Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 38,161 apmeklējumi

Latvijas Nacionālā bibliotēka šogad atzīmē savu simtgadi un aicina visus interesentus uz publiskām svinībām š.g. 31. augustā!

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība kā bibliotēkas ilggadējs sadarbības partneris aicina savus biedrus un citus interesentus uz sekojošām aktivitātēm svinību ietvaros:

1) “Ask Me Anything” 31. augustā 13:00-15:00 LNB Sociālo un humanitāro zinātņu lasītavā 2. stāvā. Dažādu jomu jaunie zinātnieki atbildēs uz jebkuriem jautājumiem viņu kompetences ietvaros. Ja Tev ir jautājumi par attiecīgajām tēmām – droši jautā un izzini!

Kaspars Ozols – viedierīces, pašbraucošie auto, viedā ražošana, roboti, mākslīgais intelekts, lietu internets;
Marija Semjonova – mūsdienu kultūra un literatūra;
Alessandro Di Marzio – dabas aizsardzība (angļu valodā);
Inese Čakstiņa – vēzis;
Jānis Liepiņš – raugs, alkohols un maize;
Ingars Reinholds – pārtikas piesārņojums;
Kristaps Zariņš – nodokļi un eitanizācija, Satversmes 113. pants.

Savus nolūkus apmeklēt pasākumu lūdzam paust šeit: https://www.facebook.com/events/2082193192076836/.

2) Diskusija “Ko pēta zinātnieki Latvijā?” š.g. 31. augustā 15:00-16:00 LNB Sociālo un humanitāro zinātņu lasītavā 2. stāvā. Jaunie zinātnieki pārrunās to, kāds mums labums no zinātnes, ko sagaidīt nākotnē, kas jādara, lai Latvijas valsts attīstītos un iekļautos pasaules TOP 100 zinātniskās pētniecības jomās?

Dalībnieki: Kaspars Ozols, Ieva Siliņa, Inese Čakstiņa, Jānis Liepiņš, vada – Laura Bužinska.

Savus nolūkus apmeklēt pasākumu lūdzam paust šeit:
https://www.facebook.com/events/2285169398263823/.

Vairāk par svinībām: https://www.facebook.com/events/279376922735306/.
Svinību programma.
Ieeja pasākumos bez maksas.

Latvijas Zinātnes padome izsludināja pieteikšanos 2019. gada fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursam, kuram pieejamais finansējums ir 9 479 699 eiro.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātņu nozarēs. FLPP veicina arī studējošo un doktora grāda pretendentu iesaisti, pētniecības un studiju vides sasaiste, zinātnisko institūciju un zinātnieku kapacitātes celšanu. Par svarīgu uzdevumu izvirzīta projektu rezultātu sasaiste ar prioritārajiem zinātnes virzieniem un projektu sociālekonomiskās ietekmes vairošana. Tāpat tiek veidota pārskatāma atskaitīšanās un finanšu izlietojuma sistēma, kas ļaus izvērtēt arī projektu rezultātu ilgtspēju, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un veicinot starpinstitucionālo sadarbību.

Konkursā var piedalīties tās zinātniskās institūcijas, kas reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā. Latvijas Zinātnes padomes “2019. gada fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa nolikums” un tā pielikumi, kā arī svarīgākie jaunumi pieejami šeit. Projektu īstenošanas laiks ir 3 gadi.

Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 19. augusts. Projektu iesniegumi iesniedzami Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma), https://sciencelatvia.lv, informācijas sistēma būs pieejama ar 10. jūniju.

Šā gada 12.-14. jūnijā notiks semināri potenciālajiem FLPP potenciālajiem iesniedzējiem:

• seminārs projektu iesniedzējiem Lauksaimniecības, meža un veterinārajās zinātnēs:
Norises vieta: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” aktu zāle, Lejupes iela 3
Norises laiks: 12. jūnijā plkst. 11:00-13:00

• seminārs projektu iesniedzējiem Medicīnas un veselības zinātnēs:
Norises vieta: Rīgas Stradiņa universitātes Hipokrāta zāle, Dzirciema iela 16, Rīga
Norises laiks: 12. jūnijā plkst. 15:00-17:00

