Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 42,009 apmeklējumi

Atgādinām, ka Latvijas Zinātnes padomes Ekspertu komisiju vēlēšanas notiks no š.g. 12. līdz 13. septembrim Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (www.sciencelatvia.lv). Ja Tev ir doktora grāds – piedalies kā vēlētājs!

Tikko publicēta informācija par 152 kandidātiem, kas sacentīsies par 63 vietām. Iepazīsti kandidātus NZDIS sistēmā:
https://sciencelatvia.lv/#/pub/komisiju_velesanasl/view.

Vēlēšanās var piedalīties Latvijā strādājošie zinātnieki, kam ir doktora zinātniskais grāds vai PhD un ir NZDIS lietotāja tiesības. Vēlēt var tikai par vienu kandidātu vienā zinātnes nozarē, tāpēc izdari pārdomātu izvēli!

Balsot iespējams no jebkuras vietas pasaulē, vēlēšanu norises laikā no 12. septembra plkst. 00:00 līdz 13. septembra plkst. 24:00 pēc Latvijas laika

Latvijas Zinātnes padomes ziņa:
https://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=650&Itemid=144

Uzsākot jauno mācību gadu Latvijas Jauno zinātnieku apvienība sadarbībā ar biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā” organizē jau sesto Jauno zinātnieku sanākšanu, dodot iespēju sanākt kopā jaunajiem zinātniekiem, šoreiz aktualizējot jautājumu par zināšanu apmaiņu pāri robežām.

Šoreiz sanākšanā ar savu pieredzi dalīsies Toms Bergmanis, kurš ir doktora grāda kandidāts Edinburgas Universitātes Informātikas skolas Valodas, kognitīvo zinātņu un datorikas institūtā un Valters Negribs – doktorantūras students Volfsonas Koledžā, Oksfordas Universitātē. Valters studē Senās Indijas valodas un askētisko literatūru.

Kopš šī gada jūnija Toms ir atgriezies Rīgā un ir pētnieks sabiedrības TILDE mašīntulkošanas grupā. Toms dalīsies ar pārdomām par studiju pieredzi Latvijā, Latvijas Universitātē un salīdzinās to ar studijām Edinburgas Universitātē, kuru QS World University Rankings 2019. gadā atzina par 20. labāko universitāti pasaulē.

Valters dalīsies ar pieredzi par studijām un dzīvi Rīgā, Londonā un Oksfordā.

Laipni aicināti visi interesenti, īpaši doktoranti un jaunie zinātnieki, iepriekš atzīmējoties šeit FB pasākumā vai rakstot uz e-pastu info@ljza.lv.

Valoda: latviešu
Vieta: Kalpaka bulvāris 4, 327. telpā
Laiks: 18.00- 20.30
Pasākuma laikā tiks veikta filmēšana un fotogrāfēšana.

Šī ir jau sestā Jauno zinātnieku sanākšana, kurā jaunie zinātnieki dalās ar ārzemēs iegūto pieredzi. Iepriekš esam dzirdējuši stāstus par Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu, Čīli, Lielbritāniju un par pašmāju pēcdoktorantūru.

LJZA apvieno doktorantūras studentus un jaunos zinātniekus Latvijā, dodot iespēju iesaistīties politikas veidošanā, komunikācijā ar sabiedrību un satikt domubiedrus un sadarbības partnerus. Informācija par iestāšanos biedrībā pieejama šeit: http://ljza.lv/iestaties-ljza/. Aicinām sekot aktuālākajai informācijai FB: https://www.facebook.com/Latvijas-Jauno-zin%C4%81tnieku-apvien%C4%ABba-200978969952/ un Twitter: https://twitter.com/lv_jza. Ja esi doktorants vai zinātniskā (doktora) grāda pretendents, esi laipni aicināts pievienoties FB grupai “Grupa doktorantiem”: https://www.facebook.com/groups/229834274189859/.

Ar pasaules pieredzi Latvijā (AppLV) kustības mērķis ir iedvesmot kultūras maiņu un kliedēt mītus, ka Latvijā “viss ir slikti”. AppLV vēlas veicināt sadarbības kultūru, atbalstīt sabiedrības atvērtību dažādajam un veicināt ārvalstnieku integrāciju. Bagātinot un atbalstot viens otru un veidojot jaunas sadarbības, AppLV vēlas būt dzīvs piemērs, ka Latvijā “viss ir iespējams”.

