Izmaiņas LJZA valdē

Trešdiena, 20. Jūlijs, 2016

Š.g. martā mēs visi kopā ievēlējām jauno LJZA valdi. Lai arī valde darbojas neilgu laiku, dzīve ievieš korekcijas. Mūsu valdes loceklis Aldis Bulis no septembra dodas uz Ķīnu zinātniskā darba veikšanai uz trim gadiem un viens valdes locekļa amats būs vakants. Saskaņā ar statūtiem valdes locekļiem jābūt pieciem. Līdz ar to LJZA izsludina ārkārtas pilnsapulci valdes locekļa ievēlēšanai.

Pilnsapulce notiks š.g. 5. augustā Lēdurgā, Jaunurčos, LJZA Vasaras nometnes laikā plkst. 19.00.

Lūdzam izvirzīt kandidātus valdes locekļa amatam. Biedrs var izvirzīt savu kandidatūru arī pats. Kandidātus izvirzīt līdz š.g. 4. augustam, sūtot pieteikumu elektroniski info@ljza.lv.

Atgādinām, ka balsstiesības ir tiem LJZA biedriem, kas nomaksājuši biedru naudu 7 EUR.

Informāciju sagatavoja LJZA valdes priekšsēdētāja Ieva Krūmiņa.

LJZA valde 2016

LJZA vasaras nometne 2016

Piektdiena, 8. Jūlijs, 2016

Ar lielu prieku paziņojam, ka reģistrācija šīs vasaras gaidītākajam notikumam – LJZA vasaras nometnei 2016 ir atvērta. Šogad nometnes formula ir “Zinātnieks + uzņēmējs = risinājums”. Reģistrējies un piedalies!

Nometnes apraksts (PDF)

Vai zini, kur atrodas Divupe? Tuvajos Austrumos? Nē, tā atrodas tepat Latvijā. Vēl vairāk – neizbraucot no Rīgas administratīvās teritorijas.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība aicina tevi vienas dienas pārgājienā no Lielupes līdz Daugavai. Šis ir pirmais šāda veida pasākums, ko organizē Latvijas Jauno zinātnieku apvienība. Tā laikā dalībnieki kājām veic ceļu gar jūras malu no Lielupes ietekas Rīgas jūras līcī līdz Bolderājas molam, kur Daugava ietek Rīgas jūras līcī. Aptuvenais pārgājiena garums – 15 km. Dalībniekiem ir iespēja saīsināt pārgājienu beigu daļā, nedodoties līdz Bolderājas molam.

Pārgājienā aicināti jaunie zinātnieki, to atbalstītāji, ģimenes locekļi un draugi, neatkarīgi no zinātniskā grāda un ieņemamajiem akadēmiskajiem amatiem. Pārgājiena laikā nav plānotas zinātniskas aktivitātes, bet mierīga dabu, apkārtni un sabiedrību baudoša pastaiga gar jūru. Katrs pats varēs izvēlēties gājiena tempu, ceļabiedrus vai vientulības devu.

Ja pārgājienā piedalītos ģeogrāfi, biologi un vēsturnieki, kas varētu pastāstīt par to, ko redzam, kam ejam pāri un kas bijis šeit pirms mums, tas dotu pasākumam pievienoto intelektuālo vērtību.

Tātad, nokļūstam līdz 3. un 36. autobusa pieturai Daugavgrīvas DP (Bolderājā). Ja izmantojat personīgo automašīnu, to var novietot tuvējās ielās. Sēžamies 36. autobusā un dodamies 20 min. braucienā līdz Vakarbuļļiem. No Vakarbuļļiem gar Lielupes krastu nokļūstam līdz Rīgas jūras līcim un tālāk pēc katra spējām un varēšanas. Paralēli jūrai kaut kur ir 36. autobusa maršruts, kas ļaus saīsināt pārgājienu jebkurā brīdī.

Pārgājiens noslēgsies Daugavgrīvas molā. Līdz ar to ir jārēķinās, ka līdz maršruta sākumam/autobusam būs paliels gabaliņš jādodas atpakaļ pa to pašu ceļu gar jūras malu līdz Daugavgrīvas pludmalei un tālāk līdz autobusa pieturai. Pārgājiena karti skatīt zemāk tekstā.

