Translation – перевод

Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 60,129 apmeklējumi

FOTO: Māris Kaparkalējs

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), reaģējot uz ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu, uzsver, ka labā prakse paredz politiskos lēmumus balstīt pierādījumos un zinātnē. Pētījumi par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā liecina, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan citur pasaulē ir dažādi. Tomēr, neskatoties uz šo dažādību, tie saglabā spēju pildīt ģimenes sociālās un emocionālās funkcijas. Lai arī viendzimuma pāru attiecību legalizācija ir samērā jauna tiesiskā norma, šobrīd tā ir akceptēta jau vairumā Eiropas valstu, radot iespējas pētīt un izvērtēt tās ietekmi uz sabiedrību desmitiem gadu garumā. Pētījumi rāda, ka, veidojot priekšnosacījumus diskriminācijai, diskriminētās grupas tiek pakļautas riskiem, kas ir saistīti ar mentālās un fiziskās veselības pasliktināšanos un reālās, un uztvertās dzīves kvalitātes pazemināšanos. Turklāt diskriminācijas sekas ir jūtamas arī ekonomiskajos rādītājos.

14. janvārī Saeima nodeva Juridiskajai komisijai skatīšanai ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu. Minētie grozījumi paredz Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Piedāvātais formulējums papildina ģimenes jēdziena skaidrojumu, to formulējot kā savienību starp tēvu (vīrieti) un māti (sievieti). Ierosinātie Satversmes grozījumi ir reakcija uz 2020. gada Satversmes tiesas atzinumu, ka Darba likumā definētā norma, kas nosaka, ka paternitātes atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas pienākas tikai bērna tēvam, neatbilst minētajam Satversmes punktam. Piedāvātie Satversmes grozījumi sašaurina ģimenes jēdzienu, tādējādi noteiktiem partnerattiecību modeļiem liedzot izmantot likumdošanā ar ģimenes jēdzienu saistītās tiesības.

Atbalstot redzējumu, ka politikas lēmumiem ir jābūt pierādījumos un zinātnē balstītiem, piedāvājam pārskatu par dažādu jomu pētījumu secinājumiem par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā. No pētījumiem var secināt, ka:

Praksē cilvēki izvēlas dažās kopdzīves formas

Dati rāda, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan arī citur pasaulē var būt ļoti dažādi un izpratne par ģimeni mūsdienās ir stipri paplašinājusies [1, 135-144. lpp.]. Sociālantropoloģe A. Putniņa, vērtējot partnerattiecības pēc to satura nevis pēc attiecību formas, nonāca pie slēdziena, ka nereģistrētas kopdzīves formas neatšķiras no laulības – tās saistās ar tām pašām attiecību kvalitātes īpašībām (“mīlestību, savstarpēju uzticēšanos, rūpēm”) [1, 140. lpp.]. Attiecīgi, dažādām jaunām ģimeņu formām satura ziņā ir tāds pats potenciāls nodrošināt ar ģimeni saistītās sociālās un emocionālās funkcijas kā tā sauktajām “tradicionālajām” ģimenēm. Zinātnē arī ir uzkrāts pietiekams pierādījumu apjoms, lai varētu norādīt, ka bērnu no viendzimumu vecāku ģimenēm un bērnu, kuri ir auguši citos ģimenes modeļos, labklājība un iespējas neatšķiras [15]. Tādi faktori kā gādīga vide un ģimenē ierastās prakses daudz labāk palīdz skaidrot bērna sasniegumus [3]. Tas ļauj secināt, ka izpratnei par ģimeni jābūt kvalitatīvai – izrietošai no ģimenes funkcijām, nevis balstītai uz ģimenes locekļu dzimumu.

