Abonē LJZA ziņas

Uz norādīto e-pasta adresi nosūtīsim Jums LJZA ziņas.

Arhīvs

Statistika

  • 41,988 apmeklējumi

Šodien – 10.12.2019. – Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja jauno doktorantūras ietvaru Saeimas apakškomisijas sēdē. Arī LJZA sniedza savu viedokli par to. Pilns viedokļa teksts pieejams šeit, savukārt IZM prezentācija pieejama šeit.

LJZA galvenie punkti ir:

  • doktorantūra jāorganizē doktorantūras skolās, kurām jābūt pietiekami lielām, lai sasniegtu doktorantu un vadītāju “kritisko masu”;
  • doktorantūras pozīcijas jāfinansē kā pilnas slodzes darba vietas;
  • promocijas darba valoda jāizvēlas doktorantam kopā ar tā vadītāju;
  • promocijas padomēs noteikti jāiesaista recenzenti no ārvalstīm.

Īsa pamācība LaTeX lietošanā

Otrdien, 10. Decembris, 2019

Grupa doktorantiem aktīvisti organizē neformālas mācības, kurās Jānis Lazovskis- matemātiķis, LaTeX lietotājs, vizuālās kārtības mīlētājs un pētnieks Aberdīnas universitātē (Lielbritānija), kurš ieguvis doktora grādu Ilinoisas Universitātē Čikāgā- pastāstīs vairāk par LaTeX un kā tā var noderēt pētniecībā.

LaTeX ir programmēšanas valoda, ko lieto, lai izveidotu pievilcīgus dokumentus, iekļautos formatēšanas prasījumos un radītu precīzas diagrammas. To var uzskatīt par alternatīvu Microsoft Word – bet tas ir brīvi pieejams un visās operētājsistēmās parādās vienādi! Un tam ir daudz vairāk iespēju, nekā Word.

Ja jums ir vajadzība vai vēlme iemācīties un lietot LaTeX sistēmu dokumentu sagatavošanā, nāciet šajā ceturtdienā uz kopnodarbību, kur:
– iemācīsimies LaTeX pamatus
– palīdzēšu jums izmantot LaTeX jūsu vajadzībām
– redzēsim plašās formatēšanas, dizaina, diagrammu, utml iespējas

Kad? Ceturtdien, 12. decembrī 16.00 – 17.30
Kur? Kalpaka bulvāris 4, 327. kabinets (ieeja no pagalma)
Ja nevar atrast, lūgums zvanīt + 371 28621469 (Laura)

Iepriekšējās zināšanas nav nepieciešamas. Ir nepieciešams:
– instalēta LaTeX “distribution” (iesaku TeX Live: tug.org/texlive) un editēšanas programma (iesaku TeXstudio: texstudio.org)
– jautājumi!

Ja jums ir dators ar LaTeX, lūdzu to ņemiet līdzi (bet nav obligāti).

Ieeja bez maksas

LJZA 14. dzimšanas dienas sanākšana

Ceturtdiena, 5. Decembris, 2019

Aicinām uz LJZA 14. dzimšanas dienas ballīti!

Jaunie zinātnieki ieiet nu jau cienījamā tīņu vecumā!

LJZA 14. dzimšanas dienai par godu aicinām sanākt 6. decembra vakarā, lai satiktu savējos, iepazītu jaunos biedrus un atkal redzētos ar tiem, kuri kādu laiku nav satikti. Plānojam pavadīt vakaru jaukā atmosfērā pie uzkodām un dzērieniem, nododoties sarunām par zinātni, plānojot nākotni un izklaidējoties ar spēlēm.

Vieta: Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, Jelgavas iela 1, 702. telpa
Laiks: Ierašanās no plkst. 19.00
Pasākuma dresscode: lūdzam ierasties rotātiem ar savu zinātņu nozari raksturojošu aksesuāru vai savai nozarei atbilstošā tērpā

Līdzi ņem groziņu. Torte un nealkoholisks dzēriens no mums!

Reģistrējies šeit līdz 3. decembrim:
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSd_ZcMR6IQ5sZ6KS_EarupcSAyrq5pv-QVehpgF0ynqy5IxAQ/viewform

FB: https://www.facebook.com/events/483028278984283/

LTV: 1:1 Gundars Rēders: Ieva Siliņa

Trešdiena, 4. Decembris, 2019

Intervija ar LJZA priekšsēdētāju un Valsts prezidenta ārštata padomnieci zinātnes un izglītības politikas jautājumos Ievu Siliņu.

