Pēdējais kumoss (jeb zinātnieku ziemas brančs)

Trešdiena, 11. Janvāris, 2017

Vai Jūsu svētku laikā iestaipītās mādziņas jau sāk atgūt iepriekšējo formu? Jau uzsākta ikgadējā tievēšana vai vismaz pašiedvesmas terapija?

Nesteidzieties!

Priekšā vēl Pēdējais Kumoss (pirms riepas nomešanas) jeb zinātnieku ziemas brančs, kura laikā patīkami piebāzīsim guzas saturīgu sarunu par ZINĀTNI, UZŅĒMĒJDARBĪBU, un, manispēc, arī POLITIKU pavadījumā. Varam uzspēlēt arī kādu spēli, piemēram “rektoriņš paukš” vai “Augstāk par linoleju”.
Pasākuma izmaksas – 8 EUR no pieaugušā, no zinātnieku atvasēm – mazāk.

Lūdzu apstipriniet dalību šeit, FaceBook, lai, nepieciešamības gadījumā, varu pastiept rezervēto galdiņu!

Uz tikšanos!

Sniegotajā piektajā janvārī Latvijas Valsts Mežzinātnes institūtā “Silava” viesojās Sākumskola un bērnudārzs “Vinnijs” – 5. un 6. klases skolēni skolotāju Gintas Blumbergas un Diānas Seredas pavadībā. Silavas darbinieki Kristīne Kenigsvalde un Vilnis Šķipars iemācīja praktiskās iemaņas mikroskopēšanā gan skolēniem, gan viņu skolotājām. Institūtā netrūkst interesantu objektu mikroskopēšanai.

Uzmini, kas redzams pievienotajā attēlā.

(T. Gaitnieka foto)

Mežu mīl visi

Otrdien, 20. Decembris, 2016

Un, ja mīlestībai vajadzētu iemeslu, mums tādu būtu ļoti daudz! Tādi varētu būt divi no Latvijas Jauno Zinātnieku Apvienības rīkotās diskusijas “Latvijas Zaļā Sirds: Meža inovācijas un nākotnes perspektīvas”, kas 6. decembrī notika Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”, secinājumiem. Un tagad, tuvojoties Ziemassvētkiem, eglīte mājās ir gandrīz katram no mums, dažiem varbūt arī darba vietās. Tad kāpēc neparunāt par mežu arī ir.lv?

Mežs Latvijai ilgstoši sniedzis ekonomisku stabilitāti, sniedzis mums patīkamu vidi atpūtai un ekoloģiski tīrus produktus. Kā būs turpmāk? Kādas būs mūsu un meža attiecības pēc desmit – divdesmit gadiem? Plašsaziņas līdzekļos ik pa laikam izskan bažīgas ziņas par Latvijas mežu izciršanu un izzušanu. Vai tiešām situācija ir draudīga? Un kādas ir mežsaimniecības attīstības iespējas? Jaunie zinātnieki uzņēmās iniciatīvu un meklēja atbildes uz šiem jautājumiem.

Raksta turpinājumu lasi: http://www.irlv.lv/blogi/ekonomika/mezu-mil-visi

Avots: AS Cits Medijs

Latvijas jaunie zinātnieki un studenti ir optimistiski noskaņoti pret sistēmu kopumā. Mēs ticam, ka Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei ir milzīgs attīstības potenciāls, kaut vai skatoties uz to, kādā situācijā tās ir spējušas izdzīvot. Tieši šī optimisma dēļ mēs veltam savu brīvo laiku, strādājot pie tā, lai šī sistēma realizētu savu potenciālu. Mēs ticam, ka, īstenojot iepriekšminētos uzlabojumus sistēmā, mēs spersim soļus konkurētspējīgākas un prestižākas doktorantūras virzienā, kas sagatavos doktorus ar prasmēm un zināšanām, kas piemērotas gan augsta līmeņa akadēmiskam un pētnieciskam darbam, gan zinātņietilpīgu jaunuzņēmumu izveidei, gan darbam privātajā un publiskajā sektorā.

