Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 38,161 apmeklējumi

Latvijas Nacionālā bibliotēka šogad atzīmē savu simtgadi un aicina visus interesentus uz publiskām svinībām š.g. 31. augustā!

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība kā bibliotēkas ilggadējs sadarbības partneris aicina savus biedrus un citus interesentus uz sekojošām aktivitātēm svinību ietvaros:

1) “Ask Me Anything” 31. augustā 13:00-15:00 LNB Sociālo un humanitāro zinātņu lasītavā 2. stāvā. Dažādu jomu jaunie zinātnieki atbildēs uz jebkuriem jautājumiem viņu kompetences ietvaros. Ja Tev ir jautājumi par attiecīgajām tēmām – droši jautā un izzini!

Kaspars Ozols – viedierīces, pašbraucošie auto, viedā ražošana, roboti, mākslīgais intelekts, lietu internets;
Marija Semjonova – mūsdienu kultūra un literatūra;
Alessandro Di Marzio – dabas aizsardzība (angļu valodā);
Inese Čakstiņa – vēzis;
Jānis Liepiņš – raugs, alkohols un maize;
Ingars Reinholds – pārtikas piesārņojums;
Kristaps Zariņš – nodokļi un eitanizācija, Satversmes 113. pants.

Savus nolūkus apmeklēt pasākumu lūdzam paust šeit: https://www.facebook.com/events/2082193192076836/.

2) Diskusija “Ko pēta zinātnieki Latvijā?” š.g. 31. augustā 15:00-16:00 LNB Sociālo un humanitāro zinātņu lasītavā 2. stāvā. Jaunie zinātnieki pārrunās to, kāds mums labums no zinātnes, ko sagaidīt nākotnē, kas jādara, lai Latvijas valsts attīstītos un iekļautos pasaules TOP 100 zinātniskās pētniecības jomās?

Dalībnieki: Kaspars Ozols, Ieva Siliņa, Inese Čakstiņa, Jānis Liepiņš, vada – Laura Bužinska.

Savus nolūkus apmeklēt pasākumu lūdzam paust šeit:
https://www.facebook.com/events/2285169398263823/.

Vairāk par svinībām: https://www.facebook.com/events/279376922735306/.
Svinību programma.
Ieeja pasākumos bez maksas.

Ietekmē Latvijas zinātnes nākotni!

Otrdien, 13. Augusts, 2019

Latvijas Zinātnes padome (LZP) ir izsludinājusi ekspertu komisiju vēlēšanas, kas notiks no š.g. 12. līdz 13. septembrim. Ja Tev ir doktora grāds – piedalies! Izvēlies labāko kandidātu vai kļūsti par tādu pats.

Lai kandidētu, Tev ir jāizpilda eksperta nosacījumi, bet balsot vari, ja Tev ir doktora grāds. Balsošana notiks NZDIS sistēmā. Tev jāiegūst piekļuve!

Ekspertu komisijas ir LZP organizatoriskās struktūras būtiska sadaļa. Tās tiek iesaistītas visos ar zinātnes pārvaldību saistītajos procesos, nodrošinot saikni starp valdību un zinātnisko sabiedrību, piemēram, sniedzot viedokli Izglītības un zinātnes ministrijai, Ministru kabinetam, Saeimai vai starptautiskām organizācijām par ar Latvijas zinātni saistītiem jautājumiem, iesaistoties zinātnisko projektu vērtēšanas kritēriju noteikšanā, sniedzot viedokli par normatīvajiem aktiem zinātnes nozarē.

Ekspertu komisijām ir arī nozīmīga funkcija – jaunu ideju radīšana, lai kopumā uzlabotu Latvijas zinātnes vidi, veicinātu zinātnieku sadarbību ar industriju un nevalstisko sektoru, uzlabotu Latvijas zinātniskās sabiedrības stāvokli, kā arī veicinātu zināšanās balstītu lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē.

Vairāk informācijas meklē LZP mājas lapā: https://www.lzp.gov.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=648&Itemid=144

NRA PĒTA: bažas par 5G tīklu nav tumsonība

Pirmdiena, 12. Augusts, 2019

Rakstā publicēta kļūdaina informācija. LJZA nav piedalījusies un pašlaik nepiedalās zemāk minētajā pētījumā. LJZA atbalsta zinātnisko konsensu šajā tēmā.

