Translation – перевод

Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 61,579 apmeklējumi

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

17.06.2021.

Latvijas Jauno Zinātnieku apvienība (LJZA) uzskata, ka Latvijas akadēmiskajai sistēmai (AS) ir jābūt atvērtai, iekļaujošai un jāvērtē kopējie akadēmisko amatu pretendentu sasniegumi. Tā vietā, lai padarītu iegūto grādu par galveno atlases kritēriju, ir būtiskāk noteikt prasmes, pieredzi un sasniegumus, kurus sagaidām no kandidāta. AS ir jāspēj dinamiski pielāgoties pārmaiņām darba tirgū un nozaru specifikai. Uzskatām, ka likumiem ir jārada brīvs ietvars, kurā noteiktas vispārīgas prasības, kuras nemainīsies ilgstošā laika posmā, bet detalizētas prasības ir jāatstāj pašu institūciju rokās. Konkrēta izglītība personālam ir detalizēta prasība. Tā jānosaka augstākās izglītības iestādei (AII) balstoties uz starptautisko praksi un piedāvājumu nozarē. Tā kā likumi tiek grozīti reti, tad pārāk detalizēta akadēmiskā personāla kvalifikācijas prasību noteikšana kavēs Latvijas institūciju attīstību, jo tās nespēs pielāgoties straujām pārmaiņām darba tirgū, vai specifiskām – taču tām nozīmīgām – nišām. Kopumā uzskatām, ka AII ir jādod lielāka brīvība savā rīcība tajā pašā laikā prasot arī lielāku atbildību par (ne)sasniegtajiem rezultātiem, un valsts līmenī ir jāvērtē rīcības rezultāti nevis process.

Ņemot vērā augstāk minēto mēs iesakām Augstskolu likuma 28., 30. un 32. pantu izteikt šādā redakcijā:

  1. 28. pants: Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists ar publikācijām, uz kurām bieži atsaucas citi speciālisti, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem, starptautisku sadarbību pētniecībā vai starptautisku atzinību mākslinieciskajā jaunradē, pieredzi pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades projektu vadīšanā, un pieredzi nozares vai akadēmiskā darba vadīšanā, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai māsklinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Profesora amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.
  2. 30. pants: Asociētais profesors ir savā nozarē nacionāli vai startptautiski atzīts speciālists, ar publikācijām, uz kurām atsaucas citi speciālisti, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem, nacionālu vai starptautisku sadarbību pētniecībā vai nacionālu vai starptautisku atzinību mākslinieciskā jaunradē, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai māsklinieciskās jaunrades darbu, un kuram ir pieredze studiju darba nodrošināšanā attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Asociētā profesora amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā darba vai mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.
  3. 32. pants: Docents ir savas jomas speciālists ar citētām publikācijām (neskaitot pašcitēšanu), t.sk. publikācijas kā vadošajam autoram, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem. Docenta amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā, vai arī mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

Vēlamies norādīt, ka 3. lasījumā pieņemtajos Augstskolu likuma grozījumos noteiktā prasība pēc doktora grāda, piemēram, 65% akadēmiskā personāla universitātēs jau daļēji nobremzēs bieži izskanējušās bailes, ka vaļīgāks likums nozīmēs, ka AII lielākā daļa akadēmiskā personāla būs bez doktora grāda. Tas nav iespējams, jo zinātniskie asistenti un lektori veido ļoti lielu daļu akadēmiskā personāla un ir ļoti būtiski AII darbībai. Izņemot no likuma prasību par doktora grādu, mēs ļausim pašām AII noteikt sev aktuālos izņēmuma gadījumus, kad uz kādu no augstākajiem akadēmiskā personāla amatiem varētu kandidēt cilvēks bez doktora grāda.

Savos priekšlikumos esam nomainījuši pašreiz likumā lietoto vārdu “ievēlēt” pret “nodarbināt”. Uzskatām, ka vēlēšanu process vismaz zemākajos akadēmiskā personāla līmeņos ir jāpārtrauc, jo tas ir laikietilpīgs un bieži vien tikai formāls. AII ir jādod iespēja izvēlēties sev piemērotāko kandidātu un pēc darba līguma parakstīšanas šis kandidāts ir automātiski ieskaitāms kādā no akadēmiskās karjeras amatiem. Asociētā profesora un profesora amatu atlasei ir jābūt caurspīdīgai, godīgai un konkurenci veicinošai un atlases komisijā jāiekļauj gan AII, gan ārējie eksperti.

Miķelis Grīviņš, Dr.soc., valdes priekšsēdētājs

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) atbalsta grozījumus, kas ļautu pieredzējušiem, veiksmīgiem un savas prasmes pierādījušiem pētniekiem no diasporas bez doktora grāda kandidēt uz akadēmiskajiem amatiem un rektora amatu. Savu atbalstu pamatojam sekojoši:

  1. Latvijas akadēmiskajā sistēmā jau ilgstoši bijusi ļoti zema konkurence uz akadēmiskajiem amatiem un tādēļ to nedrīkst turpināt ierobežot ar obligātu prasību pēc doktora grāda diasporas zinātniekiem no valstīm, kurās ir atšķirīga akadēmiskās karjeras formālā gaita. Izciliem pētniekiem ir jāatļauj piedalīties konkursos uz akadēmiskajiem amatiem, kur augstākās izglītības iestādēm (AII) un pētniecības institūtiem (PI) pēc būtības ir jāatlasa labāko no kandidātiem.
  2. AII un PI ir jādod iespēja pašām veidot savu personāla politiku pēc nepieciešamības. Piemēram, nebūtu lietderīgi konkursam uz specifisku amatu ar likumu priekšlaicīgi diskvalificēt diasporas pētnieku bez doktora grāda, kuram ir liela pieredze un starptautiska ietekme zinātnes nozarē, kas nepieciešama AII vai PI stratēģijas īstenošanai, bet viņa vietā izvēlēties mazāk spēcīgu kandidātu tikai tāpēc, ka šim kandidātam ir doktora grāds. Jebkura AII vai PI ir ieinteresēta vadošā pozīcijā redzēt cilvēku, kurš savas spējas pierādījis ar augsta līmeņa publikācijām, oriģinālām pētniecības idejām un iegūtiem grantiem, nevis cilvēku, kuram ir doktora grāds, bet profesionālie sasniegumi – ļoti mazi. Jāņem arī vērā, ka ASV, Kanādā un citās valstīs daudzās nozarēs maģistra studijas krasi atšķiras no Eiropas sistēmas un vairāk līdzinās doktora studijām – tā saucamie pētniecības maģistri (Research Masters).
  3. Pieteiktie grozījumi negarantē profesora vai rektora vietu diasporas zinātniekiem ar maģistra grādu. Tie tikai ļauj šiem cilvēkiem piedalīties konkursā.
  4. Diasporas likums paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus diasporas reemigrācijai. Prasība pēc doktora grāda ir praktiski nepārvarams šķērslis daudziem karjeras virsotnē esošiem diasporas zinātniekiem, lai tie reemigrēšanu vispār apsvērtu. Pieteiktie grozījumi mērķtiecīgi atbalsta pašu labāko diasporas zinātnieku reemigrāciju un veicina Latvijas zinātnes izcilību. Dubultpilsonības valstu diasporas zinātnieku reemigrācija ir īpaši veicināma.
  5. Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajos pētnieku karjeras līmeņos (saite) specifiski akadēmisko grādu nosaukumi lietoti informatīvā nolūkā, piemēram, “PhD holders or equivalent“. Ņemot vērā Latvijā pašreiz notiekošo darbu pie akadēmiskās karjeras modeļa, uzskatām, ka Latvijai ir jāņem piemērs no šīs un citām sistēmām, kas kvalitātes ziņā sevi jau pierādījušas.
  6. ASV un citās valstīs medicīnas sistēmā ir gandrīz neiespējami apvienot rezidentūru ar doktorantūru un katram jaunajam ārstam ir jāizvēlas viens no šiem ceļiem. Tomēr abi šie ceļi tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem, jo tie sniedz dažādas, viens otru papildinošas zināšanas un prasmes. Tāpēc arī netiek ierobežotas jauno mediķu iespējas iesaistīties pētniecībā, neskatoties uz viņu izvēli. 2021. gada 23. martā prezentētais starptautiskais augstākās izglītības izvērtējums (saite) norādīja, ka arī Latvijā rezidentūras un doktorantūras apvienošana medicīnā ir ļoti grūts un problemātisks process. Nav izslēgts, ka nākotnē arī Latvija pieļaus divus ceļus uz profesūru medicīnā.

 
 
LJZA atbildes uz izskanējušo kritiku:

  1. Šie grozījumi domāti tikai vienam cilvēkam
    Nepiekrītam; ir arī citi diasporas zinātnieki, kas savu karjeru veidojuši valstīs/nozarēs, kur doktora grāds nav ierasta prasība. Ir būtiski vienu gadījumu skatīt kā precedentu, uz kura pamata savu zinātnes sistēmu varam uzlabot, nevis, personīgas nepatikas vadīti, slēgt durvis potenciāliem reemigrantiem – augsti kvalificētiem zinātniekiem.
  2. Nav pieņemams, ka profesors bez doktora grāda varēs vadīt doktora darbus
    Jau šobrīd Latvijā strādā profesori ar doktora grādu, kuriem ir grūtības izpildīt minimālās Latvijas Zinātņu Padomes eksperta tiesību prasības. Tas neliecina par augstu kvalitāti pašreizējā doktorantu vadīšanā. Š.g. 25. februārī MK pieņēma profesoru vērtēšanas kritērijus ar pieticīgām snieguma prasībām (piem., minimālo h indeksu 3). Tik zemi kritēriji tika pieņemti augstskolu pretestības dēļ, kas neliecina par uzstādījumu profesoru amatos redzēt iespējami spēcīgākos kandidātus. Zinātnē, kas nepārtraukti attīstās, ir būtiski vērtēt kandidātu pēc paveiktā, nevis pagātnē iegūta grāda. Ja pētnieks ar maģistra grādu ir spējis kļūt starptautiski atzīts, regulāri publicēties, veidot un vadīt sadarbības tīklus un pierādīt sevi kā pētniecības darbu vadītājs, tad ir būtiski AII un PI dot iespēju šo cilvēku izvērtēt kopā ar citiem pretendentiem uz akadēmisku amatu.
  3. Ārvalstu pilsoņiem trūkst latviešu valodas zināšanu
    Diasporas zinātniekiem tā nav problēma.

 
 
Antra Boča, PhD, Politikas darba grupas vadītāja
Eduards Baķis, PhD, valdes loceklis
Miķelis Grīviņš, Dr.soc., valdes priekšsēdētājs

23.03.2021.

2021. gada 14. aprīlī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Šīs sarunas kontekstā LJZA norāda, ka jāveicina sociāli aktīva zinātnieku iesaiste. Zinātnē balstītai lēmumu pieņemšanai valstī ir jākļūst par normu. Gatavojoties šai sarunai LJZA pārstāvji definēja četras tēmas, kuras ir nepieciešams aktualizēt.

I. Lai veicinātu zinātnes kvalitāti ir nepieciešams pārskatīt zinātnei novirzīto finansējumu apjomu un sadalījumu. Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd pārskata bāzes finansējumu un 2020. gadā arī palielinājies zinātnes finansējums kopumā. Mūsuprāt, ir sperts pirmais solis, lai risinātu ilgstošu finansējuma problēmu un mēs ceram, ka tam sekos arī reāls finansējums!

Vienlaikus, saistībā ar zinātnes finansējumu ir jāuzsver sekojošas lietas:

  • Kamēr Latvijā mēs vēl joprojām runājam par 2% no IKP zinātnei, ES līmenī diskusija notiek par 3% (piem., skat. nesenu EU zinātnes un inovāciju komisāres Marijas Gabrielas [Mariya Gabriel] komentāru [1]);
  • Šobrīd zinātne funkcionē pateicoties ES projektiem (piem., jaunais doktorantūras modelis, pēcdoktorantūras stipendijas un arī šobrīd izstrādē esošā tenūras sistēma). Īstermiņā fondu atbalsts var palīdzēt ieviest jaunus risinājumus. Tomēr ilgtermiņā šāda pieeja var ierobežot un jau ir ierobežojusi labas iniciatīvas. Fondu finansējums reformu ieviešanā var radīt nevajadzīgu administratīvo slogu, radīt spiedienu reformās iestrādāt mērķus, kuri iepriekš tajās nav bijuši, un var būt par iemeslu finansējuma pārrāvumam mirklī, kad fondu finansējums beidzas. Šo faktu uzsver arī pēdējais zinātnes izvērtējums [2].
  • Caur projektiem pieejamajā finansējuma efektivitāte var tikt uzlabota ieviešot skaidru projektu uzsaukumu regularitāti.

