Translation – перевод

Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 61,579 apmeklējumi

Jau rīt sākas Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skola “Pārvarot izaicinājumus zinātnē”. Vasaras skolā piedalīsies vairāk kā 30 jaunie zinātnieki un doktoranti no visas Latvijas un vairāk kā 15 lektori no dažādiem zinātņu institūtiem. Ar pilnu vasaras skolas programmu var iepazīties te.

Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības (LJZA) biedri ir informējuši apvienību par gadījumiem, kad Post-Doc Latvia projekta laikā pēcdoktorantēm tiek atteikta iespēja pagarināt projektu, kā rezultātā viņas nevar izmantot sev pienākošos grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājumus. LJZA ir zināmi vairāki šādi gadījumi dažādās pētniecības institūcijās, piemēram Latvijas universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē no 2020. gada decembra. Atteikums pagarināt projektu noved pie situācijas, kas ir pretrunā ar Darba likumu un citiem LR normatīvajiem aktiem, kas nosaka darba ņēmēja tiesības. Lai labāk izprastu situāciju, LJZA lūdz no Valsts Izglītības Attīstības aģentūras (VIAA) rakstiskas atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

  1. Ar kādu pamatojumu ir tikuši atteikti Post-Doc Latvia projektu pagarinājumi gadījumos, kad grūtniece vēlas izņemt Darba likumā un citos LR normatīvajos aktos noteiktos pienākošos atvaļinājumus, t.i., grūtniecības, pēcdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumu?
  2. Kāds būtu VIAA piedāvātais risinājumus, kā, saņemot Post-Doc Latvia finansējumu, institūcija var nodrošināt Latvijas darba likumdošanā paredzētos grūtniecības, bērna kopšanas un slimības atvaļinājumus?
  3. Vai 4. kārtas Post-Doc Latvia pētījumu pieteikumos tiks paredzēta iespēja grūtniecēm vai jaunajiem tēviem saņemt projekta pagarinājumu grūtniecības, pēcdzemdību un bērna kopšanas atvaļinājuma gadījumā?

 

LJZA valdes un Politikas darba grupas vārdā

Dr.soc. Miķelis Grīviņš
LJZA valdes priekšsēdētājs

Vasaras skolas ir nozīmīgs veids, kā jaunie zinātnieki var pilnveidot savas akadēmiskās iemaņas un veidot paliekošu akadēmisko kontaktu tīklu. Lai atbalstītu jaunos zinātniekus, Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (turpmāk LJZA), ievērojot apvienības tradīcijas, šogad organizē vasaras skolu “Pārvarot izaicinājumus zinātnē” no 27. līdz 29. augustam Cēsīs.

Kāpēc

Zinot, ka jaunajiem zinātniekiem ir nepieciešams atbalsts karjeras veidošanā un iespēju meklēšanā, un pieņemot, ka tieši jaunie zinātnieki ir viena no grupām, kas visasāk izjūt pandēmijas diktēto ierobežojumu ietekmi uz savu karjeru, LJZA šī gada pavasarī pieņēma lēmumu uzņemties vasaras skolas organizēšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz diviem argumentiem: no vienas puses, jaunie zinātnieki atrodas karjeras posmā, kurā zinātniskās dzīves izaicinājumi vēl tikai tiek apgūti, tādēļ draudzīgs padoms un piemērs šajā karjeras posmā ir īpaši nozīmīgs. Te runa var būt par tādiem vienkāršiem jautājumiem kā – kur manā jomā iegūt jaunāko informāciju, kā saprast, kurus neapmaksātos pienākumus ir vērts uzņemties un no kuriem izvairīties, kā uzsākt vai veidot sarunu ar potenciāliem sadarbības partneriem, utt. Nav vienotas atbildes uz šiem jautājumiem – katra individuālā pieredze būs unikāla, un tikai laiks un pieredze dos jaunajam zinātniekam spēju izvērtēt, kā pielāgoties katrai konkrētajai situācijai. Vienlaikus pirms šāda pieredze ir uzkrāta, diskusijas un sarunas palīdzēs rast atbildes uz ļoti konkrētiem jautājumiem, kas jaunajiem zinātniekiem ir aktuāli jau šodien, un palīdzēs orientēties izaicinājumu daudzveidībā. Šī vasaras skola piedāvā virkni sesiju par jaunajiem zinātniekiem aktuāliem izaicinājumiem, kā arī pieeju speciālistiem, kuri savā karjerā ir vairākkārt pierādījuši, ka spēj rast atbildes uz grūtiem jautājumiem.

