Translation – перевод

Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 57,963 apmeklējumi

Nav noslēpums, ka LZA īsteno locekļu un korespondētājlocekļu vecumstruktūra (1. attēls) norāda uz nepietiekamu jaunās zinātnieku paaudzes iesaisti akadēmijas darbībā. Lai šo problēmu risinātu, akadēmijas prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš savā darbības programmā paredzēja izdiskutēt jautājumu par Nākotnes akadēmijas (starptautiski lieto terminu Jaunā akadēmija, Young academy) izveidi kā veidu iesaistīt jaunākās zinātnieku paaudzes LZA darbībā.


1. Attēls. LZA īsteno un korespondētājlocekļu vecumstruktūra, 2020. gada dati.

Šobrīd pasaulē ir izveidotas un darbojas vairāk kā 40 Jaunās akadēmijas (t. sk. Lietuvā un Igaunijā), kas pulcē pašus talantīgākos jaunos zinātniekus, kuri savas karjeras sākumposmā jau ir sasnieguši izcilus zinātniskos rezultātus. To darbības mērķi ir jaunajiem zinātniekiem aktuālu jautājumu aktualizēšana un risināšana gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Latvijā nav Jaunās akadēmijas, taču tās funkcijas daļēji pilda Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA). Tomēr LJZA, kas apvieno ap 200 doktorantu un jauno zinātnieku, galvenie darbības virzieni vairāk saistīti ar dalību zinātnes politikas veidošanā, zinātnes komunikāciju un popularizēšanu, tīklošanās un sadarbības veicināšanu, un mazāk ar izcilības veicināšanu un izplatīšanu jauno zinātnieku vidū.

Pašsaprotami, ka Jaunās akadēmijas izveidē būtu jāiesaista paši jaunie zinātnieki, kā arī gados jaunākie akadēmijas locekļi. Tāpēc LZA prezidents I. Kalviņš aicināja mani kā LZA Prezidija locekli un vienlaicīgi LJZA valdes priekšsēdētāju iesaistīties šī jautājuma risināšanā un organizatorisko struktūru izveidē. Pieņemot šo izaicinājumu, mans pirmais mērķis bija noskaidrot šī brīža jauno zinātnieku domas par Jaunās akadēmijas izveidi. Tāpēc 25.01. – 01.02. organizēju LJZA biedru aptauju un aptaujas noslēgumā arī diskusiju par šo jautājumu.

Aptaujā piedalījās 50 LJZA biedri, no kuriem 23 (46 %) atbalstīja Jaunās akadēmijas veidošanu, 22 (44 %) bija pret, savukārt 5 (10 %) pauda, ka viņu atbalsts atkarīgs no izvēlētās formas un funkcijām. Aptaujā tika arī uzdoti jautājumi par vēlamo organizācijas formu, misiju, mērķiem un uzdevumiem, locekļu ievēlēšanas nosacījumiem un vēlamo finansēšanas veidu (2. attēls). No aptaujas rezultātiem ir secināms, ka LJZA biedru vairākums atbalstītu Jaunās akadēmijas izveidi nevalstiskās organizācijas statusā, ar izveidotāju definētu misiju un valsts finansējumu. Redzams, ka respondenti biežāk atbalstīja Igaunijas nevis Lietuvas Jaunās akadēmijas uzbūves principus, tai skaitā par locekļu nominēšanas uzticēšanu zinātnisko institūciju senātiem un zinātniskajām padomēm (vienlaicīgi atbalstot arī sevis nominēšanu), par locekļu ievēlēšanas kārtību un locekļu skaitu. Attiecībā uz vecuma ierobežojumu ievēlēšanas brīdī, respondentu vairākums neatbalstīja papildus vecuma ierobežojumus likumā definētajam jaunā zinātnieka statusam (līdz 10 gadiem pēc zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas).