• seminārs projektu iesniedzējiem Dabaszinātnēs:
Norises vieta: Latvijas Universitātes Zinātņu mājas Alfa zālē, Jelgavas iela 3, Rīga
Norises laiks: 13. jūnijā plkst. 11:00-13:00

• seminārs projektu iesniedzējiem Inženierzinātnēs un tehnoloģijās:
Norises vieta: Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes 115. auditorijā, Āzenes iela 12k-1, Rīga
Norises laiks: 13. jūnijā plkst. 15:00-17:00

• seminārs projektu iesniedzējiem Sociālajās zinātnēs un Humanitārajās un mākslas zinātnēs:
Norises vieta: Latvijas Kultūras akadēmijas aktu zāle, Ludzas iela 24, Rīga
Norises laiks: 14. jūnijā plkst. 10:00-12:00

Lūdzam visus interesentus reģistrēties semināram līdz 11. jūnijam, izmantojot šo formu:
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfo9VECA-Rc9UNO4AQcPUd5Rr6uvPt371NzvHG4_EawYdswBw/viewform?usp=sf_link.

Lai iegūtu vairāk informācijas, rakstiet uz elektroniskā pasta adresi: flpp@lzp.gov.lv.

2019. gada 17.-18. maijā, tieši pirms Eirovīzijas dziesmu konkursa un ES Parlamenta vēlēšanām, Somijas Jaunā akadēmija pulcēja jaunos zinātniekus Eiropas jauno akadēmiju sanāksmē Helsinkos. Latviju sanāksmē pārstāvēja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības delegācija: valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa un valdes locekle Laura Bužinska. Tikšanās mērķis ir uzlabot sadarbību un koordināciju starp jauno zinātnieku organizācijām Eiropas līmenī. Šādas sanāksmes norisinās ik gadu un šajā nolūkā iepriekšējo un nākamo sanāksmju organizatori cieši sadarbojas, kā arī ir izveidots Eiropas līmeņa tiešsaistes tīkls jaunajām akadēmijām. Tas nodrošina darbu un informācijas apmaiņu arī starp tikšanās reizēm. Nākamo sanāksmi organizēs Vācijas Jaunā akadēmija 2020. gadā un tīkla aktivitātes arī turpmāk atbalstīs Pasaules Jaunās akadēmijas (Global Young Academy) sekretariāts.

Divu dienu sanāksme notika Zinātnes un vēstures namā, un tajā piedalījās delegāti no 15 akadēmijām. Iepriekšējā Eiropas jaunās akadēmijas sanāksme notika Amsterdamā 2018. gadā. Pirmajā dienā notika divas diskusijas. Pirmajā tika pārrunāta saikne starp pētniecību un politisko lēmumu pieņemšanu un to vadīja Somijas Jaunās akadēmijas sekretārs Paivi Tikka. Diskusijā piedalījās profesors Jaana Back (Helsinku Universitāte), Eiropas Parlamenta deputāts Sirpa Pietikainen un Vides informācijas foruma izpilddirektors Outi Silfverberg. Ekspertu grupa koncentrējās uz politiķu vajadzību pēc uzticamas informācijas, kas palīdzētu lēmumu pieņemšanā. Politiķi saskaras ar grūtībām atrast ekspertus un gadījumos, kad ekspertu viedokļi atšķira, ir svarīgi saprast, kāpēc. Pētījumi parāda, ka politiķiem plašsaziņas līdzekļi ir galvenais pētījumu rezultātu avots. Sirpa Pietikainen nāca klajā ar ideju, ka ir nepieciešams “Tinder” politiķiem un pētniekiem, lai palīdzētu rast saikni starp abām pasaulēm.

Otrās paneļdiskusijas tēma bija atvērtā zinātne. Atvērtā zinātne pēdējā laikā ir daudzu jauno zinātnieku organizāciju darba kārtībā, jo īpaši Eiropas Komisijas izstrādātā “S-plāna” dēļ. Diskusijā, kuru vadīja Somijas Jaunās akadēmijas priekšsēdētājs Tommi Himberg, dzirdējām Eurodoc prezidenti Evu Hnatkovu, profesoru Deividu Budtu Pedersenu (Olborgas universitāte) un Kone fonda pētniecības direktoru Kalle Korhonen. Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā atvērtās zinātnes iespējas atšķiras dažādās pētniecības jomās, un to, kāda ietekme būtu jāpiešķir atvērtajai zinātnei pētījuma novērtējumā.

