Translation – перевод

Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 58,570 apmeklējumi

Anda Asere, Magnetic Latvia – Labs of Latvia, 2021. gada 13. maijā

Jaunais Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vadītājs Miķelis Grīviņš vēlas pētniecību padarīt caurspīdīgāku, vieglāk pieejamu un saprotamāku plašākai sabiedrībai. Tāpat viņš vērš uzmanību uz to, ka zinātnieki arī ir cilvēki un sabiedrības daļa, ne tikai zināšanu radītāji.

Lasi visu rakstu: https://labsoflatvia.com/aktuali/ljza-jauns-vaditajs

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) atbalsta grozījumus, kas ļautu pieredzējušiem, veiksmīgiem un savas prasmes pierādījušiem pētniekiem no diasporas bez doktora grāda kandidēt uz akadēmiskajiem amatiem un rektora amatu. Savu atbalstu pamatojam sekojoši:

  1. Latvijas akadēmiskajā sistēmā jau ilgstoši bijusi ļoti zema konkurence uz akadēmiskajiem amatiem un tādēļ to nedrīkst turpināt ierobežot ar obligātu prasību pēc doktora grāda diasporas zinātniekiem no valstīm, kurās ir atšķirīga akadēmiskās karjeras formālā gaita. Izciliem pētniekiem ir jāatļauj piedalīties konkursos uz akadēmiskajiem amatiem, kur augstākās izglītības iestādēm (AII) un pētniecības institūtiem (PI) pēc būtības ir jāatlasa labāko no kandidātiem.
  2. AII un PI ir jādod iespēja pašām veidot savu personāla politiku pēc nepieciešamības. Piemēram, nebūtu lietderīgi konkursam uz specifisku amatu ar likumu priekšlaicīgi diskvalificēt diasporas pētnieku bez doktora grāda, kuram ir liela pieredze un starptautiska ietekme zinātnes nozarē, kas nepieciešama AII vai PI stratēģijas īstenošanai, bet viņa vietā izvēlēties mazāk spēcīgu kandidātu tikai tāpēc, ka šim kandidātam ir doktora grāds. Jebkura AII vai PI ir ieinteresēta vadošā pozīcijā redzēt cilvēku, kurš savas spējas pierādījis ar augsta līmeņa publikācijām, oriģinālām pētniecības idejām un iegūtiem grantiem, nevis cilvēku, kuram ir doktora grāds, bet profesionālie sasniegumi – ļoti mazi. Jāņem arī vērā, ka ASV, Kanādā un citās valstīs daudzās nozarēs maģistra studijas krasi atšķiras no Eiropas sistēmas un vairāk līdzinās doktora studijām – tā saucamie pētniecības maģistri (Research Masters).
  3. Pieteiktie grozījumi negarantē profesora vai rektora vietu diasporas zinātniekiem ar maģistra grādu. Tie tikai ļauj šiem cilvēkiem piedalīties konkursā.
  4. Diasporas likums paredz nodrošināt labvēlīgus apstākļus diasporas reemigrācijai. Prasība pēc doktora grāda ir praktiski nepārvarams šķērslis daudziem karjeras virsotnē esošiem diasporas zinātniekiem, lai tie reemigrēšanu vispār apsvērtu. Pieteiktie grozījumi mērķtiecīgi atbalsta pašu labāko diasporas zinātnieku reemigrāciju un veicina Latvijas zinātnes izcilību. Dubultpilsonības valstu diasporas zinātnieku reemigrācija ir īpaši veicināma.
  5. Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajos pētnieku karjeras līmeņos (saite) specifiski akadēmisko grādu nosaukumi lietoti informatīvā nolūkā, piemēram, “PhD holders or equivalent“. Ņemot vērā Latvijā pašreiz notiekošo darbu pie akadēmiskās karjeras modeļa, uzskatām, ka Latvijai ir jāņem piemērs no šīs un citām sistēmām, kas kvalitātes ziņā sevi jau pierādījušas.
  6. ASV un citās valstīs medicīnas sistēmā ir gandrīz neiespējami apvienot rezidentūru ar doktorantūru un katram jaunajam ārstam ir jāizvēlas viens no šiem ceļiem. Tomēr abi šie ceļi tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem, jo tie sniedz dažādas, viens otru papildinošas zināšanas un prasmes. Tāpēc arī netiek ierobežotas jauno mediķu iespējas iesaistīties pētniecībā, neskatoties uz viņu izvēli. 2021. gada 23. martā prezentētais starptautiskais augstākās izglītības izvērtējums (saite) norādīja, ka arī Latvijā rezidentūras un doktorantūras apvienošana medicīnā ir ļoti grūts un problemātisks process. Nav izslēgts, ka nākotnē arī Latvija pieļaus divus ceļus uz profesūru medicīnā.

