Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 40,310 apmeklējumi

Aicinām uz Labā krasta Zinātnes Pusstopu!

Pirmdiena, 21. Oktobris, 2019

Pateicoties labajām atsauksmēm no Zinātnes pusstopiem/Pint of Science 2019, kurus Latvijas Jauno zinātnieku apvienība organizēja Daugavas kreisajā krastā, sadarbībā ar Latvijas Sociologu asociāciju un Latvijas Antropologu biedrību papildinām iespēju tikties arī labajā krastā – šoreiz Teikas Ezītis miglā 23. oktobrī un 27. novembrī.

Teika izvēlēta, jo tur atrodas arī Organiskās sintēzes institūts – Latvian Institute of Organic Synthesis EDI – Institute of Electronics and Computer Science, Latvian State Institute of Wood Chemistry.

Kāpēc organizējam? Ikdienā topošajiem un esošajiem zinātniekiem bieži vien neizdodas atrast laiku nesteidzīgi un atbrīvoti parunāt par saviem pētījumiem, idejām un arī problēmām. Tomēr tieši sarunas bieži palīdz atrast jaunu skata punktu, risinājumu vai domu saviem izaicinājumiem un, pat ja nē, vakars ir pavadīts interesantās sarunās!

Laipni lūgti kopīgi pavadīt vakaru neformālās sarunās par zinātni!

Pirmās uzkodas no LJZA!

Seko pasākumam FB šeit: https://www.facebook.com/events/708786726199887/.

LJZA viedoklis par Jauno Zinātnes padomi

Pirmdiena, 21. Oktobris, 2019

16. oktobrī Latvijas Vēstneša portālā tika publicēts Guntara Laganovska raksts “Jaunā Zinātnes padome. Ieguvumi un riski”, kurā savu viedokli par jaunveidojamo Latvijas Zinātnes padomi izteica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš, LU profesors un biedrības “Latvijas formula 2050” priekšsēdētājs Mārcis Auziņš, kā arī mūsu apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa. Zemāk publicējam LJZA viedokli.

LZJA pavisam noteikti atbalsta IZM vēlmi veidot vienotu zinātnes politikas institūciju – jauno LZP. Tam mēs redzam vismaz trīs būtiskus iemeslus.

Pirmkārt, lemjot par finansējumu zinātnes iniciatīvu un projektu īstenošanai, ļoti būtiska sadaļa ir zinātniskā vērtēšana. Pēdējos pāris gados pašreizējā LZP ir pierādījusi sevi kā spēcīgāko ekspertīzes nodrošinātāju Latvijā, tomēr tā nav vienīgā institūcija, kas to dara. Līdz ar to ir loģiski un efektīvi konsolidēt šo kompetenci vienkopus.

Otrkārt, Latvijā šobrīd ir vairākas institūcijas, kas nodarbojas ar zinātnisko projektu organizēšanu un uzraudzību. Tā ir sadrumstalota vide, kuras kapacitāti ir vērts apvienot. Tas dotu iespēju izveidot vienotu komunikāciju un birokrātisko un uzraudzības mehānismu, kuru vieglāk uztvert gan zinātniekiem, gan sabiedrībai. Līdz šim LZP ir bijusi koleģiāla zinātnieku institūcija. Saglabājot jaunajā modelī koleģiālu zinātnieku elementu, iespējams arī turpmāk fokusēties uz rezultātu, nevis procesu.

Treškārt, apvienojot pašreizējo LZP, par zinātni un inovācijām atbildīgo Valsts izglītības un attīstības aģentūras departamentu un Studiju un zinātnes administrāciju (izņemot studiju kreditēšanas daļu, kas turpmāk būs Valsts izglītības un attīstības aģentūras padotībā) lielākā un spēcīgākā LZP, jārodas resursam, kas ļaus mērķtiecīgi strādāt pie plašākiem zinātnes izaicinājumiem gan Latvijā, gan starptautiski. Tie ietver politikas veidošanas un starptautiskas sadarbības jautājumus, kas palīdzētu IZM un Latvijas zinātnes videi attīstīties straujāk.