Pirmās dienas beigās delegāti varēja atpūsties Uunisaaros, baudot vakariņas, saunu un peldi jūrā!

Otrā diena tika uzsākta ar “World Café” – grupu grupu diskusijām par jauno akadēmiju labo praksi. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība tikai aicināta prezentēt savu pieredzi sadarbībā ar zinātnes politikas veidotājiem.

Grupās tika gūts daudz ideju turpmākai sadarbībai un praktiskai jauno zinātnieku organizāciju darbībai, piemēram, kā finansēt un kā organizēt informatīvos projektus un pasākumus, kas apvieno mākslu un zinātni. Otrā diena tika veltīta arī diskusijām par jauno zinātnieku nākotni un sadarbību, jo īpaši pētnieku karjeras sākumposmā, kā arī zināšanu mākleru jomā. Šī saruna sekoja Katri Rostedtas prezentācijai par Tiina un Antti Herlin fonda finansēto Somijas jaunās akadēmijas jauno projektu par šo tēmu. Visas Eiropas jaunās akadēmijas tiks aicinātas piedalīties projektā.

Nākošā Eiropas jauno akadēmiju sanāksme notiks jau nākošgad Vācijā. Vācijas Jaunā akadēmija solās organizēt sanāksmi par godu jaunās akadēmijas 20 gadu jubilejai 2020. gadā.

2019. gada 27. aprīlī Londonā notika konference “Diasporas pētnieciskais potenciāls: ar skatu uz Latviju” ar mērķi izzināt kā ārpus Latvijas dzīvojošie studenti un pētnieki var sadarboties savā starpā, uzturēt saikni ar Latviju un izmantot savu potenciālu arī Latvijas labā. Konferenci organizēja Association of Latvian Students and Researchers in the United Kingdom (ALSRUK / latviski: Latvijas Studentu un pētnieku asociācija Lielbritānijā) un šī bija otrā ikgadējā konference, kura tika rīkota ar Ārlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu un tajā ņemt dalību paneļdiskusijā tika aicināta Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Laura Bužinska.

Jautājumi par sadarbību ar zinātnes diasporu Latvijā tika aktualizēti 2017. gadā, kad Latvijas republikas ārlietu ministrija Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centram pasūtīja pētījumu “Diasporas zinātnieku piesaiste un sadarbības veicināšana” (2017), kurš vēlāk attīstījās pētījumā “Latvijas zinātnieku diaspora: sadarbības tīkli un iespējas” (2018). Abi pētījumi pieejami šeit: https://www.diaspora.lu.lv/petijumi/

Laura tika aicināta iepazīstināt konferences dalībniekus ar savu pieredzi tīklošanās pasākumu organizēšanā jaunajiem zinātniekiem. Laura Bužinska 2016. gada vasarā izveidoja “Grupu doktorantiemFacebook vietnē. Vēloties vest kopā cilvēkus, kuriem interesē ar zinātni saistīti jautājumi sadarbībā ar LJZA 2017. gada janvārī tika uzsāktas Jauno zinātnieku sanākšanas, kurā pirmajā reizē ar pieredzes stāstu piedalījās Jānis Lazoviskis, teorētiskās matemātikas doktorants Ilinoisas Universitātē Čikāgā. Šādi pasākumi ir nozīmīgi, jo pētījumā, kurā tika aptaujāti vairāk kā 300 pilna laikā studējošie ārpus Latvija, tika noskaidrots, ka lielākoties cilvēki nezina savas jomas pārstāvjus Latvijā un otrādi. Tāpēc radot šādas tikšanās platformas, kur cilvēki var dalīsies ar savu pieredzi un aicināti sanākt, lai iepazītos un pārrunātu zinātnē aktuālo, ir ļoti nepieciešamas gan zinātniekiem Latvijā, gan tiem, kas studē ārpus Latvijas un ir atbraukuši uz brīdi. Citā jauno zinātnieku sanākšanā piedalījās Jeļena Hercberga, kura tajā laikā bija trešā gada doktorantūras studente Bristoles universitātē, un dalījās ar pieredzi un aicināja sanākt jaunos zinātniekus, lai iepazītos un pārrunātu zinātnē aktuālo.

