Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju šobrīd cenšas apzināt un aptaujāt ārvalstīs dzīvojošos Latvijas un latviešu izcelsmes zinātniekus. Pētījumā plānots noskaidrot diasporas zinātnieku viedokli par iespējamu sadarbību ar zinātniekiem Latvijā un interesi aktīvāk iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu Latvijas zinātnē. Tāpat tiks pētīta pašreizējā situācija zinātnieku tīklošanās jomā Latvijā un apzinātas arī sadarbības formas un veidi, kuras pēc pašu zinātnieku domām būtu efektīvākās, lai veicinātu zināšanu pārnesi un zinātnieku reemigrāciju.

3. oktobra Latvijas Radio 1 raidījumā Zināmais nezināmajā par pētījumu stāsta LU Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa. Diskusijā piedalās arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis un Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Fizikas nodaļas vadītājs Guntars Kitenbergs.

Aicinām Latvijas zinātniekus tieši uzrunāt savus kolēģus un draugus, kas atbilst ārvalstīs dzīvojošu Latvijas un latviešu izcelsmes zinātnieku statusam, lai līdz 15. oktobrim aizpildītu anketu Diasporas un migrācijas pētījumu centra mājaslapā. Līdz gada beigām varēs iepazīsies ar pētījuma rezultātiem.

Trešdien, 20. septembrī, Latvijas informatīvajā telpā, Latvijas Radio 1 raidījumā “Pēcpusdiena”, parādījās ziņa par iespējamu “zinātnes finansējuma pārtraukumu”1. Aprakstot situāciju, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis raidījumā “Pēcpusdiena” izmantoja pat vārdus “bezgalīgs kritums”, piebilstot, ka zinātniekiem bez valsts finansējuma “būs jāmeklē cits darbs, citas mājas, cita dzimtene”. Izklausās patiesi dramatiski! Tāpēc šajā komentārā piedāvājam Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) skatījumu uz situāciju un skaidrojumu, kāpēc “bezgalīga krituma” vietā redzam soli pretim gaišākai nākotnei.

Sākumā jāpiemin, ka uz nepietiekošu valsts finansējumu zinātnei tiek norādīts regulāri. To atzinuši arī ārzemju eksperti 2014. gadā veiktajā starptautiskajā zinātnes izvērtējumā2. Arī LJZA piekrīt, ka šī ir svarīga un bīstama problēma, kas ir jārisina nekavējoties! Vienlaikus uzskatām, ka nepieciešams pēc iespējas efektīvāk izmantot esošos līdzekļus. Lai sasniegtu šo mērķi, cieši sadarbojamies ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un, redzot abu organizāciju tuvās vīzijas par zinātnes vidē nepieciešamajām izmaiņām, nākotne izskatās daudzsološa.

Aktuāls jautājums Latvijas zinātnē ir par Valsts pētījumu programmām (VPP) un to nākotne. Vērts piebilst, ka VPP ir valsts pasūtīts zinātnisks pētījums noteiktā ekonomikas, izglītības, kultūras vai citā valstij prioritārā nozarē ar mērķi veicināt šīs nozares attīstību3. Pašreizējais VPP izpildījums ir “piedāvājuma” vadīts, t.i. zinātnieki iesaka konkursam tēmas, kas parasti sakrīt ar viņu darbības tēmām, atbilstoši uzvar un saņem finansējumu to pētīšanai. Pretstatā šai situācijai, valstij būtu jānosaka, kādi ir prioritārie jautājumi, un zinātniekiem būtu jāpielāgojas vai arī jāatturas no dalības konkursā atkarībā no tēmas pievilcības un piemērotības. Šāda veida pasūtījumus vislabāk īstenot caur nozaru ministrijām, kurām ir praktiski, ar zinātniskām metodēm risināmi jautājumi. Projektu apmērs varētu būt dažāds – gan īsi un mazi, gan ilgtermiņa un lieli. Tas, mūsuprāt, labāk atbilstu valsts pasūtījuma būtībai un Valsts pētījumu programmu nosaukumam. Tādējādi atdevi no zinātnieku darba saņemtu attiecīgās ministrijas, nozare un sabiedrība kopumā.