 
 
LJZA atbildes uz izskanējušo kritiku:

  1. Šie grozījumi domāti tikai vienam cilvēkam
    Nepiekrītam; ir arī citi diasporas zinātnieki, kas savu karjeru veidojuši valstīs/nozarēs, kur doktora grāds nav ierasta prasība. Ir būtiski vienu gadījumu skatīt kā precedentu, uz kura pamata savu zinātnes sistēmu varam uzlabot, nevis, personīgas nepatikas vadīti, slēgt durvis potenciāliem reemigrantiem – augsti kvalificētiem zinātniekiem.
  2. Nav pieņemams, ka profesors bez doktora grāda varēs vadīt doktora darbus
    Jau šobrīd Latvijā strādā profesori ar doktora grādu, kuriem ir grūtības izpildīt minimālās Latvijas Zinātņu Padomes eksperta tiesību prasības. Tas neliecina par augstu kvalitāti pašreizējā doktorantu vadīšanā. Š.g. 25. februārī MK pieņēma profesoru vērtēšanas kritērijus ar pieticīgām snieguma prasībām (piem., minimālo h indeksu 3). Tik zemi kritēriji tika pieņemti augstskolu pretestības dēļ, kas neliecina par uzstādījumu profesoru amatos redzēt iespējami spēcīgākos kandidātus. Zinātnē, kas nepārtraukti attīstās, ir būtiski vērtēt kandidātu pēc paveiktā, nevis pagātnē iegūta grāda. Ja pētnieks ar maģistra grādu ir spējis kļūt starptautiski atzīts, regulāri publicēties, veidot un vadīt sadarbības tīklus un pierādīt sevi kā pētniecības darbu vadītājs, tad ir būtiski AII un PI dot iespēju šo cilvēku izvērtēt kopā ar citiem pretendentiem uz akadēmisku amatu.
  3. Ārvalstu pilsoņiem trūkst latviešu valodas zināšanu
    Diasporas zinātniekiem tā nav problēma.

 
 
Antra Boča, PhD, Politikas darba grupas vadītāja
Eduards Baķis, PhD, valdes loceklis
Miķelis Grīviņš, Dr.soc., valdes priekšsēdētājs

23.03.2021.

2021. gada 14. aprīlī Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Šīs sarunas kontekstā LJZA norāda, ka jāveicina sociāli aktīva zinātnieku iesaiste. Zinātnē balstītai lēmumu pieņemšanai valstī ir jākļūst par normu. Gatavojoties šai sarunai LJZA pārstāvji definēja četras tēmas, kuras ir nepieciešams aktualizēt.

I. Lai veicinātu zinātnes kvalitāti ir nepieciešams pārskatīt zinātnei novirzīto finansējumu apjomu un sadalījumu. Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd pārskata bāzes finansējumu un 2020. gadā arī palielinājies zinātnes finansējums kopumā. Mūsuprāt, ir sperts pirmais solis, lai risinātu ilgstošu finansējuma problēmu un mēs ceram, ka tam sekos arī reāls finansējums!

Vienlaikus, saistībā ar zinātnes finansējumu ir jāuzsver sekojošas lietas:

  • Kamēr Latvijā mēs vēl joprojām runājam par 2% no IKP zinātnei, ES līmenī diskusija notiek par 3% (piem., skat. nesenu EU zinātnes un inovāciju komisāres Marijas Gabrielas [Mariya Gabriel] komentāru [1]);
  • Šobrīd zinātne funkcionē pateicoties ES projektiem (piem., jaunais doktorantūras modelis, pēcdoktorantūras stipendijas un arī šobrīd izstrādē esošā tenūras sistēma). Īstermiņā fondu atbalsts var palīdzēt ieviest jaunus risinājumus. Tomēr ilgtermiņā šāda pieeja var ierobežot un jau ir ierobežojusi labas iniciatīvas. Fondu finansējums reformu ieviešanā var radīt nevajadzīgu administratīvo slogu, radīt spiedienu reformās iestrādāt mērķus, kuri iepriekš tajās nav bijuši, un var būt par iemeslu finansējuma pārrāvumam mirklī, kad fondu finansējums beidzas. Šo faktu uzsver arī pēdējais zinātnes izvērtējums [2].
  • Caur projektiem pieejamajā finansējuma efektivitāte var tikt uzlabota ieviešot skaidru projektu uzsaukumu regularitāti.

II. Pārmaiņas nav tikai organizatoriska pārstrukturēšanās – lai veicinātu zinātnes kvalitāti ir jāmainās domāšanai (mentālais setings). Šobrīd izstrādē esošais jaunais karjeras modelis paredz mainīt gan akadēmisko organizāciju, gan arī veidu, kā domāt par akadēmisko karjeru. Gan organizatorisku pārstrukturēšanos, gan arī jaunu domāšanu var palīdzēt ieviest stabils atalgojums, pēc būtības atklāti konkursi uz nozīmīgām pozīcijām, starptautiskās pieredzes izmantošana un atviegloti pirmie soļi jaunajiem zinātniekiem zinātnē.

