Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 32,168 apmeklējumi

LTV7: Научный подход

Sestdiena, 16. Februāris, 2019

Latvijā nav ievērojamu derīgo izrakteņu atradnes, kas balstītu valsts tautsaimniecību un izaugsmi. Drīzāk zinātne un inovācijas, zinātnieki un augstākā izglītība ir resurss, ar kuru Latvija varētu konkurēt starptautiskajā ekonomikā. Mums ir vairāki izcili zinātnieki, kas izveidojuši pasaulē konkurētspējīgas zinātniskās grupas, pierādot, ka Latvijā var būt augsta līmeņa zinātne. Tomēr tā nav sistēma – šobrīd visi rādītāji, kas raksturo zinātni un inovācijas Latvijā, liecina par šīs nozares vāju pārvaldību, kas nav vērsta uz starptautisko konkurētspēju un rezultātiem.

Lasi rakstu žurnālā “Ir”: https://irir.lv/2019/01/31/solis-pretim-nobelam-zinatnes-finansejums-seko-sniegumam

Šī gada 11. februārī plkst. 18:00 lokālā “Veldze”, Rīgā, Kalnciema ielā 40F aicinām uz ikmēneša sarunām par zinātni brīvā gaisotnē, kas šoreiz tiks apvienotas ar biedru kopsapulci. “Zinātnes pusstops” ir atvērts visiem zinātnes draugiem un ir satikšanās platforma ar zinātniekiem un zinātnē ieinteresētām personām. Pasākums notiek katra mēneša otrajā pirmdienā draudzīgajā lokālā “Veldze” un norisināsies visu 2019. gadu. Lai atbrīvotākas sarunas un plašāks domas lidojums, divi stopi alus no mums. Šis ir pasākums, kurā tuvāk iepazīties ar apvienību un saturīgi pavadīt pirmdienas vakaru. Vairāk informācijas un iespēja pieteikties: https://www.facebook.com/events/367755857137238/.

Pusstopa laikā plānojam biedru kopsapulci. Biedru sapulces darba kārtībā valdes atskaite par padarīto iepriekšējā termiņā, balsojums par gada pārskatu un jaunu valdes locekli. Tāpat būs jāuzklausa un jāapstiprina revidenta ziņojums. Atgādinām, ka balsojumā piedalīties tiesīgi tie biedri, kuri ir samaksājuši biedru naudu – 12 eiro gadā. Ja kvoruma trūkuma (125 biedri) dēļ biedru sapulce nebūs lemttiesīga, atkārtotā biedru sapulce plānota 16. martā.

Deep Science Hackathon

Svētdiena, 27. Janvāris, 2019

Aicinām piedalīties Latvijas augsto tehnoloģiju izstrādē Deep Science Hakatonā 2019.gada 15.-17.februārī. Mēs meklējam augsto tehnoloģiju idejas, kas izmanto viedos materiālus.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) rīkotais Deep Science Hackathon būs otrais šāda veida Hackathons Latvijā. Trīs dienu laikā dalībnieki veidos starpdisciplināras komandas, attīstīs idejas ar mentoriem, bet pasākuma noslēgumā prezentēs idejas žūrijai, zinātniekiem, investoriem un interesentiem.

Tiek gaidīti gan dalībnieki ar svaigu ideju, gan arī tie, kam ir jau gatavs pirmais prototips. Gaidīsim arī, ja esi jau no esoša uzņēmuma un Tev ir jau gatavs produkts, bet tam nepieciešama pilnveide ar augstāku tehnoloģiju palīdzību.

Īpaši gaidīsim idejas no sekojošiem virzieniem:

  • Viedie materiāli
  • Sensori
  • Pārklājumi
  • Fotonika
  • Mikro/nano elektronika
  • Enerģētika

Bet tiem, kam vēl nav idejas, būs iespēja pievienoties kādai no komandām ar savu kompetenci (fizikā, materiālzinātnē, ķīmijā, biznesa attīstībā, dizainā, inženierijā, programmēšanā, mārketingā u.c.).