Šobrīd tiek īstenotas 14 VPP, kopumā par ~25 miljoniem eiro ar sākotnēji plānoto norisi 4 gadu garumā (2014.-2017.). Katru programmu veido daudzi apakšprojekti, kopumā iesaistot lielu skaitu zinātnieku. Šajā periodā programmām definētie darba uzdevumi4 ir ļoti plaši un apjomīgi. Programmu uzsākšana 2014. gadā aizkavējās, tāpēc jau šī gada 10. maijā notikušajā Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padomes (LPISP) sēdē esošo VPP realizācijas termiņu lēma pagarināt līdz 2018. gada beigām5. Tās pašas sēdes prezentācijā6 redzamajos datos VPP finansēšanai 2018. gadā bija iezīmēti 5.7 miljoni eiro, lai arī projektu pabeigšanai plānotajā apmērā nepieciešami tikai 0.44 miljoni eiro. Tomēr par finansējuma apjomiem lēmumi netika pieņemti. Bet no kurienes tad pēkšņais “zinātnes finansējuma pārtraukums”?

Šonedēļ jautājums par VPP atkal aktualizējās, jo 20. septembrī notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde7 ar atbilstošu punktu darba kārtībā. Izglītības un zinātnes ministrija sēdē prezentēja8 svaigāko piedāvājumu pētniecības un attīstības programmu līdzekļu sadalē un tieši tas radīja ažiotāžu. Īsumā, IZM piedāvā lielāko daļu līdzekļu (9.5 miljonus eiro) novirzīt drīzumā gaidāmajam uz zinātnisko izcilību vērsto Fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLP) projektu konkursam, kuram atbilstošais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts jau ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē9. Savukārt esošās VPP ministrija piedāvā finansēt to pabeigšanai nepieciešamo 0.44 miljonu eiro apmērā, vienlaikus veidojot jaunas VPP un to jauno īstenošanas kārtību. Būtiskākā atšķirība jaunajās VPP būtu tā, ka visas ministrijas formulētu pētniecības uzdevumus savas pārraudzības jomās, vadoties no nozares prioritātēm un problēmjautājumu aktualitātes, un piešķirtu nepieciešamos līdzekļus. Atbilstoši šiem principiem, IZM par 2.1 miljonu eiro gadā finansēs programmas Letonikā un Latviešu valodā, bet Ekonomikas ministrija par 2.0 miljoniem finansēs programmu Enerģētikā. Diemžēl citas ministrijas šai iniciatīvai vēl nav atsaukušās. Plašāk par šo var lasīt IZM 20. septembra ziņā10. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība atbalsta šo jauno Valsts pētījumu programmu finansēšanas modeli.

Daļa sēdē klātesošo zinātnieku bija neapmierināti ar IZM plānu maiņu, jo pēc LPISP sēdes maijā bija sapratuši, ka VPP programmas 2018. gadā tiks pagarinātas bez konkursa, piešķirot papildu līdzekļus (nevis 0.44 milj. eiro pabeigšanai, bet kopā 5.7 milj.eiro) un pieprasīja īstenot šo scenāriju. Tā argumentācijai minēja draudīgo “zinātnes finansējuma pārtraukumu”, kas radīsies situācijā, ja FLP projektu konkursa realizācija ievilksies. Kolēģu bažas rada fakts, ka FLP projekta konkursa īstenošanai šobrīd ir vairāki birokrātiski izaicinājumi, ieskaitot MK noteikumu pieņemšanu, prioritāro virzienu noteikšanu, nolikuma izstrādi, u.c. Tomēr IZM un LZP priekšsēdētājs Jānis Kloviņš uzskata, ka, aktīvi strādājot, šo konkursu varētu paspēt izsludināt vēl šajā gadā, bet projektus sākt finansēt jau nākamā gada pirmajā pusē.

Savu skatījumu par VPP un finansējuma iespējām sēdē prezentēja11 arī J. Kloviņš. Viņš akcentēja esošā VPP problēmas ar neadekvāti lielo pētniecības uzdevumu apjomu un finansējuma sadrumstalotību, kā arī iezīmēja nākotni, kurā FLP konkurss notiek katru gadu. Tas būs iespējams tikai IZM piedāvātajā scenārijā – palielināt finansējumu FLP uz VPP rēķina.