Pašreizējā akadēmisko pozīciju vēlēšanas procedūra nereti nav pilnībā caurspīdīga. Atklāti konkursi palielina kandidātu skaitu (Somijas piemērs) un padara atlasi caurspīdīgāku. Tie arī atvieglo iespējas tiem zinātniekiem, kuri vēlas pieteikties, bet kuriem nav iepriekšēju attiecību ar konkrēto akadēmisko struktūrvienību (šobrīd, pētnieku, kuri ir devušies mobilitātē, pieredze liecina, ka, lai sekmīgi atgrieztos Latvijā, ir nepieciešams saglabāt spēcīgas saiknes ar Latvijas akadēmisko vidi, kam tā nevajadzētu būt). Papildus, mēs vēršam uzmanību uz sekojošiem aspektiem:

  • Konkursiem, kuri atrodas ārpus tenūras sistēmas, nebūtu jāizvirza ierobežojumi. Tie ir pielāgoti finansējuma pieejamībai un finansētāja vajadzībām. Vienlaikus, jau zemākajos akadēmiskās karjeras posmos būtu jābūt iezīmētai skaidrai trajektorijai, kā pēc šiem pirmajiem soļiem jaunais zinātnieks var turpināt karjeru zinātnē;
  • Ir nepieciešams atrast kopsaucējus, kas ļautu salāgot zinātni, kas notiek universitātēs un ārpus tām (piemēram, Organiskās sintēzes institūts vai Baltic Studies Centre) un attiecīgi salāgot dažādus finansējuma avotus.

III. Jaunais doktorantūras modelis – šobrīd doktorantam cienīgs un konkurētspējīgs atalgojums ir rokas stiepiena attālumā. Šī ir iniciatīva, kas varētu nozīmīgi uzlabot doktorantu pieredzi studējot.

  • Jaunais doktorantūras modelis nespēs funkcionēt bez skaidra finansējuma avota. Ir svarīgi nodrošināt, ka nākotnē šādai programmai būs regulārs valsts budžeta finansējums un tai nav jāpaļaujas uz fondu apgūšanu.
  • Modelis izskatās brīnišķīgi uz papīra. Svarīgi ir neaizmirst, ka grūtākais ir šādu programmu ieviešana. Attiecīgi, ir nepieciešams monitorings, kas ļautu ātri noteikt iespējamās problēmas, kas rodas modeli ieviešot.
  • Jau tagad ir skaidrs, ka nozīmīgākais izaicinājums būs atrast veidus kā korekti un caurspīdīgi virzīties prom no pieejas – “one size fits all”. Šis uzdevums ir uz to institūciju pleciem, kuras ievieš jauno programmu.

IV. Dialogs ar diasporu nav pietiekams. Reemigranti ir potenciāls latviešu valodu zinošs papildinājums Latvijas zinātnei. Diaspora ir arī pētnieku tīkls ārzemēs. Sadarbībai ar diasporu ir jākļūst strukturētākai.

***

Gatavojoties sarunai LJZA identificēja arī citas tēmas, par kurām ir nepieciešama diskusija:

  • Zinātnes komunikācija – zinātnes komunikācija ir ilgstoši bijusi pamesta novārtā. Vāja zinātnes komunikācija mazina iespējas pilnvērtīgi izmantot zinātnes sasniegumus;
  • Ilgtermiņā ir nepieciešama diskusija kā atrast līdzsvaru starp zinātnes kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem;
  • Dzimumu līdztiesība zinātnē ir tēma, kas ir aktuāla visā pasaulē. Arī Latvijā šai tēmai būtu nepieciešams pievērst papildu uzmanību.

Sastādīja: Miķelis Grīviņš, Eduards Baķis, Kārlis Pleiko, Laura Bužinska, Ilze Elbere, Antra Boča.

[1] Schiermeier, Q. (2021). ‘We must adapt’: EU research chief on Europe’s €100-billion funding programme. Pieejams te: https://www.nature.com/articles/d41586-021-00834-1
[2] Arnold, E., Knee, P. un A. Vingre (2021). International Evaluation of Scientific Institutions’ Activity. Consolidated report. Pieejams te: https://www.izm.gov.lv/lv/media/10721/download

14. aprīlī Valsts prezidentam Egilam Levitam notika tiešsaistes saruna ar Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes priekšsēdētāju Miķeli Grīviņu un valdes locekļiem Eduardu Baķi, Kārli Pleiko, Lauru Bužinsku un Ilzi Elberi par zinātnes pārvaldības, finansējuma un jauno zinātnieku karjeras jautājumiem.

Lasīt tālāk.

Nav noslēpums, ka LZA īsteno locekļu un korespondētājlocekļu vecumstruktūra (1. attēls) norāda uz nepietiekamu jaunās zinātnieku paaudzes iesaisti akadēmijas darbībā. Lai šo problēmu risinātu, akadēmijas prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš savā darbības programmā paredzēja izdiskutēt jautājumu par Nākotnes akadēmijas (starptautiski lieto terminu Jaunā akadēmija, Young academy) izveidi kā veidu iesaistīt jaunākās zinātnieku paaudzes LZA darbībā.


1. Attēls. LZA īsteno un korespondētājlocekļu vecumstruktūra, 2020. gada dati.

Šobrīd pasaulē ir izveidotas un darbojas vairāk kā 40 Jaunās akadēmijas (t. sk. Lietuvā un Igaunijā), kas pulcē pašus talantīgākos jaunos zinātniekus, kuri savas karjeras sākumposmā jau ir sasnieguši izcilus zinātniskos rezultātus. To darbības mērķi ir jaunajiem zinātniekiem aktuālu jautājumu aktualizēšana un risināšana gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Latvijā nav Jaunās akadēmijas, taču tās funkcijas daļēji pilda Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA). Tomēr LJZA, kas apvieno ap 200 doktorantu un jauno zinātnieku, galvenie darbības virzieni vairāk saistīti ar dalību zinātnes politikas veidošanā, zinātnes komunikāciju un popularizēšanu, tīklošanās un sadarbības veicināšanu, un mazāk ar izcilības veicināšanu un izplatīšanu jauno zinātnieku vidū.