Tie, kuri plāno gūt finansiālu labumu no jaunās 5G sakaru tehnoloģijas ieviešanas, jebkuras aizdomas par tās iespējamo negatīvo ietekmi uz sabiedrību tulko kā tumsonību. Taču bažām ir pamats, pirmām kārtām jau pētījumu trūkuma dēļ. Juristi ceļ trauksmi, jo netiek izvērtētas juridiskās un iespējamās kriminālās konsekvences, ko var izraisīt jaunās tehnoloģijas ienākšana radioelektronikas un mikrobioloģijas apakšnozarēs.

Lasi visu rakstu: https://nra.lv/latvija/288473-nra-peta-bazas-par-5g-tiklu-nav-tumsoniba.htm

Intervija ar LJZA prezidenti Ievu Siliņu: “Ko prezidentam ieteiks izglītības padomniece? Saruna ar Ievu Siliņu“.

Valsts prezidentam Egilam Levitam viens no pirmajiem darbiem bija padomnieku izraudzīšanās. Vai jomas, kurās izraudzīti padomnieki, būs arī prioritāras Valsts prezidenta darbības laikā, un ko Valsts prezidents savu pilnvaru ietvaros var darīt izglītības un zinātnes laukā?

Par to saruna ar Valsts prezidenta padomnieci izglītības un zinātnes jautājumos IEVU SILIŅU, kurai ir doktora grāds vadībzinātnē un kura ir arī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētāja.

AS “Latvijas Mediji”

Latvijas Zinātnes padome izsludināja pieteikšanos 2019. gada fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) konkursam, kuram pieejamais finansējums ir 9 479 699 eiro.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātņu nozarēs. FLPP veicina arī studējošo un doktora grāda pretendentu iesaisti, pētniecības un studiju vides sasaiste, zinātnisko institūciju un zinātnieku kapacitātes celšanu. Par svarīgu uzdevumu izvirzīta projektu rezultātu sasaiste ar prioritārajiem zinātnes virzieniem un projektu sociālekonomiskās ietekmes vairošana. Tāpat tiek veidota pārskatāma atskaitīšanās un finanšu izlietojuma sistēma, kas ļaus izvērtēt arī projektu rezultātu ilgtspēju, vienlaikus samazinot administratīvo slogu un veicinot starpinstitucionālo sadarbību.

Konkursā var piedalīties tās zinātniskās institūcijas, kas reģistrētas Zinātnisko institūciju reģistrā. Latvijas Zinātnes padomes “2019. gada fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursa nolikums” un tā pielikumi, kā arī svarīgākie jaunumi pieejami šeit. Projektu īstenošanas laiks ir 3 gadi.

Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 19. augusts. Projektu iesniegumi iesniedzami Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma), https://sciencelatvia.lv, informācijas sistēma būs pieejama ar 10. jūniju.

Šā gada 12.-14. jūnijā notiks semināri potenciālajiem FLPP potenciālajiem iesniedzējiem:

• seminārs projektu iesniedzējiem Lauksaimniecības, meža un veterinārajās zinātnēs:
Norises vieta: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” aktu zāle, Lejupes iela 3
Norises laiks: 12. jūnijā plkst. 11:00-13:00

• seminārs projektu iesniedzējiem Medicīnas un veselības zinātnēs:
Norises vieta: Rīgas Stradiņa universitātes Hipokrāta zāle, Dzirciema iela 16, Rīga
Norises laiks: 12. jūnijā plkst. 15:00-17:00

• seminārs projektu iesniedzējiem Dabaszinātnēs:
Norises vieta: Latvijas Universitātes Zinātņu mājas Alfa zālē, Jelgavas iela 3, Rīga
Norises laiks: 13. jūnijā plkst. 11:00-13:00

• seminārs projektu iesniedzējiem Inženierzinātnēs un tehnoloģijās:
Norises vieta: Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes 115. auditorijā, Āzenes iela 12k-1, Rīga
Norises laiks: 13. jūnijā plkst. 15:00-17:00

• seminārs projektu iesniedzējiem Sociālajās zinātnēs un Humanitārajās un mākslas zinātnēs:
Norises vieta: Latvijas Kultūras akadēmijas aktu zāle, Ludzas iela 24, Rīga
Norises laiks: 14. jūnijā plkst. 10:00-12:00

Lūdzam visus interesentus reģistrēties semināram līdz 11. jūnijam, izmantojot šo formu:
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfo9VECA-Rc9UNO4AQcPUd5Rr6uvPt371NzvHG4_EawYdswBw/viewform?usp=sf_link.

