Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 38,161 apmeklējumi

XTV raidījums “Kur tas suns aprakts?” (16.04.2019). Tēmas: Augstākās izglītības kvalitāte. Ko gatavo Latvijas augstskolas? Zinātne – naudas maz tādēļ rezultāti…
Viesos: Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre, un Normunds Bergs, uzņēmējs, līdzdarbojas zinātnē. Diskusiju vada Māris Zanders.

1. daļa – pamatizglītība

2. daļa – augstākā izglītība un zinātne

No šā gada 1. līdz 4. aprīlim Briselē, Beļģijas Zinātņu akadēmijas telpās norisinājās starptautiskā konference “Doktorantu nodarbinātība: novērtē savas prasmes un sasniedz savu maksimālo potenciālu!” (Employability of PhDs: Valorise Your Skills and Reach Your Full Potential!) un ikgadējā biedru kopsapulce, kuru organizēja Focus Research un Eiropas Doktora grāda kandidātu un jauno zinātnieku padome (Eurodoc), kuru veido 28 nacionālās apvienības no 26 Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (EBTA), Asociētie ES biedri un Austrumu Partnerības biedru valstis. Konferences fokusā bija jauno doktoru karjeras iespējas.

Lielais vairums jauno zinātnieku pēc doktora grādas saņemšanas turpina savu profesionālo karjeru ārpus akadēmiskās vides, un tādēļ valdības un universitātes turpina ieguldīt augstas kvalitātes doktorantu mācību programmu attīstībā, kas ļautu viņiem veiksmīgā iekļauties darba tirgū. Neraugoties uz to, daudzi jaunie zinātnieki joprojām nav pienācīgi sagatavoti pārejai no akadēmiskās un neakadēmisko vidi. Šī gada konferences mērķis bija jauno zinātnieku karjeras attīstības iespējas un loma kādu viņi varētu spēlēt ar inovācijām un ilgstpējīgu uzņēmējdarbību plašākas sabiedrības kontekstā. Kā vieni no galvenajiem runātājiem konferencē uzstājās: EK Eiropas Pētniecības areāla (EPA) nodaļas vadītāja, EPA politikas un reformas, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts – Fabiana Gotje (Fabienne Gautier), EPA Doktora līmeņa studiju padomes, Eiropas universitāšu asociācija (EUA) – Dr. Aleksandrs Hazgals (Alexander Hasgall), Industriālās Doktorantūras skolas EIT digital vadītājs – Dr. Deivids Oliva Uribe (David Oliva Uribe) u. c. Tāpat tika organizētas arī trīspadsmit apaļā galda diskusijas par dažādām koneferences kontekstam aktuālām tēmām.

Konferencē un ikgadējā kopsapulcē piedalījās arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāves (LJZA) – LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Doktora studiju programmas pedagoģijas doktorante, strādā LU filozofijas un socioloģijas institūtā – Mg. paed. Laura Bužinska un LU Humanitāro zinātņu fakultātes Doktora studiju programmas Literatūrzinātne, folkloristika un māksla doktorante, LU Starptautiskā Indijas studiju intsitūta zinātniskā asistente – Mg. paed. Natālija Abrola.

Eurodoc valde uzaicināja tās ilggadīgo biedru un veiksmīgo sadarbības partneri – LJZA – uzstāties starptautiskajā konferencē ar referātu “Dalīšanās un rūpes: kā apvienot doktorantus?” (Sharing & caring: how to bring together PhD students?), kuru konferences pirmajā dienā nolasīja LJZA valdes locekle Laura Bužinska. Referāts izpelnījās lielu konferences apmeklētāju atzinību, pateicoties Lauras Bužinskas izcilajām prezentēšanas prasmēm, kā arī raisīja interesei par LJZA veiksmīgi realizēto darbības politiku un efektīvi pielietotiem mūsdienīgiem komunikācijas instrumentiem un inovatīvām idejām pasākumu organizēšanā, kas kalpo kā platforma informācijas apritei tās biedru un daudzo sekotāju starpā, gan arī veicina starpkultūru komunikāciju, piesaistot Latvijā studējošos ārzemju studentus. LJZA kā viena no Eiropas līmenī aktīvākajām un rezultatīvākajām jauno zinātnieku organizācijām tiek aicināta Eurodoc konferencēs uzstāties ar referātu jau trešo gadu pēc kārtas, ļaujot Latvijas labo praksi popularizēt citās valstīs.