Pašsaprotami, ka Jaunās akadēmijas izveidē būtu jāiesaista paši jaunie zinātnieki, kā arī gados jaunākie akadēmijas locekļi. Tāpēc LZA prezidents I. Kalviņš aicināja mani kā LZA Prezidija locekli un vienlaicīgi LJZA valdes priekšsēdētāju iesaistīties šī jautājuma risināšanā un organizatorisko struktūru izveidē. Pieņemot šo izaicinājumu, mans pirmais mērķis bija noskaidrot šī brīža jauno zinātnieku domas par Jaunās akadēmijas izveidi. Tāpēc 25.01. – 01.02. organizēju LJZA biedru aptauju un aptaujas noslēgumā arī diskusiju par šo jautājumu.

Aptaujā piedalījās 50 LJZA biedri, no kuriem 23 (46 %) atbalstīja Jaunās akadēmijas veidošanu, 22 (44 %) bija pret, savukārt 5 (10 %) pauda, ka viņu atbalsts atkarīgs no izvēlētās formas un funkcijām. Aptaujā tika arī uzdoti jautājumi par vēlamo organizācijas formu, misiju, mērķiem un uzdevumiem, locekļu ievēlēšanas nosacījumiem un vēlamo finansēšanas veidu (2. attēls). No aptaujas rezultātiem ir secināms, ka LJZA biedru vairākums atbalstītu Jaunās akadēmijas izveidi nevalstiskās organizācijas statusā, ar izveidotāju definētu misiju un valsts finansējumu. Redzams, ka respondenti biežāk atbalstīja Igaunijas nevis Lietuvas Jaunās akadēmijas uzbūves principus, tai skaitā par locekļu nominēšanas uzticēšanu zinātnisko institūciju senātiem un zinātniskajām padomēm (vienlaicīgi atbalstot arī sevis nominēšanu), par locekļu ievēlēšanas kārtību un locekļu skaitu. Attiecībā uz vecuma ierobežojumu ievēlēšanas brīdī, respondentu vairākums neatbalstīja papildus vecuma ierobežojumus likumā definētajam jaunā zinātnieka statusam (līdz 10 gadiem pēc zinātniskās kvalifikācijas iegūšanas).


2. Attēls. LJZA biedru atbildes uz aptaujas jautājumiem par Jaunās akadēmijas izveidi.

Sekojošajā LJZA biedru diskusijā tika prezentēti aptaujas rezultāti, kā arī mēģināts rast atbildi uz jautājumu, pie kādiem nosacījumiem LJZA būtu gatava iesaistīties Jaunās akadēmijas izveidē. Kā to jau norādīja aptaujas rezultāti, LJZA biedriem svarīgākie nosacījumi būtu izveidotās organizācijas neatkarība un viedokļu brīvība, kā arī mērķu nedublēšanās ar LJZA, kas nozīmētu primāru fokusu uz izcilības veicināšanu un izplatīšanu, tai skaitā sadarbībā ar citu valstu Jaunajām akadēmijām. “Pret” balsojušie norādīja uz draudiem par LJZA ietekmes mazināšanos, kā arī iespēju izcilākajiem jaunajiem zinātniekiem jau šobrīd kandidēt uz LZA korespondētājlocekļa statusu. Papildus tam, vairākums vienojās, ka organizācija varētu pilnvērtīgi funkcionēt tikai pie nosacījuma, ja tā saņemtu valsts budžeta finansējumu.

Lai uzzinātu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kā galvenās zinātnes politikas veidotājas viedokli, diskusijā bez LJZA biedriem bija uzaicināts piedalīties IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs. Viņš pauda viedokli, ka šobrīd neredz pietiekamu pamatu jaunas jauno zinātnieku organizācijas izveidei, jo tas novedīs pie zinātnes vides un viedokļu sadrumstalošanās, sevišķi attiecībā uz doktorantu un jauno zinātnieku interešu pārstāvniecību. Viņaprāt, LZA būtu jāmainās iekšēji, ar mērķi plašāk savā darbībā iesaistīt jaunos zinātniekus, paredzot iespēju jaunajiem zinātniekiem plašāk iesaistīties LZA darbā un ietekmēt tās lēmumus. Bez tam, ministrijas budžeta prioritātes šobrīd neļautu novirzīt valsts finansējumu šādas jaunas organizācijas darbības nodrošināšanai.