Fundamentālie un lietišķie pētījumi ir vienīgais uz zinātnisko izcilību vērstais Valsts finansējums. Tieši šeit parādās iespēja spert platu soli pretim gaišākai nākotnei. Plānotā konkursa procedūra ietvers neatkarīgu starptautisku ekspertīzi un uzsvaru uz zinātniskās izcilības novērtējumu, bet ikgadēji projektu konkursi būs risinājums vairākām būtiskām un ilgstošām Latvijas zinātnē. Par šo vairāk var lasīt LJZA viedoklī par topošajiem FLP MK noteikumiem12, bet šeit minēsim galveno. Pirmkārt, tas risinās stabilitātes un paredzamības trūkumu, kas līdz šim zinātniekiem deva tikai vienu iespēju četros gados. Ja konkursā gadījās kritiskāks eksperts vai projekts nebija formulēts pietiekoši veiksmīgi, līdz nākamajam konkursam iespēja palikt zinātnē Latvijā bija neliela, pārsvarā atkarīga no institūcijas un kolēģu dāsnuma, nevis savām spējām. Otrkārt, tas beidzot dod iespēju doktorantūru padarīt, kā pasaulē pieņemts, par pilnas slodzes darbu, kura rezultāts ir pabeigta disertācija, turklāt, projektiem sākoties ik gadu, arī doktorantu vakances būs ik gadu. Treškārt, FLP būs labs treniņš zinātniekiem Eiropas Savienības (ES) Apvārsnis 2020 (H2020) programmu konkursiem, kuros Latvijai ir labas iespējas un nepieciešamība uzlabot savu konkurētspēju.

Šobrīd Latvijas zinātnē ir pieejams Bāzes13 un Snieguma14 finansējums, ES struktūrfondu finansējums Praktiskās ievirzes pētījumiem15 un Pēcdoktorantūras pētniecības atbalstam16, dažādiem Latvijas un ārvalstu pasūtījuma pētījumiem, institūciju iekšējiem finansējumiem, kā arī daudzām finansējuma iespējām H2020 ietvaros. Kopumā 2016. gadā, kurā bija beigušies iepriekšējie ES struktūrfondi, bet nebija sākušies jaunie, finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam nokritās līdz 110 miljoniem eiro17. Tāpēc neredzam iemeslus, kāpēc jautājums par aptuveni 5 miljonu eiro piešķiršanu jau pabeigtu VPP projektu mākslīgam turpinājumam rada “bezgalīgu kritumu”. Tā vietā aicinām spert “soli pretim gaišākai nākotnei”, aktīvi strādājot un darot visu iespējamo, lai jaunais FLP konkurss kvalitatīvā veidā tiktu izsludināts jau šogad! Kā arī mudinām zinātniekus aktīvi komunicēt ar citām ministrijām par risināmajām problēmām un finansējumu nākotnes VPP! Uzskatām, ka tieši regulāru konkursu trūkums ir bīstamāka “zinātnes finansējuma pārtraukuma forma” un bīstamāks drauds jauno zinātnieku izaugsmes iespējām Latvijā. Ja arī FLP projektu uzsākšana kavējas, saprātīgāks aizkavētā finansējuma izlietojums būtu Bāzes finansējuma palielinājuma formā. Tas ļautu institūcijām iekšēji atbalstīt tos, kam patiesi iestājies “bezgalīgs kritums”.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Rīgā, 2017. gada 24. septembrī

1Lsm.lv – “Zinātniekus satrauc naudas zaudēšana uzsāktajiem valsts pētījumiem” 20.09.2017. http://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/tehnologijas-un-zinatne/zinatniekus-satrauc-naudas-zaudesana-uzsaktajiem-valsts-petijumiem.a250828/
2IZM – Informatīvais ziņojums „Par zinātnes starptautisko izvērtējumu” http://www.izm.gov.lv/images/zinatne/ZISI/IZMzino_160114_Zizvertejums.pdf
3IZM – Valsts pētījumu programmas – http://www.izm.gov.lv/lv/zinatne/valsts-petijumu-programmas
7Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes darba kārtība un materiāli http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/8FEAD9C68E4DBB69C2258199002EBF28
8IZM prezentācija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā 20.09.2017. IZMprez_200917_Saeima_v67.ppt
9FLP programmas MK noteikumu projekts http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40435941
11LZP priekšsēdētāja prezentācija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā 20.09.2017 http://ilgtspejigaattistiba.saeima.lv/attachments/article/764/LZP%20-%20Klovins.pptx
12LJZA viedoklis par fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanu http://ljza.lv/ljza-viedoklis-par-fundamentalo-un-lietisko-petijumu-finansesanu/
15ERAF 1.1.1.1. Praktiskās ievirzes pētījumi – http://www.cfla.gov.lv/lv/es-fondi-2014-2020/izsludinatas-atlases/1-1-1-1-k-1
16ERAF 1.1.1.2. Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts – http://viaa.gov.lv/lat/pecdoktoranturas_atbalsts/jaunumi/

The International Association for Official Statistics (IAOS) and the OECD have established the “Young Scholars for Better Statistics Award” for the best paper from a student using official statistics. This award will recognise academic work from students and their academic advisors, and seeks to encourage students to take an active interest in official statistics. The winning papers must contribute to better understanding of official statistics, as well as their usefulness and challenges, proposing potential options to improve their production in a particular subject or field of analysis.

