Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 23 578 apmeklējumi

Klausies sarunu Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā”, kas veltīta nesen pieņemtajiem prioritārajiem zinātnes virzieniem Latvijā 2018.-2021. gadam. Kāpēc tādi nepieciešami? Kas piedalījās prioritāšu formulēšanā? Kā notika izvēle un kas tika izvēlēts? Ko sabiedrībai un zinātniekiem no tiem sagaidīt? Par to studijā runāja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa un Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes vadošais pētnieks, Fizikas nodaļas vadītājs, kā arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis Guntars Kitenbergs. Ierakstā par sabiedrības iesaisti šajā procesā stāsta sociālpsihologs Ivars Austers.

Papildus informācija:

Attēla avots: Izglītības un zinātnes ministrija.

Uzsākot 2018. gadu, 8. janvārī Latvijas Jauno zinātnieku apvienība sadarbībā ar Grupu doktorantiem organizēja Jauno zinātnieku sanākšanu, kura notika Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Torņakalnā.

Tikšanās notika, lai dotu iespēju doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem no visdažādākajiem zinātņu virzieniem sanākt kopā, iepazīties un pārrunāt aktuālo zinātnē, studiju procesā un pētniecībā, tādējādi rosinot kopīgu sadarbību.

Šoreiz sanākšanas laikā par savu pieredzi un iespaidiem studiju procesā pastāstīja Jānis Lazovskis, kurš studē doktorantūrā ASV. Viņš ir teorētiskās matemātikas doktorants Ilinoisas Universitātē Čikāgā un stāstīja par to, kā tur nonācis, kā sokas studijās.

Bija sanākuši pāri par 50 interesentiem no dažādiem studiju līmeņiem gan no Latvijas universitātes, gan Rīgas Tehniskās universitātes, gan Rīgas Stradiņa universitātes, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes.

Organizatore Laura Bužinska komentē: Liels prieks redzēt, ka cilvēkiem ir vēlme izzināt, kā sokas jaunajiem zinātniekiem ārpus Latvijas, un sanākt kopā!

Informāciju sagatavoja Laura Bužinska.

Uzsākot 2018. gadu, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība sadarbībā ar Grupu doktorantiem organizē Jauno zinātnieku sanākšanu, kura notiks 8. janvārī, pl. 18.00 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 108. telpā.

Tikšanās notiek, lai dotu iespēju doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem no visdažādākajiem zinātņu virzieniem sanākt kopā, iepazīties un pārrunāt aktuālo zinātnē, studiju procesā un pētniecībā, tādējādi rosinot kopīgu sadarbību.

Šoreiz sanākšanas laikā par savu pieredzi un iespaidiem studiju procesā pastāstīs Jānis Lazovskis, kurš studē doktorantūrā ASV.

Viņš par sevi saka: “Esmu teorētiskās matemātikas doktorants Ilinoisas Universitātē Čikāgā, jau trīsarpus gadus no piecu gadu programmas pabeidzis. Dalīšos ar saviem piedzīvojumiem Ziemeļamerikas augstākās izglītības sistēmā, kā tur tiku, un kā no turienes ārā tikt. Pastāstīšu par savu pieredzi ar ikdienas dzīvi, akadēmiskām attiecībām, prasībām, atalgojumu, garantijām, birokrātiju, administrāciju un grāda vērtību.” 

Šoreiz pasākums notiks LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā 557. telpā.
Par picām parūpēsies LJZA.
Ieeja bez maksas, laipni aicināti visi interesenti.
Pieteikšanās pasākumam rakstot uz e-pastu info@ljza.lv vai arī atzīmējoties pie pasākuma FB.

Vairāk par Latvijas Jauno zinātnieku apvienību var uzzināt mājas lapā: http://ljza.lv/

Doktorantu grupai FB var pievienoties šeit: https://www.facebook.com/groups/229834274189859/

Kontaktiem: laura.buzinska@gmail.com, + 371 28621469, Laura Bužinska

Lai iedvesmotu jauniešus studijām un, iespējams, zinātnieka karjerai, Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību 2017. gada 6. decembrī organizēs diskusiju forumu “Ko nozīmē būt zinātniekam?” potenciālajiem zinātniekiem – vidusskolēniem un studentiem.