Konferences paneļdiskusijā aktualizēja jautājumu par zinātnieku sadarbību ar Latvijas valsts institūcijām, NVO un domnīcām politikas dokumentu, analīzes u.c. materiālu izstrādē. Laura vērsa uzmanību, ka labs veids kā diasporas zinātnieki varētu sniegt pienesumu, ir nodrošināt dalību sēdēs, kurās tiek izskatīti aktuālie jautājumi attālināti – izmantojot “Skype” vai līdzīgu rīku, kas zinātniekiem dotu iespēju piedalīties rīcībpolitikas veidošanā.

Laura uzskata, ka būtu jāveicina pilsoniski aktīva zinātnieka koncepts, kas balstītos uz pilsoniskās līdzdalības principa, jo neviens cits zinātnes ekosistēmu nepazīst tik labi kā paši zinātnieki, līdz ar to tieši zinātnieki var ieteikt labākos risinājumus problēmām. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ ir svarīgi veidot jauno zinātnieku paaudzi, kas aktīvi līdzrada vidi, kurā paši dzīvo un strādā.

Laura piekrīt Klāva Sedlinieka tēzei, ka ir jāizdala Latvijas zinātne un zinātne Latvijā. Arī diasporas kontekstā jāapdomā iespējas veicināt zinātnes starptautiskumu un atpazīstamību, ne tikai nācijvalsts kontekstā, bet arī tādēļ, lai piesaistītu Latvijai ne tikai Latvijas izcelsmes zinātniekus diasporā, bet arī citu valstu labākos prātus. Nozīmīgi apzināties, ka zinātnieki diasporā nav tikai topošie vai esošie re-emigranti, bet drīzāk sadarbības partneri zinātniekiem Latvijā. Sadarbības iespēju ir daudz, piemēram, programma Apvārsnis 2020, starpvalstu sadarbības programmas Osmoze, Latvijas-Lietuvas-Taivānas zinātniskās sadarbības projektu pieteikumu konkurss vai virkne citu.

2019. gada 3. maijā Lietuvas Zinātņu akadēmijā notika Baltijas valstu jauno zinātnieku organizāciju pārstāvju tikšanās. Sanāksmē piedalījās Lietuvas Zinātņu akadēmijas Jaunās akadēmijas locekļi, Igaunijas Jaunās akadēmijas pārstāvji un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāve Inese Čakstiņa. Pirmā Baltijas valstu jaunos zinātniekus pārstāvošo organizāciju sanākšana bija jaundibinātās Lietuvas Jaunās akadēmijas iniciatīva pieredzes pārņemšanai. Jauno akadēmiju tikšanās notika Lietuvas Zinātņu akadēmijas organizētās XVI Baltijas intelektuālās sadarbības konferences “Gēni: no pagātnes un nākotni” laikā.

Forumā trīs jauno zinātnieku organizāciju pārstāvji pārrunāja zinātnes politikas darbības, plānus un pieredzi, jauno zinātnieku pārstāvību un zinātnes popularizēšanu. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāve Inese Čakstiņa ne tikai iepazīstināja ar apvienības darbību, bet arī prezentēja apvienības aktīvo darbošanos Latvijā, kuras mērķis ir palielināt finansējumu pētniecībai un to sadalīt pēc uz kvalitāti balstītiem kritērijiem. Igaunijas Jaunās akadēmijas locekle Tūle Seppa prezentēja veiksmīgu jaunās akadēmijas darbības piemēru: vairākus rakstus Igaunijas presē, kuros uzsvērta zinātnes nozīme. Gan Latvijas, gan Igaunijas pārstāvji koncentrējās uz sadarbības pieredzi ar politikas veidotājiem zinātnes politikā, tostarp valsts institūciju un politisko partiju pārstāvjiem.