2. Attēls. LJZA biedru atbildes uz aptaujas jautājumiem par Jaunās akadēmijas izveidi.

Sekojošajā LJZA biedru diskusijā tika prezentēti aptaujas rezultāti, kā arī mēģināts rast atbildi uz jautājumu, pie kādiem nosacījumiem LJZA būtu gatava iesaistīties Jaunās akadēmijas izveidē. Kā to jau norādīja aptaujas rezultāti, LJZA biedriem svarīgākie nosacījumi būtu izveidotās organizācijas neatkarība un viedokļu brīvība, kā arī mērķu nedublēšanās ar LJZA, kas nozīmētu primāru fokusu uz izcilības veicināšanu un izplatīšanu, tai skaitā sadarbībā ar citu valstu Jaunajām akadēmijām. “Pret” balsojušie norādīja uz draudiem par LJZA ietekmes mazināšanos, kā arī iespēju izcilākajiem jaunajiem zinātniekiem jau šobrīd kandidēt uz LZA korespondētājlocekļa statusu. Papildus tam, vairākums vienojās, ka organizācija varētu pilnvērtīgi funkcionēt tikai pie nosacījuma, ja tā saņemtu valsts budžeta finansējumu.

Lai uzzinātu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kā galvenās zinātnes politikas veidotājas viedokli, diskusijā bez LJZA biedriem bija uzaicināts piedalīties IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs. Viņš pauda viedokli, ka šobrīd neredz pietiekamu pamatu jaunas jauno zinātnieku organizācijas izveidei, jo tas novedīs pie zinātnes vides un viedokļu sadrumstalošanās, sevišķi attiecībā uz doktorantu un jauno zinātnieku interešu pārstāvniecību. Viņaprāt, LZA būtu jāmainās iekšēji, ar mērķi plašāk savā darbībā iesaistīt jaunos zinātniekus, paredzot iespēju jaunajiem zinātniekiem plašāk iesaistīties LZA darbā un ietekmēt tās lēmumus. Bez tam, ministrijas budžeta prioritātes šobrīd neļautu novirzīt valsts finansējumu šādas jaunas organizācijas darbības nodrošināšanai.

No diskusijas var secināt, ka Jaunās akadēmijas kā atsevišķas izcilāko jauno zinātnieku organizācijas izveidei šobrīd nav pietiekams atbalsts ne jauno zinātnieku, ne zinātnes politikas veidotāju vidū. Tas norāda uz nepieciešamību diskutēt par citiem veidiem jaunākās zinātnieku paaudzes iesaistei LZA darbībā. Iespējamie varianti ir dažādi – LZA korespondētājlocekļu ievēlēšanas kārtības maiņa, jaunas LZA locekļu kategorijas veidošana, ciešāka sadarbība ar LJZA kā galveno jauno zinātnieku pārstāvības organizāciju, kā arī citi. Jāņem vērā, ka izvēlētais risinājums var nebūt ātrs un prasīt izmaiņu veikšanu LZA Hartā, tāpēc par iespējamajiem ceļiem jāsāk diskutēt nekavējoties.

Sagatavoja Kristaps Jaudzems,
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta loceklis,
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētājs (līdz 2021. gada 14. martam)

FOTO: Māris Kaparkalējs

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), reaģējot uz ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu, uzsver, ka labā prakse paredz politiskos lēmumus balstīt pierādījumos un zinātnē. Pētījumi par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā liecina, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan citur pasaulē ir dažādi. Tomēr, neskatoties uz šo dažādību, tie saglabā spēju pildīt ģimenes sociālās un emocionālās funkcijas. Lai arī viendzimuma pāru attiecību legalizācija ir samērā jauna tiesiskā norma, šobrīd tā ir akceptēta jau vairumā Eiropas valstu, radot iespējas pētīt un izvērtēt tās ietekmi uz sabiedrību desmitiem gadu garumā. Pētījumi rāda, ka, veidojot priekšnosacījumus diskriminācijai, diskriminētās grupas tiek pakļautas riskiem, kas ir saistīti ar mentālās un fiziskās veselības pasliktināšanos un reālās, un uztvertās dzīves kvalitātes pazemināšanos. Turklāt diskriminācijas sekas ir jūtamas arī ekonomiskajos rādītājos.

14. janvārī Saeima nodeva Juridiskajai komisijai skatīšanai ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu. Minētie grozījumi paredz Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Piedāvātais formulējums papildina ģimenes jēdziena skaidrojumu, to formulējot kā savienību starp tēvu (vīrieti) un māti (sievieti). Ierosinātie Satversmes grozījumi ir reakcija uz 2020. gada Satversmes tiesas atzinumu, ka Darba likumā definētā norma, kas nosaka, ka paternitātes atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas pienākas tikai bērna tēvam, neatbilst minētajam Satversmes punktam. Piedāvātie Satversmes grozījumi sašaurina ģimenes jēdzienu, tādējādi noteiktiem partnerattiecību modeļiem liedzot izmantot likumdošanā ar ģimenes jēdzienu saistītās tiesības.