Visiem dalībniekiem atbalstu nodrošinās starptautiska mentoru komanda. Labākās idejas iegūs iespēju turpināt idejas realizāciju LU CFI atbalsta programmā, kā arī vērtīgas balvas no atbalstītājiem.

Te var iepazīties ar pirmā Deep Science Hackathon 2018 foto un video materiāliem Facebook.

Saite uz reģistrāciju: http://dsh2019.eventbrite.com/

Laika grafiks

Piektdiena, 15.02.
17:30 – Reģistrācija, tīklošanās, kafija un uzkodas
18:00 – Atklāšana un iepazīšanās, jaunuzņēmumu ekosistēma
19:30 – Ideju prezentēšana
21:00 – Komandu veidošana
22:00 – Komandu apmācība – Soļu plānošana
22:30 – Komandu darbs sākas

Sestdiena, 16.02
09:00 – Brokastis
10:00 – 1. Pārbaudes punkts in Komandu apmācība
10:30 – Gatavošanās Mentoru sesijai
11:00 – Prezentācijas mentoriem
12:00 – Pusdienas
12:30 – Mentoru darbs ar katru komandu
16:30 – Pārtraukums
16:45 – 2. Pārbaudes punkts
18:30 – Vakariņas
19:30 – Galvenais darba vakars

Svētdiena, 17.02
09:00 – Brokastis
10:00 – Energizer & Aktuālā informācija
10:15 – 3. Pārbaudes punkts
11:30 – 1. Piča apmācības sesija
13:00 – Pusdienas
14:00 – 4. Pārbaudes punkts
16:30 – Noslēguma aktuālā informācija un refleksijas
17:00 – Noslēguma pasākums
19:30 – Noslēgums un Tīklošanās (saišu iedibināšana)

Pasākumu organizē Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI), kas ir starptautiski atzīts līderis ar 40 gadu pieredzi materiālu zinātnēs, kas piedāvā starptautiski konkurētspējīgu pētniecību, izstrādi un inovatīvus risinājumus industriāliem lietojumiem.

Lūdzam jaunos zinātniekus, kuri jau ir ieguvuši doktora grādu, veltīt 5-10 minūtes sava laika un līdz 31. janvārim aizpildīt aptaujas anketu par pēcdoktorantu situāciju Latvijā.

Anketu ir izstrādājuši jaunie zinātnieki no Eiropas jauno zinātnieku organizācijas apvienojošās organizācijas EURODOC un tās mērķis ir salīdzināt situāciju jauniem zinātniekiem ar doktora grādu dažādās Eiropas valstīs. Latvijas pieredze ir ļoti nepieciešama, lai varētu salīdzināt, kā jaunie zinātnieki jūtas dažādās situācijās (strādājot akadēmiskajā sektorā, uzņēmumos vai citur), īpaši fokusējoties uz mobilitāti, pienākumiem un tiesībām, dzīves kvalitāti un labsajūtu.

Anketa ir angļu valodā. Vairāk informācijas par aptauju.

Paldies jums liels par iesaisti jau iepriekš!

Latvijas ieguldījumi zinātnē un pētniecībā krietni atpaliek no citu Eiropas valstu ieguldījumiem (Pēc 2017. gada Eurostat datiem: Latvija iegulda pētniecībā un attīstībā 0,51 % no IKP, Lietuva – 0,88 %, Igaunija 1,29 %, vidēji ES – 2,07 %). 2017. gada rudenī mēs, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji, uzdevām sev jautājumu: jā, ieguldām mazāk, bet vai mums tiešām ir nepieciešams ieguldīt vairāk? Meklējot zinātnisku un pierādījumos balstītu atbildi, mūsu Konsultatīvās padomes un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zināšanu ekonomikas padomes loceklis Andrejs Siliņš, apbruņojies ar makroekonomikas teorijas grāmatām, griezās pie Latvijas Bankas, lūdzot sniegt atbildi uz šo jautājumu. Andreja lūgums tika uzklausīts un rezultējās pētījumā “Ieguldījumi izglītībā un zinātnē – atslēga izkļūšanai no zemu ienākumu slazda”. Pētījums parādīja, ka – jā, ieguldījumi Latvijas zinātnē atmaksājas, bet ar nosacījumu, ka līdzekļi tiek sadalīti un apsaimniekoti efektīvi un rezultātorientēti, līdzīgi kā attīstītākās valstīs, kam vēlamies līdzināties.