Pasākumu apmeklēt aicināti vidusskolēni un interesenti no visas Latvijas. Atklājot zinātnieka karjeras ikdienu un izaicinājumus, par savu darbu un sasniegumiem foruma 1. daļā jauniešiem stāstīs Latvijas izcilākie zinātnieki un jaunie pētnieki:

  • Vjačeslavs Kaščejevs, Latvijas Universitāte;
  • Ivars Kalviņš, Latvijas Organiskās sintēzes institūts;
  • Maija Dambrova, Latvijas Organiskās sintēzes institūts;
  • Kaspars Kalniņš, Rīgas Tehniskā universitāte;
  • Andris Šutka, Rīgas Tehniskā universitāte;
  • Inese Čakstiņa, Rīgas Stradiņa universitāte.

Foruma 2. daļā paredzēts darbs tematiskajās grupās, kurās jaunie pētnieki stāstīs jauniešiem par saviem pētījumiem un sasniegumiem, kā arī veiks demonstrējumus. Darba grupās jaunieši varēs iesaistīties diskusijās par informācijas tehnoloģiju, digitālās folkloras un netradicionālās mitoloģijas, nākotnes medicīnas (vēža izpētes un ārstēšanas), netradicionālās pārtikas un inovatīvu materiālu iespējām zinātnisko pētījumu un inovāciju jomā.

Foruma noslēgumā jauniešiem būs iespēja doties ekskursijā uz kādu no zinātniskajām institūcijām – Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmisko centru, Rīgas Tehniskās universitātes laboratorijām, Rīgas Stradiņa universitātes anatomikumu, Latvijas Organiskās sintēzes institūtu

Forums notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās Rīgā, Mūkusalas ielā 3.

Interesentus dalībai topošo zinātnieku forumā lūdzam līdz 20. novembrim aizpildīt reģistrācijas anketu.

Detalizēta informācija par foruma norisi interesentiem tiks nosūtīta uz reģistrācijas anketā norādīto e-pasta adresi.

Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar Daci Rozenšteinu, rakstot uz e-pasta adresi dace.rozensteina@viaa.gov.lv.

Pasākums notiek ES fondu projekta “Atbalsts pēcdoktorantūras pētniecības īstenošanai” ietvaros.

Dzīvē daudzas lietas uztveram kā garantētas. Piemēram, paliekot stāvoklī tādā valstī kā Latvija, atliek noteiktu mēnešu skaitu cītīgi lietot dzelzs preparātus un cīnīties ar nelabu dūšu, lai kontā sāktu krist valsts rūpju apliecinājumi: maternitātes pabalsts, bērna piedzimšanas pabalsts, vecāku pabalsts, kas vēlāk pāraug ģimenes pabalstā, bērna kopšanas pabalsts… Shēma skaidra, finansējuma plūsma — nepārtraukta. Interesanti, ka pēc līdzīgas kārtības vēlas dzīvot arī zinātnieki, par kuriem gan nav skaidrs — «dzemdēs» rezultātu vai ne. Zinātnieki meklē risinājumus nozīmīgiem izaicinājumiem, un šī procesa noslēgumā gan «jā», gan «nē» ir vienlīdz iespējami un vērtīgi atbilžu varianti.

Te arī rodas izpratnes un komunikācijas plaisa starp zinātniekiem un uzņēmējiem, jo uzņēmējiem nepieciešami risinājumi «ko un kā», taču zinātnieka vienā mierā pavēstīto «nē, nav iespējams» nevar pārvērst naudas plūsmā. Līdz ar to privātā sektora finansējums ir tikai garnējums zinātnes finansējuma sviestmaizei, kuru pamatā veido publiskais finansējums.

Latvijā valsts budžetu zinātnei sadala divos galvenajos veidos. Ir bāzes finansējums, kas pastāvīgi, bet nepietiekamā apmērā nodrošina nacionālā zinātnes resursa uzturēšanu. Un ir projektu finansējums, izmantojot fundamentālo un lietišķo pētījumu un valsts pētījumu programmas.

Formula, pēc kuras aprēķina piešķiramo bāzes finansējumu, pamatā orientēta uz «zinātnieku ķermeņu uzskaiti» — vairāk naudas saņem institūcijas, kurās strādā vairāk zinātnieku. Šāda pieeja rada skaistāku statistiku, bet arī izveido mākslīgi lielu skaitu «es šeit skaitos darbā» zinātnieku slāni, kas netiek cilvēcīgi atalgots. Bāzes finansējuma trūkums tiek lāpīts ar valsts pētījumu programmu līdzekļiem. Joprojām ir zinātnieki, kuri uzskata, ka šāds projektu tipa finansējums no valsts ir nevis jāizcīna atklātā konkursā, bet gan stabili un nepārtraukti pienākas kā pabalsts. Jā, finansējums zinātnei ir nepietiekams, bet nedrīkstam aizmirst, ka pret nodokļu maksātāju naudu ir jāsniedz pieprasīts un kvalitatīvs darbs.