Tomēr konsolidētās institūcijas izveidē ir saskatāmi arī potenciāli riski, kas saistīti ar jaunās institūcijas vadības iecelšanu un veidu, kā turpmāk tiks pieņemti stratēģiski nozares politikas lēmumi. Pēc LJZA domām, ir kritiski svarīgi, lai vadītājam tiktu prasīta pieredze zinātnisku institūciju augstākā līmeņa vadībā, kas mazinātu iespēju politiski izraudzītam un nozari nepārzinošam kandidātam iegūt šo amatu. Mūsuprāt, ir nepieciešams starptautisks, atvērts konkurss īstā kandidāta atrašanai, kā arī nepieciešams ne tikai izvērtēt potenciālo jaunās Latvijas Zinātnes padomes vadītāju personību, prasmes un pieredzi, bet arī likt viņiem pastāstīt par savu stratēģisko redzējumu un iepazīstināt komandu. Vadītājs bez komandas un skaidra stratēģiska redzējuma var sagraut Latvijas zinātnes sistēmu, tādēļ nepieciešams nodrošināties pret šo risku. Turklāt jaunās LZP vadītājam ir jābūt ne tikai izcilam zinātniekam, bet arī – varbūt pat vēl lielākā mērā – izcilam vadītājam un līderim. Mēs kategoriski noraidām konceptuālajā ziņojumā izteikto ideju par (institūtos un augstskolās strādājošu) zinātnieku padomdevēju komisijas izstrādātu stratēģiju, kura jāievieš jaunās LZP direktoram.

Tāpat būtu svarīgi noteikt skaidrus principus pēc iespējas plašākai nozares dalībnieku iesaistei stratēģisku lēmumu pieņemšanā, piemēram, veidojot koleģiālu padomdevēju orgānu. Šādā orgānā ir nepieciešams iekļaut visus ekosistēmas dalībniekus, sākot ar jaunajiem zinātniekiem un studentiem, arodbiedrībām un beidzot ar darba devēju pārstāvjiem.

Tā kā konceptuālais ziņojums ir tapis steigā (uz to norāda pieļautās gramatikas kļūdas un vairākas neprecizitātes piemēros), LJZA aicina izvērtēt citu valstu pieredzi līdzīgu organizāciju statusam. Vai jaunā LZP kā IZM pakļautības iestāde ir īstais risinājums? Lūdzam izvērtēt ne tikai tās valstis, kas šobrīd ir līdzīgas mums (ar atdalītu zinātnes un inovāciju sistēmu), bet arī tās, kurām mēs vēlamies līdzināties gan pārvaldības un zinātnisko rezultātu ziņā. Kā arī ir vitāli nepieciešams jau tagad plānot jaunās LZP sasaisti ar Ekonomikas ministriju un tās pakļautības iestādēm, lai nodrošinātu inovāciju ekosistēmas izaugsmi.

Avots: Valsts kanceleja.

Lasi Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājas Ievas Siliņas rakstu “Latvijas Jauno zinātnieku apvienība: IZM – solām pa jaunam, darām pa vecam?“. Raksts publicēts DELFI.lv.

Mēs vēlamies, lai Latvijā atgriežas zinoši speciālisti no diasporas, tajā pašā laikā joprojām nav noteikta vienkāršotāka kārtība, lai atzītu ārvalstīs iegūto izglītību. Kad Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest elektronisko sistēmu diplomu atzīšanai, kas būtu jāgroza reglamentēto profesiju likumā un vai Izglītības zinātnes ministrija plāno ieviest elektronisko sistēmu, kas ļautu šo atzīšana procesu padarīt vieglāku, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutējam arī par to, kāpēc augstas raudzes profesionāļi nelabprāt atgriežas strādāt un dzīvot Latvijā, kuri ir tie brīži, kad pati valsts ar savu birokrātisko aparātu liek sprunguļus riteņos tiem, kuri gribētu atgriezties. Raidījuma viesi: Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valdes priekšsēdis Uģis Gruntmanis, kustības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” priekšsēdētājas vietnieks Miks Muižarājs, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa un Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā referente un vecākā eksperte reglamentēto profesiju jomā Inese Stūre.