II. Pārmaiņas nav tikai organizatoriska pārstrukturēšanās – lai veicinātu zinātnes kvalitāti ir jāmainās domāšanai (mentālais setings). Šobrīd izstrādē esošais jaunais karjeras modelis paredz mainīt gan akadēmisko organizāciju, gan arī veidu, kā domāt par akadēmisko karjeru. Gan organizatorisku pārstrukturēšanos, gan arī jaunu domāšanu var palīdzēt ieviest stabils atalgojums, pēc būtības atklāti konkursi uz nozīmīgām pozīcijām, starptautiskās pieredzes izmantošana un atviegloti pirmie soļi jaunajiem zinātniekiem zinātnē.

Pašreizējā akadēmisko pozīciju vēlēšanas procedūra nereti nav pilnībā caurspīdīga. Atklāti konkursi palielina kandidātu skaitu (Somijas piemērs) un padara atlasi caurspīdīgāku. Tie arī atvieglo iespējas tiem zinātniekiem, kuri vēlas pieteikties, bet kuriem nav iepriekšēju attiecību ar konkrēto akadēmisko struktūrvienību (šobrīd, pētnieku, kuri ir devušies mobilitātē, pieredze liecina, ka, lai sekmīgi atgrieztos Latvijā, ir nepieciešams saglabāt spēcīgas saiknes ar Latvijas akadēmisko vidi, kam tā nevajadzētu būt). Papildus, mēs vēršam uzmanību uz sekojošiem aspektiem:

  • Konkursiem, kuri atrodas ārpus tenūras sistēmas, nebūtu jāizvirza ierobežojumi. Tie ir pielāgoti finansējuma pieejamībai un finansētāja vajadzībām. Vienlaikus, jau zemākajos akadēmiskās karjeras posmos būtu jābūt iezīmētai skaidrai trajektorijai, kā pēc šiem pirmajiem soļiem jaunais zinātnieks var turpināt karjeru zinātnē;
  • Ir nepieciešams atrast kopsaucējus, kas ļautu salāgot zinātni, kas notiek universitātēs un ārpus tām (piemēram, Organiskās sintēzes institūts vai Baltic Studies Centre) un attiecīgi salāgot dažādus finansējuma avotus.

III. Jaunais doktorantūras modelis – šobrīd doktorantam cienīgs un konkurētspējīgs atalgojums ir rokas stiepiena attālumā. Šī ir iniciatīva, kas varētu nozīmīgi uzlabot doktorantu pieredzi studējot.

  • Jaunais doktorantūras modelis nespēs funkcionēt bez skaidra finansējuma avota. Ir svarīgi nodrošināt, ka nākotnē šādai programmai būs regulārs valsts budžeta finansējums un tai nav jāpaļaujas uz fondu apgūšanu.
  • Modelis izskatās brīnišķīgi uz papīra. Svarīgi ir neaizmirst, ka grūtākais ir šādu programmu ieviešana. Attiecīgi, ir nepieciešams monitorings, kas ļautu ātri noteikt iespējamās problēmas, kas rodas modeli ieviešot.
  • Jau tagad ir skaidrs, ka nozīmīgākais izaicinājums būs atrast veidus kā korekti un caurspīdīgi virzīties prom no pieejas – “one size fits all”. Šis uzdevums ir uz to institūciju pleciem, kuras ievieš jauno programmu.

IV. Dialogs ar diasporu nav pietiekams. Reemigranti ir potenciāls latviešu valodu zinošs papildinājums Latvijas zinātnei. Diaspora ir arī pētnieku tīkls ārzemēs. Sadarbībai ar diasporu ir jākļūst strukturētākai.

***

Gatavojoties sarunai LJZA identificēja arī citas tēmas, par kurām ir nepieciešama diskusija:

  • Zinātnes komunikācija – zinātnes komunikācija ir ilgstoši bijusi pamesta novārtā. Vāja zinātnes komunikācija mazina iespējas pilnvērtīgi izmantot zinātnes sasniegumus;
  • Ilgtermiņā ir nepieciešama diskusija kā atrast līdzsvaru starp zinātnes kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem;
  • Dzimumu līdztiesība zinātnē ir tēma, kas ir aktuāla visā pasaulē. Arī Latvijā šai tēmai būtu nepieciešams pievērst papildu uzmanību.

Sastādīja: Miķelis Grīviņš, Eduards Baķis, Kārlis Pleiko, Laura Bužinska, Ilze Elbere, Antra Boča.

[1] Schiermeier, Q. (2021). ‘We must adapt’: EU research chief on Europe’s €100-billion funding programme. Pieejams te: https://www.nature.com/articles/d41586-021-00834-1
[2] Arnold, E., Knee, P. un A. Vingre (2021). International Evaluation of Scientific Institutions’ Activity. Consolidated report. Pieejams te: https://www.izm.gov.lv/lv/media/10721/download

Nav noslēpums, ka LZA īsteno locekļu un korespondētājlocekļu vecumstruktūra (1. attēls) norāda uz nepietiekamu jaunās zinātnieku paaudzes iesaisti akadēmijas darbībā. Lai šo problēmu risinātu, akadēmijas prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš savā darbības programmā paredzēja izdiskutēt jautājumu par Nākotnes akadēmijas (starptautiski lieto terminu Jaunā akadēmija, Young academy) izveidi kā veidu iesaistīt jaunākās zinātnieku paaudzes LZA darbībā.


1. Attēls. LZA īsteno un korespondētājlocekļu vecumstruktūra, 2020. gada dati.

Šobrīd pasaulē ir izveidotas un darbojas vairāk kā 40 Jaunās akadēmijas (t. sk. Lietuvā un Igaunijā), kas pulcē pašus talantīgākos jaunos zinātniekus, kuri savas karjeras sākumposmā jau ir sasnieguši izcilus zinātniskos rezultātus. To darbības mērķi ir jaunajiem zinātniekiem aktuālu jautājumu aktualizēšana un risināšana gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Latvijā nav Jaunās akadēmijas, taču tās funkcijas daļēji pilda Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA). Tomēr LJZA, kas apvieno ap 200 doktorantu un jauno zinātnieku, galvenie darbības virzieni vairāk saistīti ar dalību zinātnes politikas veidošanā, zinātnes komunikāciju un popularizēšanu, tīklošanās un sadarbības veicināšanu, un mazāk ar izcilības veicināšanu un izplatīšanu jauno zinātnieku vidū.