In addition to monetary prizes, the first place winner and their academic advisor will receive travel funds to present the winning paper at the 16th IAOS Conference being jointly organized with the OECD in Paris from 19-21 September 2018. For more information, see here.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno mainīt fundamentālo un lietišķo pētījumu (FLP) finansēšanas kārtību un tāpec ir izstrādājusi Ministru Kabineta noteikumu projektu, kas jau izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS-924). Tā kā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) mērķis ir Latvijas zinātnes vides uzlabošana, tad sniedzām IZM savu viedokli. Pilnu versiju atradīsi šeit.

IZM ir centīgi pastrādājusi, sagatavotie noteikumi ir kvalitatīvi un ar labām idejām. Lielos vilcienos mēs piekrītam IZM redzējumam par to kā organizēt FLP un pēc kādiem kritērijiem vērtēt projektu iesniegumus. Taču viss slēpjas detaļās, tādēļ mēs pievērsāmies tieši tām.

Kā vissāpīgākās problēmas, kuras risināmas ar šiem noteikumiem, mēs redzam stabilitātes trūkumu zinātnes grantos un doktorantu finansēšanu. Pirmā sāpe risināma, rīkojot uzsaukumus katru gadu un projektu ilgumu paredzot ne īsāku par trīs gadiem. Tā finansējumu nesaņēmušie pētnieki jau pēc gada mēģinās atkal, bet konkursa veiksminieki trīs gadus veltīs zinātnei. Doktorantiem ir jābūt galvenajiem pētījumu veicējiem, kā tas pasaulē pieņemts. Tādā gadījumā doktorantūrai jābūt pilna laika darbam un FLP doktorantiem jāparedz tikai 1.0 slodzes. Lai pretī saņemtu arī kādu rezultātu, ieteicām, ka katram FLP iesaistītajam doktorantam projekta laikā ir jāiesniedz pabeigta disertācija promocijas padomē. Tas ir ambiciozs mērķis, taču izpildāms, ja doktorantiem neuzgrūž administratīvos darbus vai profesoru lekciju kursu vadīšanu. Un tieši šīs lietas mēs vēlamies novērst.

Lai arī Latvijas Zinātnes padomes (LZP) eksperta statuss doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem ne vienmēr ir pazīstams, tas viņus ietekmē diezgan tieši. LZP eksperta statuss ir vajadzīgs gan disertācijas vadītājam, gan daļai promocijas padomes, kas piešķir doktora grādu. Tāpat eksperti var tikt piesaistīti pētniecības projektu izvērtēšanā. Līdz šim kritēriji, lai kļūtu par ekspertu bija salīdzinoši zemi – pietika pēdējo trīs gadu laikā publicēt divas zinātniskas publikācijas, kas atrodamas starptautiskās datubāzēs, un doktora grāds. Šādi kritēriji ļauj daļai jauno doktoru uzreiz pēc grāda iegūšanas kļūt par LZP ekspertiem.

Saprotot, ka šādas prasības ir zemas, LZP 2017. gada sākumā darba grupā diskutēja par kritēriju paaugstināšanu. Tika panākts kopsaucējs, ka pēdējo trīs gadu laikā būtu jāspēj publicēt trīs rakstus žurnālos, kas atrodami starptautiskās datu bāzēs, turklāt dabas zinātnēs tos papildināja kritērijs par Hirša indeksu (h-indekss). Vasaras beigās šī diskusija atsākās, rosinot pārdomāt monogrāfiju piemērojamību kritērijiem.

Šī iemesla dēļ arī LJZA ir formulējuši savu viedokli, aicinot LZP eksperta tiesību piešķiršanas kritērijus veidot no publicēto rakstu skaita starptautiskās datu bāzēs un h-indeksa. Turklāt, aicinām šos kritērijus pakāpeniski paaugstināt, ceļot Latvijas zinātnes vides kvalitāti.