Arī šoruden atsākās jau regulāri dzirdētās zinātnieku gaudas par nepietiekamo finansējumu, likumā noteikto saistību nepildīšanu un «pārtraukto finansējumu, kas liks meklēt mājas ārvalstīs», piemirstot, ka projektu konkurencē uzvar izcilākie un nozīmīgākie, nevis jāmaksā pabalsti tiem, kam ar bāzes finansējuma mikroskopisko algu nepietiek, bet izturēt konkurenci par Eiropas projektiem nesanāk. Varbūt tādēļ citās valstīs, piemēram, Īrijā, par zinātni atbild Ekonomikas ministrija? Mūsu Izglītības un zinātnes ministrija ir tik aizņemta ar svarīgo izglītības tēmu, ka zinātne ar savu ilgtermiņa iespaidu jau gadiem paliek ēnā. Lietas tiek darītas, tomēr trūkst ilgtermiņa vīzijas, uz kuru balstīta ilgtermiņa rīcība zinātniekiem, uzņēmējiem un sabiedrībai dotu pārliecību — jā, nākotne zinātnē būs labāka, saprotamāka un produktīvāka. Pietrūkst uzņēmības kompleksi un kardināli mainīt to, kas acīmredzami nestrādā. Piekrāsot fasādi ir labi, bet mājai nepieciešams kapitālais remonts.

Jāmaina ir trīs lietas. Visas vienlīdz svarīgas un savstarpēji saistītas, tāpēc jebkura ignorēšana garantēti novedīs mūs pie ierastajiem rezultātiem. Savukārt tie vairs neder, jo globalizācija dara savu — esam Eiropas un pasaules tirgū, kurā kvalitāte ir pamatprasība. Ir nepieciešama arī ietekme uz tautsaimniecību. Bet kā to iegūt, ja Latvijā izcilība pat tikai dažās zinātņu nozarēs mēdz būt neaizsniedzams sapnis?

Pirmkārt, finansējuma sadales mehānismi jāorientē uz valsts un sabiedrības vajadzībām. Bāzes finansējumam jānodrošina kvalitatīvas un ilgtspējīgas zinātniskās vides pastāvēšana, valsts pētījumu programmām jārisina sabiedrībai aktuālās problēmas, bet fundamentālo un lietišķo grantu programmai jāveicina zinātniskā ekselence un zināšanu pārnese uz tautsaimniecību.

Otrkārt, krietni jāpalielina zinātnes nacionālais publiskais finansējums, lai izcilību un pienesumu tautsaimniecībai arī varētu atļauties, neizslēdzot iespēju piesaistīt Junkera fonda finansējumu. Tikai pietiekami mēslotā augsnē var izaugt izcili augi. Sākotnēji nepieciešams sasniegt likumā noteikto 1% no IKP, kas šogad būtu ap 270 miljoni eiro (reālais budžets šogad ir nepilni 40 miljoni). Turklāt finansējuma sadalei jābalstās uz rezultātu, nevis vienkāršu eksistēšanu. Piemēram, iekļaujot noteikumu, ka visos valsts līdzekļu konkursos jāizmanto tikai un vienīgi Eiropas programmas Apvārsnis 2020 vērtēšanas metodes un kritēriji.

Treškārt, jāievieš valsts līmeņa zinātnes pārvaldības sistēma, kas ļautu vadīt mūsu rīcībā esošos  resursus, arī cilvēkresursus. Tas pavērtu iespējas zinātnes pakalpojumu eksportam, pat nerunājot par zinātnisko institūciju efektivitātes paaugstināšanu. Mēs iegūstam to, ko varam izmērīt.

Salīdzinot divus iespējamos attīstības scenārijus — turpinām kā līdz šim vai reformējam sistēmu —, izvēle šķiet skaidra. Mazāk skaidrs ir, vai saņemsimies izmaiņām?

Ieva Krūmiņa, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētāja

Viedoklis publicēts “ir” #43 (392) numurā

Young Academies of sciences around the globe feel they have a role to play in solving the dilemmas the world is facing today and in improving the world through scientific discovery. This claim is made in a joint statement on “The role of Young Academies in achieving the UN SDGs”, which is published today by the Global Young Academy (GYA) and 36 national young academies and young academy initiatives.

The statement focuses on the question of how young academies in general, and young scientists in particular, can contribute to the achievement of the UN Sustainable Development Goals (SDGs) and how science and technology can best be harnessed towards achieving the SDGs.