No otras puses, jaunos zinātniekus ietekmē arī ierobežota pieeja pētnieku tīkliem. Iespējas zinātnē ir cieši saistītas ar tīklu pieejamību. Tīkli palīdz atrast darba devēju, jaunus projektus, partnerus un vienkārši pētniekus ar līdzīgām interesēm. Vienlaikus tīkli un neformālas sarunas palīdz arī paraudzīties uz saviem izaicinājumiem un savu ikdienas pieredzi institūtā vai universitātē no malas. Neformālas sarunas ļauj pētniekiem saprast, kā viņu ikdiena zinātnē ir salāgojama ar kolēģu pieredzi citās institūcijās. Arī šo izaicinājumu vasaras skola palīdzēs risināt, ļaujot jaunajiem zinātniekiem neformālā gaisotnē tīkloties un apmainīties viedokļiem.

Šāda pasākuma nepieciešamību Latvijas zinātniekiem apliecina, tas, ka dažu dienu laikā vasaras skolā pieteicās vairāk kā 40 dalībnieku un reģistrāciju nācās slēgt.

Vasaras skolas programma

Vasaras skolas lektoru saraksts vēl tiek precizēts, taču jau šobrīd ir pieejama darba programma. Tajā tiek akcentēti trīs aspekti – jauno zinātnieku profesionālās iemaņas, Latvijas zinātnes ekosistēma un tīklošanās.

Sesijās, kurās tiks uzlūkoti profesionālie izaicinājumi, trīs dienu garumā tiks runāts par jautājumiem, kas saistīti ar zinātnieku ikdienas pienākumiem. Te var pieminēt vasaras skolas pirmo sesiju, kurā jaunie pētnieki divās paralēlās grupās varēs uzzināt, kā pilnveidot akadēmisku rakstu izstrādi. Tāpat divas sesijas ir veltītas, lai runātu par paraugpraksi pētījumu rezultātu vizualizēšanā un komunicēšanā. Tāpat atsevišķās sesijās tiks aplūkoti ar zinātnes komercializāciju un starpdisciplināriem pētījumiem saistīti izaicinājumi. Šajās sesijās ar savu pieredzi un “tricks and tips” dalīsies un uz jautājumiem atbildēs Latvijas vadošie zinātnieki.

Latvijas zinātnes ekosistēmas iztirzāšanai veltītās sesijas ir paredzētas, lai labāk palīdzētu jaunajiem zinātniekiem sagatavoties karjeras izaicinājumiem, kā arī identificētu problēmas, kas pastāv Latvijas zinātnē. Pirmās dienas (27. augusta) vakarā ir paredzēta diskusija “Vai zinātnē visi esam vienlīdzīgi? Sieviešu pieredzes”, kurā runāsim par izaicinājumiem, ar kuriem akadēmiskajā vidē saskaras tieši sievietes. Atsevišķa saruna ir paredzēta, lai pārrunātu lēmumus, kas pētniekiem ir jāpieņem, veidojot savu karjeru (vai vismaz strukturēti domājot par to). Visbeidzot, otrās vasaras skolas dienas (28. augusta) vēlā pēcpusdienā ir ieplānota sesija, kurā runāsim par izaicinājumiem Latvijas zinātnē un jauno zinātnieku pieredzi plašākā kontekstā..

Runājot par tīklošanos, cilvēki mēdz pieņemt, ka tā norisinās pati no sevis – cilvēki pie kafijas vienkārši iepazīstas. Tomēr arī kontaktu veidošana ir efektīvāka, ja tai atvēl laiku. Vasaras skolā ir paredzētas aktivitātes, kas palīdz cilvēkiem iepazīties, dalīties savās domās un vienkārši labi pavadīt laiku.