Pārgājiens sāksies 23. jūlijā no Daugavgrīvas DP pieturas. Pulcēšanās laiks no plkst. 12.00. Autobuss uz Vakarbuļļiem izbrauc plkst. 12.19.

ZINĀŠANAI: tā kā pārgājiens notiks jebkuros laika apstākļos, apģērbam jābūt atbilstošam. Vēlams apģērbs, kurš ir kārtām – pēc nepieciešamības var kaut ko novilkt/uzvilkt. Apaviem jābūt arī tad, ja esat nolēmuši pārgājienu veikt basām kājām. Reizēm jūrmalas smiltis ir pārbaudījums pie pastaigām nepieradušām kājām. Pludmales čības būs labas diezgan. Ja izvēlaties slēgtus apavus, tiem jābūt gana ērtiem, lai nenospiestu nagus. Galvassega – rekomendējam, lai pastaiga nebeigtos ar saules alerģiju saules dūriena izskatā. Dzeramais ūdens – ja laiks ir ļoti karsts, vēlams sāļš minerālūdens vai ūdens ar sāli (vismaz 1 litrs personai); ja laika apstākļi kā jau daždien Latvijas vasarās, noderīgāka būs silta tēja termosā. Mugursomā jāieliek plēve somas pārsegšanai; dvielis un peldkostīms, ja rodas vēlme peldēties.

Pārgājiena laikā ir plānots pikniks. Līdz ar to līdzi jāpaņem pārtika piknikam, sega, ēšanas piederumi, salvetes u.c. lietas, kas var noderēt kopīgiem vēderpriekiem. Jānes gan visa mantība būs pašiem

Ja ideja par Divupes pārgājienu ir ieinteresējusi arī tevi, droši piesakies, rakstot bitija[at]inbox[dot]lv vai zvanot 29 69 09 98 Kitijai.

Kartē Sarkanās krāsas raustītā līnija – norāda maršrutu turpceļā, bet zaļā līnija – ceļu atpakaļ uz autobusa pieturu.

Divas vakances

Trešdiena, 15. Jūnijs, 2016

322L222

Informējam par divām vakancēs, kurās doktora grāds ir priekšrocība. Iespējas jaunajiem doktoriem, kuri nevēlas palikt zinātnē, bet vēlas attīstīt zinātnes pārvaldību. Atalgojums – sākot no 1000 € (bruto).

Izglītības un zinātnes ministrija – Vecākais eksperts zinātnes politikas plānošanas jomā, ierēdņa amats (pieteikšanās līdz 18. jūnijam)
http://www.izm.gov.lv/lv/ministrija/vakances?highlight=WyJ2YWthbmNlcyJd
http://www.izm.gov.lv/images/vakances/AIZID_ekspers_18062016.pdf

Valsts izglītības attīstības aģentūra – Zinātnes, pētniecības un inovāciju politikas atbalsta departamenta Pētniecības un inovāciju politikas atbalsta nodaļas vecākā eksperta amats (pieteikšanās līdz 22. jūnijam)
http://viaa.gov.lv/lat/viaa/vakances/

Šodien, 8. jūnijā, Tieslietu ministrijas telpās notika valsts pārvaldes un biedrību un nodibinājumu konference. Latvijas Jauno zinātnieku apvienību šajā konferencē pārstāvēja valdes locekle Kitija Bite un Konsultatīvās padomes biedre Agnese Stunda-Zujeva.

Īsai uzziņai: 2005. gadā tika izstrādāts Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorands, kura mērķis bija vienot valsts pārvaldi un biedrības un nodibinājumus, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības veidošanos un dalību valsts procesos. Memoranda parakstīšana notika 2005.gada 15.jūnijā, piedaloties valdības pilnvarotajam pārstāvim – Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim un 57 NVO pārstāvjiem. Šobrīd memorandu ir parakstījušas 393 organizācijas.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība Memorandam pievienojās 16.10.2009., un to parakstīja toreizējais valdes priekšsēdētājs Aigars Atvars.