Atbalstot redzējumu, ka politikas lēmumiem ir jābūt pierādījumos un zinātnē balstītiem, piedāvājam pārskatu par dažādu jomu pētījumu secinājumiem par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā. No pētījumiem var secināt, ka:

Praksē cilvēki izvēlas dažās kopdzīves formas

Dati rāda, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan arī citur pasaulē var būt ļoti dažādi un izpratne par ģimeni mūsdienās ir stipri paplašinājusies [1, 135-144. lpp.]. Sociālantropoloģe A. Putniņa, vērtējot partnerattiecības pēc to satura nevis pēc attiecību formas, nonāca pie slēdziena, ka nereģistrētas kopdzīves formas neatšķiras no laulības – tās saistās ar tām pašām attiecību kvalitātes īpašībām (“mīlestību, savstarpēju uzticēšanos, rūpēm”) [1, 140. lpp.]. Attiecīgi, dažādām jaunām ģimeņu formām satura ziņā ir tāds pats potenciāls nodrošināt ar ģimeni saistītās sociālās un emocionālās funkcijas kā tā sauktajām “tradicionālajām” ģimenēm. Zinātnē arī ir uzkrāts pietiekams pierādījumu apjoms, lai varētu norādīt, ka bērnu no viendzimumu vecāku ģimenēm un bērnu, kuri ir auguši citos ģimenes modeļos, labklājība un iespējas neatšķiras [15]. Tādi faktori kā gādīga vide un ģimenē ierastās prakses daudz labāk palīdz skaidrot bērna sasniegumus [3]. Tas ļauj secināt, ka izpratnei par ģimeni jābūt kvalitatīvai – izrietošai no ģimenes funkcijām, nevis balstītai uz ģimenes locekļu dzimumu.

Diskriminācijas ietekme uz veselību

Ierosinātie grozījumi paredz Satversmes 110. pantā iestrādāt šauru ģimenes definējumu, kas izslēdz virkni dažādu partnerattiecību modeļu, tostarp viendzimuma pārus. Pirmkārt, tādā veidā tiktu diskriminēti ģimenes modeļi, kuri neatbilst šaurajam, labojumos iestrādātajam skatījumam. Otrkārt, tiktu diskriminētas seksuālās minoritātes, pret kurām Latvijas sabiedrībā aizspriedumi jau ir plaši izplatīti [4]. Minētajos gadījumos diskriminācija izpaužas gan kā ierobežota piekļuve ar ģimenes jēdzienu saistītajām tiesībām, gan arī kā potenciālās sekas, kas rodas no heteronormatīva skatījuma stiprināšanas, piemēram, atsevišķu sabiedrības grupu stigmatizācija.

Zinātniskie pētījumi rāda, ka diskriminācijai ir virkne negatīvu blakņu un tieša saikne ar diskriminēto personu mentālo un fizisko veselību. Piemēram, diskriminācija palielina stresu, kas var būt par iemeslu tādām mentālās veselības problēmām kā trauksmes sajūta un depresija [6]. No otras puses, seksuālās minoritātes iekļaujoša vide uzlabo šo grupu pārstāvju veselības pašvērtējumu [5]. Pētījumi arī norāda uz saikni starp stresu un fiziskās veselības problēmām [6]. Turklāt, minētās sekas uz veselību izpaužas arī uz cilvēkiem, kuri ir emocionāli pietuvināti diskriminētajai personai [7].

Veselības problēmas arī tieši izriet no diskriminācijas veicinātās sociālās stigmatizācijas. 2020. gadā publicēta uz jauniešiem fokusētu ar kvalitatīvām metodēm veiktu pētījumu sistemātiskā analīze [8], ilustrē negatīvās diskriminācijas un aizspriedumu sekas ar kurām heternormatīvā sabiedrībā ir jāsaskaras jauniešiem, kuri pārstāv LGBT kopienu. Seksuālo minoritāšu jaunieši cieš no izolācijas, iebiedēšanas, marginalizācijas un citām praksēm, kurām ir tieša ietekme uz šo jauniešu iespējām un mentālo veselību [8]. Šo apstākļu kopums arī skaidro divkārt augstāko dzīves laikā veikto pašnāvību mēģinājumu skaitu seksuālo minoritāšu kopienās salīdzinājumā ar heteroseksuālo sabiedrības daļu [13].