Lai iegūtu vairāk informācijas, rakstiet uz elektroniskā pasta adresi: flpp@lzp.gov.lv.

2019. gada 17.-18. maijā, tieši pirms Eirovīzijas dziesmu konkursa un ES Parlamenta vēlēšanām, Somijas Jaunā akadēmija pulcēja jaunos zinātniekus Eiropas jauno akadēmiju sanāksmē Helsinkos. Latviju sanāksmē pārstāvēja Latvijas Jauno zinātnieku apvienības delegācija: valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa un valdes locekle Laura Bužinska. Tikšanās mērķis ir uzlabot sadarbību un koordināciju starp jauno zinātnieku organizācijām Eiropas līmenī. Šādas sanāksmes norisinās ik gadu un šajā nolūkā iepriekšējo un nākamo sanāksmju organizatori cieši sadarbojas, kā arī ir izveidots Eiropas līmeņa tiešsaistes tīkls jaunajām akadēmijām. Tas nodrošina darbu un informācijas apmaiņu arī starp tikšanās reizēm. Nākamo sanāksmi organizēs Vācijas Jaunā akadēmija 2020. gadā un tīkla aktivitātes arī turpmāk atbalstīs Pasaules Jaunās akadēmijas (Global Young Academy) sekretariāts.

Divu dienu sanāksme notika Zinātnes un vēstures namā, un tajā piedalījās delegāti no 15 akadēmijām. Iepriekšējā Eiropas jaunās akadēmijas sanāksme notika Amsterdamā 2018. gadā. Pirmajā dienā notika divas diskusijas. Pirmajā tika pārrunāta saikne starp pētniecību un politisko lēmumu pieņemšanu un to vadīja Somijas Jaunās akadēmijas sekretārs Paivi Tikka. Diskusijā piedalījās profesors Jaana Back (Helsinku Universitāte), Eiropas Parlamenta deputāts Sirpa Pietikainen un Vides informācijas foruma izpilddirektors Outi Silfverberg. Ekspertu grupa koncentrējās uz politiķu vajadzību pēc uzticamas informācijas, kas palīdzētu lēmumu pieņemšanā. Politiķi saskaras ar grūtībām atrast ekspertus un gadījumos, kad ekspertu viedokļi atšķira, ir svarīgi saprast, kāpēc. Pētījumi parāda, ka politiķiem plašsaziņas līdzekļi ir galvenais pētījumu rezultātu avots. Sirpa Pietikainen nāca klajā ar ideju, ka ir nepieciešams “Tinder” politiķiem un pētniekiem, lai palīdzētu rast saikni starp abām pasaulēm.

Otrās paneļdiskusijas tēma bija atvērtā zinātne. Atvērtā zinātne pēdējā laikā ir daudzu jauno zinātnieku organizāciju darba kārtībā, jo īpaši Eiropas Komisijas izstrādātā “S-plāna” dēļ. Diskusijā, kuru vadīja Somijas Jaunās akadēmijas priekšsēdētājs Tommi Himberg, dzirdējām Eurodoc prezidenti Evu Hnatkovu, profesoru Deividu Budtu Pedersenu (Olborgas universitāte) un Kone fonda pētniecības direktoru Kalle Korhonen. Diskusijā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā atvērtās zinātnes iespējas atšķiras dažādās pētniecības jomās, un to, kāda ietekme būtu jāpiešķir atvērtajai zinātnei pētījuma novērtējumā.

Pirmās dienas beigās delegāti varēja atpūsties Uunisaaros, baudot vakariņas, saunu un peldi jūrā!

Otrā diena tika uzsākta ar “World Café” – grupu grupu diskusijām par jauno akadēmiju labo praksi. Latvijas Jauno zinātnieku apvienība tikai aicināta prezentēt savu pieredzi sadarbībā ar zinātnes politikas veidotājiem.

Grupās tika gūts daudz ideju turpmākai sadarbībai un praktiskai jauno zinātnieku organizāciju darbībai, piemēram, kā finansēt un kā organizēt informatīvos projektus un pasākumus, kas apvieno mākslu un zinātni. Otrā diena tika veltīta arī diskusijām par jauno zinātnieku nākotni un sadarbību, jo īpaši pētnieku karjeras sākumposmā, kā arī zināšanu mākleru jomā. Šī saruna sekoja Katri Rostedtas prezentācijai par Tiina un Antti Herlin fonda finansēto Somijas jaunās akadēmijas jauno projektu par šo tēmu. Visas Eiropas jaunās akadēmijas tiks aicinātas piedalīties projektā.