No diskusijas var secināt, ka Jaunās akadēmijas kā atsevišķas izcilāko jauno zinātnieku organizācijas izveidei šobrīd nav pietiekams atbalsts ne jauno zinātnieku, ne zinātnes politikas veidotāju vidū. Tas norāda uz nepieciešamību diskutēt par citiem veidiem jaunākās zinātnieku paaudzes iesaistei LZA darbībā. Iespējamie varianti ir dažādi – LZA korespondētājlocekļu ievēlēšanas kārtības maiņa, jaunas LZA locekļu kategorijas veidošana, ciešāka sadarbība ar LJZA kā galveno jauno zinātnieku pārstāvības organizāciju, kā arī citi. Jāņem vērā, ka izvēlētais risinājums var nebūt ātrs un prasīt izmaiņu veikšanu LZA Hartā, tāpēc par iespējamajiem ceļiem jāsāk diskutēt nekavējoties.

Sagatavoja Kristaps Jaudzems,
Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta loceklis,
Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētājs (līdz 2021. gada 14. martam)

LJZA biedru kopsapulce

Sestdiena, 13. Marts, 2021

LJZA ikgadējā biedru kopsapulce notiks jau šo svētdien, 14. martā plkst. 15:00 attālināti Zoom. Kopsapulci sāksim ar pieredzes stāstu, kurā ar savu pieredzi par Eiropas Pētniecības padomes finansējuma piesaisti dalīsies profesors Andris Ambainis. Uz šo pasākuma sadaļu varat aicināt arī savus kolēģus, kas nav LJZA biedri. Vairāk info atrodams https://www.facebook.com/events/854975821749775.

Kopsapulces darba kārtība

15:00 Valdes priekšsēdētāja ievadvārdi
15:05 Pieredzes stāsts par European Research Council (ERC) granta pieteikuma sagatavošanu
15:45 Iepazīšanās un balsstiesīgo saskaitīšana
16:00 Valdes atskaite par 2020. gadu. Revidenta ziņojums. Gada pārskata apstiprināšana. Revidenta vēlēšanas 2021. gada pārskatam
16:30 Valdes locekļa vēlēšanas. Kandidātu redzējums, biedru jautājumi. Balsošana
17:00 Diskusija: LJZA darbības plāni 2021. gadā, biedru iesaiste u.c. jautājumi
17:30 Noslēgums

Uz tikšanos!

Valdes atskaites par 2020. gadu prezentācijas slaidi:

FOTO: Māris Kaparkalējs

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA), reaģējot uz ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu, uzsver, ka labā prakse paredz politiskos lēmumus balstīt pierādījumos un zinātnē. Pētījumi par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā liecina, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan citur pasaulē ir dažādi. Tomēr, neskatoties uz šo dažādību, tie saglabā spēju pildīt ģimenes sociālās un emocionālās funkcijas. Lai arī viendzimuma pāru attiecību legalizācija ir samērā jauna tiesiskā norma, šobrīd tā ir akceptēta jau vairumā Eiropas valstu, radot iespējas pētīt un izvērtēt tās ietekmi uz sabiedrību desmitiem gadu garumā. Pētījumi rāda, ka, veidojot priekšnosacījumus diskriminācijai, diskriminētās grupas tiek pakļautas riskiem, kas ir saistīti ar mentālās un fiziskās veselības pasliktināšanos un reālās, un uztvertās dzīves kvalitātes pazemināšanos. Turklāt diskriminācijas sekas ir jūtamas arī ekonomiskajos rādītājos.

14. janvārī Saeima nodeva Juridiskajai komisijai skatīšanai ierosinājumu Latvijas Republikas Satversmē labot 110. pantu. Minētie grozījumi paredz Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Piedāvātais formulējums papildina ģimenes jēdziena skaidrojumu, to formulējot kā savienību starp tēvu (vīrieti) un māti (sievieti). Ierosinātie Satversmes grozījumi ir reakcija uz 2020. gada Satversmes tiesas atzinumu, ka Darba likumā definētā norma, kas nosaka, ka paternitātes atvaļinājums pēc bērna piedzimšanas pienākas tikai bērna tēvam, neatbilst minētajam Satversmes punktam. Piedāvātie Satversmes grozījumi sašaurina ģimenes jēdzienu, tādējādi noteiktiem partnerattiecību modeļiem liedzot izmantot likumdošanā ar ģimenes jēdzienu saistītās tiesības.

Atbalstot redzējumu, ka politikas lēmumiem ir jābūt pierādījumos un zinātnē balstītiem, piedāvājam pārskatu par dažādu jomu pētījumu secinājumiem par ģimenes formām un seksuālo minoritāšu statusu sabiedrībā. No pētījumiem var secināt, ka:

Praksē cilvēki izvēlas dažās kopdzīves formas

Dati rāda, ka partnerattiecību modeļi gan Latvijā, gan arī citur pasaulē var būt ļoti dažādi un izpratne par ģimeni mūsdienās ir stipri paplašinājusies [1, 135-144. lpp.]. Sociālantropoloģe A. Putniņa, vērtējot partnerattiecības pēc to satura nevis pēc attiecību formas, nonāca pie slēdziena, ka nereģistrētas kopdzīves formas neatšķiras no laulības – tās saistās ar tām pašām attiecību kvalitātes īpašībām (“mīlestību, savstarpēju uzticēšanos, rūpēm”) [1, 140. lpp.]. Attiecīgi, dažādām jaunām ģimeņu formām satura ziņā ir tāds pats potenciāls nodrošināt ar ģimeni saistītās sociālās un emocionālās funkcijas kā tā sauktajām “tradicionālajām” ģimenēm. Zinātnē arī ir uzkrāts pietiekams pierādījumu apjoms, lai varētu norādīt, ka bērnu no viendzimumu vecāku ģimenēm un bērnu, kuri ir auguši citos ģimenes modeļos, labklājība un iespējas neatšķiras [15]. Tādi faktori kā gādīga vide un ģimenē ierastās prakses daudz labāk palīdz skaidrot bērna sasniegumus [3]. Tas ļauj secināt, ka izpratnei par ģimeni jābūt kvalitatīvai – izrietošai no ģimenes funkcijām, nevis balstītai uz ģimenes locekļu dzimumu.