Institucionālas diskriminācijas sekas (precedents)

Tieša institucionāla diskriminācija ietekmē indivīdus pat tad, ja to nepiedzīvo savā sociālajā vidē. 2004. gada vēlēšanās 14 ASV štatos tika pieņemti konstitucionāli grozījumi, kas definēja laulību kā heteroseksuālu savienību un tādējādi liedza laulāto tiesības viendzimuma pāriem. Salīdzinājumā ar laiku 3 gadus pirms konstitucionālajiem grozījumiem, pētījumi uzrādīja būtisku garīgās veselības pasliktināšanos seksuālo minoritāšu kopienā (trauksme, depresija). Štatos bez šādiem grozījumiem, kā arī heteroseksuālu cilvēku kopienā, būtiskas garīgās veselības izmaiņas nenovēroja [14].

Diskriminācijas ekonomiskās sekas

Stress un citas negatīvās diskriminācijas sekas ietekmē arī mikroekonomisko un makroekonomisko situāciju. Nav pārsteigums, ka diskriminācijai, tostarp seksuālo minoritāšu diskriminācijai, ir ietekme uz šo personu ienākumiem un sociālo statusu [9]. No tā izrietošā diskriminēto personu salīdzinoši zemākā dzīves kvalitāte rezultējas arī zemākā šo personu apmierinātībā ar savu dzīvi [10]. Vienlaikus pētījumi rāda, ka diskriminācijas sekas ir jūtamas arī plašākos ekonomiskajos rādītājos. Sabiedrībās, kurās seksuālo minoritāšu tiesības ir vienlīdzīgākas, ir vērojams augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju [11]. Lai gan šajos pētījumos ir grūtības skaidri ilustrēt kauzalitātes virzienu, var droši apgalvot, ka seksuālo minoritāšu iekļaušana un ekonomiskā attīstība ir savstarpēji papildinošas pazīmes. Ilustrācijai tam, ka šāda saikne nav tikai post-materiālo vērtību sekas, ir fakts, ka identiskas kopsakarības ir vērojamas arī starp attīstības valstīm [12].

Balstoties uz minēto, LJZA uzsver, ka virzība uz patiesi iekļaujošu, vienlīdzīgu un solidāru sabiedrību ir kritisks priekšnoteikums, lai veicinātu labklājību un balansētu attīstību. Tas ir arī priekšnosacījums zinātnes attīstībai un inovāciju radīšanai, jo tikai tādā sabiedrībā visi tās locekļi var bez šķēršļiem īstenot savu potenciālu un dot vērtīgu ieguldījumu sabiedrības kopējo problēmu risināšanā [16].

Tekstā izmantotie literatūras avoti:

[1] Putniņa, A. (2019). 13. Partnerattiecības, ģimeņu veidošanās un to stabilitāte. Krišjāne, Z. un Krūmiņš, J. (zin. red.): Tautas ataudze Latvijā un sabiedrības atjaunošanas izaicinājumi. ISBN 978-­9934-18-­410-9. Pieejams: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Tautas_ataudze/talsai_14_Putnina.pdf

[3] Golonbok, S. (2015). Modern Families: Parents and Children in New Family Forms. Cambridge University Press.

[4] European Comission (2015). Special Eurobarometer 437: Discrimination in the EU in 2015. Pieejams: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/d629b6d1-6d05-11e5-9317-01aa75ed71a1

[5] van der Star, A. un R. Branstrom. (2015). Acceptance of sexual minorities, discrimination, social capital and health and well-being: a cross-European study among members of same-sex and opposite-sex couples. BMC Public Health. 15, Article number: 812.

[6] American Psychological Association (2016). Stress in America: The impact of discrimination. Stress in America™ Survey. Pieejams: https://www.apa.org/news/press/releases/stress/2015/impact-of-discrimination.pdf

[7] Wofford, N., Defever, A.M. un W.J. Chopik. (2019). The vicarious effects of discrimination: How partner experiences of discrimination affect individual health. oc Psychol Personal Sci. 2019 Jan; 10(1): 121.-130. lpp., doi: 10.1177/1948550617746218

[8] Wilson, C. un L.A. Cariola. (2020). LGBTQI+ Youth and Mental Health: A Systematic Review of Qualitative Research. Adolescent Research Review volume 5, 187.-211. lpp., https://doi.org/10.1007/s40894-019-00118-w

[9] Carrino, N. (2018). Carrino, Nicholas, “Interactions between Non-Discrimination Laws and Socioeconomic Status of Sexual Minorities” (2018). Honors Theses (PPE). Paper 33.

