajiem runātājiem konferencē uzstājās: EK Eiropas Pētniecības areāla (EPA) nodaļas vadītāja, EPA politikas un reformas, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts – Fabiana Gotje (Fabienne Gautier), EPA Doktora līmeņa studiju padomes, Eiropas universitāšu asociācija (EUA) – Dr. Aleksandrs Hazgals (Alexander Hasgall), Industriālās Doktorantūras skolas EIT digital vadītājs – Dr. Deivids Oliva Uribe (David Oliva Uribe) u. c. Tāpat tika organizētas arī trīspadsmit apaļā galda diskusijas par dažādām koneferences kontekstam aktuālām tēmām.

Konferencē un ikgadējā kopsapulcē piedalījās arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāves (LJZA) – LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Doktora studiju programmas Izglītības vadība doktorante, strādā LU filozofijas un socioloģijas institūtā – Mg. paed. Laura Bužinska un LU Humanitāro zinātņu fakultātes Doktora studiju programmas Literatūrzinātne, folkloristika un māksla doktorante, LU Starptautiskā Indijas studiju intsitūta zinātniskā asistente – Mg. paed. Natālija Abrola.

Eurodoc valde uzaicināja tās ilggadīgo biedru un veiksmīgo sadarbības partneri – LJZA – uzstāties starptautiskajā konferencē ar referātu “Dalīšanās un rūpes: kā apvienot doktorantus?” (Sharing & caring: how to bring together PhD students?), kuru konferences pirmajā dienā nolasīja LJZA valdes locekle Laura Bužinska. Referāts izpelnījās lielu konferences apmeklētāju atzinību, pateicoties Lauras Bužinskas izcilajām prezentēšanas prasmēm, kā arī raisīja interesei par LJZA veiksmīgi realizēto darbības politiku un efektīvi pielietotiem mūsdienīgiem komunikācijas instrumentiem un inovatīvām idejām pasākumu organizēšanā, kas kalpo kā platforma informācijas apritei tās biedru un daudzo sekotāju starpā, gan arī veicina starpkultūru komunikāciju, piesaistot Latvijā studējošos ārzemju studentus. LJZA kā viena no Eiropas līmenī aktīvākajām un rezultatīvākajām jauno zinātnieku organizācijām tiek aicināta Eurodoc konferencēs uzstāties ar referātu jau trešo gadu pēc kārtas, ļaujot Latvijas labo praksi popularizēt citās valstīs.

Savukārt, Natālija Abrola bija moderatore kopā ar EK Ģenerāldirektorāta Pētniecība un inovācijas eirokomisāru Sleivenu Misljenceviču (Slaven Misljencevic) apaļā galda diskusijā par pētniecībā iesaistītiem darbiniekiem starptautiskās mobilitātes kontekstā aktuālu tēmu “Risinājums pensijas nodrošināšanai Eiropas pētniecības organizācijām ar vairākiem darba devējiem” (Resaver: Securing your pension, a multi-employer occupational pension solution for research organisations in Europe).

Eurodoc ikgadējās biedru kopsapulces laikā, 4. aprīlī notika jaunās valdes, Padomnieku valdes un darba grupu koordinatoru vēlēšanas. Izrādot uzticību LJZA pārstāvei, biedru kopsapulce ar vienbalsīgu lēmumu ievēlēja Natāliju Abrolu darba grupas “Mobilitāte” koordinatores amatā uz nākamo darbības gadu.

Informāciju sagatavoja: Natālija Abrola



LJZA pārstāv Latviju jauno akadēmiju sanāksmē

Ceturtdiena, 11. Aprīlis, 2019

Šī gada 19. – 20. martā norisinājās Baltijas un Ziemeļvalstu jauno akadēmiju tikšanās Karaliskajā zinātņu akadēmijā Stokholmā, Zviedrijā, kas pulcēja trīs Baltijas un Ziemeļvalstu Jauno akadēmiju pārstāvjus. Latviju pārstāvēja Latvijas Jauno zinātnieku apvienība tās priekšsēdētājas Ievas Siliņas un jaunievēlētās valdes locekles Lauras Bužinskas personā. Pirmā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno zinātnieku sanāksme tika plānota ciešākas sadarbības uzsākšanai jaunos zinātniekus pārstāvošo organizāciju vidū. Tikšanās laikā tika aktualizēts dzimumu līdztiesības jautājums akadēmiskajā vidē un pirmais kopīgais ziņojums sabiedrībai ir plānots tieši par šo tēmu.