Pašsaprotami, ka Jaunās akadēmijas izveidē būtu jāiesaista paši jaunie zinātnieki, kā arī gados jaunākie akadēmijas locekļi. Tāpēc LZA prezidents I. Kalviņš aicināja mani kā LZA Prezidija locekli un vienlaicīgi LJZA valdes priekšsēdētāju iesaistīties šī jautājuma risināšanā un organizatorisko struktūru izveidē. Pieņemot šo izaicinājumu, mans pirmais mērķis bija noskaidrot šī brīža jauno zinātnieku domas par Jaunās akadēmijas izveidi. Tāpēc 25.01. – 01.02. organizēju LJZA biedru aptauju un aptaujas noslēgumā arī diskusiju par šo jautājumu.

Aptaujā piedalījās 50 LJZA biedri, no kuriem 23 (46 %) atbalstīja Jaunās akadēmijas veidošanu, 22 (44 %) bija pret, savukārt 5 (10 %) pauda, ka viņu atbalsts atkarīgs no izvēlētās formas un funkcijām. Aptaujā tika arī uzdoti jautājumi par vēlamo organizācijas formu, misiju, mērķiem un uzdevumiem, locekļu ievēlēšanas nosacījumiem un vēlamo finansēšanas veidu (2. attēls). No aptaujas rezultātiem ir secināms, ka LJZA biedru vairākums atbalstītu Jaunās akadēmijas izveidi nevalstiskās organizācijas statusā, ar izveidotāju definētu misiju un valsts finansējumu. Redzams, ka respondenti biežāk atbalstīja Igaunijas nevis Lietuvas Jaunās akadēmijas uzbūves principus, tai skaitā par locekļu nominēšanas uzticēšanu zinātnisko institūciju senātiem un zinātniskajām padomēm (vienlaicīgi atbalstot arī sevis nominēšanu), par locekļu ievēlēšanas kārtību un locekļu skaitu. Attiecībā uz vecuma ierobežojumu ievēlēšanas brīdī, respondentu vairākums neatbalstīja papildus vecuma ierobežojumus likumā definētajam jaunā zinātnieka statusam (līdz 10 gadiem pēc zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas).


2. Attēls. LJZA biedru atbildes uz aptaujas jautājumiem par Jaunās akadēmijas izveidi.

Sekojošajā LJZA biedru diskusijā tika prezentēti aptaujas rezultāti, kā arī mēģināts rast atbildi uz jautājumu, pie kādiem nosacījumiem LJZA būtu gatava iesaistīties Jaunās akadēmijas izveidē. Kā to jau norādīja aptaujas rezultāti, LJZA biedriem svarīgākie nosacījumi būtu izveidotās organizācijas neatkarība un viedokļu brīvība, kā arī mērķu nedublēšanās ar LJZA, kas nozīmētu primāru fokusu uz izcilības veicināšanu un izplatīšanu, tai skaitā sadarbībā ar citu valstu Jaunajām akadēmijām. “Pret” balsojušie norādīja uz draudiem par LJZA ietekmes mazināšanos, kā arī iespēju izcilākajiem jaunajiem zinātniekiem jau šobrīd kandidēt uz LZA korespondētājlocekļa statusu. Papildus tam, vairākums vienojās, ka organizācija varētu pilnvērtīgi funkcionēt tikai pie nosacījuma, ja tā saņemtu valsts budžeta finansējumu.

Lai uzzinātu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kā galvenās zinātnes politikas veidotājas viedokli, diskusijā bez LJZA biedriem bija uzaicināts piedalīties IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs. Viņš pauda viedokli, ka šobrīd neredz pietiekamu pamatu jaunas jauno zinātnieku organizācijas izveidei, jo tas novedīs pie zinātnes vides un viedokļu sadrumstalošanās, sevišķi attiecībā uz doktorantu un jauno zinātnieku interešu pārstāvniecību. Viņaprāt, LZA būtu jāmainās iekšēji, ar mērķi plašāk savā darbībā iesaistīt jaunos zinātniekus, paredzot iespēju jaunajiem zinātniekiem plašāk iesaistīties LZA darbā un ietekmēt tās lēmumus. Bez tam, ministrijas budžeta prioritātes šobrīd neļautu novirzīt valsts finansējumu šādas jaunas organizācijas darbības nodrošināšanai.

No diskusijas var secināt, ka Jaunās akadēmijas kā atsevišķas izcilāko jauno zinātnieku organizācijas izveidei šobrīd nav pietiekams atbalsts ne jauno zinātnieku, ne zinātnes politikas veidotāju vidū. Tas norāda uz nepieciešamību diskutēt par citiem veidiem jaunākās zinātnieku paaudzes iesaistei LZA darbībā. Iespējamie varianti ir dažādi – LZA korespondētājlocekļu ievēlēšanas kārtības maiņa, jaunas LZA locekļu kategorijas veidošana, ciešāka sadarbība ar LJZA kā galveno jauno zinātnieku pārstāvības organizāciju, kā arī citi. Jāņem vērā, ka izvēlētais risinājums var nebūt ātrs un prasīt izmaiņu veikšanu LZA Hartā, tāpēc par iespējamajiem ceļiem jāsāk diskutēt nekavējoties.

Sagatavoja Kristaps Jaudzems,
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta loceklis,
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētājs (līdz 2021. gada 14. martam)

FOTO: Māris Kaparkalējs

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), reaģējot uz ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu, uzsver, ka labā prakse paredz politiskos lēmumus balstīt pierādījumos un zinātnē. Pētījumi par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā liecina, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan citur pasaulē ir dažādi. Tomēr, neskatoties uz šo dažādību, tie saglabā spēju pildīt ģimenes sociālās un emocionālās funkcijas. Lai arī viendzimuma pāru attiecību legalizācija ir samērā jauna tiesiskā norma, šobrīd tā ir akceptēta jau vairumā Eiropas valstu, radot iespējas pētīt un izvērtēt tās ietekmi uz sabiedrību desmitiem gadu garumā. Pētījumi rāda, ka, veidojot priekšnosacījumus diskriminācijai, diskriminētās grupas tiek pakļautas riskiem, kas ir saistīti ar mentālās un fiziskās veselības pasliktināšanos un reālās, un uztvertās dzīves kvalitātes pazemināšanos. Turklāt diskriminācijas sekas ir jūtamas arī ekonomiskajos rādītājos.