Lai sekotu aktuālajai informācijai par LJZA vasaras skolu, sekojiet apvienības mājas lapai (ljza.lv), facebook (@Latvijas Jauno zinātnieku apvienība) vai twitter (@LV_JZA) kontam.

Paldies vasaras skolas atbalstītājiem – Cēsu pašvaldībai un Ziemeļvalstu padomes birojam Latvijā.

Raksts par LJZA vasaras skolu ir pieejams “Zinātnes vēstneša” 2021. gada 26. jūlija numurā.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

17.06.2021.

Latvijas Jauno Zinātnieku apvienība (LJZA) uzskata, ka Latvijas akadēmiskajai sistēmai (AS) ir jābūt atvērtai, iekļaujošai un jāvērtē kopējie akadēmisko amatu pretendentu sasniegumi. Tā vietā, lai padarītu iegūto grādu par galveno atlases kritēriju, ir būtiskāk noteikt prasmes, pieredzi un sasniegumus, kurus sagaidām no kandidāta. AS ir jāspēj dinamiski pielāgoties pārmaiņām darba tirgū un nozaru specifikai. Uzskatām, ka likumiem ir jārada brīvs ietvars, kurā noteiktas vispārīgas prasības, kuras nemainīsies ilgstošā laika posmā, bet detalizētas prasības ir jāatstāj pašu institūciju rokās. Konkrēta izglītība personālam ir detalizēta prasība. Tā jānosaka augstākās izglītības iestādei (AII) balstoties uz starptautisko praksi un piedāvājumu nozarē. Tā kā likumi tiek grozīti reti, tad pārāk detalizēta akadēmiskā personāla kvalifikācijas prasību noteikšana kavēs Latvijas institūciju attīstību, jo tās nespēs pielāgoties straujām pārmaiņām darba tirgū, vai specifiskām – taču tām nozīmīgām – nišām. Kopumā uzskatām, ka AII ir jādod lielāka brīvība savā rīcība tajā pašā laikā prasot arī lielāku atbildību par (ne)sasniegtajiem rezultātiem, un valsts līmenī ir jāvērtē rīcības rezultāti nevis process.

Ņemot vērā augstāk minēto mēs iesakām Augstskolu likuma 28., 30. un 32. pantu izteikt šādā redakcijā:

  1. 28. pants: Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists ar publikācijām, uz kurām bieži atsaucas citi speciālisti, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem, starptautisku sadarbību pētniecībā vai starptautisku atzinību mākslinieciskajā jaunradē, pieredzi pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades projektu vadīšanā, un pieredzi nozares vai akadēmiskā darba vadīšanā, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai māsklinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Profesora amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.
  2. 30. pants: Asociētais profesors ir savā nozarē nacionāli vai startptautiski atzīts speciālists, ar publikācijām, uz kurām atsaucas citi speciālisti, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem, nacionālu vai starptautisku sadarbību pētniecībā vai nacionālu vai starptautisku atzinību mākslinieciskā jaunradē, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai māsklinieciskās jaunrades darbu, un kuram ir pieredze studiju darba nodrošināšanā attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Asociētā profesora amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā darba vai mākslinieciskās jaunrades rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.
  3. 32. pants: Docents ir savas jomas speciālists ar citētām publikācijām (neskaitot pašcitēšanu), t.sk. publikācijas kā vadošajam autoram, vai augsti novērtētiem mākslinieciskās jaunrades darbiem. Docenta amatā var nodarbināt personu, kuras akadēmiskā un zinātniskā, vai arī mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst attiecīgās augstskolas senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem amatiem.

Vēlamies norādīt, ka 3. lasījumā pieņemtajos Augstskolu likuma grozījumos noteiktā prasība pēc doktora grāda, piemēram, 65% akadēmiskā personāla universitātēs jau daļēji nobremzēs bieži izskanējušās bailes, ka vaļīgāks likums nozīmēs, ka AII lielākā daļa akadēmiskā personāla būs bez doktora grāda. Tas nav iespējams, jo zinātniskie asistenti un lektori veido ļoti lielu daļu akadēmiskā personāla un ir ļoti būtiski AII darbībai. Izņemot no likuma prasību par doktora grādu, mēs ļausim pašām AII noteikt sev aktuālos izņēmuma gadījumus, kad uz kādu no augstākajiem akadēmiskā personāla amatiem varētu kandidēt cilvēks bez doktora grāda.