1:1 Gundars Rēders: Ieva Siliņa

Latvijas Televīzija

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) bija viena no organizācijām, kuras pārstāvji darba grupas ietvaros izstrādāja konceptuālā ziņojuma projektu “Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā” [1]. Šobrīd aktīvu diskusiju izraisījis jautājums par promocijas darba valodu [2,3], par kuru vienošanās darba grupā netika panākta. Arī LJZA biedriem ir dažāda izpratne par promocijas darba mērķiem un izstrādes aspektiem, tai skaitā valodas lietojuma jautājumā. Biedru viedokļa apzināšanai rīkojām īsu aptauju. Tās rezultāti apskatāmi attēlā. Skaidrojam biedru visvairāk atbalstīto pozīciju šajā komentārā.


Foto apraksts: LJZA biedru aptaujas rezultāti par to, kādai jābūt promocijas darba valodai.

Doktorantūra ir svarīgākais izglītības posms sekmīgai zinātniskās darbības norisei un akadēmiskā personāla atjaunotnei. Tās kvalitāte noteiks turpmāko augstākās izglītības un zinātnes vidi un attīstību. Tāpēc doktorantūrai ir jāsagatavo doktora grāda ieguvēji, kas ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Bet to var novērtēt tikai citi zinātnieki. Aktīva dalība starptautiskajā zinātnes vidē ir vienīgais veids kā to sasniegt. Tāpēc skaidrs, ka tā pieprasa komunikāciju ar jomas pētniekiem visā pasaulē. Tāpēc uzskatām, ka prasības par promocijas darba valodu labi formulē Tallinas Universitātes piemērs [4]: “Disertācija tiek sagatavota kādā no valodām, kas tiek plaši lietotas atbilstošajā zinātnes jomā” (A doctoral thesis is written in one of the languages widely used in respective research area). Mūsuprāt, nav nepieciešams uzstādīt liekus ierobežojumus promocijas darbam, bet atstāt tā novērtēšanu promocijas padomei, kas ietver augsta līmeņa zinātniekus. Sekot līdzi rezultātam, nevis kontrolēt procesu!

Promocijas kārtība [5] nosaka, ka disertācija sniedz jaunas atziņas attiecīgajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē. Lielākoties, disertācijas ietver šauru specializāciju, kuru primārā auditorija ir citi esošie vai topošie zinātnieki. Šauras zinātnes jomas Latvijā visbiežāk nav plaši pārstāvētas un ir grūtības piemeklēt neatkarīgus, ar zinātniskā grāda pretendentu, viņa vadītāju un pārstāvēto institūciju nesaistītus jomas ekspertus, tāpēc disertāciju izvērtētāji lielākoties būtu jāmeklē ārzemēs. Savukārt, zinātnieku ētikas kodekss [6] nosaka, ka zinātniekiem jābūt zinātnes popularizētājiem. Tāpēc, neskatoties uz izvēlēto promocijas darba valodu, Latvijas zinātniekiem ir pienākums publiski komunicēt ar sabiedrību par saviem zinātniskajiem sasniegumiem un īstenot dažādas populārzinātniskas aktivitātes.

Zinātne nav atkarīga no valodas, kurā par to diskutē. Zinātniskās idejas var apspriest jebkurā pasaules valodā, ja vien šīs valodas zinātāji ir spējīgi šīs idejas saprast. Tieši tāpēc, mūsuprāt, latviešu valodas attīstība būs atkarīga no tā, cik konkurētspējīgus jaunos doktorus mūsu augstākās izglītības sistēma spēs sagatavot.

Mēs uzskatām, ka šī brīža doktorantūras un promocijas norisē nepieciešamas pietiekoši plašas izmaiņas. Jautājumi par doktorantūras un promocijas apvienošanu, doktorantu statusu un atlīdzību, doktorantūras organizāciju, plaši izmantojamo prasmju attīstību, u.c. prasa atrast labākos risinājumus. Daudzi no tiem aprakstīti konceptuālajā ziņojumā, tāpēc aicinām saistītās organizācijas ar to rūpīgi iepazīties un sniegt argumentētus komentārus. Tā mēs patiesi palīdzēsim attīstīt latviešu valodu.

[1] Turpinās darbs pie doktora studiju pilnveides modeļa
[2] Vai doktora darbiem jābūt latviski? Bažījas par zinātniskās valodas nākotni
[3] Inteliģence mobilizējas valsts valodas aizsardzībai
[4] Vadlīnijas doktora disertācijas noformēšanai Tallinas Universitātē
[5] Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji
[6] Zinātnieka ētikas kodekss

LJZA biedru publicētie individuālie viedokļi par šo jautājumu:
Dr. math. Mārtiņš Liberts: Promocijas darbs latviski vai angliski?