14. janvārī Saeima nodeva Juridiskajai komisijai skatīšanai ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu. Minētie grozījumi paredz Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Piedāvātais formulējums papildina ģimenes jēdziena skaidrojumu, to formulējot kā savienību starp tēvu (vīrieti) un māti (sievieti). Ierosinātie Satversmes grozījumi ir reakcija uz 2020. gada Satversmes tiesas atzinumu, ka Darba likumā definētā norma, kas nosaka, ka paternitātes atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas pienākas tikai bērna tēvam, neatbilst minētajam Satversmes punktam. Piedāvātie Satversmes grozījumi sašaurina ģimenes jēdzienu, tādējādi noteiktiem partnerattiecību modeļiem liedzot izmantot likumdošanā ar ģimenes jēdzienu saistītās tiesības.

Atbalstot redzējumu, ka politikas lēmumiem ir jābūt pierādījumos un zinātnē balstītiem, piedāvājam pārskatu par dažādu jomu pētījumu secinājumiem par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā. No pētījumiem var secināt, ka:

Praksē cilvēki izvēlas dažās kopdzīves formas

Dati rāda, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan arī citur pasaulē var būt ļoti dažādi un izpratne par ģimeni mūsdienās ir stipri paplašinājusies [1, 135-144. lpp.]. Sociālantropoloģe A. Putniņa, vērtējot partnerattiecības pēc to satura nevis pēc attiecību formas, nonāca pie slēdziena, ka nereģistrētas kopdzīves formas neatšķiras no laulības – tās saistās ar tām pašām attiecību kvalitātes īpašībām (“mīlestību, savstarpēju uzticēšanos, rūpēm”) [1, 140. lpp.]. Attiecīgi, dažādām jaunām ģimeņu formām satura ziņā ir tāds pats potenciāls nodrošināt ar ģimeni saistītās sociālās un emocionālās funkcijas kā tā sauktajām “tradicionālajām” ģimenēm. Zinātnē arī ir uzkrāts pietiekams pierādījumu apjoms, lai varētu norādīt, ka bērnu no viendzimumu vecāku ģimenēm un bērnu, kuri ir auguši citos ģimenes modeļos, labklājība un iespējas neatšķiras [15]. Tādi faktori kā gādīga vide un ģimenē ierastās prakses daudz labāk palīdz skaidrot bērna sasniegumus [3]. Tas ļauj secināt, ka izpratnei par ģimeni jābūt kvalitatīvai – izrietošai no ģimenes funkcijām, nevis balstītai uz ģimenes locekļu dzimumu.

Diskriminācijas ietekme uz veselību

Ierosinātie grozījumi paredz Satversmes 110. pantā iestrādāt šauru ģimenes definējumu, kas izslēdz virkni dažādu partnerattiecību modeļu, tostarp viendzimuma pārus. Pirmkārt, tādā veidā tiktu diskriminēti ģimenes modeļi, kuri neatbilst šaurajam, labojumos iestrādātajam skatījumam. Otrkārt, tiktu diskriminētas seksuālās minoritātes, pret kurām Latvijas sabiedrībā aizspriedumi jau ir plaši izplatīti [4]. Minētajos gadījumos diskriminācija izpaužas gan kā ierobežota piekļuve ar ģimenes jēdzienu saistītajām tiesībām, gan arī kā potenciālās sekas, kas rodas no heteronormatīva skatījuma stiprināšanas, piemēram, atsevišķu sabiedrības grupu stigmatizācija.

Zinātniskie pētījumi rāda, ka diskriminācijai ir virkne negatīvu blakņu un tieša saikne ar diskriminēto personu mentālo un fizisko veselību. Piemēram, diskriminācija palielina stresu, kas var būt par iemeslu tādām mentālās veselības problēmām kā trauksmes sajūta un depresija [6]. No otras puses, seksuālās minoritātes iekļaujoša vide uzlabo šo grupu pārstāvju veselības pašvērtējumu [5]. Pētījumi arī norāda uz saikni starp stresu un fiziskās veselības problēmām [6]. Turklāt, minētās sekas uz veselību izpaužas arī uz cilvēkiem, kuri ir emocionāli pietuvināti diskriminētajai personai [7].

Veselības problēmas arī tieši izriet no diskriminācijas veicinātās sociālās stigmatizācijas. 2020. gadā publicēta uz jauniešiem fokusētu ar kvalitatīvām metodēm veiktu pētījumu sistemātiskā analīze [8], ilustrē negatīvās diskriminācijas un aizspriedumu sekas ar kurām heternormatīvā sabiedrībā ir jāsaskaras jauniešiem, kuri pārstāv LGBT kopienu. Seksuālo minoritāšu jaunieši cieš no izolācijas, iebiedēšanas, marginalizācijas un citām praksēm, kurām ir tieša ietekme uz šo jauniešu iespējām un mentālo veselību [8]. Šo apstākļu kopums arī skaidro divkārt augstāko dzīves laikā veikto pašnāvību mēģinājumu skaitu seksuālo minoritāšu kopienās salīdzinājumā ar heteroseksuālo sabiedrības daļu [13].

Institucionālas diskriminācijas sekas (precedents)

Tieša institucionāla diskriminācija ietekmē indivīdus pat tad, ja to nepiedzīvo savā sociālajā vidē. 2004. gada vēlēšanās 14 ASV štatos tika pieņemti konstitucionāli grozījumi, kas definēja laulību kā heteroseksuālu savienību un tādējādi liedza laulāto tiesības viendzimuma pāriem. Salīdzinājumā ar laiku 3 gadus pirms konstitucionālajiem grozījumiem, pētījumi uzrādīja būtisku garīgās veselības pasliktināšanos seksuālo minoritāšu kopienā (trauksme, depresija). Štatos bez šādiem grozījumiem, kā arī heteroseksuālu cilvēku kopienā, būtiskas garīgās veselības izmaiņas nenovēroja [14].