Diskriminācijas ietekme uz veselību

Ierosinātie grozījumi paredz Satversmes 110. pantā iestrādāt šauru ģimenes definējumu, kas izslēdz virkni dažādu partnerattiecību modeļu, tostarp viendzimuma pārus. Pirmkārt, tādā veidā tiktu diskriminēti ģimenes modeļi, kuri neatbilst šaurajam, labojumos iestrādātajam skatījumam. Otrkārt, tiktu diskriminētas seksuālās minoritātes, pret kurām Latvijas sabiedrībā aizspriedumi jau ir plaši izplatīti [4]. Minētajos gadījumos diskriminācija izpaužas gan kā ierobežota piekļuve ar ģimenes jēdzienu saistītajām tiesībām, gan arī kā potenciālās sekas, kas rodas no heteronormatīva skatījuma stiprināšanas, piemēram, atsevišķu sabiedrības grupu stigmatizācija.

Zinātniskie pētījumi rāda, ka diskriminācijai ir virkne negatīvu blakņu un tieša saikne ar diskriminēto personu mentālo un fizisko veselību. Piemēram, diskriminācija palielina stresu, kas var būt par iemeslu tādām mentālās veselības problēmām kā trauksmes sajūta un depresija [6]. No otras puses, seksuālās minoritātes iekļaujoša vide uzlabo šo grupu pārstāvju veselības pašvērtējumu [5]. Pētījumi arī norāda uz saikni starp stresu un fiziskās veselības problēmām [6]. Turklāt, minētās sekas uz veselību izpaužas arī uz cilvēkiem, kuri ir emocionāli pietuvināti diskriminētajai personai [7].

Veselības problēmas arī tieši izriet no diskriminācijas veicinātās sociālās stigmatizācijas. 2020. gadā publicēta uz jauniešiem fokusētu ar kvalitatīvām metodēm veiktu pētījumu sistemātiskā analīze [8], ilustrē negatīvās diskriminācijas un aizspriedumu sekas ar kurām heternormatīvā sabiedrībā ir jāsaskaras jauniešiem, kuri pārstāv LGBT kopienu. Seksuālo minoritāšu jaunieši cieš no izolācijas, iebiedēšanas, marginalizācijas un citām praksēm, kurām ir tieša ietekme uz šo jauniešu iespējām un mentālo veselību [8]. Šo apstākļu kopums arī skaidro divkārt augstāko dzīves laikā veikto pašnāvību mēģinājumu skaitu seksuālo minoritāšu kopienās salīdzinājumā ar heteroseksuālo sabiedrības daļu [13].

Institucionālas diskriminācijas sekas (precedents)

Tieša institucionāla diskriminācija ietekmē indivīdus pat tad, ja to nepiedzīvo savā sociālajā vidē. 2004. gada vēlēšanās 14 ASV štatos tika pieņemti konstitucionāli grozījumi, kas definēja laulību kā heteroseksuālu savienību un tādējādi liedza laulāto tiesības viendzimuma pāriem. Salīdzinājumā ar laiku 3 gadus pirms konstitucionālajiem grozījumiem, pētījumi uzrādīja būtisku garīgās veselības pasliktināšanos seksuālo minoritāšu kopienā (trauksme, depresija). Štatos bez šādiem grozījumiem, kā arī heteroseksuālu cilvēku kopienā, būtiskas garīgās veselības izmaiņas nenovēroja [14].

Diskriminācijas ekonomiskās sekas

Stress un citas negatīvās diskriminācijas sekas ietekmē arī mikroekonomisko un makroekonomisko situāciju. Nav pārsteigums, ka diskriminācijai, tostarp seksuālo minoritāšu diskriminācijai, ir ietekme uz šo personu ienākumiem un sociālo statusu [9]. No tā izrietošā diskriminēto personu salīdzinoši zemākā dzīves kvalitāte rezultējas arī zemākā šo personu apmierinātībā ar savu dzīvi [10]. Vienlaikus pētījumi rāda, ka diskriminācijas sekas ir jūtamas arī plašākos ekonomiskajos rādītājos. Sabiedrībās, kurās seksuālo minoritāšu tiesības ir vienlīdzīgākas, ir vērojams augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju [11]. Lai gan šajos pētījumos ir grūtības skaidri ilustrēt kauzalitātes virzienu, var droši apgalvot, ka seksuālo minoritāšu iekļaušana un ekonomiskā attīstība ir savstarpēji papildinošas pazīmes. Ilustrācijai tam, ka šāda saikne nav tikai post-materiālo vērtību sekas, ir fakts, ka identiskas kopsakarības ir vērojamas arī starp attīstības valstīm [12].