Nozīmīgs biedrības uzdevums ir nodrošināt reemigrantu interešu pārstāvniecību, sniedzot savu pienesumu normatīvo aktu (reemigrācijas, integrācijas un diasporas jomā) izstrādē un ieviešanā. AppLV pārstāvji ir aktīvi līdzdarbojušies Diasporas likuma izstrādē.No 2019. gada AppLV darbosies arī jaunizveidotajā Diasporas konsultatīvajā padomē.

Pašlaik biedrībā ir ap 60 biedri, toties pašā kustībā divu ar pusi gadu laikā ir iesaistījušies vairāk nekā 4300 cilvēku – gan tie, kas jau atgriezušies Latvijā, gan tie, kas to vēlas darīt nākotnē. AppLV aktivitātes ietver ikmēneša pieredzes stāstu vakaru organizēšanu gan Rīgā, gan arī reģionos, lai veicinātu tīklošanos un reemigrantu kopienas veidošanos Latvijā, kā arī uzrunātu potenciālos reemigrantus visā pasaulē. Biedrība arī organizē un piedalās publiskās diskusijās par reemigrantiem un diasporai aktuālām tēmām.

Latvijas Nacionālā bibliotēka šogad atzīmē savu simtgadi un aicina visus interesentus uz publiskām svinībām š.g. 31. augustā!

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība kā bibliotēkas ilggadējs sadarbības partneris aicina savus biedrus un citus interesentus uz sekojošām aktivitātēm svinību ietvaros:

1) “Ask Me Anything” 31. augustā 13:00-15:00 LNB Sociālo un humanitāro zinātņu lasītavā 2. stāvā. Dažādu jomu jaunie zinātnieki atbildēs uz jebkuriem jautājumiem viņu kompetences ietvaros. Ja Tev ir jautājumi par attiecīgajām tēmām – droši jautā un izzini!

Kaspars Ozols – viedierīces, pašbraucošie auto, viedā ražošana, roboti, mākslīgais intelekts, lietu internets;
Marija Semjonova – mūsdienu kultūra un literatūra;
Alessandro Di Marzio – dabas aizsardzība (angļu valodā);
Inese Čakstiņa – vēzis;
Jānis Liepiņš – raugs, alkohols un maize;
Ingars Reinholds – pārtikas piesārņojums;
Kristaps Zariņš – nodokļi un eitanizācija, Satversmes 113. pants.

Savus nolūkus apmeklēt pasākumu lūdzam paust šeit: https://www.facebook.com/events/2082193192076836/.

2) Diskusija “Ko pēta zinātnieki Latvijā?” š.g. 31. augustā 15:00-16:00 LNB Sociālo un humanitāro zinātņu lasītavā 2. stāvā. Jaunie zinātnieki pārrunās to, kāds mums labums no zinātnes, ko sagaidīt nākotnē, kas jādara, lai Latvijas valsts attīstītos un iekļautos pasaules TOP 100 zinātniskās pētniecības jomās?

Dalībnieki: Kaspars Ozols, Ieva Siliņa, Inese Čakstiņa, Jānis Liepiņš, vada – Laura Bužinska.

Savus nolūkus apmeklēt pasākumu lūdzam paust šeit:
https://www.facebook.com/events/2285169398263823/.

Vairāk par svinībām: https://www.facebook.com/events/279376922735306/.
Svinību programma.
Ieeja pasākumos bez maksas.

Ietekmē Latvijas zinātnes nākotni!

Otrdien, 13. Augusts, 2019

Latvijas Zinātnes padome (LZP) ir izsludinājusi ekspertu komisiju vēlēšanas, kas notiks no š.g. 12. līdz 13. septembrim. Ja Tev ir doktora grāds – piedalies! Izvēlies labāko kandidātu vai kļūsti par tādu pats.

Lai kandidētu, Tev ir jāizpilda eksperta nosacījumi, bet balsot vari, ja Tev ir doktora grāds. Balsošana notiks NZDIS sistēmā. Tev jāiegūst piekļuve!

Ekspertu komisijas ir LZP organizatoriskās struktūras būtiska sadaļa. Tās tiek iesaistītas visos ar zinātnes pārvaldību saistītajos procesos, nodrošinot saikni starp valdību un zinātnisko sabiedrību, piemēram, sniedzot viedokli Izglītības un zinātnes ministrijai, Ministru kabinetam, Saeimai vai starptautiskām organizācijām par ar Latvijas zinātni saistītiem jautājumiem, iesaistoties zinātnisko projektu vērtēšanas kritēriju noteikšanā, sniedzot viedokli par normatīvajiem aktiem zinātnes nozarē.