LJZA pārstāvjiem bija iespēja nodibināt kontaktus un noskaidrot aktualitātes, kā arī dalīties pieredzē par to, kādas dzimumu līdztiesību veicinošas iniciatīvas ir Latvijā. Darba grupās tika aktualizēts jautājums par vecāku atvaļinājumu abiem vecākiem, šī jautājuma sistemātiska iestrādāšana universitāšu un institūtu nolikumos, kā arī duālo karjeru un darba-privātās dzīves līdzsvara jautājumi. Kā labā prakse tika minēta arī pop-up bērnistabas izveide konferenču un darbnīcu laikā, tādējādi veicinot pētnieku-vecāku iesaisti pētniecībā.

Visas klātesošās organizācijas prezentēja savas darbības pamatprincipus un aktualitātes. Lielu cieņu izraisīja LJZA paveiktais ļoti ierobežota budžeta ietvaros, kā arī iesaiste jauno zinātnieku interešu pārstāvībā zinātnes politikas jautājumos. Sagaidāms, ka starptautiskā sadarbība starp LJZA un līdzīgām organizācijām strauji attīstīsies un LJZA ir saņēmuši lūgumus pārstāvēt Latviju gan Eiropas jauno zinātnieku sanāksmē maijā Somijā, gan Baltijas jauno zinātnieku sanāksmēs maijā Lietuvā un jūnijā Igaunijā. Nākošā Baltijas un Ziemeļvalstu jauno zinātnieku organizāciju sanāksme plānota pēc gada, līdz tam turpinot sadarbību tiešsaistē.

Latvijas Sociologu asociācija turpina organizēt semināru ciklu “Sociālās pārmaiņas un atbildība”.
Cikla 4. seminārs: Kā atpazīt latvieti pasaulē?

2019. gada 25. aprīlī no 18.00 līdz 20.00 Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā telpās, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, Latvijas Universitātes asociētā profesore un pētniece Baiba Bela vadīs semināru “Sociālās pārmaiņas un atbildība” ceturto diskusiju, rosinot domāt par to, ko nozīmē būt latvietim globālā pasaulē.

Ap 200 000 Latvijas iedzīvotāju ir aizbraukuši pēdējo 15 gadu laikā. Šī nav pirmā plašā latviešu emigrācija – arī 19. gadsimta otrajā pusē tūkstošiem latviešu meklēja labākas dzīves iespējas ārpus Latvijas. Vēl vairāki tūkstoši izceļoja pēc 1905. gada revolūcijas un vēlāk, Otrā pasaules kara nogalē, ap 120 000 Latvijas bēgļu palika sabiedroto zonās Vācijā politisku iemeslu dēļ. Novērojumi liecina, ka Latvijā ir maz zināms par pasaules latviešu pieredzi .

Būt par latvieti ir vienkārši un pašsaprotami Latvijā, bet ārpus savas zemes dzīvojot, saglabāt savu etnisko piederību ir izvēle, automātiska latvietība nav iespējama. Izbraucējiem ir jāizlemj, vai un kā savu latvisko identitāti nodot tālāk bērniem un mazbērniem. Otrās un trešās paaudzes diasporas latvieši lieto vairākas valodas kā dzimtās, bieži izjūt piederību divām un pat vairāk izcelsmes līnijām, izjūt saikni ar divām un vairāk valstīm. Reizēm piederības izjūta ir pretrunīga, kā to saka Helmi Rožanovska: “Kad es esmu Amerikā, tad es esmu Latvijai piederīga. Un, kad es esmu Latvijā, tad es jūtu, ka es esmu tur tikai ciemos, ka manas mājas ir šeit [Amerikā]”.