The authors recommend that Young Academies should and can take on a greater role in science advice at a national, regional and global level.

They propose three main areas for young scientists’ engagement with the SDGs:

  • by offering sound policy advice and contributing interdisciplinary science advice to the SDG implementation, thereby getting recognized as an independent part of their national, regional and global policy advice systems;
  • through science communication, with Young Academies in an excellent position to bridge the divide between science and the public, and raise the understanding of the SDGs among pupils, and within civil society and the media; and
  • through capacity enhancement: training Young Scientists in the SDG processes, implementation and monitoring, as well as in leadership skills.

The statement unequivocally states that Young Academies can and should play a central role in conceptualising, developing and implementing strategies towards achieving the SDGs. The statement also calls on policy-makers and senior academies of sciences to work with the Young Academies and young scientists in their regions and to come together and work jointly towards a “global science” driving sustainability.

The statement is a direct outcome of the Third Worldwide Meeting of Young Academies in July 2017, hosted in Johannesburg, South Africa, by the South African Young Academy of Science (SAYAS), and co-organised by the GYA, which also demonstrates the dynamic nature of the ever-growing young academy network.

The statement: Statement-RoleYoungAcademies-SDGs-Oct2017.pdf.

Photo copyright: ASSAf/SAYAS

ResearchSlam

ceturtdien, 19. oktobris, 2017

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina Latvijas augstskolu maģistrantus un doktorantus pieteikties konkursam «ResearchSlam», lai noskaidrotu, kuri jaunie zinātnieki vislabāk spēj pastāstīt par saviem pētījumiem un zinātnisko darbu viegli uztveramā, interesantā un saistošā veidā.

Pieteikšanās konkursa «ResearchSlam» jaunajai sezonai notiek no 29. septembra līdz 21. novembrim. Konkursa mērķis ir nodrošināt platformu, kuru Latvijas jaunie zinātnieki var izmantot, lai attīstītu savas uzstāšanās prasmes, kā arī iegūtu iespēju pastāstīt par saviem zinātniskajiem atklājumiem plašākai sabiedrībai vienkārši un interesanti.

Mūsdienās zinātnes komunikācija ir kļuvusi par nepieciešamību un neatņemamu zinātnieku un zinātnisko institūciju darba sastāvdaļu visā pasaulē. Tā palīdz izglītot sabiedrību par nozīmīgiem zinātniskajiem atklājumiem, kā arī veicina zinātnē balstītu inovatīvu produktu attīstību. RTU sniedz savu ieguldījumu zinātnes komunikācijas prasmju pilnveidošanā jaunajiem zinātniekiem, organizējot konkursu «ResearchSlam» jau sesto gadu pēc kārtas.

Konkursā dalībniekiem tiek dota iespēja uzstāties ar stāstījumu par savu pētījumu. Lai padarītu konkursu vēl interesantāku, uzstāšanās ir jāveido, izmantojot PechaKucha™ formātu (20 slaidi x 20 sekundes). Tas ir pasaulē plaši izmantots prezentāciju formāts, kas ir izveidots, lai izvairītos no nevajadzīgi gariem skaidrojumiem un liktu autoram koncentrēties uz būtiskāko. Kopumā dalībniekiem ir jārēķinās, ka prezentācijas laiks būs ierobežots (400 sekundes) un slaidi tiks pārslēgti automātiski.

Konkursam var pieteikties jebkuras Latvijas augstskolas un jebkuras nozares maģistrantūras un doktorantūras studenti un nesenie absolventi, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu un iesniedzot vienu minūti garu video. Šajā video potenciālajiem konkursa dalībniekiem ir jāmēģina pārliecināt konkursa priekšatlases komisija par savām runas prasmēm un motivāciju piedalīties konkursā.

No konkursam iesniegtajiem pieteikumiem atlasīs 24 labākos un interesantākos, kuru autoriem tiks nodrošināta iespēja uzstāties atlases kārtās un cīnīties par vietu finālā. Tikai finālisti varēs sacensties par galvenajām balvām – vienreizējām stipendijām. Konkursa uzvarētājs iegūs 700 EUR lielu stipendiju, bet otrās un trešās vietas ieguvēji – attiecīgi 500 EUR un 300 EUR lielas stipendijas. Visiem dalībniekiem tiks nodrošinātas arī veicināšanas balvas. Balvu fondu ir sarūpējuši konkursa sadarbības partneri un atbalstītāji: AS «Swedbank», AS «Exigen Services Latvia» un AS «Latvenergo».

Konkursu organizē RTU Doktorantūras skola sadarbībā ar nodibinājumu «Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds».

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773