Diskriminācijas ietekme uz veselību

Ierosinātie grozījumi paredz Satversmes 110. pantā iestrādāt šauru ģimenes definējumu, kas izslēdz virkni dažādu partnerattiecību modeļu, tostarp viendzimuma pārus. Pirmkārt, tādā veidā tiktu diskriminēti ģimenes modeļi, kuri neatbilst šaurajam, labojumos iestrādātajam skatījumam. Otrkārt, tiktu diskriminētas seksuālās minoritātes, pret kurām Latvijas sabiedrībā aizspriedumi jau ir plaši izplatīti [4]. Minētajos gadījumos diskriminācija izpaužas gan kā ierobežota piekļuve ar ģimenes jēdzienu saistītajām tiesībām, gan arī kā potenciālās sekas, kas rodas no heteronormatīva skatījuma stiprināšanas, piemēram, atsevišķu sabiedrības grupu stigmatizācija.

Zinātniskie pētījumi rāda, ka diskriminācijai ir virkne negatīvu blakņu un tieša saikne ar diskriminēto personu mentālo un fizisko veselību. Piemēram, diskriminācija palielina stresu, kas var būt par iemeslu tādām mentālās veselības problēmām kā trauksmes sajūta un depresija [6]. No otras puses, seksuālās minoritātes iekļaujoša vide uzlabo šo grupu pārstāvju veselības pašvērtējumu [5]. Pētījumi arī norāda uz saikni starp stresu un fiziskās veselības problēmām [6]. Turklāt, minētās sekas uz veselību izpaužas arī uz cilvēkiem, kuri ir emocionāli pietuvināti diskriminētajai personai [7].

Veselības problēmas arī tieši izriet no diskriminācijas veicinātās sociālās stigmatizācijas. 2020. gadā publicēta uz jauniešiem fokusētu ar kvalitatīvām metodēm veiktu pētījumu sistemātiskā analīze [8], ilustrē negatīvās diskriminācijas un aizspriedumu sekas ar kurām heternormatīvā sabiedrībā ir jāsaskaras jauniešiem, kuri pārstāv LGBT kopienu. Seksuālo minoritāšu jaunieši cieš no izolācijas, iebiedēšanas, marginalizācijas un citām praksēm, kurām ir tieša ietekme uz šo jauniešu iespējām un mentālo veselību [8]. Šo apstākļu kopums arī skaidro divkārt augstāko dzīves laikā veikto pašnāvību mēģinājumu skaitu seksuālo minoritāšu kopienās salīdzinājumā ar heteroseksuālo sabiedrības daļu [13].

Institucionālas diskriminācijas sekas (precedents)

Tieša institucionāla diskriminācija ietekmē indivīdus pat tad, ja to nepiedzīvo savā sociālajā vidē. 2004. gada vēlēšanās 14 ASV štatos tika pieņemti konstitucionāli grozījumi, kas definēja laulību kā heteroseksuālu savienību un tādējādi liedza laulāto tiesības viendzimuma pāriem. Salīdzinājumā ar laiku 3 gadus pirms konstitucionālajiem grozījumiem, pētījumi uzrādīja būtisku garīgās veselības pasliktināšanos seksuālo minoritāšu kopienā (trauksme, depresija). Štatos bez šādiem grozījumiem, kā arī heteroseksuālu cilvēku kopienā, būtiskas garīgās veselības izmaiņas nenovēroja [14].

Diskriminācijas ekonomiskās sekas

Stress un citas negatīvās diskriminācijas sekas ietekmē arī mikroekonomisko un makroekonomisko situāciju. Nav pārsteigums, ka diskriminācijai, tostarp seksuālo minoritāšu diskriminācijai, ir ietekme uz šo personu ienākumiem un sociālo statusu [9]. No tā izrietošā diskriminēto personu salīdzinoši zemākā dzīves kvalitāte rezultējas arī zemākā šo personu apmierinātībā ar savu dzīvi [10]. Vienlaikus pētījumi rāda, ka diskriminācijas sekas ir jūtamas arī plašākos ekonomiskajos rādītājos. Sabiedrībās, kurās seksuālo minoritāšu tiesības ir vienlīdzīgākas, ir vērojams augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju [11]. Lai gan šajos pētījumos ir grūtības skaidri ilustrēt kauzalitātes virzienu, var droši apgalvot, ka seksuālo minoritāšu iekļaušana un ekonomiskā attīstība ir savstarpēji papildinošas pazīmes. Ilustrācijai tam, ka šāda saikne nav tikai post-materiālo vērtību sekas, ir fakts, ka identiskas kopsakarības ir vērojamas arī starp attīstības valstīm [12].