2016. gada konferencē tika diskutēts par nevalstiskā sektora sadarbību ar valsts pārvaldi, tās efektivitāti un nākotnes izaicinājumiem. Pašlaik Memoranda padomes pārstāvji no biedrībām un nodibinājumiem piedalās kā dalībnieki vai novērotāji Ministru kabineta komitejas sēdēs, Valsts sekretāru sēdēs, Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē, struktūrfondu uzraudzībā un citos pasākumos, kur nepieciešama valsts pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības sadarbība. No formāla dokumenta Memorands ir kļuvis par instrumentu, kas ļauj īstenot sadarbības visdažādākās formas – informācijas apriti, konsultācijas, dialoga veidošanu un partnerību.

Konferencē vairakkārt tika uzsvērts, ka kopīgu mērķu sasniegšanu veicinās sarunas pie viena galda, pušu uzklausīšana, ka no emocijām ir jāpāriet pie konstruktīviem argumentiem un risinājuma meklēšanas. Jau konferences pirmajā daļā tika secināts, ka sadarbība nav ekstra, bet nepieciešamība, un uzsāktā sadarbības forma ir pareiza.

Konferences otrajā daļā gan valsts pārvaldes, gan biedrību un nodibinājumu pārstāvji dalījās pozitīvajā un negatīvajā pieredzē līdzšinējā sadarbībā. Diskusijas rezultātā izkristalizējās doma, ka nākamās konferences ir jārīko biežāk (vismaz divas reizes gadā) un tās varētu būt veltītas konkrētam mērķim, iesaistot attiecīgās nozares valsts pārvaldi un biedrības un nodibinājumus.

Teksts: K.Bite

Foto: Valsts kanceleja, K.Bite.

academia-200

2016. gada 28. aprīlī Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa rīkoja ekspertu konsīliju “Integrācijas politika Latvijā: turpināt līdzšinējo vai veidot ko konceptuāli jaunu”. Konsīlijā bija aicināti piedalīties Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas, Latvijas Republikas Saeimas komisiju, Latvijas Republikas ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, citu par sabiedrības integrāciju atbildīgu valsts un sabiedrisku institūciju pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji un neatkarīgi eksperti. Konsīlija mērķis bija, izmantojot ekspertu veiktajos teorētiskajos pētījumos iegūtās zināšanas un atziņas, saprast vai Latvijā īstenotā sabiedrības integrācijas politika ir vispusīga un efektīva un vai tā sekmē saliedētas sabiedrības attīstību.

Konsīlija vadītāja akadēmiķe Raita Karnīte ir sagatavojusi ziņojumu par konsīlijā pārrunāto. Aicinām ar to iepazīties!

Konsīlija slēdziens

luta

Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātē (FMF) no 30. maija līdz 6. jūnijam viesosies Džordžtaunas Universitātes (ASV) Medicīnas skolas asociētais profesors biostatistikā Dr. Džordžs Luta.

Dr. Lutam ir 15 gadu pieredze biostatistikas jomā, tajā skaitā 6 gadu pieredze epidemioloģisko pētījumu jomā Ziemeļkarolīnas Universitātes Čapelhilā Medicīnas skolā. Dr. Lutas kompetences iekļauj medicīnas pētījumu un randomizētu klīnisko izmēģinājumu statistisko dizainu izstrādi un analīzi. Dr. Lutas metodoloģiskie pētījumi saistīti ar nosacīto empīriskās ticamības metožu izstrādi klīnisko izmēģinājumu un novērojumu pētījumu datu analīzei un statistiskajām metodēm plūsmas citometrijas datu analīzei.

Sadarbība ar Dr. Džordžu Lutu izveidojusies LU FMF asociētajam profesoram Jānim Valeinim, jo abus vieno kopīgas zinātniskās intereses – empīriskās ticamības un robustu metožu pētniecība un pielietojums biostatistikas jomā. Vizītes laikā Latvijas Universitātē Dr. Džordžs Luta pasniegs intensīvo lekciju kursu Applied course in Linear Models and Multivariate Analysis using SAS un uzstāsies ar referātu New advanced methods in biostatistics biostatistikas seminārā 1. jūnijā un kopīgi ar LU FMF pētniekiem un studentiem darbosies pie kopīgu zinātnisku publikāciju izstrādes.