Doktoranti un jaunie zinātnieki uzskata, ka pastāv būtiskas promocijas darba aizstāvēšanas procesa nepilnības, tai skaitā kvalitatīvas diskusijas trūkums, ierobežots nozaru ekspertu skaits zinātņu apakšnozarēs. Tāpēc LJZA un LSA aicina atvieglot promocijas padomju veidošanu, pieļaujot iespēju, ka promocijas darba vadītājs un doktorants drīkst ieteikt promocijas padomi, kuras locekļi atbilst noteiktiem kritērijiem, lai piesaistītu vairāk nozares ekspertus no ārzemēm, ar augstāku kompetenci promocijas darba tēmā un arī izvērtēšanā.

Lai paplašinātu zinātnisko brīvību, LJZA un LSA aicina arī atvieglot paša doktorantūras studiju procesa regulējumu, atļaujot doktorantiem ar atbildīgās personas atļauju studēt specializācijai nepieciešamus maģistra līmeņa kursus. Tas uzlabotu topošo doktoru prasmes, optimizējot resursu lietošanu. Aicinām arī pieļaut doktorantūras studentu uzņemšanu visa gada garumā, lai būtu iespēja rīkot konkursus uz doktorantu vietām zinātnisko projektu uzsākšanas brīdī, kas ne vienmēr sakrīt ar ierasto doktorantūras studiju sākuma laiku. Tādējādi būtu iespējams radīt finansiāli pievilcīgas doktorantu pozīcijas, kas veicinātu konkurenci un zinātnisko kvalitāti.

Turpinājumu rakstam lasi “Zinātnes vēstnesī”.

“Zinātnes vēstnesis” 21 (521) ISSN 1407–1479 2016. gada 19. decembris (PDF)

Pagājušās nedēļas trešdiena, 30. novembris daudziem jaunajiem zinātniekiem bija īpašs, jo tas bija pēdējais brīdis iesniegt savu ilgi loloto pieteikumu pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta konkursa 1. kārtai. Pēc Valsts izglītības attīstības aģentūras izplatītās informācijas, kopumā iesniegti 246 pētniecības pieteikumi, no kuriem 62 ir fundamentāli, bet 184 ir rūpnieciski pētījumi, bet kā pieteikumu vērtēšanas termiņš ir noteikts 2017. gada 31. marts. Ņemot vērā konkursa izsludināšanas brīdī sniegto informāciju, ka 1. kārtas indikatīvais finansējums ir 18 274 000 EUR (no tā 20% fundamentāliem pētījumiem), un viena pieteikuma maksimālo finansējumu 133 806 EUR, varam novērtēt, ka atbalstīti tiks vismaz 136 projekti (no tiem 27 fundamentālajiem pētījumiem). Tātad, var cerēt uz atbalstu vairāk nekā 55% no projektiem (44% fundamentālajiem, 59% rūpnieciskajiem), kas ir jaunajiem pētniekiem iepriecinoša ziņa!

LJZA cer uz veiklu un augsta līmeņa pieteikumu izvērtējumu, lai jaunajiem zinātniekiem dotu iespēju realizēt viņu ambiciozos pētījumu plānus, vienlaikus attīstot savas kompetences un prasmes!

Kolbas

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) projekta “Latvijas Zaļā sirds” ietvaros aicina uz diskusiju “Meža inovācijas un nākotnes perspektīvas”, kas notiks no š.g. 6. decembrī, plkst. 15.00, Salaspilī. Meža nozares interesenti aicināti pulcēties Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta “Silava” bibliotēkas zālē (Rīgas iela 111, Salaspils), lai diskutētu par aktuāliem jautājumiem.

Meži vienmēr ir bijusi viena no lielākajām mūsu tautas vērtībām gan ekonomiski, gan garīgi un tā tas būs arī nākotnē, tomēr, lai šīs vērtības saglabātu pēc iespējas labākā stāvoklī, nepieciešams sekot līdzi mūsu meža resursu izmantošanas tempam, konkurētspējas saglabāšanai meža nozarē un arī mežsaimniecības ekoloģiskajiem aspektiem gan pašas mežsaimniecības, gan klimata izmaiņu kontekstā. Par to, ko šajā virzienā dara zinātnieki, kāda ir zinātnes nozīme konkurētspējas saglabāšanā un par meža sektora attīstības iespējām un prognozēm runās pieaicinātie eksperti.

Pasākumā piedalīsies LVMI “Silava” direktora vietnieks Ansis Actiņš, pārstāvis no AS “Latvijas Valsts Meži” un dažādas ar mežu saistītas nozares pārstāvoši jaunie zinātnieki.

Diskusijas moderēs Vidzemes Augstskolas rektors Dr. hist. Gatis Krūmiņš.

