Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 40,310 apmeklējumi

LJZA viedoklis par Jauno Zinātnes padomi

Pirmdiena, 21. Oktobris, 2019

16. oktobrī Latvijas Vēstneša portālā tika publicēts Guntara Laganovska raksts “Jaunā Zinātnes padome. Ieguvumi un riski”, kurā savu viedokli par jaunveidojamo Latvijas Zinātnes padomi izteica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš, LU profesors un biedrības “Latvijas formula 2050” priekšsēdētājs Mārcis Auziņš, kā arī mūsu apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa. Zemāk publicējam LJZA viedokli.

LZJA pavisam noteikti atbalsta IZM vēlmi veidot vienotu zinātnes politikas institūciju – jauno LZP. Tam mēs redzam vismaz trīs būtiskus iemeslus.

Pirmkārt, lemjot par finansējumu zinātnes iniciatīvu un projektu īstenošanai, ļoti būtiska sadaļa ir zinātniskā vērtēšana. Pēdējos pāris gados pašreizējā LZP ir pierādījusi sevi kā spēcīgāko ekspertīzes nodrošinātāju Latvijā, tomēr tā nav vienīgā institūcija, kas to dara. Līdz ar to ir loģiski un efektīvi konsolidēt šo kompetenci vienkopus.

Otrkārt, Latvijā šobrīd ir vairākas institūcijas, kas nodarbojas ar zinātnisko projektu organizēšanu un uzraudzību. Tā ir sadrumstalota vide, kuras kapacitāti ir vērts apvienot. Tas dotu iespēju izveidot vienotu komunikāciju un birokrātisko un uzraudzības mehānismu, kuru vieglāk uztvert gan zinātniekiem, gan sabiedrībai. Līdz šim LZP ir bijusi koleģiāla zinātnieku institūcija. Saglabājot jaunajā modelī koleģiālu zinātnieku elementu, iespējams arī turpmāk fokusēties uz rezultātu, nevis procesu.

Treškārt, apvienojot pašreizējo LZP, par zinātni un inovācijām atbildīgo Valsts izglītības un attīstības aģentūras departamentu un Studiju un zinātnes administrāciju (izņemot studiju kreditēšanas daļu, kas turpmāk būs Valsts izglītības un attīstības aģentūras padotībā) lielākā un spēcīgākā LZP, jārodas resursam, kas ļaus mērķtiecīgi strādāt pie plašākiem zinātnes izaicinājumiem gan Latvijā, gan starptautiski. Tie ietver politikas veidošanas un starptautiskas sadarbības jautājumus, kas palīdzētu IZM un Latvijas zinātnes videi attīstīties straujāk.

Tomēr konsolidētās institūcijas izveidē ir saskatāmi arī potenciāli riski, kas saistīti ar jaunās institūcijas vadības iecelšanu un veidu, kā turpmāk tiks pieņemti stratēģiski nozares politikas lēmumi. Pēc LJZA domām, ir kritiski svarīgi, lai vadītājam tiktu prasīta pieredze zinātnisku institūciju augstākā līmeņa vadībā, kas mazinātu iespēju politiski izraudzītam un nozari nepārzinošam kandidātam iegūt šo amatu. Mūsuprāt, ir nepieciešams starptautisks, atvērts konkurss īstā kandidāta atrašanai, kā arī nepieciešams ne tikai izvērtēt potenciālo jaunās Latvijas Zinātnes padomes vadītāju personību, prasmes un pieredzi, bet arī likt viņiem pastāstīt par savu stratēģisko redzējumu un iepazīstināt komandu. Vadītājs bez komandas un skaidra stratēģiska redzējuma var sagraut Latvijas zinātnes sistēmu, tādēļ nepieciešams nodrošināties pret šo risku. Turklāt jaunās LZP vadītājam ir jābūt ne tikai izcilam zinātniekam, bet arī – varbūt pat vēl lielākā mērā – izcilam vadītājam un līderim. Mēs kategoriski noraidām konceptuālajā ziņojumā izteikto ideju par (institūtos un augstskolās strādājošu) zinātnieku padomdevēju komisijas izstrādātu stratēģiju, kura jāievieš jaunās LZP direktoram.

Tāpat būtu svarīgi noteikt skaidrus principus pēc iespējas plašākai nozares dalībnieku iesaistei stratēģisku lēmumu pieņemšanā, piemēram, veidojot koleģiālu padomdevēju orgānu. Šādā orgānā ir nepieciešams iekļaut visus ekosistēmas dalībniekus, sākot ar jaunajiem zinātniekiem un studentiem, arodbiedrībām un beidzot ar darba devēju pārstāvjiem.