Biostatistikas seminārs tiek rīkots, sadarbojoties vairākām LU doktorantūras skolām (Atomāro un nepārtrauktās vides fizikālo procesu pētīšanas, modelēšanas un matemātisko metožu pilnveidošanas doktorantūras skola, Biomedicīnas pētījumu un jauno tehnoloģiju doktorantūras skola un doktorantūras skola translācijas izpētē medicīnā), lai veicinātu sadarbību un publikāciju izstrādi biostatistikas metožu pētniecības un pielietojumu jomā Latvijas Universitātē. Seminārs norisināsies Fizikas un matemātikas fakultātē 1. jūnijā 16:00-19:30, Zeļļu ielā 25, 233. auditorijā. Detalizēta semināra programma atrodama ej.uz/lu-biostatistika. Laipni aicināti visi interesenti, iepriekš piesakoties mara.velina@lu.lv.

Lekciju kursa un semināra programma

Informāciju sagatavoja:
Māra Vēliņa
LU Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātikas nodaļa
mara.velina@lu.lv

Ieraksti plānotājā, apvelc kalendārā vai iezīmē savā laika plānošanas aplikācijā augusta pirmo nedēļas nogali (5. – 7.08.2016) šīs vasaras lielajam notikumam – LJZA nometnei Lēdurgā. Šogad uzmanības lokā vienādojuma ZINĀTNIEKS+UZŅĒMĒJS=Risinājums iespējamais galarezultāts: lielākas iespējas, labāki risinājumi, ražīgāka koprade un/vai …?

Nometnes galvenais pasākums sestdien, 6.augustā, būs veltīts praktiskas sadarbības veidošanai – ikvienam dalībniekam būs iespēja likt lietā savas zināšanas un idejas, lai meklētu vislabākos un veiksmīgākos risinājumus konkrētām uzņēmēju problēmsituācijām.

Svētdien, 7.augustā, paredzētas interesantas prezentācijas par aktuālajiem tematiem: ES projektu rakstīšanas un vadīšanas īpašie knifiņi un tehnoloģiju un zināšanu pārneses izaicinājumi un veiksmes stāsti.

Protams, būs arī garšīgā uz ugunskura vārītā zupa, dvieļubola turnīrs un citas sportiskas atrakcijas, naksnīgas sarunām par un ap zinātni un jaunu draugu iegūšana.

Detalizētāka informācija un reģistrācijas veidlapa būs pieejama jūlijā LJZA mājas lapā, sociālajos tīklos un biedru e-pastos. Neesi vēl biedrs? Iestājoties biedrībā maijā, saņem atlaidi dalībai nometnē! Dalības maksa biedriem 15 EUR, pārējiem 25 EUR.

Bet līdz tam – izpurini telti, sameklē odu atbaidāmo līdzekli, atrodi Latvijas kartē Lēdurgu un izdomā kādu atrakciju vai spēli, kuru gribi iemācīt pārējiem.

P.S. Ja tev jau ir radušies jautājumi, sazinies ar Zani (zane.bulderberga@gmail.com) vai Gitu (Gita.sakale@gmail.com).

Aktuālās tendences pasaules zinātnē

Otrdien, 26. Aprīlis, 2016

Pagājušā gada nogalē Budapeštā norisinājās VII Pasaules zinātnes forums. Nepieciešamība pēc pasākuma, kas nodrošinātu diskusiju starp zinātnieku kopienu un sabiedrību, tika apzināta jau iepriekšējā gadsimta izskaņā. Kopš 2003. gada ik divus gadus pasaules vadošie zinātnieki, politiķi, lēmumu pieņēmēji un sabiedrības pārstāvji tiekas, lai izvērstu auglīgu diskusiju par aktuālajiem jautājumiem, kas skar gan zinātni, gan sabiedrību, un vienotos par kopīgiem spēkiem darāmo. Foruma starptautiskā atbalss rāda, ka Pasaules zinātnes forums ir kļuvis par vadošo globālo zinātnes politikas pasākumu. 2015. gada novembra foruma tūkstoš dalībnieku vidū bija zinātnieki arī no Latvijas: akadēmiķis Dr. habil. sc. ing. Leonīds Ribickis un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāve Ieva Krūmiņa. Lai veicinātu diskusiju Latvijas zinātniskajā sabiedrībā, autore ir apkopojusi forumā “Dodot spēku zinātnei” novērotās tendences, kas nostiprinās zinātnes vidē pasaulē.