Šajā brīdī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) Augstākās izglītības un zinātnes politikas darba grupa uzsāka darbu pie zinātnes bāzes finansējuma modeļa, kas ļautu īstenot šos priekšnosacījumus ceļā uz augstāku dzīves līmeni valstī. Par pamatu ņēmām rezultatīvos rādītājus otrajā pīlārā, pievienojot stabilitātes un izaugsmes garantu – izcilus grupu vadītājus – pirmajā pīlārā un izaugsmi trešajā. Modeļa koncepts ir pacietīgs un neatlaidīgs grupas kopdarbs, īpaši izceļot LJZA valdes locekļa, Guntara Kitenberga ieguldījumu grupas vadībā, LJZA valdes locekļa Andra Freimaņa veiktos modelēšanas aprēķinus un LJZA biedra Kristapa Jaudzema idejas par pasaules klases infrastruktūras attīstību. Izstrādes procesā regulāri konsultējāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem. Kaut mūsu skatījums regulāri atšķīrās, ministrija vienmēr ir bijusi un ir gatava uzklausīt mūsu redzējumu un argumentāciju, un šī brīža modeļa redakcija ņem vērā gan zinātnieku puses vajadzības, gan IZM svarīgās nianses. Izstrādātais koncepts tika pārrunāts ar Latvijas izcilākajiem zinātniekiem – vizionāriem, kā arī citiem spēlētājiem nozarē: Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas Studentu apvienības pārstāvjiem. Sakām paldies un augsti novērtējam visu iesaistīto pušu ieguldīto darbu, idejām, papildinājumiem un kritiku, kas ir ļāvusi pilnveidot mūsu piedāvāto trīs pīlāru modeli.

Paralēli ar jauno zinātnieku redzējumu tika iepazīstināti tajā ieinteresētie politiķi un šī gada 22. janvārī LJZA tika lūgti prezentēt savu piedāvājumu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā, kas tika izveidota pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Studentu apvienības un LJZA kopīga lūguma. Apakškomisijas sēdē bija novērojama iesaistīto pušu gatavība pārmaiņām un atbalsts piedāvājumam, kā arī tika panāktas vienošanās par nākošajām tikšanās reizēm modeļa izstrādē.

Bāzes finansējuma jaunais sadalījuma mehānisms ir balstīts uz trim pīlāriem: stabilu grupu vadītāju skaitu institūcijā, institūcijas zinātniskās darbības rezultātiem un attīstības komponenti. Ikviena valsts zinātniskā institūcija var pretendēt uz bāzes finansējumu un atkarībā no tās darbību raksturojošajiem skaitliskajiem rādītājiem (grupu vadītāju skaita, zinātniskās darbības rādītājiem un piedalīšanās kādos “attīstības projektos”), tā saņem bāzes finansējumu. Lai katrā institūcijā izveidotu patstāvīgi finansētu, augsti kvalificēta zinātniskā personāla “kodolu”, institūcijas saņems stabilu finansējumu uz sešiem gadiem par noteiktu skaitu starptautiskā konkursā izvēlētiem un skaidri finansētu zinātnieku – grupu vadītāju vietām. Optimālo grupu vadītāju skaitu institūcijā izvērtēs starptautiskie eksperti (institūciju regulārā starptautiskā izvērtējuma ietvaros). Ik pēc sešiem gadiem ir plānots grupu vadītāju darbības izvērtējums. Ja darbības rezultāti ir labi un izcili, institūcijas grupu vadītāju skaits tiek palielināts. Ja nē – vietu skaitu pārskata. Otrā pīlāra finansējuma komponente tiek piešķirts balstoties uz zinātniskā institūtu iepriekšējo 3 gadu laikā sasniegtajiem darbības rādītājiem (cik un kādi zinātniskie raksti publicēti, cik finansējuma piesaistīts pētniecībai, cik jaunu doktoru sagatavots). Atšķirībā no projektu konkursu finansējuma, kur zinātniskās grupas un institūcijas “sacenšas” ar idejām, kuras grasās realizēt nākotnē, tad bāzes finansējums tiek sadalīts balstoties uz esošajiem sasniegumiem iepriekšējo 3 gadu periodā. Trešā pīlāra finansējums ir plānots kā investīcijas Latvijas zinātnieku sabiedrībai svarīgām iniciatīvām (piemēram, kopīgas infrastruktūras izveide un koplietošana noteiktiem mērķiem).