Balstoties uz minēto, LJZA uzsver, ka virzība uz patiesi iekļaujošu, vienlīdzīgu un solidāru sabiedrību ir kritisks priekšnoteikums, lai veicinātu labklājību un balansētu attīstību. Tas ir arī priekšnosacījums zinātnes attīstībai un inovāciju radīšanai, jo tikai tādā sabiedrībā visi tās locekļi var bez šķēršļiem īstenot savu potenciālu un dot vērtīgu ieguldījumu sabiedrības kopējo problēmu risināšanā [16].

Tekstā izmantotie literatūras avoti:

[1] Putniņa, A. (2019). 13. Partnerattiecības, ģimeņu veidošanās un to stabilitāte. Krišjāne, Z. un Krūmiņš, J. (zin. red.): Tautas ataudze Latvijā un sabiedrības atjaunošanas izaicinājumi. ISBN 978-­9934-18-­410-9. Pieejams: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Tautas_ataudze/talsai_14_Putnina.pdf

[3] Golonbok, S. (2015). Modern Families: Parents and Children in New Family Forms. Cambridge University Press.

[4] European Comission (2015). Special Eurobarometer 437: Discrimination in the EU in 2015. Pieejams: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/d629b6d1-6d05-11e5-9317-01aa75ed71a1

[5] van der Star, A. un R. Branstrom. (2015). Acceptance of sexual minorities, discrimination, social capital and health and well-being: a cross-European study among members of same-sex and opposite-sex couples. BMC Public Health. 15, Article number: 812.

[6] American Psychological Association (2016). Stress in America: The impact of discrimination. Stress in America™ Survey. Pieejams: https://www.apa.org/news/press/releases/stress/2015/impact-of-discrimination.pdf

[7] Wofford, N., Defever, A.M. un W.J. Chopik. (2019). The vicarious effects of discrimination: How partner experiences of discrimination affect individual health. oc Psychol Personal Sci. 2019 Jan; 10(1): 121.-130. lpp., doi: 10.1177/1948550617746218

[8] Wilson, C. un L.A. Cariola. (2020). LGBTQI+ Youth and Mental Health: A Systematic Review of Qualitative Research. Adolescent Research Review volume 5, 187.-211. lpp., https://doi.org/10.1007/s40894-019-00118-w

[9] Carrino, N. (2018). Carrino, Nicholas, “Interactions between Non-Discrimination Laws and Socioeconomic Status of Sexual Minorities” (2018). Honors Theses (PPE). Paper 33.

[10] Powdthavee, N. un Wooden, M. (2014). What Can Life Satisfaction Data Tell Us About Discrimination Against Sexual Minorities? A Structural Equation Model for Australia and the United Kingdom. IZA Discussion Paper No. 8127. Pieejams: http://ftp.iza.org/dp8127.pdf

[11] Badgett, L.M.V., Waaldijk, K. un Y. van der Meulen Rodgers. (2019). The relationship between LGBT inclusion and economic development: Macro-level evidence. World Development. Volume 120, August 2019, 1.-14. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.worlddev.2019.03.011

[12] Badgett, L.M.V., Nezhad, S., Waaldijk, K. un Y. van der Maulen Rodgers (2014). The Relationship between LGBT Inclusion and Economic Development: An Analysis of Emerging Economies. Pieejams: https://www.usaid.gov/sites/default/files/documents/15396/lgbt-inclusion-and-development-november-2014.pdf

[13] King, M., Semlyen, J., See, S., Killaspy, H., Osborn, D., Popelyuk, N. un I. Nazareth. (2008). A systematic review of mental disorder, suicide, and deliberate self harm in lesbian, gay and bisexual people. BMC Psychiatry 8: 70. lpp.