Baltijas jaunos zinātniekus apvienojošo organizāciju pārstāvji uzsvēra ciešākas sadarbības un labas prakses apmaiņas nepieciešamību, kas nostiprinātu un uzlabotu jauno zinātnieku situāciju visās Baltijas valstīs. “Šis pasākums ļāva mums ne tikai dalīties pieredzē, dzirdēt no aktīvajiem Baltijas kolēģiem par mums nozīmīgo darbību īstenošanas pieredzi, bet kļuva par pirmo soli ceļā uz vienotu nostāju par jauno zinātnieku statusa veidošanu Baltijas valstīs,” pēc pasākuma sacīja Lietuvas Jaunās akadēmijas priekšsēdētājs Donatas Murauskas.

Š.g. 30. aprīlī Valsts izglītības attīstības aģentūra izsludināja ilgi gaidīto 3. kārtu pieteikumu atlasei pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta saņemšanai. Latvijā reģistrētas zinātniskās institūcijas un komersanti, kas nodarbina jaunos zinātniekus, pētniecības pieteikumus var iesniegt līdz 2019. gada 15. jūlijam. Trešajā atlases kārtā ir paplašināts jauno zinātnieku loks, kuri var pretendēt uz atbalsta saņemšanu, pēcdoktorantiem ir lielākas iespējas iesaistīties akadēmiskā darbā un attīstīt starptautisko sadarbību pētniecības jomā, kā arī ir mazināts pieteikumu administratīvais slogs. Turpmākajās atlases kārtās pētniecības pieteikumus varēs iesniegt pēcdoktoranti, kuri doktora grādu ieguvuši ne agrāk kā 10 gadus pirms pētniecības pieteikuma iesniegšanas.

Pieejamais finansējums 3. atlases kārtā ir 15,1 milj. eiro, tai skaitā, ar saimniecisko darbību saistītiem pētījumiem ir paredzēti 7,5 milj. eiro un ar saimniecisko darbību nesaistītiem pētījumiem – 7,5 milj. eiro, no kuriem 1,5 milj. eiro plānoti fundamentālo pētījumu īstenošanai. Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts paredzēts fundamentālo vai rūpniecisko pētījumu īstenošanai, tehnoloģisko tiesību aizsardzībai, zināšanu un tehnoloģiju pārnesei, kompetenču pilnveidošanai, starptautiskajai mobilitātei un tīklošanai, bakalauru, maģistru vai doktoru darbu vadīšanai un recenzēšanai, citu pētniecības vai inovācijas projektu sagatavošanai.
Vairāk informācijas par uzsaukumu šeit: http://viaa.gov.lv/lat/pecdoktoranturas_atbalsts/jaunumi/?text_id=40630.

Vai domājat par pieteikuma izstrādi PostDoc Latvia programmā, bet ir tik daudz neskaidru jautājumu? Kā praktiski notiek projektu īstenošana, ar kādiem labumiem vai izaicinājumiem sastopas “īstie postdoki”, tie, kuri šobrīd jau ievieš projektus? Lai atbildētu uz šiem un visiem citiem Jūsu jautājumiem, piedāvājam mūsu nākošajā ikmēneša “Zinātnes pusstopā” satikt īstus, dzīvus pēcdoktorantūras projektu īstenotājus no dažādām sfērām: fizikas, bioloģijas un sociālajām zinātnēm. Tiekamies š.g. 13.maijā 18:00 lokālā “Veldze”, lai parunātu gan par pēcdoktorantūras lietām, gan citām aktualitātēm. Atgādinām, ka pirmā krūka alus no mums!

Mēs, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, stingri iestājamies par kvalitatīvu zinātni, jau atkal esam aicinājuši uz Latviju pazīstamo Elsevier lektori Katarzinu Gacu-Zajac, lai noklausītos lekcijas par labo praksi publikāciju izstrādē. Piedāvājam Jums noklausīties sekojošas tēmas jau šonedēļ:

1) 9. maijā Rīgas Tehniskajā universitātē Rīgā, Arhitektūras fakultātē, Ķīpsalas ielā 6 – 115
13:00 How to successfully write a research paper?
14:30 Good practices in scholarly publishing
Vairāk informācijas un pieteikšanās šeit: https://www.facebook.com/events/2672237359459304/

2) 10. maijā Valsts izglītības attīstības aģentūrā, Rīgā, Vaļņu 1 – 4.stāva zālē
12:30 How to successfully write a research paper?
14:15 Good practices in scholarly publishing
Vairāk informacijas un pieteikšanās šeit: https://www.facebook.com/events/352479282049454/

Abos pasākumos ieeja ir bez maksas un tie notiks angļu valodā.