LJZA viedokļa vēstule *

Foto: (c) Quinn Dombrowski

* Precizēta LZP eksperta statusa saistība ar promocijas darba vadītāju.

Kopš 2016. gada maija Latvijā notiek pētījums par dažādiem augstākās izglītības jautājumiem, ko īsteno Pasaules Bankas ekspertu komanda sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un dažādām Latvijas augstskolām. Sākumā tika apskatīts jautājums par augstskolu pārvaldību un finansēšanu, kā arī doktorantūras sistēmu, par ko eksperti jau snieguši rekomendācijas.

Tagad ekspertu komanda pievērsusies akadēmisko karjeru un cilvēkresursu jautājumam un šonedēļ viesojas Latvijā, tiekoties ar augstskolu un dažādu institūciju pārstāvjiem, to skaitā pirmdienas pēcpusdienā stundas garumā runājot ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību un Latvijas Studentu apvienību. Kā studentus un jaunos zinātniekus pārstāvošas organizācijas, eksperti izrādīja dziļu interesi un uzdeva jautājumus par karjeras iespējām un izaugsmi, motivācijas un profesionālās izaugsmes sistēmām, pieredzējušāku kolēģu ietekmi, saistību starp pētniecības institūtiem un augstskolām un daudziem citiem jautājumiem. Lai ekspertiem palīdzētu, augustā veicām jauno pasniedzēju aptauju, mēģinot iegūt plašāku skatījumu uz šiem jautājumiem. Aptaujas rezultāti apkopoti prezentācijas veidā, kas tika nosūtīta ekspertiem un ar ko piedāvājam iepazīties arī citiem interesentiem. Prezentāciju skati šeit.

Ekspertu pētījuma rezultāts un ieteikumi gaidāmi nākamā, 2018. gada sākumā. Par pētījumu un tā rezultātiem lasi IZM lapā (tur arī Pasaules Bankas ekspertu ziņojumi ar rekomendācijām).

Skolar Award is a science competition for post doc – researchers that offers a light option for acquiring research funding. In December ten courageous postdoc researchers will be invited on the stage of the biggest startup conference in the Nordics, Slush, for the Skolar Award-finals.

The call for the competition is open until Oct 1st. The jury of top level academics will choose the finalists and all of them will get an intensive training for science communication to help them shine on the stage. Finally, the winner will receive 100 000 euros for making the research idea into reality.

The call is open for post-docs in all fields and we want to encourage postdocs from all over the world to apply.
Could you please forward the message below to your researcher networks?

Noslēgusies jau astotā Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) organizētā vasaras nometne, kas veltīta zinātnieku un uzņēmēju sadarbībai. Augusta sākumā nometne “Brainstorming for business and research” Lēdurgā pulcēja vairāk nekā sešdesmit jaunos un pieredzes bagātos zinātniekus, uzņēmējus, politikas veidotājus un mediju pārstāvjus.

Dažādu nozaru speciālisti, tostarp jaunie zinātnieki no Lietuvas un Tadžikistānas, ideju darbnīcās risināja Latvijas uzņēmēju izaicinājumus saistībā ar inovatīvā betona sastāva izveidošanu, trīsdimensiju printeru izmantošanu skolās, upcycled somu materiāla pilnveidi, augstskolas stratēģijas plānošanu un Baltijas zinātnes informācijas sistēmas izveidi. Uzņēmēji augstu vērtē zinātnieku ieguldījumu un plāno tālāku sadarbību valsts tautsaimniecības attīstībai.

“Diskusijas nometnē mums deva pārliecību, ka Latvijas zinātnes vide ir nobriedusi un izprot nepieciešamību pēc kvalitatīva zinātniskās darbības pārvaldības rīka. Šim rīkam ir jānodrošina zinātniskās darbības kvalitātes un finansējuma administrēšana, zinātnes rezultātu un snieguma izvērtēšana, kā arī jāveicina Latvijas zinātnes atpazīstamība un integrēšanās globālajās zinātnes norisēs un projektos,” pēc nometnes atzina pasaulē vadošā informācijas risinājumu zinātnes un veselības nozarēs ražotāja “Elsevier”, pilnvarotās aģentūras Baltijā SIA “OPTILAS BALTICS” izpilddirektors Andrejs Siliņš.