Latvijas Radio

Atgādinām, ka Latvijas Zinātnes padomes Ekspertu komisiju vēlēšanas notiks no š.g. 12. līdz 13. septembrim Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (www.sciencelatvia.lv). Ja Tev ir doktora grāds – piedalies kā vēlētājs!

Tikko publicēta informācija par 152 kandidātiem, kas sacentīsies par 63 vietām. Iepazīsti kandidātus NZDIS sistēmā:
https://sciencelatvia.lv/#/pub/komisiju_velesanasl/view.

Vēlēšanās var piedalīties Latvijā strādājošie zinātnieki, kam ir doktora zinātniskais grāds vai PhD un ir NZDIS lietotāja tiesības. Vēlēt var tikai par vienu kandidātu vienā zinātnes nozarē, tāpēc izdari pārdomātu izvēli!

Balsot iespējams no jebkuras vietas pasaulē, vēlēšanu norises laikā no 12. septembra plkst. 00:00 līdz 13. septembra plkst. 24:00 pēc Latvijas laika

Latvijas Zinātnes padomes ziņa:
https://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=650&Itemid=144

Uzsākot jauno mācību gadu Latvijas Jauno zinātnieku apvienība sadarbībā ar biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā” organizē jau sesto Jauno zinātnieku sanākšanu, dodot iespēju sanākt kopā jaunajiem zinātniekiem, šoreiz aktualizējot jautājumu par zināšanu apmaiņu pāri robežām.

Šoreiz sanākšanā ar savu pieredzi dalīsies Toms Bergmanis, kurš ir doktora grāda kandidāts Edinburgas Universitātes Informātikas skolas Valodas, kognitīvo zinātņu un datorikas institūtā un Valters Negribs – doktorantūras students Volfsonas Koledžā, Oksfordas Universitātē. Valters studē Senās Indijas valodas un askētisko literatūru.

Kopš šī gada jūnija Toms ir atgriezies Rīgā un ir pētnieks sabiedrības TILDE mašīntulkošanas grupā. Toms dalīsies ar pārdomām par studiju pieredzi Latvijā, Latvijas Universitātē un salīdzinās to ar studijām Edinburgas Universitātē, kuru QS World University Rankings 2019. gadā atzina par 20. labāko universitāti pasaulē.

Valters dalīsies ar pieredzi par studijām un dzīvi Rīgā, Londonā un Oksfordā.

Laipni aicināti visi interesenti, īpaši doktoranti un jaunie zinātnieki, iepriekš atzīmējoties šeit FB pasākumā vai rakstot uz e-pastu info@ljza.lv.

Valoda: latviešu
Vieta: Kalpaka bulvāris 4, 327. telpā
Laiks: 18.00- 20.30
Pasākuma laikā tiks veikta filmēšana un fotogrāfēšana.

Šī ir jau sestā Jauno zinātnieku sanākšana, kurā jaunie zinātnieki dalās ar ārzemēs iegūto pieredzi. Iepriekš esam dzirdējuši stāstus par Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu, Čīli, Lielbritāniju un par pašmāju pēcdoktorantūru.

LJZA apvieno doktorantūras studentus un jaunos zinātniekus Latvijā, dodot iespēju iesaistīties politikas veidošanā, komunikācijā ar sabiedrību un satikt domubiedrus un sadarbības partnerus. Informācija par iestāšanos biedrībā pieejama šeit: http://ljza.lv/iestaties-ljza/. Aicinām sekot aktuālākajai informācijai FB: https://www.facebook.com/Latvijas-Jauno-zin%C4%81tnieku-apvien%C4%ABba-200978969952/ un Twitter: https://twitter.com/lv_jza. Ja esi doktorants vai zinātniskā (doktora) grāda pretendents, esi laipni aicināts pievienoties FB grupai “Grupa doktorantiem”: https://www.facebook.com/groups/229834274189859/.