1. Pāreja uz ilgtspējīgu, pārdomātu attīstību ekosistēmas ietvaros

Zinātnes sasniegumi ir ļāvuši atrisināt virkni aktuālu jautājumu, uzlabojuši dzīves kvalitāti un ļauj mums komunicēt neredzēti ātri un ērti. Tajā pašā laikā zinātne ir atklājusi pasaules sarežģītību, ievainojamību un riskus, ko rada mūsu dzīvesveids. Zinātne viena pati nespēj piedāvāt risinājumus cilvēces lielajiem izaicinājumiem, bet tā noteikti ir mūsu lielāko sasniegumu centrā. Zinātne sniedz iespēju apspriest izaicinājumus un uzsākt ceļu uz risinājumiem. Ļoti daudz ir atkarīgs no tā, kā mēs izvēlamies zinātni pielietot. Situācijā, kad nepieciešama integrēta pieeja vides, sociālās un ekonomiskās ilgtspējīgas attīstības dimensijas sasaistei, ir svarīgi ne tikai izmantot labākās šobrīd pieejamās zināšanas un plaši, visaptveroši iesaistīt zinātniekus, bet arī paturēt prātā mūsu novietojumu uz planētas Zeme. Kaut ir atzīstama nepieciešamība definēt galvenās reģionālās un valsts līmeņa prioritātes, tām ir jābūt saskaņā un jāveicina transformācija pasaules līmenī uz ilgtspējīgām, taisnīgām un elastīgām sabiedrībām un ekonomikām.

2. Holistiska pieeja politikas plānošanā, pētniecības virzienu noteikšanā un ikdienas darbībās

Pasaules zinātnieki rīkojas sazobē ar pasaules līmenī definētajām prioritātēm, mērķiem, un lēmumu pieņēmēju noslēgtās vienošanās tiek ņemtas vērā. Šī sistēma veido pamatu katra zinātnieka ikdienas darbam, kas ir plānots saskaņā ar nepieciešamo ieguldījumu Apvienoto nāciju 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu (17 Sustainable Development Goals of United Nations) sasniegšanai. Katram zinātniekam ir skaidri zināma viņa vieta ekosistēmā un pienesums, ko viņa darbs sniedz šo mērķu sasniegšanā. Koordinācija un orientācija nevis uz nacionāla, bet globāla mēroga mērķiem jūtami atvieglo sadarbības iespējas un caur nozīmīgumu veido motivāciju. Zinātnieki ir tā sabiedrības daļa, kurai jāatgādina politikas veidotājiem par nepieciešamību koncentrēties uz piedāvājumiem, kas ļautu sasniegt ambiciozākas vienošanās klimata, vides un dabas resursu jautājumos, kā arī sniegtu ieguldījumu dabas un cilvēka radīto katastrofu riska mazināšanai.

3. Zināšanu bāzes izmantošana aktuālo jautājumu risināšanā un jaunāko zināšanu plūsmas nodrošināšana

Strauji pieaug informācijas apjoms, zinātnisko zināšanu lietojums, difūzija un izmantojums tehnoloģiskās inovācijās pārveido pasauli. Pasaules zinātnieki, lai veidotu sintēzi esošās situācijas pilnīgai izpratnei un veidotu darbības piedāvājumus izpētei, aicina mobilizēt atbildīgās institūcijas, iniciatīvas un kontaktu tīklus. Risinājumiem ir jābūt visaptverošiem un uz zināšanām balstītiem, un ir nozīmīgi izmantot aktuālāko šobrīd pieejamo informāciju. Zināšanu orientēta pieeja iekļauj mūsdienīgas komunikācijas platformas izmantošanu, kā arī zinošu un izglītotu sabiedrību, uz izmaiņām ātri un efektīvi reaģēt spējīgu valsts aparāta sistēmu un saskaņu starp vietējās, nacionālās un globālās nozīmes dokumentiem.