[14] Mark L. Hatzenbuehler, Katie A. McLaughlin, Katherine M. Keyes un Deborah S. Hasin, “The Impact of Institutional Discrimination on Psychiatric Disorders in Lesbian, Gay, and Bisexual Populations: A Prospective Study”, American Journal of Public Health 100, no. 3 (March 1, 2010): 452.-459. lpp.

[15] Adams, J. un R. Light. (2015). Scientific consensus, the law, and same sex parenting outcomes. Social Science Research, 53: 300.-310. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.ssresearch.2015.06.008

[16] Swartz, T.H., Palermo, A.G.S., Masur, S.K. un J.A. Aberg. (2019). The Science and Value of Diversity: Closing the Gaps in Our Understanding of Inclusion and Diversity. The Journal of Infectious Diseases, 220(2): S33.-S41. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1093/infdis/jiz174

Ieva Siliņa šoruden ir atstājusi Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājas amatu, lai turpmāk rūpētos par zinātni Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieces pozīcijā. Par situāciju Latvijā, piecos gados padarīto un turpmākajiem plāniem ar Ievu sarunājas Laima Melkina.

Saistībā ar UNESCO Pasaules zinātnes dienu mieram un attīstībai, ko atzīmē katru gadu 10. novembrī, šogad entuziasti ir sagatavojuši virkni ar pasākumiem, ar kuriem aicinām iepazīties un izvēlēties sev interesējošo:

Skolēni un skolotāji aicināti 10. novembrī no plkst. 14.00-15.00 pieslēgties diskusijai “Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē? #CitizenScienceLV” tiešraidē Facebook. Diskusijā spriedīs, kā jaunieši individuāli un skolā var iesaistīties vietējās un starptautiskās sabiedriskās zinātnes (Citizen Science) iniciatīvās; varēs uzzināt, kur nonāk ievāktie dati un kā jauniešu ieguldītais darbs sniedz pievienoto vērtību zinātniskiem pētījumiem. Tiks aktualizēts arī jautājums par zinātniski pētnieciskajiem darbiem (ZPD) skolās – kā tiem kļūt jauniešus uzrunājošiem, kā tos ciešāk sasaistīt ar zinātni (izvēloties zinātniski aktuālas tēmas, plānojot sasaisti ar zinātnes pētījumu programmām utml.)

Latvijas Universitāte 10. novembrī plkst. 17.00 aicina uz zinātnes pasākumu “Zinātnes kafejnīca”, kur šoreiz pulcēs vairākas talantīgas Latvijas zinātnieces, kuras diskutēs par tēmu “Sieviete zinātnē – uzdrīkstēties sasniegt”. Pasākums norisināsies attālināti un būs vērojams tiešsaistē Latvijas Universitātes portālā un sociālos tīklos. Plašāka informācija šeit.

Kembrižas universitātes latviešu apvienība organizē tiešsaistes diskusiju 10. novembrī plkst. 19.00 par zinātnisko sadarbību starp Latvijas un Apvienotās karalistes pētniekiem. Tajā piedalīsies arī Latvijas Zinātnes padomes Konsultatīvās padomes Latvijas izcelsmes diasporas pārstāvis Alvis Brāzma. Reģistrācija nav nepieciešama, varēsiet sekot diskusijai tiešraidē Facebook.