Savos priekšlikumos esam nomainījuši pašreiz likumā lietoto vārdu “ievēlēt” pret “nodarbināt”. Uzskatām, ka vēlēšanu process vismaz zemākajos akadēmiskā personāla līmeņos ir jāpārtrauc, jo tas ir laikietilpīgs un bieži vien tikai formāls. AII ir jādod iespēja izvēlēties sev piemērotāko kandidātu un pēc darba līguma parakstīšanas šis kandidāts ir automātiski ieskaitāms kādā no akadēmiskās karjeras amatiem. Asociētā profesora un profesora amatu atlasei ir jābūt caurspīdīgai, godīgai un konkurenci veicinošai un atlases komisijā jāiekļauj gan AII, gan ārējie eksperti.

Miķelis Grīviņš, Dr.soc., valdes priekšsēdētājs

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) nometnes organizatoru komanda aicina jaunos zinātniekus piedalīties vasaras skolā “Pārvarot izaicinājumus”. Vasaras skola tiek organizēta ar mērķi palīdzēt jaunajiem zinātniekiem risināt praktiskus izaicinājumus gaisotnē, kurā ir viegli atrast domubiedrus, profesionālus kontaktus un tikt sadzirdētam. Pasākumā Latvijas un ārvalstu zinātnieki un speciālisti dalīsies ar savu pieredzi un ieteikumiem, kā būt par labāku zinātnieku.

Vasaras skolas norise plānota no piektdienas 27. augusta pēcpusdienas līdz 29. augusta vakaram Ruckas muižā Cēsīs.

Kas ir aicināti piedalīties?

Pasākumā ir aicināti piedalīties Latvijas jauno zinātnieku apvienības biedri, jaunie zinātnieki un doktoranti no visām zinātnes jomām. Reģistrācija vasaras skolai šeit https://ej.uz/LJZAvasarasskola2021 līdz 10. augustam (vietu skaits vasaras skolā ir ierobežots).

Vasaras skolas ietvaros tiks aplūkots:

  • kā labāk rakstīt akadēmiskus rakstus;
  • kā vizualizēt datus un veidot no datiem stāstu;
  • kā komunicēt un kā komercializēt pētījumu rezultātus;
  • kā veidot akadēmisko karjeru;
  • kā veidot starpdisciplinārus pētījumus.

Cik maksā dalība vasaras skolā?

Dalības maksa vasaras skolā ir 30 EUR (reģistrējoties līdz 21.jūnijam. Pēc šī datuma reģistrācijas maksa ir 40 EUR). Šī summa tiks izmantota, lai apmaksātu daļu no organizatoriskajām izmaksām. Par šo summu jūs iegūstat iespēju piedalīties vasaras skolā un gultasvietu Ruckas muižā. Vienlaikus, ja jums ir šāda iespēja, mēs Jūs aicinām apsvērt iespēju paņemt līdzi telti un izbaudīt īstu vasaras nakti pie ugunskura. Dalības maksā nav iekļautas maltītes. Tās atkarībā no jūsu vēlmēm varēs iegūt apkārt esošajās kafejnīcās vai pagatavot Ruckas muižas virtuvē. Detalizēta informācija par ēdināšanu sekos tuvojoties vasaras skolai.

Kur notiks vasaras skola?

Cēsīs, Ruckas muižā. Cēsīs var viegli nokļūt gan ar vilcienu, gan ar autobusu, gan arī ar privāto transportu.
Kā pandēmija ietekmēs vasaras skolas norisi?