Diskriminācijas ekonomiskās sekas

Stress un citas negatīvās diskriminācijas sekas ietekmē arī mikroekonomisko un makroekonomisko situāciju. Nav pārsteigums, ka diskriminācijai, tostarp seksuālo minoritāšu diskriminācijai, ir ietekme uz šo personu ienākumiem un sociālo statusu [9]. No tā izrietošā diskriminēto personu salīdzinoši zemākā dzīves kvalitāte rezultējas arī zemākā šo personu apmierinātībā ar savu dzīvi [10]. Vienlaikus pētījumi rāda, ka diskriminācijas sekas ir jūtamas arī plašākos ekonomiskajos rādītājos. Sabiedrībās, kurās seksuālo minoritāšu tiesības ir vienlīdzīgākas, ir vērojams augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju [11]. Lai gan šajos pētījumos ir grūtības skaidri ilustrēt kauzalitātes virzienu, var droši apgalvot, ka seksuālo minoritāšu iekļaušana un ekonomiskā attīstība ir savstarpēji papildinošas pazīmes. Ilustrācijai tam, ka šāda saikne nav tikai post-materiālo vērtību sekas, ir fakts, ka identiskas kopsakarības ir vērojamas arī starp attīstības valstīm [12].

Balstoties uz minēto, LJZA uzsver, ka virzība uz patiesi iekļaujošu, vienlīdzīgu un solidāru sabiedrību ir kritisks priekšnoteikums, lai veicinātu labklājību un balansētu attīstību. Tas ir arī priekšnosacījums zinātnes attīstībai un inovāciju radīšanai, jo tikai tādā sabiedrībā visi tās locekļi var bez šķēršļiem īstenot savu potenciālu un dot vērtīgu ieguldījumu sabiedrības kopējo problēmu risināšanā [16].

Tekstā izmantotie literatūras avoti:

[1] Putniņa, A. (2019). 13. Partnerattiecības, ģimeņu veidošanās un to stabilitāte. Krišjāne, Z. un Krūmiņš, J. (zin. red.): Tautas ataudze Latvijā un sabiedrības atjaunošanas izaicinājumi. ISBN 978-­9934-18-­410-9. Pieejams: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Tautas_ataudze/talsai_14_Putnina.pdf

[3] Golonbok, S. (2015). Modern Families: Parents and Children in New Family Forms. Cambridge University Press.

[4] European Comission (2015). Special Eurobarometer 437: Discrimination in the EU in 2015. Pieejams: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/d629b6d1-6d05-11e5-9317-01aa75ed71a1

[5] van der Star, A. un R. Branstrom. (2015). Acceptance of sexual minorities, discrimination, social capital and health and well-being: a cross-European study among members of same-sex and opposite-sex couples. BMC Public Health. 15, Article number: 812.

[6] American Psychological Association (2016). Stress in America: The impact of discrimination. Stress in America™ Survey. Pieejams: https://www.apa.org/news/press/releases/stress/2015/impact-of-discrimination.pdf

[7] Wofford, N., Defever, A.M. un W.J. Chopik. (2019). The vicarious effects of discrimination: How partner experiences of discrimination affect individual health. oc Psychol Personal Sci. 2019 Jan; 10(1): 121.-130. lpp., doi: 10.1177/1948550617746218

[8] Wilson, C. un L.A. Cariola. (2020). LGBTQI+ Youth and Mental Health: A Systematic Review of Qualitative Research. Adolescent Research Review volume 5, 187.-211. lpp., https://doi.org/10.1007/s40894-019-00118-w

[9] Carrino, N. (2018). Carrino, Nicholas, “Interactions between Non-Discrimination Laws and Socioeconomic Status of Sexual Minorities” (2018). Honors Theses (PPE). Paper 33.

[10] Powdthavee, N. un Wooden, M. (2014). What Can Life Satisfaction Data Tell Us About Discrimination Against Sexual Minorities? A Structural Equation Model for Australia and the United Kingdom. IZA Discussion Paper No. 8127. Pieejams: http://ftp.iza.org/dp8127.pdf

[11] Badgett, L.M.V., Waaldijk, K. un Y. van der Meulen Rodgers. (2019). The relationship between LGBT inclusion and economic development: Macro-level evidence. World Development. Volume 120, August 2019, 1.-14. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.worlddev.2019.03.011

[12] Badgett, L.M.V., Nezhad, S., Waaldijk, K. un Y. van der Maulen Rodgers (2014). The Relationship between LGBT Inclusion and Economic Development: An Analysis of Emerging Economies. Pieejams: https://www.usaid.gov/sites/default/files/documents/15396/lgbt-inclusion-and-development-november-2014.pdf

[13] King, M., Semlyen, J., See, S., Killaspy, H., Osborn, D., Popelyuk, N. un I. Nazareth. (2008). A systematic review of mental disorder, suicide, and deliberate self harm in lesbian, gay and bisexual people. BMC Psychiatry 8: 70. lpp.

[14] Mark L. Hatzenbuehler, Katie A. McLaughlin, Katherine M. Keyes un Deborah S. Hasin, “The Impact of Institutional Discrimination on Psychiatric Disorders in Lesbian, Gay, and Bisexual Populations: A Prospective Study”, American Journal of Public Health 100, no. 3 (March 1, 2010): 452.-459. lpp.

[15] Adams, J. un R. Light. (2015). Scientific consensus, the law, and same sex parenting outcomes. Social Science Research, 53: 300.-310. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.ssresearch.2015.06.008

[16] Swartz, T.H., Palermo, A.G.S., Masur, S.K. un J.A. Aberg. (2019). The Science and Value of Diversity: Closing the Gaps in Our Understanding of Inclusion and Diversity. The Journal of Infectious Diseases, 220(2): S33.-S41. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1093/infdis/jiz174

Šī ziema draud kļūt par karstāko ilgā laikā ne tikai meteoroloģiski, bet arī augstākās izglītības jomā iesaistītajiem. Pagājušā gada 18. decembrī augstākās izglītības nozares pārstāvjiem tika izsūtīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” projekts.

Lasi LJZA viedokli par situācijas augstākās izglītības jomā: “Augstskolu pārvaldība: jaunie zinātnieki aicina neiet ierakumos“.

Viedoklis ir publicēts www.delfi.lv.