Vairāk par lekcijām (angļu valodā):

How to successfully write a research paper?

During this training the attendees will learn how to successfully write a good quality research paper, which will resonate well with the scientific community and will allow them to gain recognition. A summary of the best practices in writing will be presented and these are based on experience of researchers, editors and readers. The training is addressed primarily to young researchers, although senior academics are also welcome to attend.

Good practices in scholarly publishing

This training is addressed to everyone interested in the intricacies of scholarly publishing. During this training the attendees will learn about the importance of academic publishing and maintaining its high quality through proper peer-review. Additionally, information on how to recognize good journals will be provided, along with information on the importance of publishing data. The training will be concluded by an overview of ethics in publishing, which ought to be respected by all authors, editors and reviewers. The training is addressed primarily to young researchers, although senior academics are also welcome to attend.

Par lektori (angļu valodā):

Katarzyna Gaca-Zając, PhD Eng, a graduate of University of Strathclyde, with almost a decade of experience in research and teaching at an academic level in Europe; a specialist in polymer chemistry and studies of chemical reactions’ kinetics. Currently a Customer Consultant for Central-Eastern Europe in Elsevier. A knowledgeable expert on scientific databases and Elsevier solutions for researchers and information specialists, who is passionate about ethics in scientific publishing, as well as about widely understood bibliometrics.

No šā gada 1. līdz 4. aprīlim Briselē, Beļģijas Zinātņu akadēmijas telpās norisinājās starptautiskā konference “Doktorantu nodarbinātība: novērtē savas prasmes un sasniedz savu maksimālo potenciālu!” (Employability of PhDs: Valorise Your Skills and Reach Your Full Potential!) un ikgadējā biedru kopsapulce, kuru organizēja Focus Research un Eiropas Doktora grāda kandidātu un jauno zinātnieku padome (Eurodoc), kuru veido 28 nacionālās apvienības no 26 Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (EBTA), Asociētie ES biedri un Austrumu Partnerības biedru valstis. Konferences fokusā bija jauno doktoru karjeras iespējas.

Lielais vairums jauno zinātnieku pēc doktora grādas saņemšanas turpina savu profesionālo karjeru ārpus akadēmiskās vides, un tādēļ valdības un universitātes turpina ieguldīt augstas kvalitātes doktorantu mācību programmu attīstībā, kas ļautu viņiem veiksmīgā iekļauties darba tirgū. Neraugoties uz to, daudzi jaunie zinātnieki joprojām nav pienācīgi sagatavoti pārejai no akadēmiskās un neakadēmisko vidi. Šī gada konferences mērķis bija jauno zinātnieku karjeras attīstības iespējas un loma kādu viņi varētu spēlēt ar inovācijām un ilgstpējīgu uzņēmējdarbību plašākas sabiedrības kontekstā. Kā vieni no galvenajiem runātājiem konferencē uzstājās: EK Eiropas Pētniecības areāla (EPA) nodaļas vadītāja, EPA politikas un reformas, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts – Fabiana Gotje (Fabienne Gautier), EPA Doktora līmeņa studiju padomes, Eiropas universitāšu asociācija (EUA) – Dr. Aleksandrs Hazgals (Alexander Hasgall), Industriālās Doktorantūras skolas EIT digital vadītājs – Dr. Deivids Oliva Uribe (David Oliva Uribe) u. c. Tāpat tika organizētas arī trīspadsmit apaļā galda diskusijas par dažādām koneferences kontekstam aktuālām tēmām.