Nākošā Eiropas jauno akadēmiju sanāksme notiks jau nākošgad Vācijā. Vācijas Jaunā akadēmija solās organizēt sanāksmi par godu jaunās akadēmijas 20 gadu jubilejai 2020. gadā.

2019. gada 27. aprīlī Londonā notika konference “Diasporas pētnieciskais potenciāls: ar skatu uz Latviju” ar mērķi izzināt kā ārpus Latvijas dzīvojošie studenti un pētnieki var sadarboties savā starpā, uzturēt saikni ar Latviju un izmantot savu potenciālu arī Latvijas labā. Konferenci organizēja Association of Latvian Students and Researchers in the United Kingdom (ALSRUK / latviski: Latvijas Studentu un pētnieku asociācija Lielbritānijā) un šī bija otrā ikgadējā konference, kura tika rīkota ar Ārlietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu un tajā ņemt dalību paneļdiskusijā tika aicināta Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes locekle Laura Bužinska.

Jautājumi par sadarbību ar zinātnes diasporu Latvijā tika aktualizēti 2017. gadā, kad Latvijas republikas ārlietu ministrija Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centram pasūtīja pētījumu “Diasporas zinātnieku piesaiste un sadarbības veicināšana” (2017), kurš vēlāk attīstījās pētījumā “Latvijas zinātnieku diaspora: sadarbības tīkli un iespējas” (2018). Abi pētījumi pieejami šeit: https://www.diaspora.lu.lv/petijumi/

Laura tika aicināta iepazīstināt konferences dalībniekus ar savu pieredzi tīklošanās pasākumu organizēšanā jaunajiem zinātniekiem. Laura Bužinska 2016. gada vasarā izveidoja “Grupu doktorantiemFacebook vietnē. Vēloties vest kopā cilvēkus, kuriem interesē ar zinātni saistīti jautājumi sadarbībā ar LJZA 2017. gada janvārī tika uzsāktas Jauno zinātnieku sanākšanas, kurā pirmajā reizē ar pieredzes stāstu piedalījās Jānis Lazoviskis, teorētiskās matemātikas doktorants Ilinoisas Universitātē Čikāgā. Šādi pasākumi ir nozīmīgi, jo pētījumā, kurā tika aptaujāti vairāk kā 300 pilna laikā studējošie ārpus Latvija, tika noskaidrots, ka lielākoties cilvēki nezina savas jomas pārstāvjus Latvijā un otrādi. Tāpēc radot šādas tikšanās platformas, kur cilvēki var dalīsies ar savu pieredzi un aicināti sanākt, lai iepazītos un pārrunātu zinātnē aktuālo, ir ļoti nepieciešamas gan zinātniekiem Latvijā, gan tiem, kas studē ārpus Latvijas un ir atbraukuši uz brīdi. Citā jauno zinātnieku sanākšanā piedalījās Jeļena Hercberga, kura tajā laikā bija trešā gada doktorantūras studente Bristoles universitātē, un dalījās ar pieredzi un aicināja sanākt jaunos zinātniekus, lai iepazītos un pārrunātu zinātnē aktuālo.

Konferences paneļdiskusijā aktualizēja jautājumu par zinātnieku sadarbību ar Latvijas valsts institūcijām, NVO un domnīcām politikas dokumentu, analīzes u.c. materiālu izstrādē. Laura vērsa uzmanību, ka labs veids kā diasporas zinātnieki varētu sniegt pienesumu, ir nodrošināt dalību sēdēs, kurās tiek izskatīti aktuālie jautājumi attālināti – izmantojot “Skype” vai līdzīgu rīku, kas zinātniekiem dotu iespēju piedalīties rīcībpolitikas veidošanā.

Laura uzskata, ka būtu jāveicina pilsoniski aktīva zinātnieka koncepts, kas balstītos uz pilsoniskās līdzdalības principa, jo neviens cits zinātnes ekosistēmu nepazīst tik labi kā paši zinātnieki, līdz ar to tieši zinātnieki var ieteikt labākos risinājumus problēmām. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ ir svarīgi veidot jauno zinātnieku paaudzi, kas aktīvi līdzrada vidi, kurā paši dzīvo un strādā.