Nometnes laikā tika īstenots ne tikai radošs darbs ideju darbnīcās, dalībnieki ļāvās arī spraigām diskusijām ar uzņēmējiem. Tāpat tika gūta pieredze uzklausot prezentācijas par pētniecībai pieejamo finansējumu, kā arī norisinājās praktisks seminārs pētniecības pieteikumu izstrādē. Tika pārrunātas arī zinātnes politikas aktualitātes.

Nu jau tradīcijām bagātais notikums labi pazīstams ne tikai zinātniekiem, bet arī Krimuldas puses ļaudīm. “Krimuldas novadā dzīvo izglītoti un uzņēmīgi ļaudis, kuri ir gatavi apzināt pieredzi, kas saistīta ar zināšanās un inovācijās balstītiem risinājumiem. Izglītībā un zinātnē ir nākotne, jauno zinātnieku nometne ir liels gods mūsu novadam un tā nenovērtējams ieguldījums mūsu visu nākotnē – skatoties daudz tālāk par novada un Latvijas robežām”, pasākumu komentēja Krimuldas novada domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.

Nometnes norisi finansiāli atbalstīja pasaulē vadošais informācijas risinājumu zinātnes un veselības nozarēs ražotājs “Elsevier”, apvienība “Science and Business Professionals Startup Studio”, kas pārvērš idejas par inovatīviem produktiem, veiksmīgiem startup un konkurētspējīgiem uzņēmumiem, mecenāts Gatis Krūmiņš un ilggadējais sadarbības partneris Krimuldas novada dome.

Vēl vairāk fotogrāfijas – autors: Matīss Stunda.

Pagājušajā nedēļā Global Young Academy (GYA) kopā ar South African Young Academy of Science (SAYAS) rīkoja Trešo pasaules jauno akadēmiju tikšanos Johannesburgā, Dienvidāfrikā, un Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) bija uzaicināta pārstāvēt Latviju. LJZA pārstāvis prezentēja Latvijas panākumus veidojot saikni starp zinātniekiem, valdību, uzņēmējiem un sabiedrību: “Latvian Experience in Bridging the Gaps between Science, Policy, Industry and Society“. Konferences pamatmotīvs – kā nacionālās jaunās akadēmijas un jaunie zinātnieki var palīdzēt sasniegt ANO Sustainable Development Goals (SDGs), fokusējoties uz SDG 3 (Good Health and Well-Being), 8 (Decent Work and Economic Growth) un 11 (Sustainable Cities). Kopumā pasākumā piedalījās vairāk kā 60 viesi no 35 jaunajām akadēmijām.

Nacionālās jaunās akadēmijas parasti ir veidotas pēc nacionālo zinātnes akadēmiju parauga, tajās apvienojas zinātnieki neatkarīgās karjeras sākumā, bieži pēc pēcdoktorantūras posma, lai labāk pārstāvētu savas intereses. Lielākoties dalībniekus izvēlas izcilo pētniecības rezultātu un vēlmes ieguldīt laiku un veicināt akadēmijas mērķu sasniegšanu dēļ. LJZA pasākumā ir nodibinājusi vērtīgus kontaktus turpmākai sadarbībai un guvusi idejas turpmākai attīstībā. Citu valstu jaunie zinātnieki ir īpaši ieinteresēti pārņemt Latvijas labo praksi sadarbībā ar politikas veidotājiem, kā arī esam saņēmuši piedāvājumus būt par mentoriem citām jaunajām akadēmijām dibināšanas procesā.

Diskusiju un nodarbību laikā kļuva skaidrs, ka jaunās akadēmijas visā pasaulē sastopas ar līdzīgām problēmām:

  • Nacionālās zinātņu akadēmijas nepārstāv jauno pētnieku intereses;
  • Nepietiekams finansējums dažādu zinātnisku un sociālu projektu īstenošanai;
  • Jaunie zinātnieki vairāk fokusējas uz akadēmiskajiem mērķiem un nevis zinātnes vides sakārtošanu;
  • Valdību un politikas veidotāju nevēlēšanās mainīt zinātnes regulējumu saskaņā ar nozares ieteikumiem;
  • Sabiedrības neizpratne par to kāpēc pētniecība ir nepieciešama.

Akadēmijas var risināt šīs problēmas pašas pārstāvot jauno zinātnieku intereses, iesaistoties diskusijās un informējot politikas veidotājus kā uzlabot zinātnes vidi, un skaidrojot kā bērniem, tā pieaugušajiem ko dara zinātnieki un kāpēc zinātne nepieciešama.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773