Ekspertu komisijām ir arī nozīmīga funkcija – jaunu ideju radīšana, lai kopumā uzlabotu Latvijas zinātnes vidi, veicinātu zinātnieku sadarbību ar industriju un nevalstisko sektoru, uzlabotu Latvijas zinātniskās sabiedrības stāvokli, kā arī veicinātu zināšanās balstītu lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē.

Vairāk informācijas meklē LZP mājas lapā: https://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=648&Itemid=144

NRA PĒTA: bažas par 5G tīklu nav tumsonība

Pirmdiena, 12. Augusts, 2019

Rakstā publicēta kļūdaina informācija. LJZA nav piedalījusies un pašlaik nepiedalās zemāk minētajā pētījumā. LJZA atbalsta zinātnisko konsensu šajā tēmā.

Tie, kuri plāno gūt finansiālu labumu no jaunās 5G sakaru tehnoloģijas ieviešanas, jebkuras aizdomas par tās iespējamo negatīvo ietekmi uz sabiedrību tulko kā tumsonību. Taču bažām ir pamats, pirmām kārtām jau pētījumu trūkuma dēļ. Juristi ceļ trauksmi, jo netiek izvērtētas juridiskās un iespējamās kriminālās konsekvences, ko var izraisīt jaunās tehnoloģijas ienākšana radioelektronikas un mikrobioloģijas apakšnozarēs.

Lasi visu rakstu: https://nra.lv/latvija/288473-nra-peta-bazas-par-5g-tiklu-nav-tumsoniba.htm

Intervija ar LJZA prezidenti Ievu Siliņu: “Ko prezidentam ieteiks izglītības padomniece? Saruna ar Ievu Siliņu“.

Valsts prezidentam Egilam Levitam viens no pirmajiem darbiem bija padomnieku izraudzīšanās. Vai jomas, kurās izraudzīti padomnieki, būs arī prioritāras Valsts prezidenta darbības laikā, un ko Valsts prezidents savu pilnvaru ietvaros var darīt izglītības un zinātnes laukā?

Par to saruna ar Valsts prezidenta padomnieci izglītības un zinātnes jautājumos IEVU SILIŅU, kurai ir doktora grāds vadībzinātnē un kura ir arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētāja.

AS “Latvijas Mediji”

Latvijas Zinātnes padome izsludināja pieteikšanos 2019. gada fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursam, kuram pieejamais finansējums ir 9 479 699 eiro.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātņu nozarēs. FLPP veicina arī studējošo un doktora grāda pretendentu iesaisti, pētniecības un studiju vides sasaiste, zinātnisko institūciju un zinātnieku kapacitātes celšanu. Par svarīgu uzdevumu izvirzīta projektu rezultātu sasaiste ar prioritārajiem zinātnes virzieniem un projektu sociālekonomiskās ietekmes vairošana. Tāpat tiek veidota pārskatāma atskaitīšanās un finanšu izlietojuma sistēma, kas ļaus izvērtēt arī projektu rezultātu ilgtspēju, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un veicinot starpinstitucionālo sadarbību.

Konkursā var piedalīties tās zinātniskās institūcijas, kas reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā. Latvijas Zinātnes padomes “2019. gada fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa nolikums” un tā pielikumi, kā arī svarīgākie jaunumi pieejami šeit. Projektu īstenošanas laiks ir 3 gadi.

Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 19. augusts. Projektu iesniegumi iesniedzami Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma), https://sciencelatvia.lv, informācijas sistēma būs pieejama ar 10. jūniju.