Lekcija balstīta pieredzē, kopā ar kolēģiem no muzeja “Latvieši pasaulē” veidojot izstādi “ES (ARĪ) ESMU LATVIETIS”, kas 2018. gada vasarā bija redzama Rīgā, ziemā Daugavpilī un drīz būs skatāma Liepājā. Izstāde piedāvā paskatīties uz diasporas identitātes tēmu caur muzeja lietām – priekšmetiem, dokumentiem, fotogrāfijām un dzīvesstāstiem, parādot, kā dažādas ikdienišķas lietas kļūst simboliskas un materializē piederību. Pase, senču fotogrāfijas, sauja zemes vai rupjmaizes gabaliņš no mājām Latvijā, aiz mēteļa oderes iešūts karoga standarta gabaliņš, tautas tērps, Amerikā darināta maizes abra, Austrālijā adīta moderna jaka ar tradicionāliem latviešu rakstiem, Nameja gredzens un mūsdienās arī latviski tetovējumi ir tikai daži piemēri.

Semināru informatīvi atbalsta LJZA.

Latvijas Sociologu asociācija turpina organizēt semināru ciklu “Sociālās pārmaiņas un atbildība”.

Cikla 3. seminārs: Kāpēc mēs ejam mežā? Sēņotāja personības ceļvedis

2019. gada 28. martā no 18.00 līdz 20.00, Baltic Studies Centre pētnieks Miķelis Grīviņš, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā telpās, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, vadīs semināra “Sociālās pārmaiņas un atbildība” otro diskusiju, skaidrojot iemeslus savvaļas produktu vākšanai Latvijā un Eiropā.

Latvija ir savvaļas produktu vākšanas lielvalsts – mellenes, sēnes, tējas un citus savvaļas produktus Latvijā vāc daudz lielāka iedzīvotāju daļa kā vairumā citu Eiropas valstu. Mēs paši lepojamies un priecājamies par šo tradīciju, un esam apraduši, ka katru rudeni Latvijas mediju ziņu virsrakstus pārņem stāsti par lielākajām atrastajām sēnēm. Tāpat mums nemaz neliekas dīvaini, ka sēņu laikā uz mežu celiņiem cilvēku un mašīnu ir vairāk kā lielveikala stāvvietā. Tomēr, skatoties no ārpuses, šī Latvijas iedzīvotāju aizraušanās ar pašu salasīto nereti tiek uzlūkota kā amizants, bet arhaisks paradums, kas galvenokārt ir saistīts ar nabadzību un tikai vēl vienu reizi apliecina post-sociālisma valstu mežonīgumu. Neskatoties uz šiem aizspriedumiem, pēdējos gados var novērot, ka arī citur Eiropā savvaļas produktu vākšana kļūst arvien populārāka. Un, lai gan dažos gadījumos ir skaidri pierādījumi, ka savvaļas avoti var būt veiksmīgs peļņas avots, citos tikpat skaidri savvaļas produktu vākšana iezīmējas kā ļoti dārga brīvā laika pavadīšanas iespēja. Pētījumi vākšanas popularitāti saista ar pārmaiņām dzīvesstilā, kultūru, mobilitāti, patērētāju vēlmi pirkt šos produktus un arī ar vācēju vēlmi atjaunot saiknes ar dabu.

Lekcija uzlūkos savvaļas produktu vākšanu Latvijā un Eiropā, koncentrējoties uz diviem jautājumiem. Pirmkārt, kas nosaka savvaļas produktu vākšanas popularitāti dažādos Eiropas reģionos? Otrkārt, kādēļ cilvēki iesaistās savvaļas produktu vākšanā un kādas dažādajām vākšanas motivācijām varētu būt sekas. Semināru informatīvi atbalsta LJZA.

28. martā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) bibliotēkas lasītavā (M stāvā) sadarbībā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību notiks lekcija “Mainās pasaule – mainās pārtika jeb latvietim neierasti olbaltumvielu avoti“. Lekciju vadīs Dr.sc.ing. Ilga Gedrovica. Ieeja bez maksas.

Aicinām uz 2019. gada kopsapulci

Sestdiena, 9. Marts, 2019

Ar prieku aicinām visus interesentus uz LJZA atkārtoto kopsapulci, kas notiks sestdien, 16. martā, pl. 13.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Zinātņu mājas (Jelgavas iela 3) 103/104. auditorijā. Pirms kopsapulces no 11.00 līdz 12.30 notiks pasākums “How to succeed in Science (when you are halfway there)?”, kurā diskutēsim par zinātnes aktualitātēm. Tāpat iepazīsimies ar zinātniekiem no citām valstīm un viņu pieredzi, strādājot Latvijā. Pēc kopsapulces piedāvāsim doties jaunās LU Zinātņu mājas ekskursijā. Vairāk informācijas par tīklošanās pasākumu pieejama šeit: https://www.facebook.com/events/611749612609132/.