Konferencē un ikgadējā kopsapulcē piedalījās arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāves (LJZA) – LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Doktora studiju programmas pedagoģijas doktorante, strādā LU filozofijas un socioloģijas institūtā – Mg. paed. Laura Bužinska un LU Humanitāro zinātņu fakultātes Doktora studiju programmas Literatūrzinātne, folkloristika un māksla doktorante, LU Starptautiskā Indijas studiju intsitūta zinātniskā asistente – Mg. paed. Natālija Abrola.

Eurodoc valde uzaicināja tās ilggadīgo biedru un veiksmīgo sadarbības partneri – LJZA – uzstāties starptautiskajā konferencē ar referātu “Dalīšanās un rūpes: kā apvienot doktorantus?” (Sharing & caring: how to bring together PhD students?), kuru konferences pirmajā dienā nolasīja LJZA valdes locekle Laura Bužinska. Referāts izpelnījās lielu konferences apmeklētāju atzinību, pateicoties Lauras Bužinskas izcilajām prezentēšanas prasmēm, kā arī raisīja interesei par LJZA veiksmīgi realizēto darbības politiku un efektīvi pielietotiem mūsdienīgiem komunikācijas instrumentiem un inovatīvām idejām pasākumu organizēšanā, kas kalpo kā platforma informācijas apritei tās biedru un daudzo sekotāju starpā, gan arī veicina starpkultūru komunikāciju, piesaistot Latvijā studējošos ārzemju studentus. LJZA kā viena no Eiropas līmenī aktīvākajām un rezultatīvākajām jauno zinātnieku organizācijām tiek aicināta Eurodoc konferencēs uzstāties ar referātu jau trešo gadu pēc kārtas, ļaujot Latvijas labo praksi popularizēt citās valstīs.

Savukārt, Natālija Abrola bija moderatore kopā ar EK Ģenerāldirektorāta Pētniecība un inovācijas eirokomisāru Sleivenu Misljenceviču (Slaven Misljencevic) apaļā galda diskusijā par pētniecībā iesaistītiem darbiniekiem starptautiskās mobilitātes kontekstā aktuālu tēmu “Risinājums pensijas nodrošināšanai Eiropas pētniecības organizācijām ar vairākiem darba devējiem” (Resaver: Securing your pension, a multi-employer occupational pension solution for research organisations in Europe).

Eurodoc ikgadējās biedru kopsapulces laikā, 4. aprīlī notika jaunās valdes, Padomnieku valdes un darba grupu koordinatoru vēlēšanas. Izrādot uzticību LJZA pārstāvei, biedru kopsapulce ar vienbalsīgu lēmumu ievēlēja Natāliju Abrolu darba grupas “Mobilitāte” koordinatores amatā uz nākamo darbības gadu.

Informāciju sagatavoja: Natālija Abrola



LJZA pārstāv Latviju jauno akadēmiju sanāksmē

Ceturtdiena, 11. Aprīlis, 2019

Šī gada 19. – 20. martā norisinājās Baltijas un Ziemeļvalstu jauno akadēmiju tikšanās Karaliskajā zinātņu akadēmijā Stokholmā, Zviedrijā, kas pulcēja trīs Baltijas un Ziemeļvalstu Jauno akadēmiju pārstāvjus. Latviju pārstāvēja Latvijas Jauno zinātnieku apvienība tās priekšsēdētājas Ievas Siliņas un jaunievēlētās valdes locekles Lauras Bužinskas personā. Pirmā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno zinātnieku sanāksme tika plānota ciešākas sadarbības uzsākšanai jaunos zinātniekus pārstāvošo organizāciju vidū. Tikšanās laikā tika aktualizēts dzimumu līdztiesības jautājums akadēmiskajā vidē un pirmais kopīgais ziņojums sabiedrībai ir plānots tieši par šo tēmu.

LJZA pārstāvjiem bija iespēja nodibināt kontaktus un noskaidrot aktualitātes, kā arī dalīties pieredzē par to, kādas dzimumu līdztiesību veicinošas iniciatīvas ir Latvijā. Darba grupās tika aktualizēts jautājums par vecāku atvaļinājumu abiem vecākiem, šī jautājuma sistemātiska iestrādāšana universitāšu un institūtu nolikumos, kā arī duālo karjeru un darba-privātās dzīves līdzsvara jautājumi. Kā labā prakse tika minēta arī pop-up bērnistabas izveide konferenču un darbnīcu laikā, tādējādi veicinot pētnieku-vecāku iesaisti pētniecībā.