Trīs DELFI Campus raksti

Trešdiena, 20. Novembris, 2019

Lasi trīs DELFI Campus rakstus par LJZA valdes locekli Kārli Pleiko un LJZA priekšsēdētāju Ievu Siliņu.

Saruna ar jauno pētnieku Kārli Pleiko, kurš iesaistījies ļaundabīgu nieru audzēju izpētes jomā
Brigita Zutere
LU fonds
28.09.2019 12:41

Latvijai ir savas zinātnes superzvaigznes
Edžus Miķelsons
DELFI Campus redaktors
13.11.2019 06:30

Lai arī ‘parastie’ cilvēki varētu iegūt doktora grādu. Saruna ar LJZA vadītāju
Edžus Miķelsons
DELFI Campus redaktors
19.11.2019 06:00

Aicinām uz Labā krasta Zinātnes Pusstopu!

Pirmdiena, 21. Oktobris, 2019

Pateicoties labajām atsauksmēm no Zinātnes pusstopiem/Pint of Science 2019, kurus Latvijas Jauno zinātnieku apvienība organizēja Daugavas kreisajā krastā, sadarbībā ar Latvijas Sociologu asociāciju un Latvijas Antropologu biedrību papildinām iespēju tikties arī labajā krastā – šoreiz Teikas Ezītis miglā 23. oktobrī un 27. novembrī.

Teika izvēlēta, jo tur atrodas arī Organiskās sintēzes institūts – Latvian Institute of Organic Synthesis EDI – Institute of Electronics and Computer Science, Latvian State Institute of Wood Chemistry.

Kāpēc organizējam? Ikdienā topošajiem un esošajiem zinātniekiem bieži vien neizdodas atrast laiku nesteidzīgi un atbrīvoti parunāt par saviem pētījumiem, idejām un arī problēmām. Tomēr tieši sarunas bieži palīdz atrast jaunu skata punktu, risinājumu vai domu saviem izaicinājumiem un, pat ja nē, vakars ir pavadīts interesantās sarunās!

Laipni lūgti kopīgi pavadīt vakaru neformālās sarunās par zinātni!

Pirmās uzkodas no LJZA!

Seko pasākumam FB šeit: https://www.facebook.com/events/708786726199887/.

LJZA viedoklis par Jauno Zinātnes padomi

Pirmdiena, 21. Oktobris, 2019

16. oktobrī Latvijas Vēstneša portālā tika publicēts Guntara Laganovska raksts “Jaunā Zinātnes padome. Ieguvumi un riski”, kurā savu viedokli par jaunveidojamo Latvijas Zinātnes padomi izteica Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš, LU profesors un biedrības “Latvijas formula 2050” priekšsēdētājs Mārcis Auziņš, kā arī mūsu apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa. Zemāk publicējam LJZA viedokli.

LZJA pavisam noteikti atbalsta IZM vēlmi veidot vienotu zinātnes politikas institūciju – jauno LZP. Tam mēs redzam vismaz trīs būtiskus iemeslus.

Pirmkārt, lemjot par finansējumu zinātnes iniciatīvu un projektu īstenošanai, ļoti būtiska sadaļa ir zinātniskā vērtēšana. Pēdējos pāris gados pašreizējā LZP ir pierādījusi sevi kā spēcīgāko ekspertīzes nodrošinātāju Latvijā, tomēr tā nav vienīgā institūcija, kas to dara. Līdz ar to ir loģiski un efektīvi konsolidēt šo kompetenci vienkopus.

Otrkārt, Latvijā šobrīd ir vairākas institūcijas, kas nodarbojas ar zinātnisko projektu organizēšanu un uzraudzību. Tā ir sadrumstalota vide, kuras kapacitāti ir vērts apvienot. Tas dotu iespēju izveidot vienotu komunikāciju un birokrātisko un uzraudzības mehānismu, kuru vieglāk uztvert gan zinātniekiem, gan sabiedrībai. Līdz šim LZP ir bijusi koleģiāla zinātnieku institūcija. Saglabājot jaunajā modelī koleģiālu zinātnieku elementu, iespējams arī turpmāk fokusēties uz rezultātu, nevis procesu.

Treškārt, apvienojot pašreizējo LZP, par zinātni un inovācijām atbildīgo Valsts izglītības un attīstības aģentūras departamentu un Studiju un zinātnes administrāciju (izņemot studiju kreditēšanas daļu, kas turpmāk būs Valsts izglītības un attīstības aģentūras padotībā) lielākā un spēcīgākā LZP, jārodas resursam, kas ļaus mērķtiecīgi strādāt pie plašākiem zinātnes izaicinājumiem gan Latvijā, gan starptautiski. Tie ietver politikas veidošanas un starptautiskas sadarbības jautājumus, kas palīdzētu IZM un Latvijas zinātnes videi attīstīties straujāk.