Kopsapulces darba kārtībā plānots:

  1. Valdes locekļu atskaite par 2018.gadu;
  2. Revidenta ziņojums un 2018.gada pārskata apstiprināšana;
  3. Valdes vēlēšanas;
  4. Citi jautājumi.

Tā kā šogad beidzas esošās valdes ievēlēšanas termiņš, kopsapulcē vēlēsim jaunu valdi. Kandidāti uz kādu no piecām valdes locekļu pozīcijām aicināti pieteikties līdz trešdienai, 13. martam, atsūtot e-pasta vēstuli uz info@ljza.lv. Vēstulei lūdzu pievienot savu CV un skatījumu par darbību LJZA valdē nākamajos trīs gados (200 vārdu apjomā).

Atgādinām, ka balsstiesības ir tikai biedriem, kas ir samaksājuši biedra maksu par 2019. gadu. Uz tikšanos 16. martā!


Valdes atskaite par 2018. gadu.

We kindly ask young and experienced researchers to join us for networking& knowledge exchange event on March 16th 11:00-12:30, in the new House of Science of Torņakalns Academic Centre (auditorium 103/104), University of Latvia. Within our community we are going to discuss how to succeed in science (when you are halfway there) and share our tips & tricks. We are offering some starting themes: using science metrics, attracting Horizon projects (both 2020 & Europe), opportunities given by ALYS and EURAXESS, but we will offer open space for your ideas and issues too. Come and meet your future companions!

Working language: English and Latvian

Free entrance, family friendly event

Registration link: https://ej.uz/howtosucceedscience2019

After the event we are offering free excursion in the new House of Science laboratories!

More information: https://www.facebook.com/events/611749612609132/

The event will be followed by Annual General Meeting of ALYS (open for all members & enthusiasts).

Latvijas Sociologu asociācija sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā aicina uz semināriem par aktuāliem procesiem Latvijas sabiedrībā. Informatīvi atbalsta LJZA.

Latvijas Sociologu asociācija turpina organizēt semināru ciklu “Sociālās pārmaiņas un atbildība”. Cikla 2. seminārs: Vai dzīvojam pseidozinātnes, okultisma un ezoterikas uzplaukuma laikā?

2019. gada 28.februārī no 18:00 līdz 20:00, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece, reliģiju zinātniece Agita Misāne, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā telpās, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, vadīs semināru “Sociālās pārmaiņas un atbildība” otro diskusiju, skaidrojot iemeslus pseidozinātnes, okultisma un ezoterikas popularitātei.

Dziednieki, rīkstnieki, zintnieki un zīlnieki – šķiet, ka viņi ir visur! Šamaņi praktizē poliklīnikās, ierēdņi apgūst apzinātību un pedagogi apcer, kā labāk apmācīt indigo bērnus. Pirms vairāk nekā piecdesmit gadiem, socioloģijas klasiķis Tomass Lukmans radīja “neredzamās reliģijas” jēdzienu, ko izmanto joprojām, kur vien jāpēta t.d. “alternatīvā reliģiozitāte”. Šobrīd “neredzamā reliģija” publiskajā telpā ir pat ļoti redzama. Vai tas nozīmē, ka tā ir aizvien nozīmīgāka aizvien lielākam iedzīvotāju skaitam? Kā mainījusies reliģiskā ainava Latvijā? Vai mums būtu jāapraud racionalitātes zudums Latvijas sabiedrībā?

Šajā lekcijā Agita Misāne stāstīs par saviem pētījumiem par alternatīvās jeb “neredzamās” reliģijas tematiku, kā arī par to, kā reliģijas socioloģijas teorijas un lietišķie pētījumi palīdz orientēties šajos sarežģītajos procesos.