Savukārt, Natālija Abrola bija moderatore kopā ar EK Ģenerāldirektorāta Pētniecība un inovācijas eirokomisāru Sleivenu Misljenceviču (Slaven Misljencevic) apaļā galda diskusijā par pētniecībā iesaistītiem darbiniekiem starptautiskās mobilitātes kontekstā aktuālu tēmu “Risinājums pensijas nodrošināšanai Eiropas pētniecības organizācijām ar vairākiem darba devējiem” (Resaver: Securing your pension, a multi-employer occupational pension solution for research organisations in Europe).

Eurodoc ikgadējās biedru kopsapulces laikā, 4. aprīlī notika jaunās valdes, Padomnieku valdes un darba grupu koordinatoru vēlēšanas. Izrādot uzticību LJZA pārstāvei, biedru kopsapulce ar vienbalsīgu lēmumu ievēlēja Natāliju Abrolu darba grupas “Mobilitāte” koordinatores amatā uz nākamo darbības gadu.

Informāciju sagatavoja: Natālija Abrola



LJZA pārstāv Latviju jauno akadēmiju sanāksmē

Ceturtdiena, 11. Aprīlis, 2019

Šī gada 19. – 20. martā norisinājās Baltijas un Ziemeļvalstu jauno akadēmiju tikšanās Karaliskajā zinātņu akadēmijā Stokholmā, Zviedrijā, kas pulcēja trīs Baltijas un Ziemeļvalstu Jauno akadēmiju pārstāvjus. Latviju pārstāvēja Latvijas Jauno zinātnieku apvienība tās priekšsēdētājas Ievas Siliņas un jaunievēlētās valdes locekles Lauras Bužinskas personā. Pirmā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu jauno zinātnieku sanāksme tika plānota ciešākas sadarbības uzsākšanai jaunos zinātniekus pārstāvošo organizāciju vidū. Tikšanās laikā tika aktualizēts dzimumu līdztiesības jautājums akadēmiskajā vidē un pirmais kopīgais ziņojums sabiedrībai ir plānots tieši par šo tēmu.

LJZA pārstāvjiem bija iespēja nodibināt kontaktus un noskaidrot aktualitātes, kā arī dalīties pieredzē par to, kādas dzimumu līdztiesību veicinošas iniciatīvas ir Latvijā. Darba grupās tika aktualizēts jautājums par vecāku atvaļinājumu abiem vecākiem, šī jautājuma sistemātiska iestrādāšana universitāšu un institūtu nolikumos, kā arī duālo karjeru un darba-privātās dzīves līdzsvara jautājumi. Kā labā prakse tika minēta arī pop-up bērnistabas izveide konferenču un darbnīcu laikā, tādējādi veicinot pētnieku-vecāku iesaisti pētniecībā.

Visas klātesošās organizācijas prezentēja savas darbības pamatprincipus un aktualitātes. Lielu cieņu izraisīja LJZA paveiktais ļoti ierobežota budžeta ietvaros, kā arī iesaiste jauno zinātnieku interešu pārstāvībā zinātnes politikas jautājumos. Sagaidāms, ka starptautiskā sadarbība starp LJZA un līdzīgām organizācijām strauji attīstīsies un LJZA ir saņēmuši lūgumus pārstāvēt Latviju gan Eiropas jauno zinātnieku sanāksmē maijā Somijā, gan Baltijas jauno zinātnieku sanāksmēs maijā Lietuvā un jūnijā Igaunijā. Nākošā Baltijas un Ziemeļvalstu jauno zinātnieku organizāciju sanāksme plānota pēc gada, līdz tam turpinot sadarbību tiešsaistē.