Šā gada 12.-14. jūnijā notiks semināri potenciālajiem FLPP potenciālajiem iesniedzējiem:

• seminārs projektu iesniedzējiem Lauksaimniecības, meža un veterinārajās zinātnēs:
Norises vieta: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” aktu zāle, Lejupes iela 3
Norises laiks: 12. jūnijā plkst. 11:00-13:00

• seminārs projektu iesniedzējiem Medicīnas un veselības zinātnēs:
Norises vieta: Rīgas Stradiņa universitātes Hipokrāta zāle, Dzirciema iela 16, Rīga
Norises laiks: 12. jūnijā plkst. 15:00-17:00

• seminārs projektu iesniedzējiem Dabaszinātnēs:
Norises vieta: Latvijas Universitātes Zinātņu mājas Alfa zālē, Jelgavas iela 3, Rīga
Norises laiks: 13. jūnijā plkst. 11:00-13:00

• seminārs projektu iesniedzējiem Inženierzinātnēs un tehnoloģijās:
Norises vieta: Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes 115. auditorijā, Āzenes iela 12k-1, Rīga
Norises laiks: 13. jūnijā plkst. 15:00-17:00

• seminārs projektu iesniedzējiem Sociālajās zinātnēs un Humanitārajās un mākslas zinātnēs:
Norises vieta: Latvijas Kultūras akadēmijas aktu zāle, Ludzas iela 24, Rīga
Norises laiks: 14. jūnijā plkst. 10:00-12:00

Lūdzam visus interesentus reģistrēties semināram līdz 11. jūnijam, izmantojot šo formu:
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfo9VECA-Rc9UNO4AQcPUd5Rr6uvPt371NzvHG4_EawYdswBw/viewform?usp=sf_link.

Lai iegūtu vairāk informācijas, rakstiet uz elektroniskā pasta adresi: flpp@lzp.gov.lv.

2019. gada 17.-18. maijā, tieši pirms Eirovīzijas dziesmu konkursa un ES Parlamenta vēlēšanām, Somijas Jaunā akadēmija pulcēja jaunos zinātniekus Eiropas jauno akadēmiju sanāksmē Helsinkos. Latviju sanāksmē pārstāvēja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības delegācija: valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa un valdes locekle Laura Bužinska. Tikšanās mērķis ir uzlabot sadarbību un koordināciju starp jauno zinātnieku organizācijām Eiropas līmenī. Šādas sanāksmes norisinās ik gadu un šajā nolūkā iepriekšējo un nākamo sanāksmju organizatori cieši sadarbojas, kā arī ir izveidots Eiropas līmeņa tiešsaistes tīkls jaunajām akadēmijām. Tas nodrošina darbu un informācijas apmaiņu arī starp tikšanās reizēm. Nākamo sanāksmi organizēs Vācijas Jaunā akadēmija 2020. gadā un tīkla aktivitātes arī turpmāk atbalstīs Pasaules Jaunās akadēmijas (Global Young Academy) sekretariāts.

Divu dienu sanāksme notika Zinātnes un vēstures namā, un tajā piedalījās delegāti no 15 akadēmijām. Iepriekšējā Eiropas jaunās akadēmijas sanāksme notika Amsterdamā 2018. gadā. Pirmajā dienā notika divas diskusijas. Pirmajā tika pārrunāta saikne starp pētniecību un politisko lēmumu pieņemšanu un to vadīja Somijas Jaunās akadēmijas sekretārs Paivi Tikka. Diskusijā piedalījās profesors Jaana Back (Helsinku Universitāte), Eiropas Parlamenta deputāts Sirpa Pietikainen un Vides informācijas foruma izpilddirektors Outi Silfverberg. Ekspertu grupa koncentrējās uz politiķu vajadzību pēc uzticamas informācijas, kas palīdzētu lēmumu pieņemšanā. Politiķi saskaras ar grūtībām atrast ekspertus un gadījumos, kad ekspertu viedokļi atšķira, ir svarīgi saprast, kāpēc. Pētījumi parāda, ka politiķiem plašsaziņas līdzekļi ir galvenais pētījumu rezultātu avots. Sirpa Pietikainen nāca klajā ar ideju, ka ir nepieciešams “Tinder” politiķiem un pētniekiem, lai palīdzētu rast saikni starp abām pasaulēm.

Otrās paneļdiskusijas tēma bija atvērtā zinātne. Atvērtā zinātne pēdējā laikā ir daudzu jauno zinātnieku organizāciju darba kārtībā, jo īpaši Eiropas Komisijas izstrādātā “S-plāna” dēļ. Diskusijā, kuru vadīja Somijas Jaunās akadēmijas priekšsēdētājs Tommi Himberg, dzirdējām Eurodoc prezidenti Evu Hnatkovu, profesoru Deividu Budtu Pedersenu (Olborgas universitāte) un Kone fonda pētniecības direktoru Kalle Korhonen. Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā atvērtās zinātnes iespējas atšķiras dažādās pētniecības jomās, un to, kāda ietekme būtu jāpiešķir atvērtajai zinātnei pētījuma novērtējumā.