Ar pasaules pieredzi Latvijā (AppLV) kustības mērķis ir iedvesmot kultūras maiņu un kliedēt mītus, ka Latvijā “viss ir slikti”. AppLV vēlas veicināt sadarbības kultūru, atbalstīt sabiedrības atvērtību dažādajam un veicināt ārvalstnieku integrāciju. Bagātinot un atbalstot viens otru un veidojot jaunas sadarbības, AppLV vēlas būt dzīvs piemērs, ka Latvijā “viss ir iespējams”.

Nozīmīgs biedrības uzdevums ir nodrošināt reemigrantu interešu pārstāvniecību, sniedzot savu pienesumu normatīvo aktu (reemigrācijas, integrācijas un diasporas jomā) izstrādē un ieviešanā. AppLV pārstāvji ir aktīvi līdzdarbojušies Diasporas likuma izstrādē.No 2019. gada AppLV darbosies arī jaunizveidotajā Diasporas konsultatīvajā padomē.

Pašlaik biedrībā ir ap 60 biedri, toties pašā kustībā divu ar pusi gadu laikā ir iesaistījušies vairāk nekā 4300 cilvēku – gan tie, kas jau atgriezušies Latvijā, gan tie, kas to vēlas darīt nākotnē. AppLV aktivitātes ietver ikmēneša pieredzes stāstu vakaru organizēšanu gan Rīgā, gan arī reģionos, lai veicinātu tīklošanos un reemigrantu kopienas veidošanos Latvijā, kā arī uzrunātu potenciālos reemigrantus visā pasaulē. Biedrība arī organizē un piedalās publiskās diskusijās par reemigrantiem un diasporai aktuālām tēmām.

Latvijas Nacionālā bibliotēka šogad atzīmē savu simtgadi un aicina visus interesentus uz publiskām svinībām š.g. 31. augustā!

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība kā bibliotēkas ilggadējs sadarbības partneris aicina savus biedrus un citus interesentus uz sekojošām aktivitātēm svinību ietvaros:

1) “Ask Me Anything” 31. augustā 13:00-15:00 LNB Sociālo un humanitāro zinātņu lasītavā 2. stāvā. Dažādu jomu jaunie zinātnieki atbildēs uz jebkuriem jautājumiem viņu kompetences ietvaros. Ja Tev ir jautājumi par attiecīgajām tēmām – droši jautā un izzini!

Kaspars Ozols – viedierīces, pašbraucošie auto, viedā ražošana, roboti, mākslīgais intelekts, lietu internets;
Marija Semjonova – mūsdienu kultūra un literatūra;
Alessandro Di Marzio – dabas aizsardzība (angļu valodā);
Inese Čakstiņa – vēzis;
Jānis Liepiņš – raugs, alkohols un maize;
Ingars Reinholds – pārtikas piesārņojums;
Kristaps Zariņš – nodokļi un eitanizācija, Satversmes 113. pants.

Savus nolūkus apmeklēt pasākumu lūdzam paust šeit: https://www.facebook.com/events/2082193192076836/.

2) Diskusija “Ko pēta zinātnieki Latvijā?” š.g. 31. augustā 15:00-16:00 LNB Sociālo un humanitāro zinātņu lasītavā 2. stāvā. Jaunie zinātnieki pārrunās to, kāds mums labums no zinātnes, ko sagaidīt nākotnē, kas jādara, lai Latvijas valsts attīstītos un iekļautos pasaules TOP 100 zinātniskās pētniecības jomās?