[10] Powdthavee, N. un Wooden, M. (2014). What Can Life Satisfaction Data Tell Us About Discrimination Against Sexual Minorities? A Structural Equation Model for Australia and the United Kingdom. IZA Discussion Paper No. 8127. Pieejams: http://ftp.iza.org/dp8127.pdf

[11] Badgett, L.M.V., Waaldijk, K. un Y. van der Meulen Rodgers. (2019). The relationship between LGBT inclusion and economic development: Macro-level evidence. World Development. Volume 120, August 2019, 1.-14. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.worlddev.2019.03.011

[12] Badgett, L.M.V., Nezhad, S., Waaldijk, K. un Y. van der Maulen Rodgers (2014). The Relationship between LGBT Inclusion and Economic Development: An Analysis of Emerging Economies. Pieejams: https://www.usaid.gov/sites/default/files/documents/15396/lgbt-inclusion-and-development-november-2014.pdf

[13] King, M., Semlyen, J., See, S., Killaspy, H., Osborn, D., Popelyuk, N. un I. Nazareth. (2008). A systematic review of mental disorder, suicide, and deliberate self harm in lesbian, gay and bisexual people. BMC Psychiatry 8: 70. lpp.

[14] Mark L. Hatzenbuehler, Katie A. McLaughlin, Katherine M. Keyes un Deborah S. Hasin, “The Impact of Institutional Discrimination on Psychiatric Disorders in Lesbian, Gay, and Bisexual Populations: A Prospective Study”, American Journal of Public Health 100, no. 3 (March 1, 2010): 452.-459. lpp.

[15] Adams, J. un R. Light. (2015). Scientific consensus, the law, and same sex parenting outcomes. Social Science Research, 53: 300.-310. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.ssresearch.2015.06.008

[16] Swartz, T.H., Palermo, A.G.S., Masur, S.K. un J.A. Aberg. (2019). The Science and Value of Diversity: Closing the Gaps in Our Understanding of Inclusion and Diversity. The Journal of Infectious Diseases, 220(2): S33.-S41. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1093/infdis/jiz174

Šī ziema draud kļūt par karstāko ilgā laikā ne tikai meteoroloģiski, bet arī augstākās izglītības jomā iesaistītajiem. Pagājušā gada 18. decembrī augstākās izglītības nozares pārstāvjiem tika izsūtīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” projekts.

Lasi LJZA viedokli par situācijas augstākās izglītības jomā: “Augstskolu pārvaldība: jaunie zinātnieki aicina neiet ierakumos“.

Viedoklis ir publicēts www.delfi.lv.

Šodien – 10.12.2019. – Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja jauno doktorantūras ietvaru Saeimas apakškomisijas sēdē. Arī LJZA sniedza savu viedokli par to. Pilns viedokļa teksts pieejams šeit, savukārt IZM prezentācija pieejama šeit.

LJZA galvenie punkti ir:

  • doktorantūra jāorganizē doktorantūras skolās, kurām jābūt pietiekami lielām, lai sasniegtu doktorantu un vadītāju “kritisko masu”;
  • doktorantūras pozīcijas jāfinansē kā pilnas slodzes darba vietas;
  • promocijas darba valoda jāizvēlas doktorantam kopā ar tā vadītāju;
  • promocijas padomēs noteikti jāiesaista recenzenti no ārvalstīm.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) bija viena no organizācijām, kuras pārstāvji darba grupas ietvaros izstrādāja konceptuālā ziņojuma projektu “Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā” [1]. Šobrīd aktīvu diskusiju izraisījis jautājums par promocijas darba valodu [2,3], par kuru vienošanās darba grupā netika panākta. Arī LJZA biedriem ir dažāda izpratne par promocijas darba mērķiem un izstrādes aspektiem, tai skaitā valodas lietojuma jautājumā. Biedru viedokļa apzināšanai rīkojām īsu aptauju. Tās rezultāti apskatāmi attēlā. Skaidrojam biedru visvairāk atbalstīto pozīciju šajā komentārā.


Foto apraksts: LJZA biedru aptaujas rezultāti par to, kādai jābūt promocijas darba valodai.