Visas klātesošās organizācijas prezentēja savas darbības pamatprincipus un aktualitātes. Lielu cieņu izraisīja LJZA paveiktais ļoti ierobežota budžeta ietvaros, kā arī iesaiste jauno zinātnieku interešu pārstāvībā zinātnes politikas jautājumos. Sagaidāms, ka starptautiskā sadarbība starp LJZA un līdzīgām organizācijām strauji attīstīsies un LJZA ir saņēmuši lūgumus pārstāvēt Latviju gan Eiropas jauno zinātnieku sanāksmē maijā Somijā, gan Baltijas jauno zinātnieku sanāksmēs maijā Lietuvā un jūnijā Igaunijā. Nākošā Baltijas un Ziemeļvalstu jauno zinātnieku organizāciju sanāksme plānota pēc gada, līdz tam turpinot sadarbību tiešsaistē.

Latvijas Sociologu asociācija turpina organizēt semināru ciklu “Sociālās pārmaiņas un atbildība”.
Cikla 4. seminārs: Kā atpazīt latvieti pasaulē?

2019. gada 25. aprīlī no 18.00 līdz 20.00 Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā telpās, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, Latvijas Universitātes asociētā profesore un pētniece Baiba Bela vadīs semināru “Sociālās pārmaiņas un atbildība” ceturto diskusiju, rosinot domāt par to, ko nozīmē būt latvietim globālā pasaulē.

Ap 200 000 Latvijas iedzīvotāju ir aizbraukuši pēdējo 15 gadu laikā. Šī nav pirmā plašā latviešu emigrācija – arī 19. gadsimta otrajā pusē tūkstošiem latviešu meklēja labākas dzīves iespējas ārpus Latvijas. Vēl vairāki tūkstoši izceļoja pēc 1905. gada revolūcijas un vēlāk, Otrā pasaules kara nogalē, ap 120 000 Latvijas bēgļu palika sabiedroto zonās Vācijā politisku iemeslu dēļ. Novērojumi liecina, ka Latvijā ir maz zināms par pasaules latviešu pieredzi .

Būt par latvieti ir vienkārši un pašsaprotami Latvijā, bet ārpus savas zemes dzīvojot, saglabāt savu etnisko piederību ir izvēle, automātiska latvietība nav iespējama. Izbraucējiem ir jāizlemj, vai un kā savu latvisko identitāti nodot tālāk bērniem un mazbērniem. Otrās un trešās paaudzes diasporas latvieši lieto vairākas valodas kā dzimtās, bieži izjūt piederību divām un pat vairāk izcelsmes līnijām, izjūt saikni ar divām un vairāk valstīm. Reizēm piederības izjūta ir pretrunīga, kā to saka Helmi Rožanovska: “Kad es esmu Amerikā, tad es esmu Latvijai piederīga. Un, kad es esmu Latvijā, tad es jūtu, ka es esmu tur tikai ciemos, ka manas mājas ir šeit [Amerikā]”.

Lekcija balstīta pieredzē, kopā ar kolēģiem no muzeja “Latvieši pasaulē” veidojot izstādi “ES (ARĪ) ESMU LATVIETIS”, kas 2018. gada vasarā bija redzama Rīgā, ziemā Daugavpilī un drīz būs skatāma Liepājā. Izstāde piedāvā paskatīties uz diasporas identitātes tēmu caur muzeja lietām – priekšmetiem, dokumentiem, fotogrāfijām un dzīvesstāstiem, parādot, kā dažādas ikdienišķas lietas kļūst simboliskas un materializē piederību. Pase, senču fotogrāfijas, sauja zemes vai rupjmaizes gabaliņš no mājām Latvijā, aiz mēteļa oderes iešūts karoga standarta gabaliņš, tautas tērps, Amerikā darināta maizes abra, Austrālijā adīta moderna jaka ar tradicionāliem latviešu rakstiem, Nameja gredzens un mūsdienās arī latviski tetovējumi ir tikai daži piemēri.

Semināru informatīvi atbalsta LJZA.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773