Pirmā pīlāra īpatsvars ir 45 % un par katru uz 6 gadiem nodrošināto zinātniskās grupas vadītāja vietu institūcija saņems 45 000 eiro gadā lielu finansējumu. Otrā pīlāra īpatsvars ir 45 %. Snieguma rādītāji tiek aprēķināti ņemot vērā organizācijā aizstāvēto doktora disertāciju skaitu (10 %), izstrādāto kvalitatīvo publikāciju skaitu (30 %), piesaistīto ārvalstu finansējumu (30 %) un piesaistīto privātā sektora finansējumu (30 %). Trešā, attīstības pīlāra īpatsvars ir 10 %.

LJZA prezentācija par trīs pīlāru modeli

Latvijas Sociologu asociācija sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā un Latvijas Jauno zinātnieku apvienība aicina uz semināriem par aktuāliem procesiem Latvijas sabiedrībā. Semināra cikla ietvaros katra mēneša pēdējā ceturtdienā Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā telpās, Marijas iela 13/3, Berga Bazārā, norisināsies seminārs, kurā Latvijas spēcīgākie sociālie zinātnieki runās par saviem jaunākajiem pētījumiem par norisēm, kas skar mūs visus.

1. seminārs: No kurienes “aug kājas” noskaņojumam pret imigrantiem?

2019. gada 31.janvārī no 18:00 līdz 20:00, Latvijas Universitātes asociētā profesore, migrācijas pētniece Inta Mieriņa, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā telpās, Marijas iela 13/3, Berga Bazārā, atklās semināru “Sociālās pārmaiņas un atbildība” pirmo diskusiju, pievēršoties tēmai, kas sevišķi aktuāla pēdējā desmitgadē visā Eiropā – kas veicina atbalsta kāpumu etniskajam nacionālismam un galēji labējai ideoloģijai. Stāsta centrā interesants atklājums – neraugoties uz salīdzinoši zemo imigrācijas līmeni, jaunieši postsociālisma valstīs mēdz būt negatīvāk noskaņoti un atstumjošāki pret imigrāciju un imigrantiem nekā jaunieši Rietumeiropā. Tomēr skaidras atbildes „kāpēc”, joprojām nav.

Attieksmi pret imigrantiem Inta Mieriņa ilustrēs, balstoties divu pētījumu datos – starptautiskas salīdzinošas jauniešu aptaujas datos pētījumā MYPLACE un Latvijas emigrantu aptaujas datos. MYPLACE aptauja veikta 14 Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā. Savukārt Latvijas emigrantu aptauja aptvēra 14 068 emigrantu vairāk kā 100 valstīs. Balstoties MYPLACE datos, pētniece aplūkos, kā etniskais nacionālisms, saskarsme ar migrantiem, ekonomiskās grūtības, sociālistiskā pagātne, labklājības režīms, plašsaziņas līdzekļu un informācijas pieejamības piedalās attieksmes pret imigrantiem veidošanā. Balstoties Latvijas emigrantu aptaujas datos, tiks aplūkota saistība starp attieksmi pret imigrantiem un personīgo migrācijas pieredzi.

Šo piektdien, 11. janvārī. 18.30 esat aicināti pievienoties sarunai ” Vai iespējams būt objektīvam pētījumu procesā?”.