Latvijas Sociologu asociācija turpina organizēt semināru ciklu “Sociālās pārmaiņas un atbildība”.
Cikla 4. seminārs: Kā atpazīt latvieti pasaulē?

2019. gada 25. aprīlī no 18.00 līdz 20.00 Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā telpās, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, Latvijas Universitātes asociētā profesore un pētniece Baiba Bela vadīs semināru “Sociālās pārmaiņas un atbildība” ceturto diskusiju, rosinot domāt par to, ko nozīmē būt latvietim globālā pasaulē.

Ap 200 000 Latvijas iedzīvotāju ir aizbraukuši pēdējo 15 gadu laikā. Šī nav pirmā plašā latviešu emigrācija – arī 19. gadsimta otrajā pusē tūkstošiem latviešu meklēja labākas dzīves iespējas ārpus Latvijas. Vēl vairāki tūkstoši izceļoja pēc 1905. gada revolūcijas un vēlāk, Otrā pasaules kara nogalē, ap 120 000 Latvijas bēgļu palika sabiedroto zonās Vācijā politisku iemeslu dēļ. Novērojumi liecina, ka Latvijā ir maz zināms par pasaules latviešu pieredzi .

Būt par latvieti ir vienkārši un pašsaprotami Latvijā, bet ārpus savas zemes dzīvojot, saglabāt savu etnisko piederību ir izvēle, automātiska latvietība nav iespējama. Izbraucējiem ir jāizlemj, vai un kā savu latvisko identitāti nodot tālāk bērniem un mazbērniem. Otrās un trešās paaudzes diasporas latvieši lieto vairākas valodas kā dzimtās, bieži izjūt piederību divām un pat vairāk izcelsmes līnijām, izjūt saikni ar divām un vairāk valstīm. Reizēm piederības izjūta ir pretrunīga, kā to saka Helmi Rožanovska: “Kad es esmu Amerikā, tad es esmu Latvijai piederīga. Un, kad es esmu Latvijā, tad es jūtu, ka es esmu tur tikai ciemos, ka manas mājas ir šeit [Amerikā]”.

Lekcija balstīta pieredzē, kopā ar kolēģiem no muzeja “Latvieši pasaulē” veidojot izstādi “ES (ARĪ) ESMU LATVIETIS”, kas 2018. gada vasarā bija redzama Rīgā, ziemā Daugavpilī un drīz būs skatāma Liepājā. Izstāde piedāvā paskatīties uz diasporas identitātes tēmu caur muzeja lietām – priekšmetiem, dokumentiem, fotogrāfijām un dzīvesstāstiem, parādot, kā dažādas ikdienišķas lietas kļūst simboliskas un materializē piederību. Pase, senču fotogrāfijas, sauja zemes vai rupjmaizes gabaliņš no mājām Latvijā, aiz mēteļa oderes iešūts karoga standarta gabaliņš, tautas tērps, Amerikā darināta maizes abra, Austrālijā adīta moderna jaka ar tradicionāliem latviešu rakstiem, Nameja gredzens un mūsdienās arī latviski tetovējumi ir tikai daži piemēri.

Semināru informatīvi atbalsta LJZA.

Inženieriem uzticamies dažādos jautājumos, gan risinot sadzīviskus jautājumus, gan sarežģītu būvju un iekārtu izstrādē, no viņiem arī sagaidām ātrus risinājumus kritiskās situācijās, kas attiecināmas arī uz klimata pārmaiņām. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta partneris, un sadarbības ietvaros izstrādā jaunas tehnoloģijas, kas ļautu veiksmīgāk pielāgoties klimata pārmaiņām. Kādas ir šīs tehnoloģijas, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Tālis Juhna un RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede.

Latvijas Radio, Zināmais nezināmajā

Latvijas Sociologu asociācija turpina organizēt semināru ciklu “Sociālās pārmaiņas un atbildība”.