Dalībnieki: Kaspars Ozols, Ieva Siliņa, Inese Čakstiņa, Jānis Liepiņš, vada – Laura Bužinska.

Savus nolūkus apmeklēt pasākumu lūdzam paust šeit:
https://www.facebook.com/events/2285169398263823/.

Vairāk par svinībām: https://www.facebook.com/events/279376922735306/.
Svinību programma.
Ieeja pasākumos bez maksas.

Ietekmē Latvijas zinātnes nākotni!

Otrdien, 13. Augusts, 2019

Latvijas Zinātnes padome (LZP) ir izsludinājusi ekspertu komisiju vēlēšanas, kas notiks no š.g. 12. līdz 13. septembrim. Ja Tev ir doktora grāds – piedalies! Izvēlies labāko kandidātu vai kļūsti par tādu pats.

Lai kandidētu, Tev ir jāizpilda eksperta nosacījumi, bet balsot vari, ja Tev ir doktora grāds. Balsošana notiks NZDIS sistēmā. Tev jāiegūst piekļuve!

Ekspertu komisijas ir LZP organizatoriskās struktūras būtiska sadaļa. Tās tiek iesaistītas visos ar zinātnes pārvaldību saistītajos procesos, nodrošinot saikni starp valdību un zinātnisko sabiedrību, piemēram, sniedzot viedokli Izglītības un zinātnes ministrijai, Ministru kabinetam, Saeimai vai starptautiskām organizācijām par ar Latvijas zinātni saistītiem jautājumiem, iesaistoties zinātnisko projektu vērtēšanas kritēriju noteikšanā, sniedzot viedokli par normatīvajiem aktiem zinātnes nozarē.

Ekspertu komisijām ir arī nozīmīga funkcija – jaunu ideju radīšana, lai kopumā uzlabotu Latvijas zinātnes vidi, veicinātu zinātnieku sadarbību ar industriju un nevalstisko sektoru, uzlabotu Latvijas zinātniskās sabiedrības stāvokli, kā arī veicinātu zināšanās balstītu lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē.

Vairāk informācijas meklē LZP mājas lapā: https://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=648&Itemid=144

NRA PĒTA: bažas par 5G tīklu nav tumsonība

Pirmdiena, 12. Augusts, 2019

Rakstā publicēta kļūdaina informācija. LJZA nav piedalījusies un pašlaik nepiedalās zemāk minētajā pētījumā. LJZA atbalsta zinātnisko konsensu šajā tēmā.

Tie, kuri plāno gūt finansiālu labumu no jaunās 5G sakaru tehnoloģijas ieviešanas, jebkuras aizdomas par tās iespējamo negatīvo ietekmi uz sabiedrību tulko kā tumsonību. Taču bažām ir pamats, pirmām kārtām jau pētījumu trūkuma dēļ. Juristi ceļ trauksmi, jo netiek izvērtētas juridiskās un iespējamās kriminālās konsekvences, ko var izraisīt jaunās tehnoloģijas ienākšana radioelektronikas un mikrobioloģijas apakšnozarēs.

Lasi visu rakstu: https://nra.lv/latvija/288473-nra-peta-bazas-par-5g-tiklu-nav-tumsoniba.htm

Intervija ar LJZA prezidenti Ievu Siliņu: “Ko prezidentam ieteiks izglītības padomniece? Saruna ar Ievu Siliņu“.

Valsts prezidentam Egilam Levitam viens no pirmajiem darbiem bija padomnieku izraudzīšanās. Vai jomas, kurās izraudzīti padomnieki, būs arī prioritāras Valsts prezidenta darbības laikā, un ko Valsts prezidents savu pilnvaru ietvaros var darīt izglītības un zinātnes laukā?

Par to saruna ar Valsts prezidenta padomnieci izglītības un zinātnes jautājumos IEVU SILIŅU, kurai ir doktora grāds vadībzinātnē un kura ir arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētāja.

AS “Latvijas Mediji”

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773