SkeptiCafe organizē trīs interaktīvu lekciju sēriju ar dažādiem praktiskiem uzdevumiem 9., 10., un 12. novembrī 19.00.-20:30 “Ar kritisko domāšanu pret dezinformāciju”. Lekcijām var pieteikties līdz 9. novembra pl. 15.00 https://ej.uz/DezinfoApmaciba.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība 12. novembrī organizē sarunu “Tiešsaistē ar zinātnieku”, šoreiz uz sarunu aicinot Vidzemes augstkolas rektoru Gati Krūmiņu un vadošo pētnieku, lai uzzinātu vairāk par Latvijas zinātnes nākotni zinātnes stratēģiskās komunikācijas kontekstā. Iepriekš nav jāpiereģistrējas, sarunu varēs vērot Facebook tiešraidē. Vairāk informācijas šeit.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija Latvijā Pasaules zinātnes dienu mieram un attīstībai atzīmēs visu novembri, aicinot ikvienu, bet jo īpaši skolotājus un skolēnus, noklausīties video-lekcijas par šobrīd aktuāliem un UNESCO institūcijās apspriestiem zinātnes izaicinājumiem bioētikas, lielo datu izmantošanas un biosfēras ilgtspējas jomās, piedaloties Latvijas Universitātes un Vidzemes Augstskolas ekspertiem. Video tiks publicēti ik nedēļu, sākot no 10. novembra – Pasaules zinātnes dienas mieram un attīstībai – UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Youtube vietnē.

Latvijas Zinātnes padomes direktore Gita Rēvalde uzskata: “Pasaules zinātnes diena sniedz iespēju parādīt zinātnes nozīmi plašākai auditorijai sevišķi pandēmijas apstākļos, tāpēc priecājos redzēt, ka šogad notiek daudz pasākumu, kas aptver dažādas zinātnē aktuālas tēmas. Mēs, Latvijas Zinātnes padomes pārstāvji, atzīmēsim zinātnes dienu, piedaloties Eiropas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas padomju gadskārtējā sēdē, kurā diskutēsim par Eiropas Pētniecības telpai svarīgām problēmām, tai skaitā, par draudiem Eiropas zinātnes potenciālam, ierobežojot zinātnes finansēšanu ‘Apvārsnis Eiropa’ programmai.”

Pasaules zinātnes diena mieram un attīstībai ik gadu tiek atzīmēta 10. novembrī, lai uzsvērtu zinātnes nozīmīgo lomu sabiedrībā un nepieciešamību iesaistīt aizvien vairāk cilvēku diskusijās par šodienas zinātnes izaicinājumiem. Stiprinot saites starp zinātni un sabiedrību, Pasaules zinātnes dienas mērķis ir informēt par zinātnes sasniegumiem un izcelt zinātnieku lomu un ieguldījumu mūsu planētas izzināšanā un ilgtspējas veicināšanā. Plašāk par šī gada tēmu un iesaistes iespējām informācija pieejama šeit angļu valodā.

LJZA pārgājiens

Ceturtdiena, 25. Jūnijs, 2020

Līdz ar Jāņiem klāt ir vasara un atvaļinājumu laiks, kad visiem gribas vairāk laika pavadīt ārā pie dabas. Iepriekšējos divus gadus esam organizējuši LJZA laivu braucienu. Lai kaut ko pamainītu un padarītu pasākumu pieejamāku plašākam biedru lokam, šogad esam nolēmuši organizēt pārgājienu. Plāns ir 2 dienās iet no Staiceles uz Mazsalacu, pa vidu atpūšoties un nakšņojot Līču skolas kempingā pie Salacas upes (3 eur no cilvēka + 3 eur no automašīnas). Pirmās dienas maršrutā (24 km) būs vairāk grants ceļi, bet otrajā dienā – meža taka (16 km). Maršruts ies gar Salacu, tāpēc būs vairākas iespējas atvēsināties ar peldi. Pieteikšanās šeit https://forms.gle/yZATLQemKr3HMLxZ8.

Aicinām piedalīties gan biedrus, gan citus zinātnes draugus, kā arī ģimenes locekļus. Sīkāka info par transporta organizāciju sekos e-pastā tiem, kas būs reģistrējušies.

P.S. Foto ilustratīvs no LJZA arhīva. Pasākumā tiks ievēroti noteikumi Covid-19 profilaksei.