Uzsākot 2019. gadu, Jeļena Hercberga, trešā gada doktorantūras studente Bristoles universitātē, dalīsies ar savu pieredzi un aicina sanākt jaunos zinātniekus, lai iepazītos un pārrunātu zinātnē aktuālo.

Esot no Latvijas un 12 gadus nodzīvojot ārzemēs (Dānijā, Francijā, Beļģijā un Lielbritānijā), Ļena nolēma savu pētījumu saistīt ar Latviju. Viņas pētījuma mērķis ir saprast kā jauni cilvēki Latvijā uztver to, kas atšķiras no viņiem un kā šī uztvere var būt pārskatīta (re-imagined). Tomēr Ļenai tas arī ir personisks ceļojums – pēc ilgā laika ārzemēs viņa atgriežas mājās, padarot šo pētījumu par pašrefleksīvu pieredzi.

Ļena labprāt dalītos savā pieredzē un apspriestu cik daudz personiskā mēs varam ienest pētījuma procesā. Vai ir iespējams būt objektīvam pētījuma procesā? Vai jebkurš pētījums ir pašreflektīvs pētījums?

Ja vēlies pieteikties, atzīmē sevi pasākumā vai raksti uz e-pastu laura.buzinska@viaa.gov.lv.

Norises vieta: Kalpaka bulvāris 4, 327. telpā 3. stāvā. Ieeja no pagalma.

Pasākumā būs iespējas arī uzzināt par programmas Apvārsnis 2020 sniegtajām iespējām Sociālo un humanitāro zinātņu jomā. Vairāk informācijas par aktuālo SHZ A2020 programmā var iegūt sekojot līdzi jaunumiem https://www.facebook.com/h2020ncplv/ vai arī piesakoties konsultācijai, rakstot laura.buzinska@viaa.gov.lv.

Šis ir jau ceturtais Latvijas Jauno zinātnieku apvienības organizētais pasākums, kurā jaunie zinātnieki dalās ar ārzemēs iegūto pieredzi. Iepriekš esam uzklausījuši stāstus par Amerikas Savienotajām valstīm un Ķīnu, Čīli, tagad kārta Lielbritānijai.

LJZA apvieno doktorantūras studentus un jaunos zinātniekus Latvijā, dodot iespēju iesaistīties politikas veidošanā, komunikācijā ar sabiedrību un satikt domubiedrus un sadarbības partnerus. Informācija par iestāšanos biedrībā pieejama šeit: http://ljza.lv/iestaties-ljza/.

Atgādinām, ka, ja esi doktorants vai zinātniskā (doktora) grāda pretendents, esi laipni aicināts pievienoties FB grupai “Grupa doktorantiem”: https://www.facebook.com/groups/229834274189859/.

Pasākumu organizē Latvijas Jauno zinātnieku apvienība sadarbībā ar Apvārsnis 2020 Latvijas Nacionālais kontaktpunkts – H2020 NCP LV.

Informāciju sagatavoja Laura Bužinska, laura.buzinska@viaa.gov.lv.

Latvijas zinātne, Quo vadis?

Trešdiena, 12. Decembris, 2018

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs ir kvantitatīvi izpētījis Latvijas zinātnes attīstības tendences un potenciālu. Daži no autora secinājumiem:

Latvijas zinātniekiem kopumā ir maz publikāciju, un vairumam esošo publikāciju ir pieticīga kvalitāte. Daļēji to nosaka zems zinātnes finansējums – līdz šim nevienai valstij nav izdevies sasniegt Skandināvijas zinātnisko potenciālu ar Rumānijas finansējumu. Tomēr, manuprāt, zems finansējums ir vien aisberga redzamā daļā. Sistēmas neefektivitāti atspoguļo tas, ka viena laba zinātniskā raksta sagatavošana Latvijā izmaksā ievērojami dārgāk nekā Lietuvā, Igaunijā un vairumā citu Austrumeiropas valstu.

Lasi rakstu www.makroekonomika.lv.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773