Pirmās dienas beigās delegāti varēja atpūsties Uunisaaros, baudot vakariņas, saunu un peldi jūrā!

Otrā diena tika uzsākta ar “World Café” – grupu grupu diskusijām par jauno akadēmiju labo praksi. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība tikai aicināta prezentēt savu pieredzi sadarbībā ar zinātnes politikas veidotājiem.

Grupās tika gūts daudz ideju turpmākai sadarbībai un praktiskai jauno zinātnieku organizāciju darbībai, piemēram, kā finansēt un kā organizēt informatīvos projektus un pasākumus, kas apvieno mākslu un zinātni. Otrā diena tika veltīta arī diskusijām par jauno zinātnieku nākotni un sadarbību, jo īpaši pētnieku karjeras sākumposmā, kā arī zināšanu mākleru jomā. Šī saruna sekoja Katri Rostedtas prezentācijai par Tiina un Antti Herlin fonda finansēto Somijas jaunās akadēmijas jauno projektu par šo tēmu. Visas Eiropas jaunās akadēmijas tiks aicinātas piedalīties projektā.

Nākošā Eiropas jauno akadēmiju sanāksme notiks jau nākošgad Vācijā. Vācijas Jaunā akadēmija solās organizēt sanāksmi par godu jaunās akadēmijas 20 gadu jubilejai 2020. gadā.

2019. gada 27. aprīlī Londonā notika konference “Diasporas pētnieciskais potenciāls: ar skatu uz Latviju” ar mērķi izzināt kā ārpus Latvijas dzīvojošie studenti un pētnieki var sadarboties savā starpā, uzturēt saikni ar Latviju un izmantot savu potenciālu arī Latvijas labā. Konferenci organizēja Association of Latvian Students and Researchers in the United Kingdom (ALSRUK / latviski: Latvijas Studentu un pētnieku asociācija Lielbritānijā) un šī bija otrā ikgadējā konference, kura tika rīkota ar Ārlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu un tajā ņemt dalību paneļdiskusijā tika aicināta Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Laura Bužinska.

Jautājumi par sadarbību ar zinātnes diasporu Latvijā tika aktualizēti 2017. gadā, kad Latvijas republikas ārlietu ministrija Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centram pasūtīja pētījumu “Diasporas zinātnieku piesaiste un sadarbības veicināšana” (2017), kurš vēlāk attīstījās pētījumā “Latvijas zinātnieku diaspora: sadarbības tīkli un iespējas” (2018). Abi pētījumi pieejami šeit: https://www.diaspora.lu.lv/petijumi/

Laura tika aicināta iepazīstināt konferences dalībniekus ar savu pieredzi tīklošanās pasākumu organizēšanā jaunajiem zinātniekiem. Laura Bužinska 2016. gada vasarā izveidoja “Grupu doktorantiemFacebook vietnē. Vēloties vest kopā cilvēkus, kuriem interesē ar zinātni saistīti jautājumi sadarbībā ar LJZA 2017. gada janvārī tika uzsāktas Jauno zinātnieku sanākšanas, kurā pirmajā reizē ar pieredzes stāstu piedalījās Jānis Lazoviskis, teorētiskās matemātikas doktorants Ilinoisas Universitātē Čikāgā. Šādi pasākumi ir nozīmīgi, jo pētījumā, kurā tika aptaujāti vairāk kā 300 pilna laikā studējošie ārpus Latvija, tika noskaidrots, ka lielākoties cilvēki nezina savas jomas pārstāvjus Latvijā un otrādi. Tāpēc radot šādas tikšanās platformas, kur cilvēki var dalīsies ar savu pieredzi un aicināti sanākt, lai iepazītos un pārrunātu zinātnē aktuālo, ir ļoti nepieciešamas gan zinātniekiem Latvijā, gan tiem, kas studē ārpus Latvijas un ir atbraukuši uz brīdi. Citā jauno zinātnieku sanākšanā piedalījās Jeļena Hercberga, kura tajā laikā bija trešā gada doktorantūras studente Bristoles universitātē, un dalījās ar pieredzi un aicināja sanākt jaunos zinātniekus, lai iepazītos un pārrunātu zinātnē aktuālo.