Balstoties uz minēto, LJZA uzsver, ka virzība uz patiesi iekļaujošu, vienlīdzīgu un solidāru sabiedrību ir kritisks priekšnoteikums, lai veicinātu labklājību un balansētu attīstību. Tas ir arī priekšnosacījums zinātnes attīstībai un inovāciju radīšanai, jo tikai tādā sabiedrībā visi tās locekļi var bez šķēršļiem īstenot savu potenciālu un dot vērtīgu ieguldījumu sabiedrības kopējo problēmu risināšanā [16].

Tekstā izmantotie literatūras avoti:

[1] Putniņa, A. (2019). 13. Partnerattiecības, ģimeņu veidošanās un to stabilitāte. Krišjāne, Z. un Krūmiņš, J. (zin. red.): Tautas ataudze Latvijā un sabiedrības atjaunošanas izaicinājumi. ISBN 978-­9934-18-­410-9. Pieejams: https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Tautas_ataudze/talsai_14_Putnina.pdf

[3] Golonbok, S. (2015). Modern Families: Parents and Children in New Family Forms. Cambridge University Press.

[4] European Comission (2015). Special Eurobarometer 437: Discrimination in the EU in 2015. Pieejams: https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/d629b6d1-6d05-11e5-9317-01aa75ed71a1

[5] van der Star, A. un R. Branstrom. (2015). Acceptance of sexual minorities, discrimination, social capital and health and well-being: a cross-European study among members of same-sex and opposite-sex couples. BMC Public Health. 15, Article number: 812.

[6] American Psychological Association (2016). Stress in America: The impact of discrimination. Stress in America™ Survey. Pieejams: https://www.apa.org/news/press/releases/stress/2015/impact-of-discrimination.pdf

[7] Wofford, N., Defever, A.M. un W.J. Chopik. (2019). The vicarious effects of discrimination: How partner experiences of discrimination affect individual health. oc Psychol Personal Sci. 2019 Jan; 10(1): 121.-130. lpp., doi: 10.1177/1948550617746218

[8] Wilson, C. un L.A. Cariola. (2020). LGBTQI+ Youth and Mental Health: A Systematic Review of Qualitative Research. Adolescent Research Review volume 5, 187.-211. lpp., https://doi.org/10.1007/s40894-019-00118-w

[9] Carrino, N. (2018). Carrino, Nicholas, “Interactions between Non-Discrimination Laws and Socioeconomic Status of Sexual Minorities” (2018). Honors Theses (PPE). Paper 33.

[10] Powdthavee, N. un Wooden, M. (2014). What Can Life Satisfaction Data Tell Us About Discrimination Against Sexual Minorities? A Structural Equation Model for Australia and the United Kingdom. IZA Discussion Paper No. 8127. Pieejams: http://ftp.iza.org/dp8127.pdf

[11] Badgett, L.M.V., Waaldijk, K. un Y. van der Meulen Rodgers. (2019). The relationship between LGBT inclusion and economic development: Macro-level evidence. World Development. Volume 120, August 2019, 1.-14. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.worlddev.2019.03.011

[12] Badgett, L.M.V., Nezhad, S., Waaldijk, K. un Y. van der Maulen Rodgers (2014). The Relationship between LGBT Inclusion and Economic Development: An Analysis of Emerging Economies. Pieejams: https://www.usaid.gov/sites/default/files/documents/15396/lgbt-inclusion-and-development-november-2014.pdf

[13] King, M., Semlyen, J., See, S., Killaspy, H., Osborn, D., Popelyuk, N. un I. Nazareth. (2008). A systematic review of mental disorder, suicide, and deliberate self harm in lesbian, gay and bisexual people. BMC Psychiatry 8: 70. lpp.

[14] Mark L. Hatzenbuehler, Katie A. McLaughlin, Katherine M. Keyes un Deborah S. Hasin, “The Impact of Institutional Discrimination on Psychiatric Disorders in Lesbian, Gay, and Bisexual Populations: A Prospective Study”, American Journal of Public Health 100, no. 3 (March 1, 2010): 452.-459. lpp.

[15] Adams, J. un R. Light. (2015). Scientific consensus, the law, and same sex parenting outcomes. Social Science Research, 53: 300.-310. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1016/j.ssresearch.2015.06.008

[16] Swartz, T.H., Palermo, A.G.S., Masur, S.K. un J.A. Aberg. (2019). The Science and Value of Diversity: Closing the Gaps in Our Understanding of Inclusion and Diversity. The Journal of Infectious Diseases, 220(2): S33.-S41. lpp. Pieejams: https://doi.org/10.1093/infdis/jiz174

Ieva Siliņa šoruden ir atstājusi Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājas amatu, lai turpmāk rūpētos par zinātni Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja vietnieces pozīcijā. Par situāciju Latvijā, piecos gados padarīto un turpmākajiem plāniem ar Ievu sarunājas Laima Melkina.