Šodien – 10.12.2019. – Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja jauno doktorantūras ietvaru Saeimas apakškomisijas sēdē. Arī LJZA sniedza savu viedokli par to. Pilns viedokļa teksts pieejams šeit, savukārt IZM prezentācija pieejama šeit.

LJZA galvenie punkti ir:

  • doktorantūra jāorganizē doktorantūras skolās, kurām jābūt pietiekami lielām, lai sasniegtu doktorantu un vadītāju “kritisko masu”;
  • doktorantūras pozīcijas jāfinansē kā pilnas slodzes darba vietas;
  • promocijas darba valoda jāizvēlas doktorantam kopā ar tā vadītāju;
  • promocijas padomēs noteikti jāiesaista recenzenti no ārvalstīm.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) bija viena no organizācijām, kuras pārstāvji darba grupas ietvaros izstrādāja konceptuālā ziņojuma projektu “Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā” [1]. Šobrīd aktīvu diskusiju izraisījis jautājums par promocijas darba valodu [2,3], par kuru vienošanās darba grupā netika panākta. Arī LJZA biedriem ir dažāda izpratne par promocijas darba mērķiem un izstrādes aspektiem, tai skaitā valodas lietojuma jautājumā. Biedru viedokļa apzināšanai rīkojām īsu aptauju. Tās rezultāti apskatāmi attēlā. Skaidrojam biedru visvairāk atbalstīto pozīciju šajā komentārā.


Foto apraksts: LJZA biedru aptaujas rezultāti par to, kādai jābūt promocijas darba valodai.

Doktorantūra ir svarīgākais izglītības posms sekmīgai zinātniskās darbības norisei un akadēmiskā personāla atjaunotnei. Tās kvalitāte noteiks turpmāko augstākās izglītības un zinātnes vidi un attīstību. Tāpēc doktorantūrai ir jāsagatavo doktora grāda ieguvēji, kas ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Bet to var novērtēt tikai citi zinātnieki. Aktīva dalība starptautiskajā zinātnes vidē ir vienīgais veids kā to sasniegt. Tāpēc skaidrs, ka tā pieprasa komunikāciju ar jomas pētniekiem visā pasaulē. Tāpēc uzskatām, ka prasības par promocijas darba valodu labi formulē Tallinas Universitātes piemērs [4]: “Disertācija tiek sagatavota kādā no valodām, kas tiek plaši lietotas atbilstošajā zinātnes jomā” (A doctoral thesis is written in one of the languages widely used in respective research area). Mūsuprāt, nav nepieciešams uzstādīt liekus ierobežojumus promocijas darbam, bet atstāt tā novērtēšanu promocijas padomei, kas ietver augsta līmeņa zinātniekus. Sekot līdzi rezultātam, nevis kontrolēt procesu!

Promocijas kārtība [5] nosaka, ka disertācija sniedz jaunas atziņas attiecīgajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē. Lielākoties, disertācijas ietver šauru specializāciju, kuru primārā auditorija ir citi esošie vai topošie zinātnieki. Šauras zinātnes jomas Latvijā visbiežāk nav plaši pārstāvētas un ir grūtības piemeklēt neatkarīgus, ar zinātniskā grāda pretendentu, viņa vadītāju un pārstāvēto institūciju nesaistītus jomas ekspertus, tāpēc disertāciju izvērtētāji lielākoties būtu jāmeklē ārzemēs. Savukārt, zinātnieku ētikas kodekss [6] nosaka, ka zinātniekiem jābūt zinātnes popularizētājiem. Tāpēc, neskatoties uz izvēlēto promocijas darba valodu, Latvijas zinātniekiem ir pienākums publiski komunicēt ar sabiedrību par saviem zinātniskajiem sasniegumiem un īstenot dažādas populārzinātniskas aktivitātes.

Zinātne nav atkarīga no valodas, kurā par to diskutē. Zinātniskās idejas var apspriest jebkurā pasaules valodā, ja vien šīs valodas zinātāji ir spējīgi šīs idejas saprast. Tieši tāpēc, mūsuprāt, latviešu valodas attīstība būs atkarīga no tā, cik konkurētspējīgus jaunos doktorus mūsu augstākās izglītības sistēma spēs sagatavot.

Mēs uzskatām, ka šī brīža doktorantūras un promocijas norisē nepieciešamas pietiekoši plašas izmaiņas. Jautājumi par doktorantūras un promocijas apvienošanu, doktorantu statusu un atlīdzību, doktorantūras organizāciju, plaši izmantojamo prasmju attīstību, u.c. prasa atrast labākos risinājumus. Daudzi no tiem aprakstīti konceptuālajā ziņojumā, tāpēc aicinām saistītās organizācijas ar to rūpīgi iepazīties un sniegt argumentētus komentārus. Tā mēs patiesi palīdzēsim attīstīt latviešu valodu.

[1] Turpinās darbs pie doktora studiju pilnveides modeļa
[2] Vai doktora darbiem jābūt latviski? Bažījas par zinātniskās valodas nākotni
[3] Inteliģence mobilizējas valsts valodas aizsardzībai
[4] Vadlīnijas doktora disertācijas noformēšanai Tallinas Universitātē
[5] Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji
[6] Zinātnieka ētikas kodekss

LJZA biedru publicētie individuālie viedokļi par šo jautājumu:
Dr. math. Mārtiņš Liberts: Promocijas darbs latviski vai angliski?

LJZA viedoklis par Jauno Zinātnes padomi

Pirmdiena, 21. Oktobris, 2019

16. oktobrī Latvijas Vēstneša portālā tika publicēts Guntara Laganovska raksts “Jaunā Zinātnes padome. Ieguvumi un riski”, kurā savu viedokli par jaunveidojamo Latvijas Zinātnes padomi izteica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš, LU profesors un biedrības “Latvijas formula 2050” priekšsēdētājs Mārcis Auziņš, kā arī mūsu apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa. Zemāk publicējam LJZA viedokli.

LZJA pavisam noteikti atbalsta IZM vēlmi veidot vienotu zinātnes politikas institūciju – jauno LZP. Tam mēs redzam vismaz trīs būtiskus iemeslus.

Pirmkārt, lemjot par finansējumu zinātnes iniciatīvu un projektu īstenošanai, ļoti būtiska sadaļa ir zinātniskā vērtēšana. Pēdējos pāris gados pašreizējā LZP ir pierādījusi sevi kā spēcīgāko ekspertīzes nodrošinātāju Latvijā, tomēr tā nav vienīgā institūcija, kas to dara. Līdz ar to ir loģiski un efektīvi konsolidēt šo kompetenci vienkopus.