Doktorantūra ir svarīgākais izglītības posms sekmīgai zinātniskās darbības norisei un akadēmiskā personāla atjaunotnei. Tās kvalitāte noteiks turpmāko augstākās izglītības un zinātnes vidi un attīstību. Tāpēc doktorantūrai ir jāsagatavo doktora grāda ieguvēji, kas ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Bet to var novērtēt tikai citi zinātnieki. Aktīva dalība starptautiskajā zinātnes vidē ir vienīgais veids kā to sasniegt. Tāpēc skaidrs, ka tā pieprasa komunikāciju ar jomas pētniekiem visā pasaulē. Tāpēc uzskatām, ka prasības par promocijas darba valodu labi formulē Tallinas Universitātes piemērs [4]: “Disertācija tiek sagatavota kādā no valodām, kas tiek plaši lietotas atbilstošajā zinātnes jomā” (A doctoral thesis is written in one of the languages widely used in respective research area). Mūsuprāt, nav nepieciešams uzstādīt liekus ierobežojumus promocijas darbam, bet atstāt tā novērtēšanu promocijas padomei, kas ietver augsta līmeņa zinātniekus. Sekot līdzi rezultātam, nevis kontrolēt procesu!

Promocijas kārtība [5] nosaka, ka disertācija sniedz jaunas atziņas attiecīgajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē. Lielākoties, disertācijas ietver šauru specializāciju, kuru primārā auditorija ir citi esošie vai topošie zinātnieki. Šauras zinātnes jomas Latvijā visbiežāk nav plaši pārstāvētas un ir grūtības piemeklēt neatkarīgus, ar zinātniskā grāda pretendentu, viņa vadītāju un pārstāvēto institūciju nesaistītus jomas ekspertus, tāpēc disertāciju izvērtētāji lielākoties būtu jāmeklē ārzemēs. Savukārt, zinātnieku ētikas kodekss [6] nosaka, ka zinātniekiem jābūt zinātnes popularizētājiem. Tāpēc, neskatoties uz izvēlēto promocijas darba valodu, Latvijas zinātniekiem ir pienākums publiski komunicēt ar sabiedrību par saviem zinātniskajiem sasniegumiem un īstenot dažādas populārzinātniskas aktivitātes.

Zinātne nav atkarīga no valodas, kurā par to diskutē. Zinātniskās idejas var apspriest jebkurā pasaules valodā, ja vien šīs valodas zinātāji ir spējīgi šīs idejas saprast. Tieši tāpēc, mūsuprāt, latviešu valodas attīstība būs atkarīga no tā, cik konkurētspējīgus jaunos doktorus mūsu augstākās izglītības sistēma spēs sagatavot.

Mēs uzskatām, ka šī brīža doktorantūras un promocijas norisē nepieciešamas pietiekoši plašas izmaiņas. Jautājumi par doktorantūras un promocijas apvienošanu, doktorantu statusu un atlīdzību, doktorantūras organizāciju, plaši izmantojamo prasmju attīstību, u.c. prasa atrast labākos risinājumus. Daudzi no tiem aprakstīti konceptuālajā ziņojumā, tāpēc aicinām saistītās organizācijas ar to rūpīgi iepazīties un sniegt argumentētus komentārus. Tā mēs patiesi palīdzēsim attīstīt latviešu valodu.

[1] Turpinās darbs pie doktora studiju pilnveides modeļa
[2] Vai doktora darbiem jābūt latviski? Bažījas par zinātniskās valodas nākotni
[3] Inteliģence mobilizējas valsts valodas aizsardzībai
[4] Vadlīnijas doktora disertācijas noformēšanai Tallinas Universitātē
[5] Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji
[6] Zinātnieka ētikas kodekss

LJZA biedru publicētie individuālie viedokļi par šo jautājumu:
Dr. math. Mārtiņš Liberts: Promocijas darbs latviski vai angliski?

LJZA viedoklis par Jauno Zinātnes padomi

Pirmdiena, 21. Oktobris, 2019

16. oktobrī Latvijas Vēstneša portālā tika publicēts Guntara Laganovska raksts “Jaunā Zinātnes padome. Ieguvumi un riski”, kurā savu viedokli par jaunveidojamo Latvijas Zinātnes padomi izteica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš, LU profesors un biedrības “Latvijas formula 2050” priekšsēdētājs Mārcis Auziņš, kā arī mūsu apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa. Zemāk publicējam LJZA viedokli.