4. Zinātniskas ekspertīzes nodrošināšana politiķiem un lēmumu pieņēmējiem

Zinātnieki pasaulē pastāv par neatkarīgu zinātnisko pierādījumu izmantošanu politikas veidošanā. Valdības tiek aicinātas atzīt nepieciešamību un rīkoties sadarbībā ar citām valdībām un zinātniskām organizācijām, kas piedāvā efektīvākos risinājumus globālu mērķu sasniegšanai. Izveidotās stratēģijas ir regulāri jāpārskata, lai atzīmētu paveiktā progresu un veiktu izmaiņas saskaņā ar jaunākajiem atklājumiem zinātnē un tehnoloģijā. Tendences rāda arvien lielāku zinātnes lietojumu politikas veidošanā, tiltu veidošanā starp zinātniekiem un politiķiem, un sociālo un humanitāro zinātņu pieaugošo nozīmi ekspertīzē.

Zinātnisko padomu sniegšanas mehānismi kļūst arvien izplatītāki un ir sastopami visdažādākajās formās, sākot no personīgiem kontaktiem, caur brīvprātīgiem vai pieprasītiem ziņojumiem, ko veido akadēmiju, piemēram, Starpakadēmiju partnerība (InterAcademy Partnership) vai līdzvērtīgi reģionālie tīkli, līdz pat formālām padomdevēju struktūrām gan likumdošanas, gan izpildvaras līmenī. Šie padomi nāk sasaistē ar atbildību par to sagādāšanu, komunikāciju un lietojumu, tādēļ īpaši nozīmīgi ir kļuvuši teorētiskie un praktiskie jautājumi par ieteikumu neatkarību, caurspīdību, redzamību un atskaites mehānisma esamību. Jāapzinās, ka pētniecībā dzīves cikls ir garš, bet politikā – īss. Katrs zinātnieks tiek aicināts sekot līdzi politikas jomai un noteikt vajadzības, un proaktīvi, pareizā laikā nodrošināt neatkarīgu padomu situācijās, kad tā lietojums nav garantēts vai sagaidāms.

5. Starptautiska sadarbība kapacitātes celšanai

Lai zinātne būtu pamats ilgtspējīgai attīstībai visā pasaulē, ir nepieciešama starptautiska līmeņa sadarbība zinātnieku starpā. Mobilitātes laikmetā ģeogrāfiskās vietas jēdziens vairs nav tik saistošs, ir nepieciešamas vien valodu zināšanas, komunikācija un kontakti. Lai sasniegtu ilgtspējīgu progresu pētniecībā un inovācijās, labāku izpratni un datu izmantošanu, ir nepieciešama starptautiska kopdarbība. Lai mazinātu plaisu starp attīstītajām un attīstības ekonomikām, nepieciešama reģionāla ekonomiska integrācija valstiskā līmenī, kas ļauj veidot un uzkrāt kapacitāti modernās zinātnes uzplaukumam. Lai zinātne, tehnoloģijas un inovācijas sasniegtu pilnu transformācijas potenciālu, zināšanas, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātiku (STEM) ir nepieciešams integrēt visu līmeņu izglītībā un veicināt to lietojumu. Papildus nepieciešams valdības atbalsts jauno zinātnieku spēju stiprināšanā, karjeras veidošanā un iespēju nodrošināšanā.