Šī vasaras skola tiek organizēta laikā, kad plānošanas iespējas ir stipri ierobežotas. Organizējot šo vasaras skolu mēs pieņemam, ka augusta beigās pulcēšanās ierobežojumi būs atviegloti. Attiecīgi, šī vasaras skola ir gan iespēja iegūt informāciju par praktiskiem izaicinājumiem, gan arī iepazīties ar zinātniekiem klātienē. Ja augusta beigās epidemioloģiska situācija neļaus klātienē satikties – pasākums tiks pārcelts. Diemžēl naudu, kas tiks ieguldīta pasākuma organizēšanā mēs nevarēsim atgūt un attiecīgi, mēs to diemžēl nevarēsim atgriezt reģistrētajiem dalībniekiem. Par šo naudu dalībniekiem automātiski tiks reģistrēta dalība pārceltajā pasākumā nākošajā gadā.

Pasākumu atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā.

Jautājumu gadījumā lūgums rakstīt info@ljza.lv.

Latvijas Zinātnes padome kopā ar Eiropas Latviešu apvienību (ELA), kopienu “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” (ESI.LV), Latvijas studentu un pētnieku asociāciju Lielbritānijā (Association of Latvian Students and Researchers in the UK ), Kembridžas Universitātes Latviešu biedrību (Ec Culats) un Latvijas Jauno zinātnieku apvienību (LJZA) rīko kontaktbiržu Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) atklātā konkursa kontekstā. Kontaktbiržas mērķis ir dot iespēju potenciālajiem projektu iesniedzējiem veidotu jaunus tīklus un sadarbības, tai skaitā ar Latvijas zinātniekiem diasporā. Piedalīties pasākumā aicināti arī uzņēmēji, sabiedriskās organizācijas, valsts pārvaldes vai pašvaldības pārstāvji.

Pasākums notiks Zoom platformā 3. jūnijā no pl. 16.00 – 18.00 (EEST). Pieteikšanās līdz 31. maija pl. 11.00 šeit: https://ej.uz/FLPP2021kontaktbirza

Vairāk informācijas: https://lzp.gov.lv/2021/05/13/kontaktbirzaflpp/

Informatīvi atbalsta: Izglītības un zinātnes ministrija, Zinātne Latvijai/Research Latvia, EURAXESS Latvia, Latvijas Zinātņu akadēmija, PostDoc Latvia, Ar pasaules pieredzi Latvijā, Labs of Latvia.

Anda Asere, Magnetic Latvia – Labs of Latvia, 2021. gada 13. maijā

Jaunais Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītājs Miķelis Grīviņš vēlas pētniecību padarīt caurspīdīgāku, vieglāk pieejamu un saprotamāku plašākai sabiedrībai. Tāpat viņš vērš uzmanību uz to, ka zinātnieki arī ir cilvēki un sabiedrības daļa, ne tikai zināšanu radītāji.

Lasi visu rakstu: https://labsoflatvia.com/aktuali/ljza-jauns-vaditajs

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) atbalsta grozījumus, kas ļautu pieredzējušiem, veiksmīgiem un savas prasmes pierādījušiem pētniekiem no diasporas bez doktora grāda kandidēt uz akadēmiskajiem amatiem un rektora amatu. Savu atbalstu pamatojam sekojoši:

  1. Latvijas akadēmiskajā sistēmā jau ilgstoši bijusi ļoti zema konkurence uz akadēmiskajiem amatiem un tādēļ to nedrīkst turpināt ierobežot ar obligātu prasību pēc doktora grāda diasporas zinātniekiem no valstīm, kurās ir atšķirīga akadēmiskās karjeras formālā gaita. Izciliem pētniekiem ir jāatļauj piedalīties konkursos uz akadēmiskajiem amatiem, kur augstākās izglītības iestādēm (AII) un pētniecības institūtiem (PI) pēc būtības ir jāatlasa labāko no kandidātiem.
  2. AII un PI ir jādod iespēja pašām veidot savu personāla politiku pēc nepieciešamības. Piemēram, nebūtu lietderīgi konkursam uz specifisku amatu ar likumu priekšlaicīgi diskvalificēt diasporas pētnieku bez doktora grāda, kuram ir liela pieredze un starptautiska ietekme zinātnes nozarē, kas nepieciešama AII vai PI stratēģijas īstenošanai, bet viņa vietā izvēlēties mazāk spēcīgu kandidātu tikai tāpēc, ka šim kandidātam ir doktora grāds. Jebkura AII vai PI ir ieinteresēta vadošā pozīcijā redzēt cilvēku, kurš savas spējas pierādījis ar augsta līmeņa publikācijām, oriģinālām pētniecības idejām un iegūtiem grantiem, nevis cilvēku, kuram ir doktora grāds, bet profesionālie sasniegumi – ļoti mazi. Jāņem arī vērā, ka ASV, Kanādā un citās valstīs daudzās nozarēs maģistra studijas krasi atšķiras no Eiropas sistēmas un vairāk līdzinās doktora studijām – tā saucamie pētniecības maģistri (Research Masters).
  3. Pieteiktie grozījumi negarantē profesora vai rektora vietu diasporas zinātniekiem ar maģistra grādu. Tie tikai ļauj šiem cilvēkiem piedalīties konkursā.
  4. Diasporas likums paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus diasporas reemigrācijai. Prasība pēc doktora grāda ir praktiski nepārvarams šķērslis daudziem karjeras virsotnē esošiem diasporas zinātniekiem, lai tie reemigrēšanu vispār apsvērtu. Pieteiktie grozījumi mērķtiecīgi atbalsta pašu labāko diasporas zinātnieku reemigrāciju un veicina Latvijas zinātnes izcilību. Dubultpilsonības valstu diasporas zinātnieku reemigrācija ir īpaši veicināma.
  5. Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajos pētnieku karjeras līmeņos (saite) specifiski akadēmisko grādu nosaukumi lietoti informatīvā nolūkā, piemēram, “PhD holders or equivalent“. Ņemot vērā Latvijā pašreiz notiekošo darbu pie akadēmiskās karjeras modeļa, uzskatām, ka Latvijai ir jāņem piemērs no šīs un citām sistēmām, kas kvalitātes ziņā sevi jau pierādījušas.
  6. ASV un citās valstīs medicīnas sistēmā ir gandrīz neiespējami apvienot rezidentūru ar doktorantūru un katram jaunajam ārstam ir jāizvēlas viens no šiem ceļiem. Tomēr abi šie ceļi tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem, jo tie sniedz dažādas, viens otru papildinošas zināšanas un prasmes. Tāpēc arī netiek ierobežotas jauno mediķu iespējas iesaistīties pētniecībā, neskatoties uz viņu izvēli. 2021. gada 23. martā prezentētais starptautiskais augstākās izglītības izvērtējums (saite) norādīja, ka arī Latvijā rezidentūras un doktorantūras apvienošana medicīnā ir ļoti grūts un problemātisks process. Nav izslēgts, ka nākotnē arī Latvija pieļaus divus ceļus uz profesūru medicīnā.

 
 
LJZA atbildes uz izskanējušo kritiku:

  1. Šie grozījumi domāti tikai vienam cilvēkam
    Nepiekrītam; ir arī citi diasporas zinātnieki, kas savu karjeru veidojuši valstīs/nozarēs, kur doktora grāds nav ierasta prasība. Ir būtiski vienu gadījumu skatīt kā precedentu, uz kura pamata savu zinātnes sistēmu varam uzlabot, nevis, personīgas nepatikas vadīti, slēgt durvis potenciāliem reemigrantiem – augsti kvalificētiem zinātniekiem.
  2. Nav pieņemams, ka profesors bez doktora grāda varēs vadīt doktora darbus
    Jau šobrīd Latvijā strādā profesori ar doktora grādu, kuriem ir grūtības izpildīt minimālās Latvijas Zinātņu Padomes eksperta tiesību prasības. Tas neliecina par augstu kvalitāti pašreizējā doktorantu vadīšanā. Š.g. 25. februārī MK pieņēma profesoru vērtēšanas kritērijus ar pieticīgām snieguma prasībām (piem., minimālo h indeksu 3). Tik zemi kritēriji tika pieņemti augstskolu pretestības dēļ, kas neliecina par uzstādījumu profesoru amatos redzēt iespējami spēcīgākos kandidātus. Zinātnē, kas nepārtraukti attīstās, ir būtiski vērtēt kandidātu pēc paveiktā, nevis pagātnē iegūta grāda. Ja pētnieks ar maģistra grādu ir spējis kļūt starptautiski atzīts, regulāri publicēties, veidot un vadīt sadarbības tīklus un pierādīt sevi kā pētniecības darbu vadītājs, tad ir būtiski AII un PI dot iespēju šo cilvēku izvērtēt kopā ar citiem pretendentiem uz akadēmisku amatu.
  3. Ārvalstu pilsoņiem trūkst latviešu valodas zināšanu
    Diasporas zinātniekiem tā nav problēma.