Saistībā ar UNESCO Pasaules zinātnes dienu mieram un attīstībai, ko atzīmē katru gadu 10. novembrī, šogad entuziasti ir sagatavojuši virkni ar pasākumiem, ar kuriem aicinām iepazīties un izvēlēties sev interesējošo:

Skolēni un skolotāji aicināti 10. novembrī no plkst. 14.00-15.00 pieslēgties diskusijai “Kā jauniešiem iesaistīties zinātnē? #CitizenScienceLV” tiešraidē Facebook. Diskusijā spriedīs, kā jaunieši individuāli un skolā var iesaistīties vietējās un starptautiskās sabiedriskās zinātnes (Citizen Science) iniciatīvās; varēs uzzināt, kur nonāk ievāktie dati un kā jauniešu ieguldītais darbs sniedz pievienoto vērtību zinātniskiem pētījumiem. Tiks aktualizēts arī jautājums par zinātniski pētnieciskajiem darbiem (ZPD) skolās – kā tiem kļūt jauniešus uzrunājošiem, kā tos ciešāk sasaistīt ar zinātni (izvēloties zinātniski aktuālas tēmas, plānojot sasaisti ar zinātnes pētījumu programmām utml.)

Latvijas Universitāte 10. novembrī plkst. 17.00 aicina uz zinātnes pasākumu “Zinātnes kafejnīca”, kur šoreiz pulcēs vairākas talantīgas Latvijas zinātnieces, kuras diskutēs par tēmu “Sieviete zinātnē – uzdrīkstēties sasniegt”. Pasākums norisināsies attālināti un būs vērojams tiešsaistē Latvijas Universitātes portālā un sociālos tīklos. Plašāka informācija šeit.

Kembrižas universitātes latviešu apvienība organizē tiešsaistes diskusiju 10. novembrī plkst. 19.00 par zinātnisko sadarbību starp Latvijas un Apvienotās karalistes pētniekiem. Tajā piedalīsies arī Latvijas Zinātnes padomes Konsultatīvās padomes Latvijas izcelsmes diasporas pārstāvis Alvis Brāzma. Reģistrācija nav nepieciešama, varēsiet sekot diskusijai tiešraidē Facebook.

SkeptiCafe organizē trīs interaktīvu lekciju sēriju ar dažādiem praktiskiem uzdevumiem 9., 10., un 12. novembrī 19.00.-20:30 “Ar kritisko domāšanu pret dezinformāciju”. Lekcijām var pieteikties līdz 9. novembra pl. 15.00 https://ej.uz/DezinfoApmaciba.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība 12. novembrī organizē sarunu “Tiešsaistē ar zinātnieku”, šoreiz uz sarunu aicinot Vidzemes augstkolas rektoru Gati Krūmiņu un vadošo pētnieku, lai uzzinātu vairāk par Latvijas zinātnes nākotni zinātnes stratēģiskās komunikācijas kontekstā. Iepriekš nav jāpiereģistrējas, sarunu varēs vērot Facebook tiešraidē. Vairāk informācijas šeit.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija Latvijā Pasaules zinātnes dienu mieram un attīstībai atzīmēs visu novembri, aicinot ikvienu, bet jo īpaši skolotājus un skolēnus, noklausīties video-lekcijas par šobrīd aktuāliem un UNESCO institūcijās apspriestiem zinātnes izaicinājumiem bioētikas, lielo datu izmantošanas un biosfēras ilgtspējas jomās, piedaloties Latvijas Universitātes un Vidzemes Augstskolas ekspertiem. Video tiks publicēti ik nedēļu, sākot no 10. novembra – Pasaules zinātnes dienas mieram un attīstībai – UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Youtube vietnē.

Latvijas Zinātnes padomes direktore Gita Rēvalde uzskata: “Pasaules zinātnes diena sniedz iespēju parādīt zinātnes nozīmi plašākai auditorijai sevišķi pandēmijas apstākļos, tāpēc priecājos redzēt, ka šogad notiek daudz pasākumu, kas aptver dažādas zinātnē aktuālas tēmas. Mēs, Latvijas Zinātnes padomes pārstāvji, atzīmēsim zinātnes dienu, piedaloties Eiropas Zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas politikas padomju gadskārtējā sēdē, kurā diskutēsim par Eiropas Pētniecības telpai svarīgām problēmām, tai skaitā, par draudiem Eiropas zinātnes potenciālam, ierobežojot zinātnes finansēšanu ‘Apvārsnis Eiropa’ programmai.”

Pasaules zinātnes diena mieram un attīstībai ik gadu tiek atzīmēta 10. novembrī, lai uzsvērtu zinātnes nozīmīgo lomu sabiedrībā un nepieciešamību iesaistīt aizvien vairāk cilvēku diskusijās par šodienas zinātnes izaicinājumiem. Stiprinot saites starp zinātni un sabiedrību, Pasaules zinātnes dienas mērķis ir informēt par zinātnes sasniegumiem un izcelt zinātnieku lomu un ieguldījumu mūsu planētas izzināšanā un ilgtspējas veicināšanā. Plašāk par šī gada tēmu un iesaistes iespējām informācija pieejama šeit angļu valodā.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 26310170 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773