Ceturtdien, 7. martā 18.00 Latvijas Nacionālajās Bibliotēkas Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) bibliotēkas lasītavā Latvijas Jauno zinātnieku apvienība aicina pievienoties Jauno zinātnieku sanākšanai par tēmu “Vai un kā mainās cilvēka rīcība tiešsaistē un reālajā saziņā?”.

Aktualizēsim jautājumus:

  • Kā virtuālās telpas spēj mainīt teksta uztveri dažādajos līmeņos?
  • Ko nozīmē veikt tekstu analīzi ar virtuāliem rīkiem un kādus potenciāli inovatīvus vektorus mūsdienu augstākās izglītības procesā tie var sniegt?
  • Ko nozīmē būt studentam virtualizētajā pasaulē?

Šoreiz savā pētniecības pieredzē dalīsies Marija Semjonova. Marija ir ieguvusi filoloģijas doktora grādu salīdzināmajā literatūrzinātnē (2015) Latvijas Universitātē, rakstot pētījumu par autobiogrāfiskuma izpausmēm un žanriskajām pazīmēm Latvijas un Somijas sieviešu prozā. Pētījums ir ieguvis LZA Jauno zinātnieku balvu 2017. gadā par labāko 2015. gadā aizstāvēto disertāciju; vienlaikus tika publicēta Marijas sarakstītā monogrāfija par disertācijas tēmu. Marijai ir vairāk nekā 10 gadu pētnieciskā pieredze Latvijā, Somijā (studijas un pētniecība Tamperes Universitātē, Austrumsomijas Universitātē (Joensū), Helsinku Universitātē) un Igaunijā (studijas un pētniecība Tallinas un Tartu Universitātēs), kā arī viņa ir vairāku starptautisku konferenču dalībniece un rakstu autore. Pašlaik Marija veic pēcdoktorantūras pētījumu Latvijas Universitātē Humanitāro zinātņu fakultātē Dzimtes studiju centrā, kur meklē risinājumus augstākās izglītības sektora modernizācijas rīkus. Marijas pētījums tiek īstenots 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ietvaros, saņemot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta atbalstu. Par vienu no svarīgākiem sniegumiem, kas tiek izstrādāts Marijas projektā, var uzskatīt mēģinājumu analizēt literārus un cita veida tekstus izmantojot statistikas un lineārās algebras principus. Pašlaik Marija vada jaunizveidotu pētnieku grupu, kuras mērķis ir apzināt ‘digitālās uzvedības’ principus Latvijā, Somijā un Igaunijā un izstrādāt tā dēvētās “tekstuāli-vizuālās molekulas”. Par molekulu filozofisku, kultūras, zinātnisku un citu pielietojamību, kā arī par individuālo rīcību virtualizācijas procesiem tiks runāts lekcijā.

Šis ir jau piektais Latvijas Jauno zinātnieku apvienības organizētais pasākums, kurā jaunie zinātnieki dalās ar ārzemēs iegūto pieredzi. Iepriekš esam uzklausījuši stāstus par Amerikas Savienotajām valstīm un Ķīnu, Čīli, Lielbritāniju. Tagad laiks pašmāju pēcdoktorantūras pētniecei.

LJZA apvieno doktorantūras studentus un jaunos zinātniekus Latvijā, dodot iespēju iesaistīties politikas veidošanā, komunikācijā ar sabiedrību un satikt domubiedrus un sadarbības partnerus. Informācija par iestāšanos biedrībā pieejama šeit: http://ljza.lv/iestaties-ljza/

Aicinām sekot aktuālākajai informācijai FB: https://www.facebook.com/Latvijas-Jauno-zin%C4%81tnieku-apvien%C4%ABba-200978969952/ un Twitter: https://twitter.com/lv_jza.

Atgādinām, ka, ja esi doktorants vai zinātniskā (doktora) grāda pretendents, esi laipni aicināts pievienoties FB grupai “Grupa doktorantiem”: https://www.facebook.com/groups/229834274189859/.

Pasākumu organizē Latvijas Jauno zinātnieku apvienība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Informatīvi atbalsta Valsts izglītības attīstības aģentūra 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ietvaros.

Informāciju sagatavoja Laura Bužinska, laura.buzinska@gmail.com; 28621469.

Klausies interviju ar Mariju Semjonovu Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā”:

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773