 
 
Antra Boča, PhD, Politikas darba grupas vadītāja
Eduards Baķis, PhD, valdes loceklis
Miķelis Grīviņš, Dr.soc., valdes priekšsēdētājs

23.03.2021.

2021. gada 14. aprīlī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Šīs sarunas kontekstā LJZA norāda, ka jāveicina sociāli aktīva zinātnieku iesaiste. Zinātnē balstītai lēmumu pieņemšanai valstī ir jākļūst par normu. Gatavojoties šai sarunai LJZA pārstāvji definēja četras tēmas, kuras ir nepieciešams aktualizēt.

I. Lai veicinātu zinātnes kvalitāti ir nepieciešams pārskatīt zinātnei novirzīto finansējumu apjomu un sadalījumu. Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd pārskata bāzes finansējumu un 2020. gadā arī palielinājies zinātnes finansējums kopumā. Mūsuprāt, ir sperts pirmais solis, lai risinātu ilgstošu finansējuma problēmu un mēs ceram, ka tam sekos arī reāls finansējums!

Vienlaikus, saistībā ar zinātnes finansējumu ir jāuzsver sekojošas lietas:

  • Kamēr Latvijā mēs vēl joprojām runājam par 2% no IKP zinātnei, ES līmenī diskusija notiek par 3% (piem., skat. nesenu EU zinātnes un inovāciju komisāres Marijas Gabrielas [Mariya Gabriel] komentāru [1]);
  • Šobrīd zinātne funkcionē pateicoties ES projektiem (piem., jaunais doktorantūras modelis, pēcdoktorantūras stipendijas un arī šobrīd izstrādē esošā tenūras sistēma). Īstermiņā fondu atbalsts var palīdzēt ieviest jaunus risinājumus. Tomēr ilgtermiņā šāda pieeja var ierobežot un jau ir ierobežojusi labas iniciatīvas. Fondu finansējums reformu ieviešanā var radīt nevajadzīgu administratīvo slogu, radīt spiedienu reformās iestrādāt mērķus, kuri iepriekš tajās nav bijuši, un var būt par iemeslu finansējuma pārrāvumam mirklī, kad fondu finansējums beidzas. Šo faktu uzsver arī pēdējais zinātnes izvērtējums [2].
  • Caur projektiem pieejamajā finansējuma efektivitāte var tikt uzlabota ieviešot skaidru projektu uzsaukumu regularitāti.

II. Pārmaiņas nav tikai organizatoriska pārstrukturēšanās – lai veicinātu zinātnes kvalitāti ir jāmainās domāšanai (mentālais setings). Šobrīd izstrādē esošais jaunais karjeras modelis paredz mainīt gan akadēmisko organizāciju, gan arī veidu, kā domāt par akadēmisko karjeru. Gan organizatorisku pārstrukturēšanos, gan arī jaunu domāšanu var palīdzēt ieviest stabils atalgojums, pēc būtības atklāti konkursi uz nozīmīgām pozīcijām, starptautiskās pieredzes izmantošana un atviegloti pirmie soļi jaunajiem zinātniekiem zinātnē.