LZJA pavisam noteikti atbalsta IZM vēlmi veidot vienotu zinātnes politikas institūciju – jauno LZP. Tam mēs redzam vismaz trīs būtiskus iemeslus.

Pirmkārt, lemjot par finansējumu zinātnes iniciatīvu un projektu īstenošanai, ļoti būtiska sadaļa ir zinātniskā vērtēšana. Pēdējos pāris gados pašreizējā LZP ir pierādījusi sevi kā spēcīgāko ekspertīzes nodrošinātāju Latvijā, tomēr tā nav vienīgā institūcija, kas to dara. Līdz ar to ir loģiski un efektīvi konsolidēt šo kompetenci vienkopus.

Otrkārt, Latvijā šobrīd ir vairākas institūcijas, kas nodarbojas ar zinātnisko projektu organizēšanu un uzraudzību. Tā ir sadrumstalota vide, kuras kapacitāti ir vērts apvienot. Tas dotu iespēju izveidot vienotu komunikāciju un birokrātisko un uzraudzības mehānismu, kuru vieglāk uztvert gan zinātniekiem, gan sabiedrībai. Līdz šim LZP ir bijusi koleģiāla zinātnieku institūcija. Saglabājot jaunajā modelī koleģiālu zinātnieku elementu, iespējams arī turpmāk fokusēties uz rezultātu, nevis procesu.

Treškārt, apvienojot pašreizējo LZP, par zinātni un inovācijām atbildīgo Valsts izglītības un attīstības aģentūras departamentu un Studiju un zinātnes administrāciju (izņemot studiju kreditēšanas daļu, kas turpmāk būs Valsts izglītības un attīstības aģentūras padotībā) lielākā un spēcīgākā LZP, jārodas resursam, kas ļaus mērķtiecīgi strādāt pie plašākiem zinātnes izaicinājumiem gan Latvijā, gan starptautiski. Tie ietver politikas veidošanas un starptautiskas sadarbības jautājumus, kas palīdzētu IZM un Latvijas zinātnes videi attīstīties straujāk.

Tomēr konsolidētās institūcijas izveidē ir saskatāmi arī potenciāli riski, kas saistīti ar jaunās institūcijas vadības iecelšanu un veidu, kā turpmāk tiks pieņemti stratēģiski nozares politikas lēmumi. Pēc LJZA domām, ir kritiski svarīgi, lai vadītājam tiktu prasīta pieredze zinātnisku institūciju augstākā līmeņa vadībā, kas mazinātu iespēju politiski izraudzītam un nozari nepārzinošam kandidātam iegūt šo amatu. Mūsuprāt, ir nepieciešams starptautisks, atvērts konkurss īstā kandidāta atrašanai, kā arī nepieciešams ne tikai izvērtēt potenciālo jaunās Latvijas Zinātnes padomes vadītāju personību, prasmes un pieredzi, bet arī likt viņiem pastāstīt par savu stratēģisko redzējumu un iepazīstināt komandu. Vadītājs bez komandas un skaidra stratēģiska redzējuma var sagraut Latvijas zinātnes sistēmu, tādēļ nepieciešams nodrošināties pret šo risku. Turklāt jaunās LZP vadītājam ir jābūt ne tikai izcilam zinātniekam, bet arī – varbūt pat vēl lielākā mērā – izcilam vadītājam un līderim. Mēs kategoriski noraidām konceptuālajā ziņojumā izteikto ideju par (institūtos un augstskolās strādājošu) zinātnieku padomdevēju komisijas izstrādātu stratēģiju, kura jāievieš jaunās LZP direktoram.

Tāpat būtu svarīgi noteikt skaidrus principus pēc iespējas plašākai nozares dalībnieku iesaistei stratēģisku lēmumu pieņemšanā, piemēram, veidojot koleģiālu padomdevēju orgānu. Šādā orgānā ir nepieciešams iekļaut visus ekosistēmas dalībniekus, sākot ar jaunajiem zinātniekiem un studentiem, arodbiedrībām un beidzot ar darba devēju pārstāvjiem.