Jaunie zinātnieki saņem LZA balvas

Otrdien, 21. Aprīlis, 2020

LZA Vitauta Tamuža balvu saņēmis bijušais LJZA valdes loceklis Dr.sc.ing. Andris Freimanis par darbu “Plaisu attīstības aplēse, izmantojot modālo analīzi peridinamikas teorijā”.

LZA jauno zinātnieku balvas saņēmuši Mg.chem. Lūkass Tomass Lukašēvics par darbu “Pārejas metālu katalizēta aminoskābju C–H funkcionalizēšana”, Mg. Terēze Stanka par darbu “Ziemas kviešu lapu slimību attīstība atkarībā no fungicīdu smidzināšanas shēmām un slāpekļa mēslojuma normām”, Dr.phys. Virgīnija Vītola par darbu “Elektroniskie ierosinājumi un procesi luminiscentā ilgi spīdošā SrAl2O4 materiālā” un Mg. Kaspars Zalāns par darbu “Maskulinitāte mūsdienu Latvijas vīriešu autoru dzejā”.

Sveicam visus jaunos zinātniekus ar panākumiem un novēlam arī veiksmīgu turpmāko darbību zinātnē!

Piezīme: Ziņojuma pilnā versija pieejama šeit.
Visas infografikas pieejamas šeit.

2019. gada koronavīrusa slimības (Covid-19) pandēmija ir izjaukusi pasaules kārtību, taču tā nav pēdējā pandēmija, kuras sekas cilvēcei būs postošas. Ja visās valstīs netiks ieviesti pienācīgi riska mazināšanas pasākumi, globālā veselība un ekonomika tiks pakļautas nopietnam riskam. Lai mazinātu vīrusa izplatību, nepieciešama starptautiska, tūlītēja, vienlaicīga un saskaņota rīcība. Valdībām ar zinātnieku palīdzību jāpieņem pamatoti lēmumi, sabiedrībai ir jārīkojas atbildīgi, un jaunajiem zinātniekiem ir jāsaprot, ka viņi var būt risinājuma svarīga daļa. Šajā Globālās Jauno akadēmijas (Global Young Academy – GYA) ziņojumā sniegti konkrēti ieteikumi valdībām, sabiedrībai un jaunajiem zinātniekiem.

Ieteikumi valdībām

a. Veiciniet pāreju no globālās veselības drošības uz globālās veselības solidaritāti. Lai gan pagaidām jāslēdz robežas, lai mazinātu Covid-19 izplatību, ilgtermiņā būs jāmaina veselības drošības pasākumu izstrāde. Tā vietā, lai uzskatītu, ka valstis iespējams aizsargāt no slimības, jāstiprina starptautiskā sadarbība, kas nāktu par labu kopējās sabiedrības veselībai.
b. Apmainieties ar informāciju ātri un atklāti, sekmējiet informācijas apmaiņas tīklu izmantošanu starp valstu zinātnisko konsultāciju mehānismiem un īstenojiet atklātās zinātnes politiku. Efektīvāka un brīvāka informācijas apmaiņa sniegs nenovērtējamu laiku reaģēšanai uz krīzēm un daudzu dzīvību glābšanai.
c. Atzīstiet daudznozaru svarīgumu lēmumu pieņemšanā. Ņemot vērā to, ka ar pandēmiju cieši saistītā zinātne attīstās, zinātnisko konsultāciju mehānismi, kas atbalsta politikas izstrādi, jāveido no dažādām perspektīvām, lai varētu ātri, rūpīgi un pilnīgi novērtēt politisko pasākumu paredzētās un neparedzētās sekas.
d. Ņemiet vērā pandēmijas ilgtermiņa ietekmi uz veselību un sabiedrību, kā arī profilaktisko pasākumu svarīgumu. Jaunie zinātnieki, ar kuriem iespējams sazināties ar Nacionālo Jauno akadēmiju (National Young Academies) un GYA starpniecību, var sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan tūlītējos, gan ilgtermiņa pasākumos.