Tā kā konceptuālais ziņojums ir tapis steigā (uz to norāda pieļautās gramatikas kļūdas un vairākas neprecizitātes piemēros), LJZA aicina izvērtēt citu valstu pieredzi līdzīgu organizāciju statusam. Vai jaunā LZP kā IZM pakļautības iestāde ir īstais risinājums? Lūdzam izvērtēt ne tikai tās valstis, kas šobrīd ir līdzīgas mums (ar atdalītu zinātnes un inovāciju sistēmu), bet arī tās, kurām mēs vēlamies līdzināties gan pārvaldības un zinātnisko rezultātu ziņā. Kā arī ir vitāli nepieciešams jau tagad plānot jaunās LZP sasaisti ar Ekonomikas ministriju un tās pakļautības iestādēm, lai nodrošinātu inovāciju ekosistēmas izaugsmi.

Avots: Valsts kanceleja.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno mainīt fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLP) finansēšanas kārtību un tāpec ir izstrādājusi Ministru Kabineta noteikumu projektu, kas jau izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-924). Tā kā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) mērķis ir Latvijas zinātnes vides uzlabošana, tad sniedzām IZM savu viedokli. Pilnu versiju atradīsi šeit.

IZM ir centīgi pastrādājusi, sagatavotie noteikumi ir kvalitatīvi un ar labām idejām. Lielos vilcienos mēs piekrītam IZM redzējumam par to kā organizēt FLP un pēc kādiem kritērijiem vērtēt projektu iesniegumus. Taču viss slēpjas detaļās, tādēļ mēs pievērsāmies tieši tām.

Kā vissāpīgākās problēmas, kuras risināmas ar šiem noteikumiem, mēs redzam stabilitātes trūkumu zinātnes grantos un doktorantu finansēšanu. Pirmā sāpe risināma, rīkojot uzsaukumus katru gadu un projektu ilgumu paredzot ne īsāku par trīs gadiem. Tā finansējumu nesaņēmušie pētnieki jau pēc gada mēģinās atkal, bet konkursa veiksminieki trīs gadus veltīs zinātnei. Doktorantiem ir jābūt galvenajiem pētījumu veicējiem, kā tas pasaulē pieņemts. Tādā gadījumā doktorantūrai jābūt pilna laika darbam un FLP doktorantiem jāparedz tikai 1.0 slodzes. Lai pretī saņemtu arī kādu rezultātu, ieteicām, ka katram FLP iesaistītajam doktorantam projekta laikā ir jāiesniedz pabeigta disertācija promocijas padomē. Tas ir ambiciozs mērķis, taču izpildāms, ja doktorantiem neuzgrūž administratīvos darbus vai profesoru lekciju kursu vadīšanu. Un tieši šīs lietas mēs vēlamies novērst.

Lai arī Latvijas Zinātnes padomes (LZP) eksperta statuss doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem ne vienmēr ir pazīstams, tas viņus ietekmē diezgan tieši. LZP eksperta statuss ir vajadzīgs gan disertācijas vadītājam, gan daļai promocijas padomes, kas piešķir doktora grādu. Tāpat eksperti var tikt piesaistīti pētniecības projektu izvērtēšanā. Līdz šim kritēriji, lai kļūtu par ekspertu bija salīdzinoši zemi – pietika pēdējo trīs gadu laikā publicēt divas zinātniskas publikācijas, kas atrodamas starptautiskās datubāzēs, un doktora grāds. Šādi kritēriji ļauj daļai jauno doktoru uzreiz pēc grāda iegūšanas kļūt par LZP ekspertiem.

Saprotot, ka šādas prasības ir zemas, LZP 2017. gada sākumā darba grupā diskutēja par kritēriju paaugstināšanu. Tika panākts kopsaucējs, ka pēdējo trīs gadu laikā būtu jāspēj publicēt trīs rakstus žurnālos, kas atrodami starptautiskās datu bāzēs, turklāt dabas zinātnēs tos papildināja kritērijs par Hirša indeksu (h-indekss). Vasaras beigās šī diskusija atsākās, rosinot pārdomāt monogrāfiju piemērojamību kritērijiem.

Šī iemesla dēļ arī LJZA ir formulējuši savu viedokli, aicinot LZP eksperta tiesību piešķiršanas kritērijus veidot no publicēto rakstu skaita starptautiskās datu bāzēs un h-indeksa. Turklāt, aicinām šos kritērijus pakāpeniski paaugstināt, ceļot Latvijas zinātnes vides kvalitāti.

LJZA viedokļa vēstule *

Foto: (c) Quinn Dombrowski

* Precizēta LZP eksperta statusa saistība ar promocijas darba vadītāju.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773