Tā kā konceptuālais ziņojums ir tapis steigā (uz to norāda pieļautās gramatikas kļūdas un vairākas neprecizitātes piemēros), LJZA aicina izvērtēt citu valstu pieredzi līdzīgu organizāciju statusam. Vai jaunā LZP kā IZM pakļautības iestāde ir īstais risinājums? Lūdzam izvērtēt ne tikai tās valstis, kas šobrīd ir līdzīgas mums (ar atdalītu zinātnes un inovāciju sistēmu), bet arī tās, kurām mēs vēlamies līdzināties gan pārvaldības un zinātnisko rezultātu ziņā. Kā arī ir vitāli nepieciešams jau tagad plānot jaunās LZP sasaisti ar Ekonomikas ministriju un tās pakļautības iestādēm, lai nodrošinātu inovāciju ekosistēmas izaugsmi.

Avots: Valsts kanceleja.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno mainīt fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLP) finansēšanas kārtību un tāpec ir izstrādājusi Ministru Kabineta noteikumu projektu, kas jau izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-924). Tā kā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) mērķis ir Latvijas zinātnes vides uzlabošana, tad sniedzām IZM savu viedokli. Pilnu versiju atradīsi šeit.

IZM ir centīgi pastrādājusi, sagatavotie noteikumi ir kvalitatīvi un ar labām idejām. Lielos vilcienos mēs piekrītam IZM redzējumam par to kā organizēt FLP un pēc kādiem kritērijiem vērtēt projektu iesniegumus. Taču viss slēpjas detaļās, tādēļ mēs pievērsāmies tieši tām.

Kā vissāpīgākās problēmas, kuras risināmas ar šiem noteikumiem, mēs redzam stabilitātes trūkumu zinātnes grantos un doktorantu finansēšanu. Pirmā sāpe risināma, rīkojot uzsaukumus katru gadu un projektu ilgumu paredzot ne īsāku par trīs gadiem. Tā finansējumu nesaņēmušie pētnieki jau pēc gada mēģinās atkal, bet konkursa veiksminieki trīs gadus veltīs zinātnei. Doktorantiem ir jābūt galvenajiem pētījumu veicējiem, kā tas pasaulē pieņemts. Tādā gadījumā doktorantūrai jābūt pilna laika darbam un FLP doktorantiem jāparedz tikai 1.0 slodzes. Lai pretī saņemtu arī kādu rezultātu, ieteicām, ka katram FLP iesaistītajam doktorantam projekta laikā ir jāiesniedz pabeigta disertācija promocijas padomē. Tas ir ambiciozs mērķis, taču izpildāms, ja doktorantiem neuzgrūž administratīvos darbus vai profesoru lekciju kursu vadīšanu. Un tieši šīs lietas mēs vēlamies novērst.

Lai arī Latvijas Zinātnes padomes (LZP) eksperta statuss doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem ne vienmēr ir pazīstams, tas viņus ietekmē diezgan tieši. LZP eksperta statuss ir vajadzīgs gan disertācijas vadītājam, gan daļai promocijas padomes, kas piešķir doktora grādu. Tāpat eksperti var tikt piesaistīti pētniecības projektu izvērtēšanā. Līdz šim kritēriji, lai kļūtu par ekspertu bija salīdzinoši zemi – pietika pēdējo trīs gadu laikā publicēt divas zinātniskas publikācijas, kas atrodamas starptautiskās datubāzēs, un doktora grāds. Šādi kritēriji ļauj daļai jauno doktoru uzreiz pēc grāda iegūšanas kļūt par LZP ekspertiem.

Saprotot, ka šādas prasības ir zemas, LZP 2017. gada sākumā darba grupā diskutēja par kritēriju paaugstināšanu. Tika panākts kopsaucējs, ka pēdējo trīs gadu laikā būtu jāspēj publicēt trīs rakstus žurnālos, kas atrodami starptautiskās datu bāzēs, turklāt dabas zinātnēs tos papildināja kritērijs par Hirša indeksu (h-indekss). Vasaras beigās šī diskusija atsākās, rosinot pārdomāt monogrāfiju piemērojamību kritērijiem.

Šī iemesla dēļ arī LJZA ir formulējuši savu viedokli, aicinot LZP eksperta tiesību piešķiršanas kritērijus veidot no publicēto rakstu skaita starptautiskās datu bāzēs un h-indeksa. Turklāt, aicinām šos kritērijus pakāpeniski paaugstināt, ceļot Latvijas zinātnes vides kvalitāti.

LJZA viedokļa vēstule *

Foto: (c) Quinn Dombrowski

* Precizēta LZP eksperta statusa saistība ar promocijas darba vadītāju.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 26310170 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773