Ieteikumi sabiedrībai

a. Lai nepieļautu Covid-19 izplatību, ievērojiet piesardzības pasākumus, kā arī iesaistieties pandēmijas kontrolē, ievērojot vadlīnijas, saprātīgi izmantojot un sadalot resursus un palīdzot neaizsargātajām sabiedrības grupām.
b. Izvairieties no maldinošas informācijas izplatīšanas. Izmantojiet sociālos plašsaziņas līdzekļus atbildīgi. Iemācieties atšķirt uz bailēm balstītu informāciju no uz faktiem balstītas informācijas, lai izvairītos no baumām vai viltus ziņām. Uzsveriet, ja ir nepārliecība par sniegtās informācijas patiesumu (vai arī vispār nedalieties ar jebko, kā patiesums nav pārbaudāms).
c. Meklējiet ekspertu atzinumus un norādījumus, kas saistīti ar vietējo situāciju, un pārliecinieties, ka saņemtā informācija par situāciju pasaulē ir no uzticama avota.

Ieteikumi jaunajiem zinātniekiem

a. Dalieties un apmainieties ar informāciju un pieredzi globālajās platformās atbildīgi, kā arī aplieciniet sniegtās informācijas patiesumu.
b. Līdzdarbojieties, pārtulkojot zinātniskos ziņojumus attiecīgās valsts valodā tā, lai tos varētu saprast arī nespeciālisti, kā arī pielāgojot vēstījumu vietējiem apstākļiem. Aktīvi iesaistieties sarežģītas zinātniskas informācijas paskaidrošanā sabiedrībai valodā, kas nav tehniska.
c. Palīdziet mazināt plaisu starp zinātni un politiku. Uzņemieties iniciatīvu un vērsieties pie valdības, ja jums ir būtiskas zināšanas par pandēmiju vai jomām, kas saistītas ar cilvēku reakciju un uzvedību.
d. Aktīvi iesaistieties paraugprakses popularizēšanā un sabiedrības konsultēšanā. Izveidojiet ciešu saikni starp dažādām ieinteresētajām pusēm, piemēram, valdību, nevalstiskām organizācijām un sabiedrību, lai ar zinātnes palīdzību veicinātu globālo veselību.

Kopā varam izveidot iedarbīgākus zinātniski pamatotus informācijas apmaiņas tīklus, kas palīdzēs cīnīties pret pandēmijas sekām un sniegs kopējus ilgtermiņa ieguvumus.

Autori:
Paulina Carmona-Mora, bioķīmīķe, ASV
Victorien Dougnon, mikrobioloģe, Benina
Sandeep Kaur, ķīmiķe, Indija
Shabana Khan, ģeogrāfe, Indija
Robert Lepenies, politologs, Vācija
Boon Han Lim, inženieris, Malaizija
Sandra Lopez-Verges, virusoloģe, Panama
Felix Moronta, biologs, Itālija
Connie Nshemereirwe, pedagoģe, Uganda
Justine Nzweundji, augu bioloģe, Kamerūna
Tolullah Oni, ārste, Apvienotā Karaliste
Wibool Piyawattanametha, biomedicīnas inženieris, Taizeme
Anet Režek Jambrak, pārtikas inženiere un pārtikas zinātniece, Horvātija
Anina Rich, kognitīvā neirozinātniece, Austrālija
Michael Saliba, ārsts, Vācija
Yoko Shimpuku, māszinības zinātniece, Japāna
Velia Siciliano, medicīnas biotehnoloģe, Itālija
Udi Sommer, politologs, Izraēla
Fernando Valiente, bioķīmiķis, Čīle
Koen Vermeir, vēsturnieks un zinātnes filozofs, Francija
Andre Xuereb, fiziķis, Malta
_________________________
Par latviskošanu sirsnīgi pateicamies LJZA biedrei Aigai Veckalnei! Tu esi lieliska!

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 26310170 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773