Laura piekrīt Klāva Sedlinieka tēzei, ka ir jāizdala Latvijas zinātne un zinātne Latvijā. Arī diasporas kontekstā jāapdomā iespējas veicināt zinātnes starptautiskumu un atpazīstamību, ne tikai nācijvalsts kontekstā, bet arī tādēļ, lai piesaistītu Latvijai ne tikai Latvijas izcelsmes zinātniekus diasporā, bet arī citu valstu labākos prātus. Nozīmīgi apzināties, ka zinātnieki diasporā nav tikai topošie vai esošie re-emigranti, bet drīzāk sadarbības partneri zinātniekiem Latvijā. Sadarbības iespēju ir daudz, piemēram, programma Apvārsnis 2020, starpvalstu sadarbības programmas Osmoze, Latvijas-Lietuvas-Taivānas zinātniskās sadarbības projektu pieteikumu konkurss vai virkne citu.

2019. gada 3. maijā Lietuvas Zinātņu akadēmijā notika Baltijas valstu jauno zinātnieku organizāciju pārstāvju tikšanās. Sanāksmē piedalījās Lietuvas Zinātņu akadēmijas Jaunās akadēmijas locekļi, Igaunijas Jaunās akadēmijas pārstāvji un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāve Inese Čakstiņa. Pirmā Baltijas valstu jaunos zinātniekus pārstāvošo organizāciju sanākšana bija jaundibinātās Lietuvas Jaunās akadēmijas iniciatīva pieredzes pārņemšanai. Jauno akadēmiju tikšanās notika Lietuvas Zinātņu akadēmijas organizētās XVI Baltijas intelektuālās sadarbības konferences “Gēni: no pagātnes un nākotni” laikā.

Forumā trīs jauno zinātnieku organizāciju pārstāvji pārrunāja zinātnes politikas darbības, plānus un pieredzi, jauno zinātnieku pārstāvību un zinātnes popularizēšanu. Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāve Inese Čakstiņa ne tikai iepazīstināja ar apvienības darbību, bet arī prezentēja apvienības aktīvo darbošanos Latvijā, kuras mērķis ir palielināt finansējumu pētniecībai un to sadalīt pēc uz kvalitāti balstītiem kritērijiem. Igaunijas Jaunās akadēmijas locekle Tūle Seppa prezentēja veiksmīgu jaunās akadēmijas darbības piemēru: vairākus rakstus Igaunijas presē, kuros uzsvērta zinātnes nozīme. Gan Latvijas, gan Igaunijas pārstāvji koncentrējās uz sadarbības pieredzi ar politikas veidotājiem zinātnes politikā, tostarp valsts institūciju un politisko partiju pārstāvjiem.

Baltijas jaunos zinātniekus apvienojošo organizāciju pārstāvji uzsvēra ciešākas sadarbības un labas prakses apmaiņas nepieciešamību, kas nostiprinātu un uzlabotu jauno zinātnieku situāciju visās Baltijas valstīs. “Šis pasākums ļāva mums ne tikai dalīties pieredzē, dzirdēt no aktīvajiem Baltijas kolēģiem par mums nozīmīgo darbību īstenošanas pieredzi, bet kļuva par pirmo soli ceļā uz vienotu nostāju par jauno zinātnieku statusa veidošanu Baltijas valstīs,” pēc pasākuma sacīja Lietuvas Jaunās akadēmijas priekšsēdētājs Donatas Murauskas.

Š.g. 30. aprīlī Valsts izglītības attīstības aģentūra izsludināja ilgi gaidīto 3. kārtu pieteikumu atlasei pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta saņemšanai. Latvijā reģistrētas zinātniskās institūcijas un komersanti, kas nodarbina jaunos zinātniekus, pētniecības pieteikumus var iesniegt līdz 2019. gada 15. jūlijam. Trešajā atlases kārtā ir paplašināts jauno zinātnieku loks, kuri var pretendēt uz atbalsta saņemšanu, pēcdoktorantiem ir lielākas iespējas iesaistīties akadēmiskā darbā un attīstīt starptautisko sadarbību pētniecības jomā, kā arī ir mazināts pieteikumu administratīvais slogs. Turpmākajās atlases kārtās pētniecības pieteikumus varēs iesniegt pēcdoktoranti, kuri doktora grādu ieguvuši ne agrāk kā 10 gadus pirms pētniecības pieteikuma iesniegšanas.