Konferences paneļdiskusijā aktualizēja jautājumu par zinātnieku sadarbību ar Latvijas valsts institūcijām, NVO un domnīcām politikas dokumentu, analīzes u.c. materiālu izstrādē. Laura vērsa uzmanību, ka labs veids kā diasporas zinātnieki varētu sniegt pienesumu, ir nodrošināt dalību sēdēs, kurās tiek izskatīti aktuālie jautājumi attālināti – izmantojot “Skype” vai līdzīgu rīku, kas zinātniekiem dotu iespēju piedalīties rīcībpolitikas veidošanā.

Laura uzskata, ka būtu jāveicina pilsoniski aktīva zinātnieka koncepts, kas balstītos uz pilsoniskās līdzdalības principa, jo neviens cits zinātnes ekosistēmu nepazīst tik labi kā paši zinātnieki, līdz ar to tieši zinātnieki var ieteikt labākos risinājumus problēmām. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ ir svarīgi veidot jauno zinātnieku paaudzi, kas aktīvi līdzrada vidi, kurā paši dzīvo un strādā.

Laura piekrīt Klāva Sedlinieka tēzei, ka ir jāizdala Latvijas zinātne un zinātne Latvijā. Arī diasporas kontekstā jāapdomā iespējas veicināt zinātnes starptautiskumu un atpazīstamību, ne tikai nācijvalsts kontekstā, bet arī tādēļ, lai piesaistītu Latvijai ne tikai Latvijas izcelsmes zinātniekus diasporā, bet arī citu valstu labākos prātus. Nozīmīgi apzināties, ka zinātnieki diasporā nav tikai topošie vai esošie re-emigranti, bet drīzāk sadarbības partneri zinātniekiem Latvijā. Sadarbības iespēju ir daudz, piemēram, programma Apvārsnis 2020, starpvalstu sadarbības programmas Osmoze, Latvijas-Lietuvas-Taivānas zinātniskās sadarbības projektu pieteikumu konkurss vai virkne citu.

2019. gada 3. maijā Lietuvas Zinātņu akadēmijā notika Baltijas valstu jauno zinātnieku organizāciju pārstāvju tikšanās. Sanāksmē piedalījās Lietuvas Zinātņu akadēmijas Jaunās akadēmijas locekļi, Igaunijas Jaunās akadēmijas pārstāvji un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāve Inese Čakstiņa. Pirmā Baltijas valstu jaunos zinātniekus pārstāvošo organizāciju sanākšana bija jaundibinātās Lietuvas Jaunās akadēmijas iniciatīva pieredzes pārņemšanai. Jauno akadēmiju tikšanās notika Lietuvas Zinātņu akadēmijas organizētās XVI Baltijas intelektuālās sadarbības konferences “Gēni: no pagātnes un nākotni” laikā.

Forumā trīs jauno zinātnieku organizāciju pārstāvji pārrunāja zinātnes politikas darbības, plānus un pieredzi, jauno zinātnieku pārstāvību un zinātnes popularizēšanu. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāve Inese Čakstiņa ne tikai iepazīstināja ar apvienības darbību, bet arī prezentēja apvienības aktīvo darbošanos Latvijā, kuras mērķis ir palielināt finansējumu pētniecībai un to sadalīt pēc uz kvalitāti balstītiem kritērijiem. Igaunijas Jaunās akadēmijas locekle Tūle Seppa prezentēja veiksmīgu jaunās akadēmijas darbības piemēru: vairākus rakstus Igaunijas presē, kuros uzsvērta zinātnes nozīme. Gan Latvijas, gan Igaunijas pārstāvji koncentrējās uz sadarbības pieredzi ar politikas veidotājiem zinātnes politikā, tostarp valsts institūciju un politisko partiju pārstāvjiem.

Baltijas jaunos zinātniekus apvienojošo organizāciju pārstāvji uzsvēra ciešākas sadarbības un labas prakses apmaiņas nepieciešamību, kas nostiprinātu un uzlabotu jauno zinātnieku situāciju visās Baltijas valstīs. “Šis pasākums ļāva mums ne tikai dalīties pieredzē, dzirdēt no aktīvajiem Baltijas kolēģiem par mums nozīmīgo darbību īstenošanas pieredzi, bet kļuva par pirmo soli ceļā uz vienotu nostāju par jauno zinātnieku statusa veidošanu Baltijas valstīs,” pēc pasākuma sacīja Lietuvas Jaunās akadēmijas priekšsēdētājs Donatas Murauskas.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773