Pasākuma mērķis ir informēt sabiedrību par mežsaimniecības stāvokli Latvijā, tās attīstības tendencēm un par zinātnes lomu un sasniegumiem mūsu konkurētspējas saglabāšanā, tāpat arī sekmēt jauno zinātnieku, uzņēmēju, studējošo u.c. interesentu kontaktu veidošanu, ideju apmaiņu un sadarbību jaunu, inovatīvu produktu/pakalpojumu izstrādē un pilnveidē.

Reģistrēt dalību pasākumā

Informācijas precizēšanai iespējams zvanīt LJZA valdes priekšsēdētājai Ievai Krūmiņai – tālr. +371 29175735 vai valdes loceklim Vilnim Šķiparam – tālr. +371 22130449

Jaunie zinātnieki Latvijā un pasaulē

Svētdiena, 27. Novembris, 2016

lza_big3

Jaunākajā “Zinātnes Vēstnesī” lasi Lauras Bužinskas, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētnieces rakstu “Jaunie zinātnieki Latvijā un pasaulē“, kā arī rakstu “Ko dara jaunie zinātnieki Latvijā un pasaulē?“.

“Zinātnes Vēstnesis” ir Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts.

Zinātnes Vēstnesis Nr. 19 (519) ISSN 1407–1479 2016. gada 21. novembris (PDF)

Zinātnieku darbs nav tikai veikt pētījumus, zinātniekiem par šiem pētījumiem ir arī jāstāsta gan savas nozares pārstāvjiem, gan sabiedrībai. Un viens no veidiem, kā pētnieki var padalīties zināšanās un atklājumos, ir akadēmiskie raksti un publikācijas. Šādus savu pētījumus zinātnieki ir radījuši zinātnieki visos laikos. Ko mūsdienās nozīmē publicēt sava pētījuma rezultātus pasaules līmeņa akadēmiskos žurnālos un kāpēc šie raksti ir nozīmīgi ne tikai šaurai zinātnieku grupai, bet visai sabiedrībai kopumā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Lauksaimniecības universitātes Informācijas Tehnoloģiju fakultātes profesors, Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks, inženierzinātņu doktors Egils Stalidzāns, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes vadošais pētnieks, Fizikas nodaļas vadītājs Guntars Kitenbergs, vides zinātņu doktors, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga.

Noklausies visu raidījumu vai klausies interviju no 15:20.

Avots: Latvijas Radio

Eurodoc apkārtraksts #20

Trešdiena, 16. Novembris, 2016

eurodoc_logo

Eurodoc (The European Council of Doctoral Candidates and Junior Researchers) jaunākajā apkārtrakstā #20 ir publicēts raksts par Latvijas Jauno zinātnieku apvienību. Rakstu meklē 11. lapaspusē.

Nākotnes stāsti – par jaunajiem zinātniekiem

Trešdiena, 16. Novembris, 2016

lr1-logo-rgb

Šajā valsts svētku nedēļā Latvijas Radio 1 katru rītu raidījumā “Labrīt” īsi pēc astoņiem var klausīt nākotnes stāstus. “Stāstus par mūsu spēku, gudrību un apņēmību. Par drosmi tiekties pēc arvien jaunām zināšanām un nekad neapstāties savā attīstībā. Mūsu šīs nedēļas stāstu varoņi ir cilvēki, kuri nākotnē veidos Latvijas intelektuālo kodolu. Un, mums par prieku, tādu ir ļoti daudz. Tie ir jaunie zinātnieki, kuri ceļu uz pirmajām virsotnēm mērojuši nesen un kuru darbs pierāda – ja tu kaut ko patiešām gribi, tad visām grūtībām var tikt pāri.”, rakstīts raidījuma aprakstā.

Līdz 16. novembrim stāstu varoņi ir bijuši Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra” zinātnieks, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes doktorants Mag.phys. Artis Aberfelds, Rīgas Tehniskās universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra vadošā pētniece Dr.sc.ing Kristīne Šalma-Ancāne un Latvijas Folkloras krātuves digitālā arhīva vadītāja Dr. philol. Sanita Reinsone.
Stāstus varat atrast Latvijas Sabiedrisko mediju portālā ar mirkļabirku Nākotnes stāsti – http://www.lsm.lv/lv/temas/nakotnes-stasti/

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773