Pieejamais finansējums 3. atlases kārtā ir 15,1 milj. eiro, tai skaitā, ar saimniecisko darbību saistītiem pētījumiem ir paredzēti 7,5 milj. eiro un ar saimniecisko darbību nesaistītiem pētījumiem – 7,5 milj. eiro, no kuriem 1,5 milj. eiro plānoti fundamentālo pētījumu īstenošanai. Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts paredzēts fundamentālo vai rūpniecisko pētījumu īstenošanai, tehnoloģisko tiesību aizsardzībai, zināšanu un tehnoloģiju pārnesei, kompetenču pilnveidošanai, starptautiskajai mobilitātei un tīklošanai, bakalauru, maģistru vai doktoru darbu vadīšanai un recenzēšanai, citu pētniecības vai inovācijas projektu sagatavošanai.
Vairāk informācijas par uzsaukumu šeit: http://viaa.gov.lv/lat/pecdoktoranturas_atbalsts/jaunumi/?text_id=40630.

Vai domājat par pieteikuma izstrādi PostDoc Latvia programmā, bet ir tik daudz neskaidru jautājumu? Kā praktiski notiek projektu īstenošana, ar kādiem labumiem vai izaicinājumiem sastopas “īstie postdoki”, tie, kuri šobrīd jau ievieš projektus? Lai atbildētu uz šiem un visiem citiem Jūsu jautājumiem, piedāvājam mūsu nākošajā ikmēneša “Zinātnes pusstopā” satikt īstus, dzīvus pēcdoktorantūras projektu īstenotājus no dažādām sfērām: fizikas, bioloģijas un sociālajām zinātnēm. Tiekamies š.g. 13.maijā 18:00 lokālā “Veldze”, lai parunātu gan par pēcdoktorantūras lietām, gan citām aktualitātēm. Atgādinām, ka pirmā krūka alus no mums!

Mēs, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība, stingri iestājamies par kvalitatīvu zinātni, jau atkal esam aicinājuši uz Latviju pazīstamo Elsevier lektori Katarzinu Gacu-Zajac, lai noklausītos lekcijas par labo praksi publikāciju izstrādē. Piedāvājam Jums noklausīties sekojošas tēmas jau šonedēļ:

1) 9. maijā Rīgas Tehniskajā universitātē Rīgā, Arhitektūras fakultātē, Ķīpsalas ielā 6 – 115
13:00 How to successfully write a research paper?
14:30 Good practices in scholarly publishing
Vairāk informācijas un pieteikšanās šeit: https://www.facebook.com/events/2672237359459304/

2) 10. maijā Valsts izglītības attīstības aģentūrā, Rīgā, Vaļņu 1 – 4.stāva zālē
12:30 How to successfully write a research paper?
14:15 Good practices in scholarly publishing
Vairāk informacijas un pieteikšanās šeit: https://www.facebook.com/events/352479282049454/

Abos pasākumos ieeja ir bez maksas un tie notiks angļu valodā.

Vairāk par lekcijām (angļu valodā):

How to successfully write a research paper?

During this training the attendees will learn how to successfully write a good quality research paper, which will resonate well with the scientific community and will allow them to gain recognition. A summary of the best practices in writing will be presented and these are based on experience of researchers, editors and readers. The training is addressed primarily to young researchers, although senior academics are also welcome to attend.

Good practices in scholarly publishing

This training is addressed to everyone interested in the intricacies of scholarly publishing. During this training the attendees will learn about the importance of academic publishing and maintaining its high quality through proper peer-review. Additionally, information on how to recognize good journals will be provided, along with information on the importance of publishing data. The training will be concluded by an overview of ethics in publishing, which ought to be respected by all authors, editors and reviewers. The training is addressed primarily to young researchers, although senior academics are also welcome to attend.

Par lektori (angļu valodā):

Katarzyna Gaca-Zając, PhD Eng, a graduate of University of Strathclyde, with almost a decade of experience in research and teaching at an academic level in Europe; a specialist in polymer chemistry and studies of chemical reactions’ kinetics. Currently a Customer Consultant for Central-Eastern Europe in Elsevier. A knowledgeable expert on scientific databases and Elsevier solutions for researchers and information specialists, who is passionate about ethics in scientific publishing, as well as about widely understood bibliometrics.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773