Pašreizējā akadēmisko pozīciju vēlēšanas procedūra nereti nav pilnībā caurspīdīga. Atklāti konkursi palielina kandidātu skaitu (Somijas piemērs) un padara atlasi caurspīdīgāku. Tie arī atvieglo iespējas tiem zinātniekiem, kuri vēlas pieteikties, bet kuriem nav iepriekšēju attiecību ar konkrēto akadēmisko struktūrvienību (šobrīd, pētnieku, kuri ir devušies mobilitātē, pieredze liecina, ka, lai sekmīgi atgrieztos Latvijā, ir nepieciešams saglabāt spēcīgas saiknes ar Latvijas akadēmisko vidi, kam tā nevajadzētu būt). Papildus, mēs vēršam uzmanību uz sekojošiem aspektiem:

  • Konkursiem, kuri atrodas ārpus tenūras sistēmas, nebūtu jāizvirza ierobežojumi. Tie ir pielāgoti finansējuma pieejamībai un finansētāja vajadzībām. Vienlaikus, jau zemākajos akadēmiskās karjeras posmos būtu jābūt iezīmētai skaidrai trajektorijai, kā pēc šiem pirmajiem soļiem jaunais zinātnieks var turpināt karjeru zinātnē;
  • Ir nepieciešams atrast kopsaucējus, kas ļautu salāgot zinātni, kas notiek universitātēs un ārpus tām (piemēram, Organiskās sintēzes institūts vai Baltic Studies Centre) un attiecīgi salāgot dažādus finansējuma avotus.

III. Jaunais doktorantūras modelis – šobrīd doktorantam cienīgs un konkurētspējīgs atalgojums ir rokas stiepiena attālumā. Šī ir iniciatīva, kas varētu nozīmīgi uzlabot doktorantu pieredzi studējot.

  • Jaunais doktorantūras modelis nespēs funkcionēt bez skaidra finansējuma avota. Ir svarīgi nodrošināt, ka nākotnē šādai programmai būs regulārs valsts budžeta finansējums un tai nav jāpaļaujas uz fondu apgūšanu.
  • Modelis izskatās brīnišķīgi uz papīra. Svarīgi ir neaizmirst, ka grūtākais ir šādu programmu ieviešana. Attiecīgi, ir nepieciešams monitorings, kas ļautu ātri noteikt iespējamās problēmas, kas rodas modeli ieviešot.
  • Jau tagad ir skaidrs, ka nozīmīgākais izaicinājums būs atrast veidus kā korekti un caurspīdīgi virzīties prom no pieejas – “one size fits all”. Šis uzdevums ir uz to institūciju pleciem, kuras ievieš jauno programmu.

IV. Dialogs ar diasporu nav pietiekams. Reemigranti ir potenciāls latviešu valodu zinošs papildinājums Latvijas zinātnei. Diaspora ir arī pētnieku tīkls ārzemēs. Sadarbībai ar diasporu ir jākļūst strukturētākai.

***

Gatavojoties sarunai LJZA identificēja arī citas tēmas, par kurām ir nepieciešama diskusija:

  • Zinātnes komunikācija – zinātnes komunikācija ir ilgstoši bijusi pamesta novārtā. Vāja zinātnes komunikācija mazina iespējas pilnvērtīgi izmantot zinātnes sasniegumus;
  • Ilgtermiņā ir nepieciešama diskusija kā atrast līdzsvaru starp zinātnes kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem;
  • Dzimumu līdztiesība zinātnē ir tēma, kas ir aktuāla visā pasaulē. Arī Latvijā šai tēmai būtu nepieciešams pievērst papildu uzmanību.

Sastādīja: Miķelis Grīviņš, Eduards Baķis, Kārlis Pleiko, Laura Bužinska, Ilze Elbere, Antra Boča.

[1] Schiermeier, Q. (2021). ‘We must adapt’: EU research chief on Europe’s €100-billion funding programme. Pieejams te: https://www.nature.com/articles/d41586-021-00834-1
[2] Arnold, E., Knee, P. un A. Vingre (2021). International Evaluation of Scientific Institutions’ Activity. Consolidated report. Pieejams te: https://www.izm.gov.lv/lv/media/10721/download

14. aprīlī Valsts prezidentam Egilam Levitam notika tiešsaistes saruna ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētāju Miķeli Grīviņu un valdes locekļiem Eduardu Baķi, Kārli Pleiko, Lauru Bužinsku un Ilzi Elberi par zinātnes pārvaldības, finansējuma un jauno zinātnieku karjeras jautājumiem.

Lasīt tālāk.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 26310170 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773