Tomēr konsolidētās institūcijas izveidē ir saskatāmi arī potenciāli riski, kas saistīti ar jaunās institūcijas vadības iecelšanu un veidu, kā turpmāk tiks pieņemti stratēģiski nozares politikas lēmumi. Pēc LJZA domām, ir kritiski svarīgi, lai vadītājam tiktu prasīta pieredze zinātnisku institūciju augstākā līmeņa vadībā, kas mazinātu iespēju politiski izraudzītam un nozari nepārzinošam kandidātam iegūt šo amatu. Mūsuprāt, ir nepieciešams starptautisks, atvērts konkurss īstā kandidāta atrašanai, kā arī nepieciešams ne tikai izvērtēt potenciālo jaunās Latvijas Zinātnes padomes vadītāju personību, prasmes un pieredzi, bet arī likt viņiem pastāstīt par savu stratēģisko redzējumu un iepazīstināt komandu. Vadītājs bez komandas un skaidra stratēģiska redzējuma var sagraut Latvijas zinātnes sistēmu, tādēļ nepieciešams nodrošināties pret šo risku. Turklāt jaunās LZP vadītājam ir jābūt ne tikai izcilam zinātniekam, bet arī – varbūt pat vēl lielākā mērā – izcilam vadītājam un līderim. Mēs kategoriski noraidām konceptuālajā ziņojumā izteikto ideju par (institūtos un augstskolās strādājošu) zinātnieku padomdevēju komisijas izstrādātu stratēģiju, kura jāievieš jaunās LZP direktoram.

Tāpat būtu svarīgi noteikt skaidrus principus pēc iespējas plašākai nozares dalībnieku iesaistei stratēģisku lēmumu pieņemšanā, piemēram, veidojot koleģiālu padomdevēju orgānu. Šādā orgānā ir nepieciešams iekļaut visus ekosistēmas dalībniekus, sākot ar jaunajiem zinātniekiem un studentiem, arodbiedrībām un beidzot ar darba devēju pārstāvjiem.

Tā kā konceptuālais ziņojums ir tapis steigā (uz to norāda pieļautās gramatikas kļūdas un vairākas neprecizitātes piemēros), LJZA aicina izvērtēt citu valstu pieredzi līdzīgu organizāciju statusam. Vai jaunā LZP kā IZM pakļautības iestāde ir īstais risinājums? Lūdzam izvērtēt ne tikai tās valstis, kas šobrīd ir līdzīgas mums (ar atdalītu zinātnes un inovāciju sistēmu), bet arī tās, kurām mēs vēlamies līdzināties gan pārvaldības un zinātnisko rezultātu ziņā. Kā arī ir vitāli nepieciešams jau tagad plānot jaunās LZP sasaisti ar Ekonomikas ministriju un tās pakļautības iestādēm, lai nodrošinātu inovāciju ekosistēmas izaugsmi.

Avots: Valsts kanceleja.

Lasi Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētājas Ievas Siliņas rakstu “Latvijas Jauno zinātnieku apvienība: IZM – solām pa jaunam, darām pa vecam?“. Raksts publicēts DELFI.lv.

Mēs vēlamies, lai Latvijā atgriežas zinoši speciālisti no diasporas, tajā pašā laikā joprojām nav noteikta vienkāršotāka kārtība, lai atzītu ārvalstīs iegūto izglītību. Kad Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest elektronisko sistēmu diplomu atzīšanai, kas būtu jāgroza reglamentēto profesiju likumā un vai Izglītības zinātnes ministrija plāno ieviest elektronisko sistēmu, kas ļautu šo atzīšana procesu padarīt vieglāku, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutējam arī par to, kāpēc augstas raudzes profesionāļi nelabprāt atgriežas strādāt un dzīvot Latvijā, kuri ir tie brīži, kad pati valsts ar savu birokrātisko aparātu liek sprunguļus riteņos tiem, kuri gribētu atgriezties. Raidījuma viesi: Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valdes priekšsēdis Uģis Gruntmanis, kustības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” priekšsēdētājas vietnieks Miks Muižarājs, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa un Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā referente un vecākā eksperte reglamentēto profesiju jomā Inese Stūre.

Latvijas Radio

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība
Reģ. nr. 40008097922 | Adrese: Akadēmijas lauk. 1, Rīga, LV-1050 | e-pasts: info@ljza.lv | T. +371 29175735 | Konts: A/S SwedBank LV30HABA0551014759773