6. Zinātni veicinoša izglītība

Pasaules zinātnieki rūpējas par zinātnes izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Izglītībai ir jābūt nevis spaiņa piepildīšanai, bet uguns iedegšanai! Nozīmīgs priekšnosacījums jaunāko paaudžu iesaistei zinātnē un inženiera karjeras izvēlē ir aizraujošas, kvalitatīvas zinātni veicinošas izglītības piedāvājums pēc iespējas agrākā bērna attīstības posmā. Ja bērns neredz sevi kā zinātnieku desmit gadu vecumā, viņš noteikti sevi neredzēs kā zinātnieku arī četrpadsmit gadu vecumā. Tādēļ zinātnei jābūt atslēgas elementam izglītībā, iededzot ziņkāri un veicinot pārliecību un radošumu. Īpaša uzmanība jāpievērš pasniedzējiem un skolotājiem, kuri, ja nav informēti par savas nozares aktualitātēm, mācīs, ko paši mācījušies agrāk. Skolotāji mēdz būt izolēti no zinātnieku sabiedrības, bet tieši zinātnieku darbs ar skolotājiem sasniedz plašāku publiku un rada lielāku rezonansi. Maldīgi ir uzskatīt, ka zinātne attiecas tikai uz augstskolām un pētnieciskajiem institūtiem. Zinātnes izpratni sabiedrībā veicina visa veida izglītība un ir svarīgi to nodrošināt visos līmeņos, tajā skaitā skolās, mūžizglītībā un sabiedrībā kopumā.

7. Līdzsvaroti ieguldījumi zinātnē

Ir svarīgi veicināt ekonomisku, sociālu, veselības un kultūras elastību indivīdiem, kopienām, valstīm un to finanšu pieejamībai, kā arī videi kopumā. Bez elastības šie elementi nespēs pielāgoties strauji mainīgajiem attīstības nosacījumiem. Sociālo un ekonomisko attīstību lielā mērā nodrošina zinātniskie atklājumi. Tādēļ pasaules zinātnieki aicina ieguldīt zinātnē, cienot vajadzību gan pēc ziņkārības virzītiem, gan vajadzības diktētiem pētījumiem. Patiesi transformējoša zinātne ir neprognozējamas dabas, tā prasa atvērtību jaunām un vēl neiemītām takām. Tikai izmēģinot jaunus virzienus, ir iespējams mainīt paradigmas tehnoloģiskam un sociālam progresam. Tādēļ finansējums zinātnei ir jāveido līdzsvaroti, paredzot daļu inovatīviem pētījumiem. Īpašas kapacitāti veicinošas programmas nepieciešamas jauno zinātnieku iesaistei. Valdības jāveicina uzņemties ilgtermiņa saistības pret zinātnisku pētījumu finansēšanu. Tajā pašā laikā zinātniekiem jāmobilizē pētījumos radītās zināšanas, lai garantētu to kalpošanu sabiedrībai.

8. Zinātnes komunikācija

Zinātnieka pienākums ir komunicēt ar sabiedrību, varēt izskaidrot sava pētījuma būtību divos teikumos un darīt to nespeciālistiem saprotamā valodā. Ne tikai tāpēc, ka zinātne bieži tiek finansēta no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Sabiedrības izpratne par zinātni, lai panāktu indivīdu iesaisti, ir vitāli nepieciešama. Cilvēki dabiski distancējas no tematikas, kas tiem nav saprotama. Tādēļ zinātnes komunikācijā jāizmanto psiholoģijas zinātnes atklājumi, piemēram, apzinoties, ka indivīds vieglāk uztver attēlu, nevis definīciju, un stāsts: zinātnes komunikācija lielā mērā ir emociju radīšana, mārketings. Šobrīd aktuālākā tendence zinātnes komunikācijā ir “dari pats” (how-to) videomateriāli tiešsaistē. Īpaši nozīmīga ir zinātnes komunikācija jauniem cilvēkiem un bērniem, kas rada resursu tālākai zinātnieku paaudzei un valsts virzībai uz zināšanu sabiedrību.
Jāatzīst, ka pasaules zinātniekiem Latvijas zinātnes problemātika nav aktuāla. Mums savukārt, ja vēlamies tikt līdzi pasaules tempam un neatpalikt, ir nepieciešams pārveidot esošo sistēmu, modernizēt procesus, pieņemt pasaules līmeņa domāšanas paradigmas un būt gataviem ieguldīt daudz darba, pūļu un laika.

Rakstu sagatavojusi LJZA valdes priekšsēdētāja Ieva Krūmiņa, sākotnējā publikācija 2016.gada 11.aprīļa laikraksta “Zinātnes vēstis” izdevumā nr.7 (507).

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | E-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773