Otrkārt, Latvijā šobrīd ir vairākas institūcijas, kas nodarbojas ar zinātnisko projektu organizēšanu un uzraudzību. Tā ir sadrumstalota vide, kuras kapacitāti ir vērts apvienot. Tas dotu iespēju izveidot vienotu komunikāciju un birokrātisko un uzraudzības mehānismu, kuru vieglāk uztvert gan zinātniekiem, gan sabiedrībai. Līdz šim LZP ir bijusi koleģiāla zinātnieku institūcija. Saglabājot jaunajā modelī koleģiālu zinātnieku elementu, iespējams arī turpmāk fokusēties uz rezultātu, nevis procesu.

Treškārt, apvienojot pašreizējo LZP, par zinātni un inovācijām atbildīgo Valsts izglītības un attīstības aģentūras departamentu un Studiju un zinātnes administrāciju (izņemot studiju kreditēšanas daļu, kas turpmāk būs Valsts izglītības un attīstības aģentūras padotībā) lielākā un spēcīgākā LZP, jārodas resursam, kas ļaus mērķtiecīgi strādāt pie plašākiem zinātnes izaicinājumiem gan Latvijā, gan starptautiski. Tie ietver politikas veidošanas un starptautiskas sadarbības jautājumus, kas palīdzētu IZM un Latvijas zinātnes videi attīstīties straujāk.

Tomēr konsolidētās institūcijas izveidē ir saskatāmi arī potenciāli riski, kas saistīti ar jaunās institūcijas vadības iecelšanu un veidu, kā turpmāk tiks pieņemti stratēģiski nozares politikas lēmumi. Pēc LJZA domām, ir kritiski svarīgi, lai vadītājam tiktu prasīta pieredze zinātnisku institūciju augstākā līmeņa vadībā, kas mazinātu iespēju politiski izraudzītam un nozari nepārzinošam kandidātam iegūt šo amatu. Mūsuprāt, ir nepieciešams starptautisks, atvērts konkurss īstā kandidāta atrašanai, kā arī nepieciešams ne tikai izvērtēt potenciālo jaunās Latvijas Zinātnes padomes vadītāju personību, prasmes un pieredzi, bet arī likt viņiem pastāstīt par savu stratēģisko redzējumu un iepazīstināt komandu. Vadītājs bez komandas un skaidra stratēģiska redzējuma var sagraut Latvijas zinātnes sistēmu, tādēļ nepieciešams nodrošināties pret šo risku. Turklāt jaunās LZP vadītājam ir jābūt ne tikai izcilam zinātniekam, bet arī – varbūt pat vēl lielākā mērā – izcilam vadītājam un līderim. Mēs kategoriski noraidām konceptuālajā ziņojumā izteikto ideju par (institūtos un augstskolās strādājošu) zinātnieku padomdevēju komisijas izstrādātu stratēģiju, kura jāievieš jaunās LZP direktoram.

Tāpat būtu svarīgi noteikt skaidrus principus pēc iespējas plašākai nozares dalībnieku iesaistei stratēģisku lēmumu pieņemšanā, piemēram, veidojot koleģiālu padomdevēju orgānu. Šādā orgānā ir nepieciešams iekļaut visus ekosistēmas dalībniekus, sākot ar jaunajiem zinātniekiem un studentiem, arodbiedrībām un beidzot ar darba devēju pārstāvjiem.

Tā kā konceptuālais ziņojums ir tapis steigā (uz to norāda pieļautās gramatikas kļūdas un vairākas neprecizitātes piemēros), LJZA aicina izvērtēt citu valstu pieredzi līdzīgu organizāciju statusam. Vai jaunā LZP kā IZM pakļautības iestāde ir īstais risinājums? Lūdzam izvērtēt ne tikai tās valstis, kas šobrīd ir līdzīgas mums (ar atdalītu zinātnes un inovāciju sistēmu), bet arī tās, kurām mēs vēlamies līdzināties gan pārvaldības un zinātnisko rezultātu ziņā. Kā arī ir vitāli nepieciešams jau tagad plānot jaunās LZP sasaisti ar Ekonomikas ministriju un tās pakļautības iestādēm, lai nodrošinātu inovāciju ekosistēmas izaugsmi.

Avots: Valsts kanceleja.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno mainīt fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLP) finansēšanas kārtību un tāpec ir izstrādājusi Ministru Kabineta noteikumu projektu, kas jau izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-924). Tā kā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) mērķis ir Latvijas zinātnes vides uzlabošana, tad sniedzām IZM savu viedokli. Pilnu versiju atradīsi šeit.

IZM ir centīgi pastrādājusi, sagatavotie noteikumi ir kvalitatīvi un ar labām idejām. Lielos vilcienos mēs piekrītam IZM redzējumam par to kā organizēt FLP un pēc kādiem kritērijiem vērtēt projektu iesniegumus. Taču viss slēpjas detaļās, tādēļ mēs pievērsāmies tieši tām.

Kā vissāpīgākās problēmas, kuras risināmas ar šiem noteikumiem, mēs redzam stabilitātes trūkumu zinātnes grantos un doktorantu finansēšanu. Pirmā sāpe risināma, rīkojot uzsaukumus katru gadu un projektu ilgumu paredzot ne īsāku par trīs gadiem. Tā finansējumu nesaņēmušie pētnieki jau pēc gada mēģinās atkal, bet konkursa veiksminieki trīs gadus veltīs zinātnei. Doktorantiem ir jābūt galvenajiem pētījumu veicējiem, kā tas pasaulē pieņemts. Tādā gadījumā doktorantūrai jābūt pilna laika darbam un FLP doktorantiem jāparedz tikai 1.0 slodzes. Lai pretī saņemtu arī kādu rezultātu, ieteicām, ka katram FLP iesaistītajam doktorantam projekta laikā ir jāiesniedz pabeigta disertācija promocijas padomē. Tas ir ambiciozs mērķis, taču izpildāms, ja doktorantiem neuzgrūž administratīvos darbus vai profesoru lekciju kursu vadīšanu. Un tieši šīs lietas mēs vēlamies novērst.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 26310170 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773