Cikla 3. seminārs: Kāpēc mēs ejam mežā? Sēņotāja personības ceļvedis

2019. gada 28. martā no 18.00 līdz 20.00, Baltic Studies Centre pētnieks Miķelis Grīviņš, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā telpās, Marijas ielā 13/3, Berga Bazārā, vadīs semināra “Sociālās pārmaiņas un atbildība” otro diskusiju, skaidrojot iemeslus savvaļas produktu vākšanai Latvijā un Eiropā.

Latvija ir savvaļas produktu vākšanas lielvalsts – mellenes, sēnes, tējas un citus savvaļas produktus Latvijā vāc daudz lielāka iedzīvotāju daļa kā vairumā citu Eiropas valstu. Mēs paši lepojamies un priecājamies par šo tradīciju, un esam apraduši, ka katru rudeni Latvijas mediju ziņu virsrakstus pārņem stāsti par lielākajām atrastajām sēnēm. Tāpat mums nemaz neliekas dīvaini, ka sēņu laikā uz mežu celiņiem cilvēku un mašīnu ir vairāk kā lielveikala stāvvietā. Tomēr, skatoties no ārpuses, šī Latvijas iedzīvotāju aizraušanās ar pašu salasīto nereti tiek uzlūkota kā amizants, bet arhaisks paradums, kas galvenokārt ir saistīts ar nabadzību un tikai vēl vienu reizi apliecina post-sociālisma valstu mežonīgumu. Neskatoties uz šiem aizspriedumiem, pēdējos gados var novērot, ka arī citur Eiropā savvaļas produktu vākšana kļūst arvien populārāka. Un, lai gan dažos gadījumos ir skaidri pierādījumi, ka savvaļas avoti var būt veiksmīgs peļņas avots, citos tikpat skaidri savvaļas produktu vākšana iezīmējas kā ļoti dārga brīvā laika pavadīšanas iespēja. Pētījumi vākšanas popularitāti saista ar pārmaiņām dzīvesstilā, kultūru, mobilitāti, patērētāju vēlmi pirkt šos produktus un arī ar vācēju vēlmi atjaunot saiknes ar dabu.

Lekcija uzlūkos savvaļas produktu vākšanu Latvijā un Eiropā, koncentrējoties uz diviem jautājumiem. Pirmkārt, kas nosaka savvaļas produktu vākšanas popularitāti dažādos Eiropas reģionos? Otrkārt, kādēļ cilvēki iesaistās savvaļas produktu vākšanā un kādas dažādajām vākšanas motivācijām varētu būt sekas. Semināru informatīvi atbalsta LJZA.

28. martā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) bibliotēkas lasītavā (M stāvā) sadarbībā ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienību notiks lekcija “Mainās pasaule – mainās pārtika jeb latvietim neierasti olbaltumvielu avoti“. Lekciju vadīs Dr.sc.ing. Ilga Gedrovica. Ieeja bez maksas.

Drīz dzīvo mēs varēsim uztaisīt paši

Sestdiena, 23. Marts, 2019

Lasi un klausies interviju ar mikrobiologu Jāni Liepiņu. Latvijas Radio raidījums “Zinātnes vārdā“.

LJZA jauna valde

Svētdiena, 17. Marts, 2019


No kreisās puses – Dace Puriņa, Andris Freimanis, Laura Bužinska, Ieva Siliņa, Guntars Kitenbergs, Kristaps Jaudzems.

2019. gada 16. martā LJZA biedru kopsapulcē tika ievēlēta jaunā organizācijas valde, kas pārstāvēs jaunos zinātniekus nākošos trīs gadus:

  • Kristaps Jaudzems,
  • Laura Bužinska,
  • Ieva Siliņa,
  • Andris Freimanis,
  • Kārlis Pleiko.

Darbu kā organizācijas valdes priekšsēdētāja turpinās Ieva Siliņa.
Apsveicam valdi un novēlam ražīgu darba cēlienu!

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773